Lai novērtētu turpmākas intervences ietekmi uz ES ekonomikas sistēmu, EESK iesaka izveidot “zaļo trīskāršā T” kritēriju.

Atsaucoties uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) ieteikumiem, Komiteja uzsver, ka cenu pasākumi, kas nav mērķorientēti, ilgtermiņā tikai izstieps augstas inflācijas periodu. Ja šādi pasākumi pakāpeniski netiks pārtraukti, tie varētu apdraudēt ECB spēju sasniegt tās vidēja termiņa mērķus, un stingru monetāro prasību spēkā esamība būtu ilgāka, nekā vēlams.

Saskaņā ar Alena Mastantuono izstrādāto un jūnija plenārsesijā pieņemto EESK atzinumu “Enerģētiskās krīzes ietekme uz Eiropas ekonomiku” Eiropas Savienībai ir jāiet tālāk par ārkārtas fiskālajiem atbildes pasākumiem un jākoncentrējas uz strukturālām pārmaiņām, lai ātrāk atsaistītos no fosilā kurināmā.

“Mēs esam nelokāmi pārliecināti, ka secinājumi, kas izdarīti no enerģētiskās krīzes negatīvās ietekmes uz ES ekonomikas sniegumu, jāatspoguļo turpmākajos politikas pasākumos,” teica A. Mastantuono.

Lai arī turpmāk saglabātu konkurētspēju, Eiropas Savienībai ir vajadzīgas uzticamas un drošas enerģijas piegādes par pieņemamu cenu, kuru pamatā būtu tāds integrēts enerģijas tirgus ar lielu tīras enerģijas īpatsvaru, kas būtu noturīgs un spētu izturēt traucējumus un satricinājumus. (mp)