Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) veido redzējumu par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) laikposmam pēc 2027. gada, lai nodrošinātu Eiropas lauksaimniecības noturību un ilgtspēju. ES Padomes prezidentvalsts Beļģijas uzdevumā EESK izstrādāja atzinumu (pieņemts janvārī), kurā tā uzsvēra, ka ir vajadzīgs stabils ilgtermiņa politikas satvars, kas atbalsta ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, atvērtu stratēģisko autonomiju un lauku attīstību.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) veido redzējumu par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) laikposmam pēc 2027. gada, lai nodrošinātu Eiropas lauksaimniecības noturību un ilgtspēju. ES Padomes prezidentvalsts Beļģijas uzdevumā EESK izstrādāja atzinumu (pieņemts janvārī), kurā tā uzsvēra, ka ir vajadzīgs stabils ilgtermiņa politikas satvars, kas atbalsta ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, atvērtu stratēģisko autonomiju un lauku attīstību.
Eiropas Savienībā 94,8 % lauku saimniecību ir ģimenes uzņēmumi, un nozare saskaras ar tādām problēmām kā zemāki ienākumi, saimniecību skaita samazināšanās, paaudžu maiņas grūtības un ievērojama darbaspēka aizplūšana. Neraugoties uz budžeta piešķīrumu samazinājumu kopējai lauksaimniecības politikai (par 25 % mazāk nekā 2021. gadā), EESK aicina nodrošināt KLP finansējumu, kas būtu samērīgs ar tās ilgtspējas mērķiem. Ieteicams pāriet no ienākumu pamata atbalsta uz finansiāliem stimuliem vides un sociālajiem pakalpojumiem, pārejas periodā nodrošinot mazām ģimenes saimniecībām elastību.
Bažas par to, ka ES lauksaimniekiem nav taisnīgi nodrošināts atbilstošs dzīves līmenis – pie tam šo situāciju saasina inflācija, enerģijas tirgus svārstīgums un klimata pārmaiņas –, liecina, ka ir vajadzīgas KLP reformas. EESK vēlas, lai šīs problēmas tiktu risinātas kopējā lauksaimniecības politikā laikposmam pēc 2027. gada, kurā galvenā uzmanība būtu jāpievērš pienācīgiem darba apstākļiem, veselīgāka uztura veicināšanai, pārtikas izšķērdēšanas samazināšanai un pārtikas tirgu regulēšanai. Lai mazinātu enerģijas cenu kāpuma un piegādes traucējumu ietekmi, ir ierosināti pretcikliski elementi un atbalsts atjaunīgās enerģijas ražošanai. Publiskā un privātā sektora partnerību apdrošināšanas shēmas un ieguldījumi inovācijā un digitālajās tehnoloģijās ir ierosināti kā pasākumi, kas orientēti uz cīņu pret ekstrēmiem klimata apstākļiem un lauksaimnieku iespēju uzlabošanu.
Gatavojoties 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, EESK uzsver, ka KLP ir jāveido tā, lai apmierinātu mainīgās sociālās un lauksaimniecības vajadzības. Tā uzsver, cik svarīga ir ieinteresēto personu iesaistīšana, elastības iespējas dalībvalstīm un racionalizēti administratīvie procesi stratēģisko plānu izstrādē un pielāgošanā. Visbeidzot EESK vēlas tādu KLP, kas nodrošina līdzsvaru starp pārtikas nodrošinājuma garantēšanu, vides aizsardzību un Eiropas lauksaimnieku labklājības veicināšanu globālu problēmu apstākļos.
Iesniegusi EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa
Eiropas pilsoniskā sabiedrība 24. janvārī nosūtīja atklātu vēstuli Eiropas Komisijas priekšsēdētājai, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājai un Eiropas Savienības Padomes prezidentvalstij Beļģijai. Vēstules parakstītāji mudināja trīs galvenās Eiropas Savienības (ES) iestādes, kas iesaistītas ES lēmumu pieņemšanā, veikt konkrētus pasākumus, lai visās politikas jomās īstenotu atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 11. pantā.
