ES Zaļajā nedēļā, kas notiks no 3. līdz 5. jūnijam, uzmanības centrā būs tīra, konkurētspējīga un apritīga Eiropa.

Eiropas Aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platforma (ECESP) ir Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) un Komisijas pamatiniciatīva un lepojas ar to, ka piedalīsies ES Zaļās nedēļas 2025 organizēšanā. Šajā pasākumā uzmanība galvenokārt tiks pievērsta aprites risinājumiem, kas uzlabo ES konkurētspēju. Šā gada konferencē tiks spriests, kā aprites ekonomika var uzlabot ilgtspējīgu konkurētspēju, samazināt atkritumu daudzumu un veicināt inovāciju. No 3. līdz 4. jūnijam augsta līmeņa debatēs tiks analizēti aprites politiskie aspekti, pēc tam 5. jūnijā notiks padziļinātas diskusijas ar ieinteresētajām personām par apritīguma iespējām sekmēt resursefektīvas un konkurētspējīgas Eiropas veidošanu.

Pasākums pavērs arī iespēju informēt par 10. aprīlī EESK rīkotā ieinteresēto personu dialoga ziņojumu. Šis konferences ievadpasākums ieinteresētajām personām deva iespēju aktīvi debatēt par tīras rūpniecības kursu, bioekonomikas stratēģiju un gaidāmo Aprites ekonomikas aktu.

ES Zaļās nedēļas konferencei varat reģistrēties šeit. (ac)

Šā gada balvai tika saņemti 58 privātpersonu, privātu uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pieteikumi no daudzām Eiropas Savienības dalībvalstīm, un tas liecina par plašu ģeogrāfisko sadalījumu.

Pieteikumi aptver plašu tematu klāstu, sākot ar jauniešu iesaisti un iespēju nodrošināšanu un beidzot ar sociālo kohēziju un iekļaušanu, sākot ar medijpratību un maldinošu informāciju un beidzot ar cilvēktiesībām un dzimumu līdztiesību.

Daudzas iniciatīvas risina problēmu tās saknē un palīdz novērst polarizāciju.

Tādu iniciatīvu kā “EUth Voices for Social Change”, ko vada Grieķijas bezpeļņas organizācija “Youthmakers Hub”, mērķis ir dot jauniešiem iespēju veicināt pozitīvas pārmaiņas savās kopienās. Šie projekti, piemēram, ar digitālās pratības apmācību un raidierakstiem, vēršas pret kaitīgu polarizāciju, veidojot iecietības kultūru, mudinot cilvēkus iesaistīties konstruktīvos dialogos un pretoties šķeltnieciskiem vēstījumiem.

Citi projekti apkaro polarizējošus vēstījumus un radikalizāciju. Tie dod iespēju pārvarēt kultūras, etniskās un paaudžu atšķirības, novērš sabiedrības šķelšanos, veicina savstarpēju sapratni un sadarbību, aizsargā pamattiesības un iedvesmo sociālo kohēziju.

Ar iniciatīvu “DemDis Digital Discussion”, ko Slovākijā uzsāka DEMDIS, tika izveidota jauna programmatūras platforma, kurā tiek rīkotas taisnīgas digitālas debates — pat par pretrunīgiem tematiem. Lietotāji balso par viedokļiem un tiek ierindoti dažādās uzskatu grupās. Meklējot kopīgu nostāju, projekts veido tiltus starp šīm polarizētajām nometnēm.

The Baltic Human Rights Society izdotā Cilvēktiesību rokasgrāmata ir viens no piemēriem, kā pilsoniskā sabiedrība var strādāt, lai aizstāvētu pamattiesības. Rokasgrāmata darbojas kā platforma izglītībai cilvēktiesību jomā, sniedzot daudzvalodu skaidrojumus par to, kā cilvēktiesības var darboties un kā tām būtu jādarbojas konkrētās ikdienas situācijās.

Šā gada pieteikumu vidū bija arī vairāki kultūras un mākslas risinājumi polarizācijas novēršanai, piemēram, Arty Farty izdotais Atlas géopolitique de la culture et des médias indépendants en Europe. Ar šo iniciatīvu tiek norādīts uz prioritāriem neatkarīgu Eiropas kultūras un mediju organizāciju tīkla tematiem, piemēram, iekļaušanu, teritoriālās nevienlīdzības mazināšanu un nepieciešamību apkarot dezinformāciju. Šie projekti liecina, ka kultūrai un medijiem var būt pārveidojoša loma sabiedrības depolarizācijā.

15. reizē EESK balvu pilsoniskajai sabiedrībai par iedvesmojošu veikumu cīņā pret negatīvu polarizāciju Eiropā saņēma trīs uzvarētāji no Slovākijas, Beļģijas un Francijas. Uzvarētāji tika nosaukti 20. martā balvas pasniegšanas ceremonijā, kas notika Pilsoniskās sabiedrības nedēļā.  

Naudas balva tika sadalīta trim uzvarētājiem, un pirmās vietas ieguvēji saņēma 14 000 EUR. Otrās un trešās vietas ieguvēji katrs saņēma 9 000 EUR.

