Atjaunīgs ūdeņradis var būt Eiropas zaļās nākotnes pīlārs

Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētās nodaļas (TEN) rīkotajā tīmekļseminārā EESK locekļi norādīja, ka  ES ūdeņraža stratēģijas nākotnes pamatā izšķiroši svarīgs būs pilsoniskās sabiedrības ieguldījums.

Atjaunīga ūdeņraža ekosistēmas attīstība ir viena no galvenajām prioritātēm Eiropas zaļā kursa īstenošanā, taču ir rūpīgi jāizvērtē sociālās un ekonomiskās sekas, un tieši tāpēc būtiska nozīme ir pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalībai. Šāda bija galvenā ideja debatēs, ko 2020. gada 25. novembrī Briselē un neklātienē rīkoja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa (TEN).

Debatēs par enerģētikas pārkārtošanu ūdeņradis ir svarīgs sarunu punkts, jo tas var sniegt milzīgu ieguldījumu nākotnes bezoglekļa energosistēmā. Ja ūdeņradi ražo noteiktos īpašos tehnoloģiskos procesos, to faktiski var uzskatīt par atjaunīgu vai mazoglekļa sintētisko degvielu, sacīja TEN specializētās nodaļas priekšsēdētāja Baiba Miltoviča. Tomēr, veidojot tīra ūdeņraža ekosistēmu Eiropā, mums ir jānorāda, ka tā ir tikai viens no virzieniem stratēģijā, kuras mērķis ir efektīvāk savienot dažādas ES enerģētikas nozares. Mums ir jāliek lietā visas sinerģijas un jāizmanto savstarpējā papildināmība starp elektroenerģijas nozari, mūsu plašo gāzes infrastruktūru, mūsu rūpniecību un transporta nozari.

Ūdeņradis kā zaļa degviela un ar to saistītie ieguvumi un bažas

Ūdeņradim – jo īpaši, ja tas ir atjaunīgs – acīmredzami ir daudz priekšrocību. Tas var kalpot kā enerģijas avots nozarēs, kuras nav piemērotas elektrifikācijai, un nodrošināt akumulāciju, lai līdzsvarotu svārstības atjaunojamo energoresursu plūsmās. Zinātniskajās debatēs tiek uzsvērti četri iespējamie enerģijas izmantošanas veidi: mājokļu siltumapgāde un pakalpojumi (piemēram, iekštelpu apkure), rūpnieciskais augstas temperatūras siltums, mobilitāte (piemēram, ūdeņraža izmantošana kravu autopārvadājumos, sintētiskā šķidrā degviela aviācijā) un elektroenerģijas ražošana. Tomēr lielākā daļa tehnoloģiju, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu šādu ūdeņraža enerģijas izmantošanu, joprojām ir pētniecības un izstrādes vai demonstrējumu posmā.

No otras puses, ūdeņraža izmantošana arī rada bažas, kā to pamatoti norādīja Baiba Miltoviča: Pirms paātrināt Eiropas rūpniecības pārveidi, mums ir jādomā par sociālajām un ekonomiskajām sekām, par nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem, MVU, darba ņēmējiem (kuriem jāspēj pielāgoties un apgūt jaunas prasmes) un patērētājiem (lai viņi varētu atrast reālus ieguvumus, labāku informāciju un elastīgus piedāvājumus un cenas). Tādēļ nākotnes Eiropas Tīra ūdeņraža aliansē ir būtiski iesaistīt organizētu pilsonisko sabiedrību: tā var bagātināt publiskās debates un tuvināt iniciatīvas sabiedrībai.

Šajā sakarā EESK loceklis Pjērs Žans Kulons (Pierre Jean Coulon) uzsvēra sociālās aizsardzības nozīmi enerģētikas pārkārtošanā: Mums vienmēr ir jo īpaši jāpatur prātā jautājums par sociālajām pārmaiņām. Ja nākotnē mēs investējam ūdeņraža ražošanas jomās, piemēram, “ūdeņraža ielejās”, mums ir jāpārliecinās, ka šī pāreja neatstāj novārtā sabiedrību kopumā, jo īpaši darba ņēmējus. Viņš arī uzsvēra, ka starptautiskā sadarbība ir ļoti svarīga, lai ūdeņradi padarītu par būtisku energoapgādes faktoru Eiropā: Mums jāpanāk pareizais līdzsvars starp elektroenerģiju un ūdeņradi. Nākotnē pieeja būs divējāda, bet atjaunojamai elektroenerģijai būs jānāk pirms ūdeņraža, jo šodien diemžēl mēs nevaram iegūt simtprocentīgi tīru ūdeņradi, viņš sacīja.

Arī EESK loceklis Ondrāšs Edelenī (András Edelényi) uzsvēra, ka enerģētikas pārkārtošana attiecas ne tikai uz enerģiju, bet arī uz daudziem mūsu dzīves aspektiem: Ūdeņradim ir ļoti svarīga transversāla ietekme, tostarp uz mobilitāti, rūpniecību un visiem ar ķīmiju saistītajiem tematiem. Pašreizējam periodam ir raksturīga strauja pāreja no pilnībā uz fosilajiem resursiem balstītas un visai centralizētas energoapgādes sistēmas uz zaļu, oglekļneitrālu, diversificētu un diezgan sarežģītu jaunu sistēmu. Šajā sakarā mums ir jāvirzās uz priekšu centienos izstrādāt svarīgo trūkstošo mozaīkas daļu, proti, ūdeņraža lomu un funkciju enerģētikas paketē.

Pašreizējais stāvoklis

Saskaņā ar stratēģiju, ko Eiropas Komisija ierosināja 2020. gada jūlijā, ūdeņradis ir viens no stūrakmeņiem Eiropas zaļā kursa īstenošanā, un ir vajadzīga publiskā un privātā sektora koordinēta rīcība ES līmenī. Komisijas mērķis ir attīstīt atjaunīgā ūdeņraža ieguvi galvenokārt no vēja un saules enerģijas, un veikt ieguldījumus, lai Eiropas Savienībā atbalstītu pieprasījumu pēc tīra ūdeņraža, kopīgi veidojot Eiropas Tīra ūdeņraža aliansi ar nozares līderiem, pilsonisko sabiedrību, valstu un reģionālajiem ministriem un Eiropas Investīciju banku.

EESK pašlaik izstrādā atzinumu par tematu “Ūdeņraža stratēģija klimatneitrālai Eiropai”, ko paredzēts apspriest EESK janvāra plenārsesijā.