Pilsoniskās sabiedrības organizācijas pauž vilšanos par COP28 rezultātiem, taču uzskata tos par platformu pastiprinātai Eiropas rīcībai pasaules mērogā. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) joprojām ir apņēmības pilna risināt klimata krīzi, uzsverot nepieciešamību pēc vērienīgākiem mērķiem un jauniešu iesaistes.

COP28 iezīmē vēsturiskas pārmaiņas, jo valstis pirmo reizi trīsdesmit gadu laikā apņemas izbeigt fosilā kurināmā izmantošanu energosistēmās. EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke atzīst šo progresu, taču uzstāj uz pilnīgu pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā un uzsver, ka šajos centienos ir svarīgi iesaistīt jauniešus.

Eiropas Savienības sarunu vedēji apgalvo, ka ir izdevies saglabāt Parīzes nolīguma mērķi ierobežot globālās temperatūras paaugstināšanos. COP28 uzmanības centrā ir enerģētikas nozare, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 43 % un līdz 2050. gadam panākt neto nulles emisiju līmeni. Tomēr panāktā vienošanās tiek kritizēta, ņemot vērā tās trūkumus, tostarp neskaidrības par 1,5 °C mērķa sasniegšanu, naftas valstu ietekmi un vājo finansiālo nodrošinājumu klimatiskajai pārejai.

Romas kluba līdzpriekšsēdētāja Sandrine Dixson-Declève brīdina par pieaugošo labklājības nevienlīdzību un sociālo spriedzi, ko rada neatbilstīga sloga sadale. EESK jaunatnes delegāte Diandra Ni Bhuachalla saka, ka ir sarūgtināta par COP28 iznākumu, uzsverot, cik svarīga ir reāla cilvēku pieredze cīņā pret fosilā kurināmā lobētājiem.

Neraugoties uz bažām, EESK locekļi atzīst Dubaijas vienošanās pozitīvos aspektus un apņemas novērst nepilnības, vienlaikus mudinot citas ES iestādes rīkoties tāpat. EESK debatēs paustais galvenais vēstījums ir izlēmīga apņemšanās “Mēs nepadosimies” attiecībā uz steidzamu klimata krīzes pārvarēšanu, Eiropas Savienībai un ANO nemitīgi rīkojoties šajā jomā. (ks)

Laikposmā, kas aptver 20. gadsimta 80. gadus, kad dzima Eiropas vienotā tirgus ideja, tā izstrādes posmu un agrīnos 90. gadus, kad tas sāka darboties, gan mūsu kontinentā, gan ārpus tā ir bijis daudz vēsturisku pārmaiņu. Kopš tā laika arī pati Eiropas Savienība ir vairāk nekā divkārt pieaugusi gan lieluma, gan dalībnieku skaita ziņā, risinājusi krīzes un konfliktus un piedzīvojusi gan dabas katastrofas, gan saimnieciskas, sociālas un tehnoloģiskas problēmas.

Arī ģeopolitiskā situācija kopš tiem laikiem ir dramatiski mainījusies. Āzijā ir izveidojusies jauna lielvara, kas daudzējādā ziņā kļuvusi par sistēmisku ES sāncensi. Gadu gaitā iekšējā tirgus principi – brīva preču, pakalpojumu, kapitāla un darbaspēka aprite – ir veicinājuši ES ekonomisko sniegumu. Tomēr tas joprojām nav ideāls, no tā vēl ir tālu.

Kopīgi saskaņotos noteikumus var īstenot visnotaļ dažādi, administratīvās prasības ir savairojušās kā sēnes pēc lietus, un spēja uzraudzīt tirgu ir nožēlojami vāja. Turklāt patlaban to plosa pretrunīgi mērķi: rūpniecības un citu valsts līmeņa dalībnieku prasības pēc subsīdijām, kad vienlaikus izskan aicinājumi iegrožot valsts atbalstu un visās dalībvalstīs saglabāt vienlīdzīgus konkurences apstākļus; vietējās ražošanas vajadzības ar mērķi turpināt radīt vērtību un saglabāt Eiropas darbvietas iepretī prasībām atvērt tirgus un ļaut tiem piekļūt, lai izmaksu ziņā joprojām varētu konkurēt ar globālajiem spēlētājiem un nodrošināt patērētājiem pietiekami lētus produktus; piekļuve izejvielām, kas ir neaizstājamas preču ražošanā, sākot no automobiļiem, vējturbīnām un saules paneļiem un beidzot ar virtuves iekārtām un dārza ierīcēm, iepretī šo resursu piegādes nosacījumiem, piemēram, darba un vides standartu garantēšanai vai konkurences cīņai par šiem resursiem.