PIRMĀ VIETA: Slovākijas Debašu apvienībai par Kritiskās domāšanas olimpiādi.

Slovākijas Debašu apvienība (SDA) ir nevalstiska organizācija Slovākijā. Tās uzdevums ir veicināt atvērtību un kritisku domāšanu un stiprināt Slovākijas jauniešu aktīvu pilsoniskumu. Īstenojot vairākas programmas, Slovākijas Debašu apvienība (SDA) māca jauniešiem vērtēt faktus un viedokļus, formulēt pašu argumentus un kritiski analizēt medijos redzēto, lai atrastu ticamus informācijas avotus. Tādā veidā organizācija veido telpu atklātām un publiskām debatēm par svarīgiem jautājumiem, ar kuriem saskaras Slovākijas sabiedrība.

Viena no sekmīgākajām programmām, kas sākta 2021. gadā, ir Kritiskās domāšanas olimpiādes. Tā jau gājusi plašumā. Pagājušajā gadā olimpiādē piedalījās gandrīz 9000 skolēnu no vairāk nekā 300 skolām. Šis novatoriskais projekts ir konkurss, kas veido skolēnu noturību pret maldinošu informāciju. Dezinformācija Slovākijā ir plaši izplatīta: 61 % slovāku neuzticas medijiem, un vairāk nekā puse valsts iedzīvotāju tic dažādām sazvērestības teorijām. Kritiskās domāšanas olimpiādes tiecas tieši risināt šo problēmu, attīstot medijpratību un mainot jauniešu patēriņa paradumus.

Konkurss paredzēts trim skolēnu vecuma grupām (no 8.–13. klasei), kurās tā dalībniekiem trīs kārtās nākas risināt virkni ar medijiem saistītu pārbaudījumu. Uzdevumi sagatavoti, lai atspoguļotu saturu, ar ko skolēniem var sastapties ikdienā. Uzdevumos jāanalizē “TikTok” video, jāpārbauda mākslīgā intelekta radītais saturs, jāizvērtē Instagram ieraksti un jācenšas nošķirt realitāti un maldinošu informāciju. Skolēni piedalās arī publiskās runas sacensībā, kurā viņiem savi argumenti jāizklāsta vienaudžiem.

“Kritiskās domāšanas olimpiāde palīdz depolarizēt sabiedrību, mācot tūkstošiem skolēnu izprast dažādas perspektīvas, atpazīt kognitīvus aizspriedumus un konstruktīvi formulēt savus uzskatus,” teica programmas dibinātājs un koordinators Richard Vaško. “Ar šo uz prasmēm balstīto pasākumu stiprinot kritisko domāšanu un medijpratību, mēs dodam jauniešiem iespēju pretoties maldinošai informācijai un niansēti sakot sabiedrības debatēm.”

OTRĀ VIETA: Francijas organizācija Reporters d'Espoirs ar iniciatīvu Prix Européen Jeunes Reporters d’Espoirs.

“Reporters d'Espoirs” ir Francijas bezpeļņas organizācija, kas izveidota 2003. gadā. Tā aizsāka “risinājumu žurnālistikas” pieeju, kas tagad ir plaši izplatīts žurnālistikas veids, kura mērķis ir rast risinājumus problēmām, ar ko mūsdienās saskaras sabiedrība. Organizācija mudina žurnālistus pārņemt šo pozitīvo domāšanu un piešķir vairākas balvas, lai atzinīgi novērtētu labākās žurnālistu un jauniešu reportāžas un redakcionālos jauninājumus.

Prix Européen Jeunes Reporters d’Espoirs ir iniciatīva, kuras mērķis ir gan apbalvot, gan apmācīt žurnālistus, lai viņi apgūtu “risinājumu žurnālistiku” franču valodā. Daudzšķautņainā programma piedāvā kandidātiem iespēju apgūt “risinājumu žurnālistiku” tiešsaistes kursos, kas tiek rīkoti sadarbībā ar Aix-Marseille Žurnālistikas skolu. Katram kandidātam tiek arī nodrošināts mentors, kas palīdz uzlabot rakstīšanas un uzstāšanās prasmes un ir apmācīts uzrunāšanas mākslā. Uzvarētāji tiek aicināti apmeklēt Parīzi 48 stundu mācību braucienā, kura laikā viņi tiekas ar citiem līdzīgi domājošiem žurnālistiem un ekspertiem no visas Eiropas. Pēc tam sešiem uzvarētājiem tiek piešķirtas balvas, kuru kopējā vērtība sasniedz 10 000 EUR.

“Cīņa pret polarizāciju ir “risinājumu žurnālistikai” raksturīga metode, proti, parādīt pasaules sarežģītību, dažādos dalībniekus, kas darbojas visos līmeņos un visās valstīs, kopā vai atsevišķi, un vienlaikus aprakstīt vietējo iniciatīvu spēju izplatīties,” sacīja Reporters d'Espoirs direktors Gilles Vanderpooten.

