Eiropas Savienībai vajadzētu veicināt klimata diplomātiju kā savas ārējās darbības pamatpolitiku, decembra plenārsesijā pieņemtajā atzinumā uzsver Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja. Lai klimata diplomātiju pielāgotu pašreizējai ģeopolitiskajai videi un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ir vajadzīgs stabils un uzticams stratēģiskais plāns.

EESK uzskata, ka turpmākā virzība ir klimata politikas pilnveidošana par ES ārējo attiecību pamatvirzienu.

EESK Darba devēju grupas priekšsēdētājs un atzinuma ziņotājs Stefano Mallia uzsvēra:“Ja vēlamies izvairīties no neatgriezeniska kaitējuma, nedrīkst zaudēt laiku. Klimata diplomātija ir preventīva diplomātija. Tāpēc skaidrs, ka klimata diplomātija steidzami jāatjaunina un tai jākļūst par ES ārlietu un ārpolitikas pamatvirzienu”.

EESK mudina Eiropas Savienību pieņemt visaptverošu klimata diplomātijas stratēģiju, kas ietvertu īstermiņa un ilgtermiņa prioritātes un kas klimatrīcību integrētu visās ārējās darbības jomās (tajā skaitā drošības un aizsardzības, tirdzniecības, investīciju, transporta, migrācijas, attīstības sadarbības, finansiālās un tehniskās palīdzības, kultūras un veselības aprūpes jomā).

Eiropas zaļā kursa efektīva īstenošana pašā Savienībā nodrošina ES uzticamību, lai ietekmētu un iedvesmotu citus īstenot līdzīgus pasākumus virzībai uz ilgtspēju. Tāpēc EESK mudina dalībvalstis un iestādes uzlabot koordināciju starp ES dalībniekiem, lai saskaņotu to attiecīgo politiku ar klimata mērķiem un paātrinātu vietējā mēroga rīcību zaļā kursa īstenošanā.

Atzinuma ziņotājs Stefano Mallia teica: “Mums ir iekšēji jāizvērtē, vai spējam sasniegt zaļajā kursā noteiktos mērķrādītājus. Kad paši būsim ieguvuši skaidrību, mums būtu jāsadarbojas ar kaimiņvalstīm, jāveicina to ekonomikas dažādošana, jāizstrādā taisnīgas pārkārtošanās plāni un jāatbalsta pielāgošanās un riska pārvaldības projekti, lai novērstu un samazinātu nestabilitātes riskus.” (mt)