Tādā pasaulē, kas vairs neievēro savstarpēji saskaņotos starptautiskās tirdzniecības noteikumus, vairs nepietiek ar ES tirgu un robežu atvērtību – vienu no galvenajiem sākotnējās vienotā tirgus idejas principiem. Faktiski šī var kļūt par ES vājo vietu, ja Savienībai nebūs aizsardzības pasākumu, piemēram, stingras ES tirgū ienākošo produktu kvalitātes un drošības uzraudzības vai ieguldītāju veikto ieguldījumu un ar tiem saistīto mērķu izvērtēšanas. Pasaulē, kura pagriež muguru starptautiskām, noteikumos balstītām sistēmām un kurā valstis, vadoties no savām interesēm, tā vietā ierobežo piekļuvi resursiem, vairs nedarbojas tāda ekonomika, kuras pamatā ir globalizācija un starptautiski integrētas piegādes ķēdes.

Tāpēc iekšējam tirgum, kura pamatā bija šie noteikumi, ir vajadzīga jauna stratēģija. Tajā jāorientējas uz vairākiem aspektiem: Eiropas industriālo politiku; tādu vidi, kas labvēlīga uzņēmumiem un MVU; sociālās ekonomikas uzņēmumiem; sabiedrības atbalstu Eiropas projektam; pienācīgi organizētiem un efektīviem vispārējas nozīmes pakalpojumiem un tādiem pasākumiem, kas ļauj saglabāt un pilnveidot mūsu sociālo modeli.

Pēc EESK domām, ES kapitāla tirgus izveides pabeigšanai ir izšķiroša nozīme vienotā tirgus padziļināšanā. Kapitāla tirgus būtu jāorientē uz ražošanas, iepirkuma, kā arī preču un pakalpojumu aprites finansēšanu, it īpaši atbalstot gan uzņēmumu darbību pētniecībā, attīstībā un inovācijā, gan vispārējas nozīmes pakalpojumus un rosinot uzņēmējdarbības garu.

Turklāt prioritāte būtu jāpiešķir tādai politikai, kas rada pamatu privāto uzņēmumu inovācijai un veicina jaunradi, paverot piekļuvi iespējkapitālam un rūpniecības-zinātnes sadarbībai. “Acquis” īstenošanai jābūt vēl vienai prioritātei, lai stiprinātu iekšējo tirgu. Diemžēl daudzi no šiem noteikumiem vai nu nav transponēti valsts līmenī vai tiek īstenoti ļoti atšķirīgi, vai arī tiek piemēroti ļoti dažādā mērā. Tas ir nopietns un būtisks šķērslis pienācīgai iekšējā tirgus darbībai.

Eiropas Savienībai vajadzētu veicināt klimata diplomātiju kā savas ārējās darbības pamatpolitiku, decembra plenārsesijā pieņemtajā atzinumā uzsver Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja. Lai klimata diplomātiju pielāgotu pašreizējai ģeopolitiskajai videi un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ir vajadzīgs stabils un uzticams stratēģiskais plāns.

EESK uzskata, ka turpmākā virzība ir klimata politikas pilnveidošana par ES ārējo attiecību pamatvirzienu.

EESK Darba devēju grupas priekšsēdētājs un atzinuma ziņotājs Stefano Mallia uzsvēra:“Ja vēlamies izvairīties no neatgriezeniska kaitējuma, nedrīkst zaudēt laiku. Klimata diplomātija ir preventīva diplomātija. Tāpēc skaidrs, ka klimata diplomātija steidzami jāatjaunina un tai jākļūst par ES ārlietu un ārpolitikas pamatvirzienu”.

EESK mudina Eiropas Savienību pieņemt visaptverošu klimata diplomātijas stratēģiju, kas ietvertu īstermiņa un ilgtermiņa prioritātes un kas klimatrīcību integrētu visās ārējās darbības jomās (tajā skaitā drošības un aizsardzības, tirdzniecības, investīciju, transporta, migrācijas, attīstības sadarbības, finansiālās un tehniskās palīdzības, kultūras un veselības aprūpes jomā).