Pirmajos trīs konkursos balva saņēma vairāk nekā 400 pieteikumu no 25 valstīm. Pašlaik ceturtajam konkursam jau iesniegti vairāk nekā 300 pieteikumu. Organizācija jau atbalstījusi vairāk nekā 75 kandidātus, lai viņi apgūtu rakstisko un mutisko franču valodu.

Iecere ir viegli pārņemama, un darba grupa jau apspriežas ar žurnālistiem Spānijā, Itālijā un Beļģijā, lai ar viņiem sadarbotos un informētu par balvu plašāk.

“Mūsu mērķis ir pārnest balvu no franču valodā runājošās pasaules uz citām Eiropas Savienības valodām,” sacīja G. Vanderpooten. “Tas ir ļoti svarīgi, lai arvien vairāk jauniešu iesaistītu “Risinājumu Eiropā”.

TREŠĀ VIETA: Beļģijas organizācija FEC Diversité asbl par projektu “ESCAPE GAME EXTREME DROITE pour se désintoxiquer”.

Eiropā un visā pasaulē nostiprinās galēji labējas ideoloģijas. Galēji labējas partijas un populisms kļūst populārāks. Beļģijas bezpeļņas organizācija FEC Diversité radīja veidu, kā atspēkot šos viedokļus skolotāju, arodbiedrību un iedzīvotāju vidū.

ESCAPE GAME EXTREME DROITE pour se désintoxiquer ir aizraujoša spēle, kas dod spēlētājiem iespēju attīrīt sevi no galēji labējo idejām jautrā un iesaistošā veidā. Spēlētāji tiek informēti, ka inficējušies ar galēji labējām ideoloģijām un viņiem jāattīra sevi, veicot vairākus uzdevumus. Tos pildot, viņi mācās, kā sabiedrībā tiek izplatītas un izvērstas galēji labējas idejas.

Spēli veido četri rajoni ar īpašiem pārbaudījumiem, kas jāiztur spēlētājiem. A rajonā dalībnieki, mijiedarbojoties ar 19 objektiem, iesaistās debatēs par galēji labējo ietekmi darba vietā. B rajonā spēlētāji lasa reālas migrantu liecības, lai saprastu, kā viņi nonākuši Eiropā. C rajonā “galēji labējas uzstāšanās” audioierakstu papildina virkne attēlu. D rajonā spēlētāji pirms krustvārdu mīklas aizpildīšanas gatavo ziņojumu par galēji labēju partiju.

Aizraujošajā spēlē piedalās treneri, kuri tērpti pretgāzu kostīmos un maskās un kuru balsis tiek izmainītas. Dažādo pārbaudījumu mērķis ir iesaistīt visas piecas maņas, lai panāktu reālu pieredzi un palielinātu informētību par to, kas ir aktuāls demokrātijai Eiropā.

Kopš darbības sākuma 2023. gada jūnijā gandrīz 1000 dalībnieku ir “detoksificēti”, un par spēli uzzinājušas darba ņēmēju arodbiedrības, organizācijas un skolas Beļģijā un citviet. Dalībnieki no Francijas un Bulgārijas ieradušies spēlēt šo spēli, lai to pārņemtu citviet.

“Mēs lepojamies ar to, ka esam izstrādājuši novatorisku izglītības instrumentu, kas aizraujošā un interaktīvā veidā vēršas pret galēji labējām idejām,” saka Malika Borbouse no FEC Diversité. “Veicinot dialogu un kolektīvās pārdomas, mūsu iniciatīva palīdzējusi mazināt spriedzi un veicināt iekļaujošākas sabiedrības attīstību.”

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas jauno Redzējumu par lauksaimniecību un pārtiku – reformu ceļvedi, kura mērķis ir stiprināt lauksaimnieku pozīcijas un veidot ilgtspējīgas pārtikas sistēmas. Tomēr EESK mudina kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) izvirzīt vērienīgākus mērķus.

EESK 27. marta plenārsesijā apspriestais redzējums ietver pasākumus, ar kuriem iecerēts vairot lauksaimnieku spēju aizstāvēt savas intereses, palielināt piegādes ķēdes pārredzamību un uzlabot pārtikas politikas dialogu. ES lauksaimniecības komisārs Christophe Hansen to raksturoja kā “mērķtiecīgu atbildi uz aicinājumiem izveidot konkurētspējīgu, taisnīgu un noturīgu lauksaimniecības pārtikas nozari” un uzsvēra, cik svarīgi ir cieši sadarboties ar visām ieinteresētajām personām, tostarp pilsonisko sabiedrību.

EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke norādīja, ka redzējumā atspoguļotas daudzas EESK prioritātes. “Tajā atzīta visu lauksaimniecības pārtikas nozares dalībnieku būtiskā loma ilgtspējas un konkurētspējas nodrošināšanā,” viņš teica, piebilstot, ka dažās jomās EESK ieteikumi ir plašāki par Komisijas priekšlikumiem.

EESK locekļi atzinīgi novērtēja iniciatīvas, ar kurām paredzēts stiprināt ražotāju lomu sarunās un līgumos. “Rakstiski līgumi ar pārskatīšanas sarunu klauzulām palielinās pārredzamību un lauksaimnieku spēju aizstāvēt savas intereses,” sacīja ziņotājs Stoyan Tchoukanov, ziņotājs EESK atzinumam “Grozījumi Tirgu kopīgās organizācijas (TKO) regulā”, kas saistīti ar ražotāju pozīcijas stiprināšanu sarunās un līgumu slēgšanā.