Iesniegusi EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa
Eiropas pilsoniskā sabiedrība 24. janvārī nosūtīja atklātu vēstuli Eiropas Komisijas priekšsēdētājai, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājai un Eiropas Savienības Padomes prezidentvalstij Beļģijai. Vēstules parakstītāji mudināja trīs galvenās Eiropas Savienības (ES) iestādes, kas iesaistītas ES lēmumu pieņemšanā, veikt konkrētus pasākumus, lai visās politikas jomās īstenotu atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 11. pantā.
Atklāto vēstuli ierosināja EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa un apvienība “Pilsoniskā sabiedrība – Eiropa”, un tajā ir iekļauti konkrēti priekšlikumi, kā dialogs veidojams. Vēstuli atbalstīja pavisam 156 parakstītāji no 26 dalībvalstīm. Starp tiem bija 39 Eiropas tīkli, 85 nacionālās organizācijas un 60 locekļi no EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas.
Neraugoties uz Līguma noteikumiem, ES iestāžu veidotais pilsoniskais dialogs joprojām ir sadrumstalots un nestrukturēts. Tāpēc atklātās vēstules #EUCivilDialogueNow parakstītāji aicina ES iestādes:
izstrādāt starpiestāžu nolīgumu par pilsonisko dialogu;
katrā iestādē izveidot vadošus amatus ar pienākumu atbildēt par attiecībām ar pilsonisko sabiedrību;
veicināt un atbalstīt ciešāku sadarbību starp pilsoniskās un sociālās jomas dalībniekiem.
Šajos centienos jābalstās uz Konferences par Eiropas nākotni ieteikumiem. Vēstules parakstītāji ierosināja Eiropas Komisijai vispirms izstrādāt paziņojumu par pilsoniskā dialoga stiprināšanu ES līmenī.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas aicinājums izstrādātES zilo kursu gūst politikas veidotāju un pilsoniskās sabiedrības atbalstu. To virza arvien lielāka apzināšanās, ka steidzami jārisina ūdens trūkuma problēma un zilais kurss var nodrošināt visaptverošu risinājumu.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas aicinājums izstrādātES zilo kursu gūst politikas veidotāju un pilsoniskās sabiedrības atbalstu. To virza arvien lielāka apzināšanās, ka steidzami jārisina ūdens trūkuma problēma un zilais kurss var nodrošināt visaptverošu risinājumu.
Nesenajā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) pasākumā pulcējās svarīgas ieinteresētās personas, lai apspriestu zilo kursu un tā spējas pārveidot ūdens apsaimniekošanas praksi visā kontinentā, galveno uzmanību pievēršot upju baseiniem.
“Mēs saskaramies ar vēl nepieredzētu ūdensapgādes krīzi,” teica EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke. Norādot uz gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām jūnijā, viņš uzsvēra, ka ūdens resursu jautājums skar ikvienu iedzīvotāju. “Kā ES lēmumu pieņēmēji risinās ūdens resursu jautājumu un gaidāmās problēmas? Ir pienācis laiks uzdot šos jautājumus.”
EP deputāte Pernille Weiss, atsaucoties aicinājumiem rast visaptverošu risinājumu, atbalstīja īpaša ūdensapgādes pārkārtošanas fonda izveidi, lai palīdzētu uzņēmumiem un kopienām pārejā uz ilgtspējīgu ūdens apsaimniekošanas praksi. ANO īpašais referents Pedro Arrojo-Agudo uzsvēra, ka ūdens trūkums un klimata pārmaiņas nepazīst robežas, un aicināja ES uzņemties vadošo lomu globāla ūdensapgādes krīzes risinājuma izstrādē.