Eiropas zaļā kursa efektīva īstenošana pašā Savienībā nodrošina ES uzticamību, lai ietekmētu un iedvesmotu citus īstenot līdzīgus pasākumus virzībai uz ilgtspēju. Tāpēc EESK mudina dalībvalstis un iestādes uzlabot koordināciju starp ES dalībniekiem, lai saskaņotu to attiecīgo politiku ar klimata mērķiem un paātrinātu vietējā mēroga rīcību zaļā kursa īstenošanā.

Atzinuma ziņotājs Stefano Mallia teica: “Mums ir iekšēji jāizvērtē, vai spējam sasniegt zaļajā kursā noteiktos mērķrādītājus. Kad paši būsim ieguvuši skaidrību, mums būtu jāsadarbojas ar kaimiņvalstīm, jāveicina to ekonomikas dažādošana, jāizstrādā taisnīgas pārkārtošanās plāni un jāatbalsta pielāgošanās un riska pārvaldības projekti, lai novērstu un samazinātu nestabilitātes riskus.” (mt)

Nesen pieņemtajā atzinumā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) brīdina, ka ES pārmērīgā paļaušanās uz aktīvo farmaceitisko vielu un gatavo zāļu importu no Āzijas apdraud ES iedzīvotāju veselību un labklājību. Tāpēc EESK ierosina Kritiski svarīgo zāļo aktu.

Eiropas Savienība piedzīvo aizvien lielākas problēmas ar pirmās nepieciešamības zāļu piegādi, un lielākā daļa aktīvo farmaceitisko vielu (AFV) un gatavo zāļu pašlaik tiek importētas no Āzijas. Šāda paļaušanās uz ārējiem piegādātājiem rada bažas par ES noturību, saskaroties ar piegādes ķēdes traucējumiem, cenu svārstīgumu un iespējamiem ģeopolitiskiem riskiem.

“Paļaujoties uz pirmās nepieciešamības zāļu ārējiem piegādātājiem, mēs pakļaujam riskam mūsu iedzīvotāju veselību. Mums jārīkojas tagad, lai nodrošinātu, ka eiropiešiem ir pieejamas viņiem nepieciešamās zāles," norādīja EESK ziņotājs par atzinumu Lech Pilawski.

Lai risinātu šīs problēmas, EESK iesaka izveidot jaunu ES mehānismu AFV un gatavo zāļu ražošanas atbalstam Eiropā. Ierosinātais Kritiski svarīgo zāļu akts ir paredzēts kā visaptverošs ES mehānisms regulas veidā, lai aktīvi atbalstītu AFV un gatavo zāļu ražošanu Eiropas Savienībā. Šis mehānisms nodrošinātu finansējumu pētniecībai un izstrādei, infrastruktūras attīstībai un darbības izmaksām.

Minēto ieteikumu īstenošanai būs vajadzīgi ievērojami ieguldījumi un ES dalībvalstu sadarbība. EESK aicina Eiropas Komisiju uzņemties vadību šo centienu koordinēšanā un izstrādāt visaptverošu stratēģiju, kas var aizsargāt Eiropas veselības drošību, veicināt ekonomisko labklājību un nodrošināt ES iedzīvotājiem cenas ziņā pieejamas zāles. (gb)

Ekonomika un finanses, digitalizācija, konkurētspēja un uzņēmējdarbība, kā arī tirdzniecība. Šīs ir četras jomas, kurās no 2023. gada jūlija līdz decembrim Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts Spānija ir guvusi panākumus.

Uzstājoties decembra plenārsesijā Spānijas premjerministra pirmā vietniece un ekonomikas un digitalizācijas ministre Nadia Calviño apkopoja ES rotējošās prezidentvalsts secinājumus, cita starpā minot ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu, zibmaksājumus banku nozarē, elektroenerģijas tirgus reformu un uzlabota tirdzniecības nolīguma parakstīšanu ar Čīli.

N. Calviño, kura 2024. gada 1. janvārī stāsies Eiropas Investīciju bankas (EIB) priekšsēdētājas amatā, arī uzsvēra jautājumus, kas Eiropas Savienībai drīzumā būs jāiekļauj darba kārtībā, jo īpaši ņemot vērā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. "Pasaulē notiek milzīgas pārmaiņas, un tektoniskās plātnes, kas izveidojās pēc Otrā pasaules kara, ir izkustējušās," viņa teica. “Mums ir jānodrošina, ka ES turpina virzīt svarīgākās debates pasaulē, risina galvenās problēmas un aizsargā savas Eiropas vērtības šajā jaunajā pasaulē.”