Komisija arī plāno uzlabot sadarbību visā pārtikas sistēmā, veicinot ilgtspējīgu ražošanu un popularizējot veselīgāku uzturu. Emilie Prouzet, ziņotāja EESK atzinumam “Jauni noteikumi par pārrobežu izpildi attiecībā uz negodīgu tirdzniecības praksi”, uzskata, ka tas ir pirmais solis lauksaimnieku atbalstam, ar kuru tiek novērsta arī juridiskā nenoteiktība.

Redzējums ietver apņemšanos izveidot jaunu ES mēroga riska un krīžu pārvaldības sistēmu, kas atbilst EESK aicinājumiem ieviest spēcīgākus instrumentus ar vidi, tirgu un klimatu saistītu satricinājumu pārvarēšanai. Tiek gaidīta arī topošā paaudžu maiņas stratēģija, kas atbalstīs gados jaunu lauksaimnieku piekļuvi zemei, investīciju prasmes un lauku infrastruktūru.

Neraugoties uz plašu atbalstu, bažas nav kliedētas. Debašu dalībnieki norādīja uz problemātiskiem jautājumiem, kas tika izvirzīti, apspriežot KLP reformu pēc 2027. gada bez skaidrības par nākamo ES budžetu. EESK arī aicina izlēmīgāk izpildīt sociālos nosacījumus un brīdina, ka redzējumā nav visaptveroši risināti tādi jautājumi kā tirgus koncentrācija un finanšu spekulācijas, kas ietekmē pārtikas cenas.

EESK atkārtoti apliecināja, ka pildīs nozīmīga partnera funkciju, pārvēršot Komisijas redzējumu rīcībpolitikā. Tā apņēmās sadarboties arī turpmāk, lai nodrošinātu lauksaimnieku, ražotāju, darba ņēmēju un patērētāju interešu ievērošanu ES lauksaimniecības nākotnes veidošanā. (ks)

Kohēzijas stiprināšana, lai depolarizētu sabiedrību, gulstas uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kurām ir spēks un motivācija aizsargāt pilsonisko un demokrātisko telpu. Tas bija galvenais vēstījums Pilsoniskās sabiedrības nedēļā, ko jau otro gadu rīko Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK), lai apspriestu satraucošo plašas polarizācijas tendenci visā ES sabiedrībā.

EESK 17.–20. martā par godu Pilsoniskās sabiedrības nedēļai pulcējās vairāk nekā 800 cilvēku, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO), NVO un jaunatnes organizāciju pārstāvji, kā arī ieinteresētās personas un žurnālisti, lai apmainītos viedokļiem un apspriestu, kā stiprināt kohēziju un līdzdalību polarizētā sabiedrībā.

Pilsoniskās sabiedrības nedēļā notika 14 sesijas, ko organizēja EESK Sadarbības grupas locekļi, un Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) dienas partneri, tostarp EESK balvas pilsoniskajai sabiedrībai pasniegšanas ceremonija. Dalībnieki izstrādāja visaptverošu īstenojamu pasākumu kopumu un galvenās prasības saliedētākas sabiedrības veidošanā, tostarp:

• stiprināt kohēziju, izmantojot izglītību un kultūru;
• nodrošināt cenas ziņā pieejamus un ilgtspējīgus mājokļus;
• stiprināt sabiedrības līdzdalību, izmantojot EPI;
• nodrošināt iekļaujošu taisnīgu pārkārtošanos un zaļo un zilo izaugsmi;
• izveidot spēcīgu Eiropas pilsoniskās sabiedrības stratēģiju;
• pastiprināt atbalstu un finansējumu pilsoniskās sabiedrības organizācijām;
• iesaistīt jauniešus spēcīgākas un noturīgākas Eiropas veidošanā;
• veicināt inovāciju un tehnoloģijas kopējo interešu labā.

Noslēguma sesijā EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke sacīja: “Noslēdzot šo Pilsoniskās sabiedrības nedēļas otro kārtu, mani ir dziļi iedvesmojusi visas Eiropas pilsoniskās sabiedrības dalībnieku enerģija, noturība un apņēmība. Šī nedēļa ir pierādījusi, ka, apvienojoties pilsoniskajai sabiedrībai, mēs varam rast risinājumus, kas stiprina mūsu demokrātiju, veicina sociālo kohēziju un veido Eiropu, kas patiesi darbojas savu iedzīvotāju labā.”

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieces jautājumos par tehnoloģisko suverenitāti, drošību un demokrātiju Henna Virkkunen uzsvēra PSO izšķirošo lomu sabiedrības virzīšanā, izmantojot Eiropas pamatvērtības.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Victor Negrescu stingri aicināja rīkoties, aicinot pilsoniskās sabiedrības organizācijas apliecināt savu spēku un reaģēt uz agresīvu retoriku: “Mums ir vajadzīga spēcīga pilsoniskā sabiedrība un reāla partnerība starp pilsonisko sabiedrību un lēmumu pieņēmējiem, lai kopīgi veidotu konsekventu sabiedrību ar reālu ietekmi uz cilvēku dzīvi.”