EESK aicinājums īstenot ES zilo kursu ir guvis rezonansi plašā ieinteresēto personu lokā, tostarp Francijas sabiedriskas nozīmes uzņēmumā “Compagnie Nationale du Rhône” (CNR), kas darbojas Ronas upes baseinā. CNR Ūdens resursu direktors Eric Divet dalījās ar veiksmīgajiem uzņēmuma rezultātiem ilgtspējīgas ūdens apsaimniekošanas jomā, tostarp centieniem atjaunot mitrājus, uzlabot upju biodaudzveidību un pielāgoties klimata pārmaiņām.
Paredzams, ka tuvākajos mēnešos Eiropas Komisija nāks klajā ar savu Ūdensapgādes noturības iniciatīvu. EESK ir gatava sadarboties ar ES iestādēm un ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu, ka tās priekšlikumi par ES zilo kursu tiek iekļauti nākamās Eiropas Komisijas prioritātēs. (gb)
Partnerorganizāciju pasākumus varēs pieteikt no 4. līdz 17.martam, un tie norisināsies no 29. maija līdz 1. septembrim.
Katru gadu ES Zaļās nedēļas ietvaros visā Eiropā un ārpus tās norisinās simtiem pasākumu, kurus organizē partnerorganizācijas, tostarp dažādas iestādes, NVO, uzņēmumu pārstāvji, akadēmiskās aprindas, skolas un vietējās, reģionālās un valsts pārvaldes iestādes.
2024. gadā partnerorganizāciju pasākumu temats būs ūdensapgādes noturība. Mērķis ir veicināt ES mēroga sarunas par pašreizējo un gaidāmo situāciju ES ūdensapgādes jomā, uzsvaru liekot uz izpratnes veicināšanu un pozitīvu sadarbības risinājumu veicināšanu.
Aicinām pieteikt visu veidu pasākumus – sākot no darbsemināriem un publiskām diskusijām līdz izstādēm un izpratnes veicināšanas pasākumiem, kas domāti ģimenēm. Pasākumi var norisināties vietējā, reģionālajā, valsts vai Eiropas līmenī. Plašāku informāciju un laika grafiku atradīsiet šeit.
Tā kā ES zilais kurss ir viena no EESK pamatiniciatīvām, šāda temata izvēle partnerorganizāciju pasākumiem ir laba iespēja informēt par priekšlikumiem, kas izklāstīti 2023. gada oktobrī pieņemtajā ES zilā kursa deklarācijā, kurā aicināts izstrādāt jaunu un vērienīgu Eiropas ūdensapgādes stratēģiju, kas būtu līdzvērtīga ES zaļajam kursam. (gb)
Eiropa atpaliek konkurētspējas ziņā, un tai steidzami jānovērš vienotā tirgus nepilnības, vienlaikus sniedzot labumu gan uzņēmumiem, gan Eiropas iedzīvotājiem.
Eiropa atpaliek konkurētspējas ziņā, un tai steidzami jānovērš vienotā tirgus nepilnības, vienlaikus sniedzot labumu gan uzņēmumiem, gan Eiropas iedzīvotājiem.
EESK janvāra plenārsesijā notika debates par Eiropas konkurētspēju un iekšējā tirgus nākotni. EESK atzinumu, kas bija šo debašu centrā, bija pieprasījusi ES prezidentvalsts Beļģija, kura ir apņēmusies izmantot sešus mēnešus, lai pievērstos konkurētspējai un vienotajam tirgum. Pamatojoties uz atzinumu, Enrico Letta izstrādās augsta līmeņa ziņojumu par vienotā tirgus nākotni. Ziņojumu paredzēts iesniegt Eiropadomes marta sanāksmē.
Šajā sakarā EESK uzsver, ka iekšējā tirgus problēmas ir jārisina apstākļos, kas ir ļoti mainījušies kopš tā izveides 20. gadsimta 90. gados. Tādēļ ES saskaras ar daudziem sarežģījumiem, kā vienlīdzīgu konkurences apstākļu salāgošana ar nozaru subsidēšanu, kuras mērķis ir finansēt zaļo pārkārtošanos; darbvietu noturēšana Eiropā līdztekus ES uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanai; izejvielu nodrošināšana vienlaikus ar daba un vides aizsardzības standartu uzturēšanu.
