Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pēc ES Padomes prezidentvalsts Beļģijas pieprasījuma nākusi klajā ar būtiskiem ieteikumiem, kuru mērķis ir stiprināt sociālo kohēziju, pārvaldīt parādus un piešķirt prioritāti ieguldījumiem veselības aprūpē un nodarbinātībā visā Eiropā. EESK pauž bažas par to, ka ierobežotie budžeti varētu palēnināt nabadzības mazināšanu un klimata pārmaiņu ierobežošanu.

EESK ieteikumi iekļauti atzinumā “Ilgtermiņā iekļaujošas izaugsmes veicināšana ar reformām un ieguldījumiem”, kas tika pieņemts un apspriests marta plenārsesijā, kurā piedalījās nodarbinātības un sociālo tiesību komisāru Nicolas Schmit un Beļģijas pensiju un sociālās integrācijas ministre Karine Lalieux.

Atzinumā uzsvērts, ka jāsaskaņo esošie satvari, piemēram, Eiropas pusgads un Eiropas sociālo tiesību pīlārs. Augsta līmeņa debatēs runātāji uzsvēra, ka jāpaātrina sociālas Eiropas veidošana un jārisina neatliekami jautājumi, piemēram, sieviešu un vīriešu pensiju atšķirības un digitālā iekļaušana. Augsta līmeņa konferencē par tēmu “Eiropas sociālo tiesību pīlārs”, kas drīzumā notiks Beļģijā, paredzēts paust apņemšanos turpināt šā instrumenta īstenošanu.

Komitejas priekšlikumos uzsvērta finanšu resursu efektīva izlietošana, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanas procesos un tas, cik svarīgi ir nodrošināt, lai zaļā un digitālā pārkārtošanās būtu taisnīga. Nozīmīgs temats ir iekļautība, kā arī sociālo ieguldījumu ietekmes palielināšana, vienlaikus veicinot ekonomisko stabilitāti un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā. (tk)

Šajā izdevumā mūsu pārsteiguma viesis ir Eiropas Parlamenta deputāte Danuta Hübner no Eiropas Tautas partijas grupas. Viņa uzskaita visus iemeslus, kāpēc 2024. gada vēlēšanas būs cīņa par Eiropu un kāpēc politiskajām partijām ir liela atbildība mudināt savus potenciālos vēlētājus doties uz vēlēšanām. 2024. gadā mēs nevaram atļauties dot citiem iespēju izlemt, kas mūs pārstāvēs Eiropas lēmumu pieņemšanā: šoreiz uz spēles ir likts pārāk daudz. 

Reizi piecos gados Eiropas iedzīvotāji dodas uz vēlēšanām, lai izraudzītos savus pārstāvjus Eiropas Parlamentā (EP), kas ir vienīgā tieši ievēlētā Eiropas Savienības iestāde. 2024. gadā sāksies desmitais sasaukums ar 720 jaunievēlētiem deputātiem. Piecus gadus viņiem būs izšķiroša loma centienos veidot Eiropu, tās iestādes un politiku, tās vietu polarizētajā globālajā pasaulē un apņemšanos respektēt kopīgas vērtības.

Visas vēlēšanas ir svarīgas. Uz tām balstās demokrātija. Taču mēs arī zinām, ka demokrātija ir daudz kas vairāk nekā tikai vēlēšanas. Mēs redzam demokrātiski ievēlētas valdības, kas rīkojas demokrātiski, bet vienlaikus grauj tiesiskumu. Vēlēšanas, pat ja tās ir godīgas un brīvas, vēl negarantē demokrātiju un nav vienīgais to noteicošais faktors. Tāpēc vēlētājiem būtu aktīvi jāpiedalās vēlēšanās.

Pēdējos piecos gados Eiropas Savienība saskārusies ar vairākām gandrīz eksistenciālām problēmām. Mums nācās tikt galā ar Brexit un tā sekām. Tam sekoja Covid pandēmija, Krievijas brutālais un necilvēcīgais iebrukums Ukrainā un šo norišu radītās ekonomiskās problēmas, tostarp enerģētikas krīze un augstā inflācija. Mēs pārvarējām visus šos negaidītos satricinājumus, vienlaikus cenšoties sasniegt mūsu stratēģiskos pamatmērķus, proti, divkāršu pārkārtošanos uz zaļu un digitāli konkurētspējīgu ekonomiku. Pēc ģeopolitiskās vides pārmaiņām ES un tās demokrātiskie partneri piemēroja Krievijai tālejošas sankcijas, sāka mazināt draudus, ko rada mūsu atkarība no Ķīnas, un radīja vēl nepieredzētu un stabilu pamatu mūsu attiecībām ar ASV. Savienība arī iedibinājusi pirmo Eiropas aizsardzības rūpniecības programmu, kas turpmākajos gados tiks īstenota.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024. gadā būs “kauja par Eiropu”. Vēlēšanu kampaņai būs jāatbilst pilsoņu cerībām un jārespektē viņu loma Eiropas lēmumu pieņemšanā. Nav šaubu, ka tādi jautājumi kā migrācija, klimata pārmaiņas un atbalsts Ukrainai, kas aizstāv savu dzimteni pret Krievijas agresiju, skar mūs visus, kam rūp brīvība, demokrātija un miers. Ievēlētajiem politiķiem būs jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu efektīvu paplašināšanās politikas atjaunošanu. Debatējot ar kandidātiem par viņu uzdevumu nākamajos piecos gados, jānorāda viņiem, ka ievēlēšanas gadījumā viņiem būs jārēķinās ar to, ka Eiropas Savienība ir daļa no sašķeltas pasaules ar demokrātiskām valstīm vienā pusē un autoritāriem režīmiem otrā pusē. Visā pasaulē 2024. gadā vēlēšanas notiks valstīs, kurās dzīvo 4 miljardi cilvēku.