PSO pārstāvji uzsvēra, ka pilsoniskā sabiedrība ir kas vairāk nekā tikai pakalpojumu sniedzēji; tā ir demokrātijas un līdzdalības būtiska sastāvdaļa. Serbijas Demokrātijas fonda ģenerālsekretāre Nataša Vučković pauda savu optimismu par to, ka pilsoniskajai sabiedrībai var būt būtiska loma cīņā pret antidemokrātisku un pret Eiropu vērstu vēstījumu pamatcēloņiem un izplatību gan ES, gan kandidātvalstīs. To var panākt, atkodējot Eiropas Savienību un nodrošinot, ka tās sniegtie ieguvumi sasniedz visus iedzīvotājus viņu ikdienas dzīvē. (at)

EESK balva pilsoniskajai sabiedrībai līdz šim ir piešķirta 15 reizes. Ar to apbalvo projektus, kuros izmantota īpaši radoša un novatoriska pieeja jautājumiem, kas ir ļoti svarīgi Eiropas Savienībai.

Pieteikumu var iesniegt visas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas oficiāli reģistrētas Eiropas Savienībā un darbojas vietējā, reģionālajā, valsts vai Eiropas līmenī. Balvai var pieteikties arī fiziskas personas, kuru dzīvesvieta ir ES, kā arī uzņēmumi, kas reģistrēti vai darbojas ES, ar stingru nosacījumu, ka to īstenotie projekti ir bezpeļņas.

Lai pretendētu uz balvu, iniciatīvām un projektiem jābūt īstenotiem Eiropas Savienībā. To īstenošanai jau jābūt pabeigtai vai jāturpinās līdz pieteikumu iesniegšanas pēdējai dienai.

Balvas mērķis ir norādīt uz ļoti vērtīgo pilsoniskās sabiedrības devumu Eiropas identitātes un pilsoniskuma veidošanā un kopējo Eiropas integrāciju stiprinošo vērtību popularizēšanā.

Katru gadu tiek izvēlēts jauns balvas temats. 2023. gadā tie bija psihoemocionālajai veselībai veltīti projekti. 2022. gadā EESK izņēmuma kārtā piešķīra balvu divās kategorijās: jaunatne un Ukraina. 2021. gadā tika godināti klimata projekti, kuru mērķis bija taisnīga pārkārtošanās. 2020. gadā EESK balva pilsoniskajai sabiedrībai tika aizstāta ar vienreizēju Pilsoniskās solidaritātes balvu, kas bija veltīta cīņai pret Covid-19. Iepriekšējo gadu tematu vidū ir bijusi arī dzimumu līdztiesība un sieviešu iespēju veidošana, Eiropas identitātes un kultūras mantojums, kā arī migrācija.

2024. gada oktobrī EESK 15. reizi izsludināja pilsoniskajai sabiedrībai paredzēto balvu par cīņu pret kaitīgu polarizāciju Eiropas sabiedrībā.

Polarizācijas temats ir tik aktuāls kā vēl nekad. Pārklājoties vairākām krīzēm, tostarp Covid-19 pandēmijai, Krievijas karam Ukrainā un plašajai sociālajai un ekonomiskajai nestabilitātei, ir palielinājusies neuzticēšanās publiskajām institūcijām un iestādēm, radot augsni kaitīgai polarizācijai.

Pilsoniskā sabiedrība pilda nozīmīgu funkciju, lai novērstu šo neuzticēšanos, uzraudzītu polarizācijas iedīgļus tiešsaistē un bezsaistē, stiprinātu sociālo kohēziju un saglabātu demokrātiskos ideālus. Kopā ar publiskajām iestādēm un pilsonisko sabiedrību tā var palīdzēt aizsargāt liberālo demokrātiju no autoritārām tendencēm.

Tāpēc EESK ir nolēmusi pašreizējo pilsoniskās sabiedrības balvu piešķirt bezpeļņas iniciatīvām, kas veic efektīvu intervenci, īstenojot preventīvus, agrīnas brīdināšanas un (vajadzības gadījumā) deeskalācijas pasākumus, kuri nodrošina, ka tiek respektētas demokrātiskās vērtības, polarizācija nekļūst kaitīga un vienpusēji naratīvi neizraisa vardarbību.

Debatēs, kurās piedalījās demokrātijas, tieslietu, tiesiskuma un patērētāju aizsardzības komisārs Michael McGrath, EESK brīdināja par pašreizējiem centieniem apklusināt, diskreditēt un vājināt tos, kas iestājas par demokrātiju, sociālo taisnīgumu un pamattiesībām, un pauda gatavību apvienot spēkus ar Komisiju, lai aizsargātu Eiropas pilsonisko sabiedrību un cīnītos pret polarizāciju.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir gatava uzņemties praktisku lomu Eiropas Komisijas turpmākajā Pilsoniskās sabiedrības stratēģijā, kas tiek gatavota, lai stiprinātu demokrātiju un pilsonisko telpu un vienot sašķeltās kopienas visā Eiropas Savienībā. Pieaugot pret pilsoniskās sabiedrības grupām un neatkarīgajiem medijiem vērstiem uzbrukumiem, EESK ir apņēmusies novērst un palīdzēt aizsargāt brīvas un atvērtas sabiedrības pamatus.