Ziņotāja Sandra Parthie teica: “Vienotais tirgus ir palīdzējis padarīt ES par vienu no spēcīgākajiem tirdzniecības blokiem pasaulē, taču šī spēcīgā pozīcija drīzumā tiks vājināta. Mūsu atzinumā mēs ierosinām koncentrēties uz tādas Eiropas rūpniecības politikas izstrādi, kas ir nevis 27 valstu rūpniecības politikas pasākumu kopums, bet gan patiesi eiropeisks skatījums uz mūsu rūpniecisko potenciālu.”
Eiropas Biznesa konfederācijas ģenerāldirektors Markus Beyrer norādīja: “Mums ir problēmas ar konkurētspēju. Mēs atpaliekam no saviem globālajiem konkurentiem, un vienotais tirgus ir viens no mums pieejamajiem instrumentiem, kas ļauj to novērst. Mērķis ir radīt apstākļus, kas mums vajadzīgi, lai atbalstītu Eiropas modeli, kādu to pazīstam, kopā ar sociālajiem aspektiem.”
Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) konfederālais sekretārs Ludovic Voet uzsvēra, ka Eiropas sociālais līgums ir vienotā tirgus pamats un tas ir jānostiprina. Viņš norādīja: “Saskaņā ar mūsu konkurences sistēmu uzņēmumiem ir jāmaksā taisnīgas algas, jāpiedāvā labas darbvietas un tie nedrīkst kaitēt videi. Eiropai jāturpina virzīties uz taisnīgu zaļo pārkārtošanos.”
EESK atzinumā ir iekļauts priekšlikums nākamajā Komisijā iecelt komisāru vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu (VTNP) jautājumos un izstrādāt piecu gadu plānu, kas ļautu radīt drošus, kvalitatīvus un ilgtspējīgus VTNP. Šādi pakalpojumi veido 25 % no ES IKP, nodrošina 20 % no kopējām darbvietām un aptver tādas svarīgas nozares kā transports, enerģētika, sakari, piekļuve ūdenim un sanitārijai. Tie ir ļoti svarīgi arī veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu jomā. (dm)
Pieņemot politiskos lēmumus, uzmanības centrā vienmēr jāizvirza iedzīvotāju un darba ņēmēju bažas un labklājība. Tie ir svarīgi ar cilvēkiem saistīti faktori, kas jāņem vērā. Tādējādi var nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus. Īstenojot politiku, kas nodrošina šos pienācīgos apstākļus visiem, vairojam uzticēšanos pašreizējiem un turpmākajiem politiskajiem pasākumiem un novēršam iedzīvotāju vilšanos, kas rada labvēlīgu augsni labējam populismam un ekstrēmismam.
Ņemot vērā minētos jautājums, tika izstrādātas Darba ņēmēju grupas 2023.–2025. gada prioritātes, kurās atspoguļojas skaidras prasības turpmākajiem ES līderiem īstenot progresīvu programmu, kuras centrā būtu sociālāka un humānāka dimensija. Pēc gadu desmitiem ilgušām krīzēm, kuru izmaksas nepārprotami seguši Eiropas iedzīvotāji un darba ņēmēji, ceram, ka ES debates atkal varēs pārorientēties uz to, kas patiešām svarīgs, – uz sociālo progresu.