Atsaucoties uz piesātināto pusgadu, kas tuvojas beigām, viņa piebilda, ka “sadarbībai ar citām Eiropas iestādēm un jo īpaši ar EESK ir būtiska nozīme, lai tas būtu veiksmīgs. Mana klātbūtne apliecina Spānijas valdības stingro uzticību sociālajiem partneriem, sociālajam dialogam un pilsoniskajai sabiedrībai. Mēs cenšamies uzmanīgi uzklausīt un savā darbā integrēt pilsoniskās sabiedrības viedokli.” (mp)

Šajā izdevumā:

• Bijušā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Jacques Delors piemiņai Jacques Delors institūta direktora Sebastien Maillard un ES korespondenta Lorenzo Consoli cieņas apliecinājums
• COP28: Pilsoniskā sabiedrība mudina uz aktīvāku rīcību klimata aizsardzībai
• Eiropas invaliditātes karte – viens solis tuvāk tam, lai panāktu personu ar invaliditāti brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā
• EESK prasa pastiprināt politiskos centienus bezpajumtniecības izskaušanai

Cienījamie lasītāji!

2024. gads būs pārmaiņām bagāts ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē. Līdztekus jūnijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas ir lielākais demokrātijas pasākumam šajā kontinentā, valsts vai prezidenta vēlēšanas notiks vairāk nekā pasaules 50 valstīs, tostarp ASV. Politisko spēku samērs mainīsies, un tiks iezīmēti jauni ceļi.

Eiropas Savienībā rīkotās Eiropas Parlamenta vēlēšanas būs reāla pilsoņu uzticēšanās pārbaude. Pēdējos gados esam saskārušies ar vēl nepieredzētām problēmām, un tagad pienākusi Eiropas pilsoņu kārta mums pateikt, vai ES ir izturējusi pārbaudījumu. Tā kā nabadzības un sociālās atstumtības izskaušana ir ES pilsoņu galvenā prioritāte, es prognozēju, ka Savienībai tik viegli neklāsies. Inflācija, nodarbinātības nedrošība un vispārējs ekonomiskās stabilitātes trūkums rada auglīgu augsni bailēm un kalpo populistu un ekstrēmistu strāvojumiem.

Kaut tas nebūs viegli, ES var šo attīstības tendenci apturēt. Mums jāsāk uzrunāt vēlētāji, jādod viņiem iespēja izteikties un jāuzklausa viņu viedoklis. Šajā saistībā ar lepnumu paziņoju, ka no 4. līdz 8. martam EESK rīkos pirmo Pilsoniskās sabiedrības nedēļu, kurā visas Eiropas pilsoņi — gan jaunieši, gan vecāka gadagājuma cilvēki — iesaistīsies dialogā un formulēs vēstījumus nākamajai ES vadītāju plejādei jaunajā Eiropas Komisijā un Parlamentā.

Eiropas Savienībai būs arī jāiztur jauni pārbaudījumi. Nesenais Eiropadomes decembra sanāksmē pieņemtais vēsturiskais lēmums sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu un piešķirt Gruzijai kandidātvalsts statusu liecina par būtisku paplašināšanās posmu. Tagad pienākusi kandidātvalstu kārta veikt nepieciešamās reformas, taču ES līderi arī apņēmušies pievērsties iekšējām reformām, un secinājumi gaidāmi 2024. gada vasarā. EESK no savas puses sekmē šo procesu, mūsu darbā pakāpeniski integrējot “locekļus no paplašināšanās procesā iesaistītajām kandidātvalstīm”. Viņi sniegs ieguldījumu mūsu atzinumu izstrādē un piedalīsies plenārsesijās. Pēc uzaicinājuma izsludināšanas mēs izraugāmies jaunos locekļus, un viņu darbs sāksies nākamajā mēnesī paredzētajā EESK plenārsesijā.

Visas šīs norises uzraudzīs ES prezidentvalsts Beļģija, kuras uzdevums ir pabeigt iesāktos leģislatīvos dokumentus un vienlaikus arī gatavoties EP vēlēšanām. Tos, kuri vēl nav informēti par prezidentvalsts Beļģijas prioritātēm, aicinu pieslēgties EESK janvāra plenārsesijai.

2024. gadam sākoties, svarīgi atcerēties, ka pārmaiņas nav šķērslis, bet gan izaugsmes iespēja. Tā ir iespēja ietekmēt vēstījumus un vairot Eiropas spēku un vienotību.

Oliver Röpke

EESK priekšsēdētājs