“EESK ir stingri apņēmusies aizstāvēt, aizsargāt un spēcināt pilsonisko sabiedrību. Mēs kā Eiropas pilsoniskās sabiedrības nams nebūsim pasīvi novērotāji. Mēs aktīvi iestāsimies pret centieniem vājināt pilsonisko telpu. Mēs iestāsimies par spēcīgāku atbalstu, labāku aizsardzību un pilsoniskās sabiedrības lomas lielāku atzīšanu mūsu demokrātijas stiprināšanā,” uzsvēra EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke EESK 27. marta plenārsesijā, kurā, piedaloties komisāram Michael McGrath, notika augsta līmeņa debates par sabiedrības depolarizāciju.

Oliver Röpke norādīja, ka NVO un vietējās kustības arvien vairāk saskaras ar demokrātijas regresu, ierobežojošiem tiesību aktiem, nomelnošanas kampaņām un stratēģiskām tiesvedībām, kuru mērķis ir apklusināt opozīciju un kuras ir daļa no plašākiem centieniem diskreditēt un vājināt tos, kas iestājas par demokrātiju, sociālo taisnīgumu un pamattiesībām.

Atsaucoties uz dažu EP deputātu nesenajām apsūdzībām pret vides NVO, Oliver Röpke brīdināja, ka īpaši satraucoši ir tas, ka uzbrukumi nākuši ne tikai no avotiem ārpus mūsu iestādēm: dažos gadījumos tie bijuši no iekšienes.

Komisārs M. McGrath norādīja, ka EESK ir unikāla iespēja sniegt ļoti vērtīgu ieguldījumu Komisijas centienos stiprināt demokrātiju un pārvarēt sabiedrības šķelšanos. Viņš norādīja, ka labākais veids, kā risināt polarizācijas problēmu, ir stiprināt eiropiešu iespējas un likt viņiem justies pārstāvētiem: “Ja to panāksim, mēs spēsim savstarpēji tuvināt mūsu kopienas, sabiedrību un Savienību. Lai ko mēs darītu, mēs zinām, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistei arī turpmāk būs izšķiroša nozīme.”

Jaunā ES pilsoniskās sabiedrības stratēģija, par kuru paziņots Komisijas 2025. gada darba programmā, atbalstīs, aizsargās un iespēcinās pilsoniskās sabiedrības organizācijas un cilvēktiesību aizstāvjus.

Plenārsesijas debatēs tika izklāstīti arī galvenie secinājumi saistībā ar EESK Pilsoniskās sabiedrības nedēļu 2025, kas notika ar moto “Saliedētības un līdzdalības stiprināšana polarizētā sabiedrībā”. Uzstājās arī Sadarbības grupas līdzpriekšsēdētāja Brikena Xhomaqi, kura iepazīstināja ar nedēļas galvenajām prasībām, Slovākijas debašu asociācijas pilsoniskās sabiedrības balvas ieguvējs Richard Vaško un jaunatnes aktīviste Kristýna Bulvasová, kura iepazīstināja ar galvenajiem ieteikumiem, kas ierosināti EESK ikgadējā jaunatnes pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!” (YEYS).(ll)

EESK Darba devēju grupas loceklis Antonio García Del Riego

Eiropai pienācis kritisks brīdis, jo tā saskaras ar vēsturiskiem pārbaudījumiem — sākot ar zaļo pārkārtošanos un beidzot ar karu pie tās robežām un globālās konkurences saasināšanos. Lai varētu tikt galā ar šiem izaicinājumiem, nepietiks tikai ar politiskām deklarācijām. Būs vajadzīgi līdzekļi un spēja tos mobilizēt, novirzīt un vairot. Īsāk sakot, būs vajadzīga spēcīga, konkurētspējīga un autonoma finanšu sistēma. Diemžēl mūsu rīcībā tādas nav.

Finanses ir mūsdienu ekonomikas asinsrite. Jaunas rūpnīcas, elektrotransportlīdzekļi, slimnīcu paplašināšana vai tīro tehnoloģiju jaunuzņēmumu darbības uzsākšana vienmēr ir atkarīga no tā, vai kāds uzņemas risku un to finansēs. Un Eiropā šis “kāds” bieži vien ir banka. MVU, kas veido 99 % no ES uzņēmumiem, ir lielā mērā atkarīgi no banku kredītiem, kas nodrošina izaugsmi, ieguldījumus un eksportu. Tomēr tieši šīs iestādes, kas veido mūsu finansēšanas ekosistēmas pamatu, apdraud pārmērīga konkurence un pārmērīgs regulējums.