Mūsu prioritātēs ir izvērsts Darba ņēmēju grupas redzējums par Eiropu, kas ne tikai ir sociāla un ilgtspējīga, bet arī atbalsta tiesiskumu, cilvēktiesības, dzimumu līdztiesību, solidaritāti un daudzveidību. Mums ir vajadzīga Eiropa, kas par prioritāti izvirza nevienlīdzības, nabadzības un klimata ārkārtas situācijas novēršanu, nodrošina taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos un gādā par pienācīgu darbu visiem. Tas ir labākais veids, kā stiprināt mūsu demokrātiju un sabiedrību, un ikvienu tās indivīdu. Ceram, ka šis redzējums tiks ņemts vērā.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) janvāra plenārsesijas darba kārtībā bija tāds jautājums kā klimata pārmaiņu un vides degradācijas ietekme uz mieru, drošību un aizsardzību. Komiteja uzsver, ka steidzami jāinvestē centienos izveidot noturīgus risinājumus šīm globālajām problēmām.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) janvāra plenārsesijas darba kārtībā bija tāds jautājums kā klimata pārmaiņu un vides degradācijas ietekme uz mieru, drošību un aizsardzību. Komiteja uzsver, ka steidzami jāinvestē centienos izveidot noturīgus risinājumus šīm globālajām problēmām.
Tā kā ES projekta pamatuzdevums ir veicināt un saglabāt mieru, Eiropai vairāk jārūpējas par miera nostiprināšanu.
EESK atzinumā uzsvērts ka miera veicināšana ir nesaraujami saistīta ar pamattiesību un demokrātijas saglabāšanu un veicināšanu. Tāpēc Komiteja uzskata, ka klimata un drošības kopsakars arī turpmāk obligāti jāintegrē ES ārpolitikas pasākumos. Tas būtu jādara, veidojot proaktīvas saskarnes starp iestādēm, kas atbild par ārējām attiecībām un ES iekšējo kohēziju, un dalībvalstu drošības un aizsardzības dienestiem. Termins “klimata un drošības kopsakars” attiecas gan uz klimata pārmaiņu, gan uz vides degradācijas ietekmi uz mieru, drošību un aizsardzību.
EESK loceklis un ziņotājs Ozlem Yildirim, kas izstrādāja atzinumu, teica: “EESK arī ierosina konkrētus efektīvas un apsteidzošas rīcības pasākumus, it īpaši ieguldījumus noturīgos risinājumos, lēmumu pieņemšanas procesu sagatavošanu šāda veida spriedzes gadījumiem un, pats galvenais, reālu ES līmeņa stratēģiju šajā jomā. Svarīgs preventīvs līdzeklis ir arī ātra un efektīva visu pušu saistību izpilde klimata aizsardzības jomā!”
Eiropas Komisijas priekšlikumā ņemts vērā klimata un drošības kopsakars. EESK tomēr uzskata, ka dokumentā nav noteikti ģeogrāfiskie, politiskie un militārie parametri, jo tajā nav aplūkots šī kopsakara mainīgais raksturs, neraugoties uz to, ka patiesībā situācija pasliktināsies un var radīt nopietnu spriedzi starp dalībvalstīm. Komisijai un dalībvalstīm ir jāveido pastāvīgs īpašs dialogs par klimata un drošības kopsakaru. (at)
Lai veicinātu mazo uzņēmumu izaugsmi Eiropas Savienībā, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atbalsta Komisijas priekšlikumu par nodokļu sistēmu, kas balstīta uz galveno biroju (HOT). Konsultatīvajā atzinumā EESK atbalsta papildu pasākumus un uzsver nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības starp Komisiju, dalībvalstīm un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (MMVU) pārstāvjiem, lai nodrošinātu efektīvu īstenošanu un informētību.
Lai veicinātu mazo uzņēmumu izaugsmi Eiropas Savienībā, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atbalsta Komisijas priekšlikumu par nodokļu sistēmu, kas balstīta uz galveno biroju (HOT). Konsultatīvajā atzinumā EESK atbalsta papildu pasākumus un uzsver nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības starp Komisiju, dalībvalstīm un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (MMVU) pārstāvjiem, lai nodrošinātu efektīvu īstenošanu un informētību.