Eiropa bieži runā par “stratēģisko autonomiju” enerģētikas, aizsardzības un digitālās infrastruktūras jomā, taču reti sarunās piemin finansiālu autonomiju. Par to vajadzētu runāt.

Pašlaik vairāk nekā 60 % ieguldījumu pakalpojumu Eiropā sniedz tikai četras ASV bankas. Gaidāmie “Bāzele IV” noteikumi tiks pilnībā piemēroti Eiropas Savienībā, bet ne ASV, Apvienotajā Karalistē un Japānā. Šī asimetrija rada Eiropas bankām neizdevīgus konkurences apstākļus. Ja vēlamies, ka Eiropas bankas finansē divējādo pārkārtošanos un atbalsta stratēģiskas nozares, tām vajadzīgi vienlīdzīgi konkurences nosacījumi.

Kapitāla tirgu savienībai jāvirzās tālāk par retoriku un jākļūst par reālu vienoto tirgu uzkrājumiem un ieguldījumiem. Lai to panāktu, mums vajadzīgs pārdomāts, samērīgs un veicinošs regulējums, kas aizsargā stabilitāti un patērētājus un veicina izaugsmi un konkurētspējas uzlabošanu. Tas nozīmē, ka vajadzīgs:

• samērīgums;
• tehnoloģiskā neitralitāte un
• uz rezultātiem balstīti noteikumi.

Eiropa nedrīkst atļauties būt naiva. Pasaulē, ko arvien vairāk ietekmē varas politika un ekonomikas bloki, finansiālā ietekme nodrošina suverenitāti. Amerikas Savienotās Valstis un Ķīna to saprot. Mums arī tas būtu jāsaprot.

“Mēs mācām skolēniem, ka fakti ir jāpārbauda, bet viedokļi būtu cieņpilni jāapspriež. Patiešām kritiska domāšana respektē viedokļu daudzveidību,” saka Richard Vaško no Slovākijas Debašu apvienības, kas rīko kritiskas domāšanas olimpiādes un kam tika piešķirta EESK balva pilsoniskajai sabiedrībai par polarizācijas apkarošanu. Richard Vaško, kura projekts ieguva pirmo vietu, ar mums runāja par olimpiādēm un to, kāpēc kritiskās domāšanas mācīšana ir būtiska mūsdienu polarizētajā un dezinformācijas pārņemtajā pasaulē.

Vai Jūs varētu aprakstīt kādu spēli vai kritiskās domāšanas olimpiādes kārtu? Vai varat minēt uzdevuma vai jautājuma piemēru?

Skolas un reģiona kritiskās domāšanas olimpiādes kārtā skolēni kārto vienas līdz divas stundas ilgu pārbaudes darbu, viņiem tiek nodrošināta neierobežota piekļuve internetam un tiešsaistes faktu pārbaudes rīkiem un viņi risina vairākus uzdevumus. Uzdevumi ir vērsti uz medijpratību, manipulāciju un neobjektivitātes atklāšanu, datu un pētījumu interpretēšanu, loģiskas neatbilstības konstatēšanu un savu argumentu formulēšanu.

Piemēram, nesenā olimpiādes kārtā skolēniem bija jāargumentē, vai, viņuprāt, “drošības kameras būtu jāuzstāda skolās, lai palielinātu drošību”. Tas ir aktuāls Slovākijas sabiedrībā apspriests jautājums. Vēl viens uzdevums bija analizēt izplatītu “TikTok” video, kas popularizē sazvērestības teoriju par Taylor Swift, un identificēt sazvērnieciskai domāšanai raksturīgās iezīmes. Trešajā uzdevumā dalībniekiem bija jāizlemj, kuru no diviem video ir veidojis MI un kurš ir autentisks.

Visi iepriekšējie pārbaudes darbi slovāku valodā ir publiski pieejami tīmekļa vietnē: www.okm.sk.

Ko Jūs mēģināt ar kritiskās domāšanas olimpiādēm panākt? Kas Jūs pamudināja sākt šo projektu?

Mūsu mērķis ir palīdzēt skolēniem vecumā, kad viņi sāk izmantot sociālos medijus un patērē digitālo saturu, un attīstīt viņu prasmes kritiski, atbildīgi un apdomīgi orientēties šajā vidē. Saņemot regulāras atsauksmes pēc katras kārtas un gatavošanās procesā izmantojot pieejamos e-mācību kursus, skolēni iegūst pārnesamus paradumus un rīkus, ko viņi pēc tam var izmantot ikdienā. Visbeidzot mūsu mērķis ir attīstīt jauno paaudzi, kas ir informēta, noturīga pret dezinformāciju un spēj veidot uz faktiem balstītu un konstruktīvu dialogu.

Mēs sākām šo projektu, reaģējot uz kritisko trūkumu mūsu izglītības sistēmā: medijpratība un kritiskā domāšana joprojām ir ļoti nepietiekami pārstāvētas oficiālajās mācību programmās. Vairāk nekā puse Slovākijas skolēnu nekad nemācās, kā novērtēt, vai informācija ir ticama. Tikai 16 % Slovākijas jauniešu regulāri pārbauda mediju sniegto informāciju. Tāpēc 56 % iedzīvotāju mēdz ticēt sazvērestības teorijām vai visīstākajiem meliem. Mēs vēlējāmies to mainīt, ieviešot mērogojamu un ietekmīgu pasākumu visas valsts skolās.