MVU, kas aptver iespaidīgu apjomu – 99,8 % no nefinanšu uzņēmumiem Eiropas Savienībā –, sniedz būtisku ieguldījumu nodarbinātībā (66,6 %) un pievienotās vērtības radīšanā (56,8 %). Ar Komisijas priekšlikumu par nodokļu sistēmu, kas balstīta uz galveno biroju (HOT) un kas ir daļa no plašākas MVU paredzētu atvieglojumu paketes, ir paredzēts mazināt regulatīvo slogu un vienkāršot nodokļu procedūras šiem uzņēmumiem. EESK uzsver, ka priekšlikums par HOT ir jāpieņem steidzami, lai stimulētu MMVU izaugsmi, pievēršoties atsevišķiem MVU, kas veic pārrobežu darbības. Ierosinātais samazinājums atbilst EESK mērķim radīt ilgtermiņa IKP un nodarbinātības izaugsmei labvēlīgu vidi.
EESK atbalsta sākotnējo pievēršanos atsevišķiem MMVU, taču ierosina izvērtēt iespēju pēc pieciem gadiem paplašināt HOT, ex-post novērtējumā iekļaujot meitasuzņēmumus, tādējādi palielinot iekļautību. EESK atzīst HOT papildināmību ar BEFIT priekšlikumu, taču uzsver, ka ir jābūt uzmanīgiem, lai izvairītos no neatbilstībām tiesiskajā regulējumā. Lai HOT būtu sekmīga, ļoti svarīga ir dalībvalstu nodokļu iestāžu sadarbība, un EESK aicina uz kopīgu darbu, lai nodrošinātu tās pienācīgu īstenošanu, mudinot dalībvalstis pēc iespējas ātrāk pielāgot IT sistēmas un palielināt MMVU informētību. (tk)
Beļģijas prezidentūras programmas centrā ir konkurētspēja, MVU un sociālā iekļaušana. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) sniedz politikas ieteikumus par saikni starp ekonomikas pārvaldību, ilgtermiņa iekļaujošu izaugsmi un ilgtspējīgu drošību, kā arī par sociālās ekonomikas ietekmi cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību.
Beļģijas prezidentūras programmas centrā ir konkurētspēja, MVU un sociālā iekļaušana. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) sniedz politikas ieteikumus par saikni starp ekonomikas pārvaldību, ilgtermiņa iekļaujošu izaugsmi un ilgtspējīgu drošību, kā arī par sociālās ekonomikas ietekmi cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību.
2024. gada pirmajā pusē Beļģija trīspadsmito reizi būs Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts, un tās prioritātes tika apspriestas divās debatēs, ko EESK organizēja janvāra plenārsesijā.
EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke pauda atzinību prezidentvalstij par sociālo partneru iesaistīšanu tās darbā. Beļģijas prezidentūra noslēdz ES institucionālo ciklu, kas nozīmē, ka Beļģijai būs jārod likumdošanas kompromisi un jāvada ES Padome Eiropas Parlamenta kampaņas un vēlēšanu laikā.
Beļģijas premjerministra vietnieks David Clarinval izklāstīja prezidentvalsts viedokli par kopējās lauksaimniecības politikas reformu, pašnodarbināto personu aizsardzību un ES rūpniecības politiku. Pieprasot EESK izstrādāt 13 konsultatīvus atzinumus, prezidentvalsts mērķis ir sniegt ieguldījumu debatēs par Stratēģisko programmu 2024.–2029. gadam. Kopīgā iestāžu deklarācijā aprīlī galvenā uzmanība tiks pievērsta ES turpmākajai sociālajai programmai. Prezidentvalsts prioritātes ir arī zaļā un sociālā pārkārtošanās un klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzes pārvarēšana. EESK sociālo partneru dialoga centrā ir uzsvars uz taisnīgu darbaspēka mobilitāti un ilgtspējīgu sociālo aizsardzību. Nozīmīgākās prioritārās jomas būs stiprināt Eiropas konkurētspēju, atbalstīt MVU un veicināt līdzsvarotu tirdzniecības politiku “Eiropa pasaulē”. (tk)