Kāpēc, Jūsuprāt, kritiskās domāšanas attīstīšana ir tik svarīga pašreizējā kontekstā? Vai mums ir cerība uzvarēt karā pret viltus ziņām?

Viltus ziņas vienmēr ir pastāvējušas, taču pašlaik mēs dzīvojam nepieredzētā informācijas pārslodzes laikmetā. Sociālie mediji ir galvenais informācijas avots daudziem jauniešiem, un ikviens var viegli izplatīt dezinformāciju, maldinošu informāciju vai naida runu. Zināšanas par to, kā filtrēt un orientēties šajā haotiskajā informācijas vidē, ir kļuvušas par būtisku dzīves prasmi.

Tomēr mēs nekad pilnībā neuzvarēsim karā pret viltus ziņām — tas ir kustīgs mērķis, kas pastāvīgi mainās. Taču tas, ko mēs varam darīt, ir nodrošināt jauniešiem instrumentus, lai viņi varētu labāk orientēties šajā vidē, uzdot labus jautājumus un domāt, pirms viņi kopīgo.

Vai esat saņēmis atsauksmes par savu projektu? Vai varat minēt kādu piemēru?

Pēc katras kārtas mēs apkopojam detalizētas atsauksmes, un atbildes ir ļoti pozitīvas. Piemēram, 93 % skolotāju, kuru skolēni piedalījās olimpiādē, teica, ka tā palīdz veidot skolēnu noturību pret dezinformāciju un maldinošiem jokiem. Turklāt mūsu patērētāju lojalitātes rādītājs, kas ir svarīgs lietotāju apmierinātības rādītājs, pēdējā kārtā sasniedza +76, un tas ir izcils sasniegums.

Ko Jūs ieteiktu darīt citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai ar šādām darbībām un programmām gūtu panākumus?

Katra valsts un apstākļi ir atšķirīgi, un vietējās organizācijas labāk zina, kas dos vislielāko labumu valsts kopienām. Tomēr minēšu šādus principus, kas mums daudz palīdzējuši.

Pirmkārt un pats svarīgākais ir tas, ka mēs nestāstām jauniešiem, kā domāt. Patiesi kritiska domāšana respektē viedokļu daudzveidību. Ja skolēni jutīs, ka viņu viedoklis tiek ignorēts vai uzspiests, viņi zaudēs interesi. Mēs mācām viņiem, ka fakti ir jāpārbauda, bet viedokļi būtu cieņpilni jāapspriež.

Otrkārt, būtiska nozīme ir pieejamībai un iekļautībai. Ja “burbuli nepārsprādzināsim” un aprobežosimies tikai ar elites skolām, mums nebūs reālas ietekmes. Mūsu programma ir bezmaksas, tikai tiešsaistē, viegli piekļūstama un pieejama arī mūsu lielākās etniskās minoritātes valodā. Šogad 53 % dalībnieku bija no arodizglītības vidusskolām.

Treškārt, jāapsver mērogojamība jau no paša sākuma un jāizmanto jaunas tehnoloģijas, lai to sasniegtu. Mēs izmantojam mākslīgo intelektu, lai novērtētu brīvās atbildes. Tas mums dod iespēju nodrošināt skolēniem augstvērtīgu izglītojošu pieredzi un neizmantot pārbaudes darbus ar atbilžu variantiem. Digitālais laikmets ir radījis nopietnas problēmas, taču tas mums dod arī efektīvus instrumentus to risināšanai.

Richard Vaško kopš 12 gadu vecuma ir Slovākijas Debašu apvienības (SDA) biedrs. Mācoties vidusskolā, viņš uzvarēja Slovākijas Nacionālajā debašu līgā un pārstāvēja Slovākiju Pasaules Skolu debašu čempionātā. Varvikas Universitātē (Apvienotā Karaliste) viņš sasniedza labākos rezultātus savā kursā, ieguva augstāko izglītību studiju virzienā “Tiesības, politika un filozofija” un tagad studē Kembridžas Universitātē, kur cenšas iegūt maģistra grādu studiju virzienā “Zināšanas, vara, politika”.

Kopš 2021. gada Richard Vaško strādā Slovākijas Debašu apvienībā, kur viņš nodibināja un tagad koordinē kritiskās domāšanas olimpiādi. Viņš arī sadarbojas ar Slovākijas Izglītības ministrijas Stratēģiskās komunikācijas grupu (StratCom) un ir viens no autoriem, kas Valsts izglītības un jaunatnes institūtam sagatavoja pedagogu medijpratības apmācības rokasgrāmatas. Viņš veic pētījumus un sadarbojas ar Mathias Bel Institute (nevalstisku organizāciju, kuras darbība vērsta uz etniskajām minoritātēm un marginalizētām romu kopienām Slovākijā), lai organizētu etniski daudzveidīgu vasaras skolu nelabvēlīgā situācijā esošiem bērniem.