Mēs, eiropieši, īpašu uzmanību pievērsīsim ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Transatlantiskās attiecības būs svarīgs jautājums debatēs pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Eiropas politiķu un politisko partiju pienākums ir darīt visu iespējamo, lai uzrunātu iedzīvotājus un mudinātu viņus paust savu viedokli. Ģeopolitiskās nenoteiktības dēļ tas ir svarīgāk nekā jebkad agrāk. Politiskajām partijām, kas izvirza savus kandidātus vēlēšanām, bieži vien ir atšķirīgi viedokļi par mūsu ikdienai ļoti nozīmīgiem jautājumiem. Mēs varam paust viedokli un ietekmēt Eiropas nākotni, kas ir mūsu nākotne, tikai tad, ja mēs kā pilsoņi piedalāmies debatēs ar kandidātiem un dodamies uz vēlēšanām. Dažkārt esam sarūgtināti un dusmojamies. Taču tieši tāpēc mūsu aktīva dalība politiskajā pirmsvēlēšanu dialogā ir tik svarīga.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2019. gadā vēlētāju aktivitāte pirmo reizi nedaudz pārsniedza 50 %. Tieši Eiropas jauniešu balsojums palīdzēja uzlabot vēlētāju aktivitātes rādītājus. No vienas puses, tā ir laba ziņa, ka puse no balsstiesīgajiem izmantoja savas balsstiesības. Taču, no otras puses, tas nozīmē, ka puse no mums, Eiropas pilsoņiem ar balsstiesībām, nebalsoja. 2024. gadā nevaram atļauties dāvināt citiem iespēju izlemt, kas mūs pārstāv Eiropas lēmumu un tiesību aktu pieņemšanas procesā. Vēlētāju pasivitāte mazina ievēlēto personu leģitimitāti un vājina viņu lomu Eiropas Parlamentā. Politisko partiju galvenais pienākums ir mudināt savus potenciālos vēlētājus doties uz vēlēšanām.

Jau vairākus gadu desmitus eiropieši uzskata, ka valdības pārstāv viņus Eiropas Savienībā. 2024. gada vēlēšanas paver iespēju parādīt Eiropas Parlamenta kā pilsoņu viedokļa paudēja īsto spēku. Vēlēšanās piedalīsies vēlētāji, kas to darīs pirmo reizi. Piecās dalībvalstīs drīkstēs balsot jau 16 gadus veci jaunieši. Jauniešu cerības, ko viņi adresēs politiķiem, būs atšķirīgas. Mēs to pieredzējām konferencē par Eiropas nākotni un tagad to dzirdam Eiropas Komisijas rīkotajās paneļdiskusijās, kas turpina konferencē iesākto. Politiķiem būtu jāizmanto gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas kā process, lai veidotu jaunu vēlētāju un politiķu paaudzi, tādējādi paverot iespēju uzlabot pārredzamu politisko izglītību, kā arī identitātes un uzticēšanās veidošanu.

EP komunikācijas stratēģija 2024. gada vēlēšanām ir vērsta uz to, lai mobilizētu nebalsotājus un pirmreizējos vēlētājus, palīdzētu iesaistītajām personām, tostarp medijiem, NVO, uzņēmumiem un privātpersonām, kā arī atbalstītu Eiropas pilsoņu un organizāciju pilsonisko līdzdalību centienos pārliecināt cilvēkus par to, cik svarīgi ir balsot.

Mēs jau redzam ārvalstu iejaukšanos Eiropas vēlēšanās un ar dezinformāciju saistītas hibrīdoperācijas, kas cenšas graut uzticēšanos iestādēm un politiķiem un šķelt sabiedrību. Tas tiek darīts pirms vēlēšanām, biežāk to vērosim vēlēšanu laikā un ar dažādiem traucējumiem saskarsimies arī pēc vēlēšanām. Jāpanāk pret dezinformāciju vērsto tiesību aktu izpilde. Ar valstu un Eiropas pasākumiem nepietiks. Mums vajadzīgs jēgpilns finansējums, kas atbalsta “visas sabiedrības” pieeju, lai varētu atmaskot dezinformāciju un tās izplatītājus, jo tā ietekmē cilvēku ikdienu un viņu stratēģisko izvēli.

Šajās vēlēšanās izšķirsies demokrātijas, brīvības un drošības liktenis. Un katra balss ir no svara.

Eiropas Parlamenta deputāte (PPE) Danuta Hübner

Arvien vairāk eiropiešu ir nobažījušies par to, ka nespēj atrast pienācīgu mājokli, kuru viņi varētu atļauties. Risks ir nepiemērots mājoklis, finansiāls spiediens, mājokļu nedrošība un pat bezpajumtniecība. Mājokļu nepieejamība cenas ziņā var ietekmēt cilvēku veselību un labklājību, radīt nevienlīdzīgus dzīves apstākļus un iespējas un veicināt veselības aprūpes izmaksas, zemāku ražīgumu un kaitējumu videi.

Nesen notikušajā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) konferencē Briselē izskanēja skaidrs brīdinājums: mājokļu krīze Eiropā saasinās, un tā rada vairākas blakusparādības.

Saskaņā ar nesen veiktu Eurofound pētījumu mājokļu krīze it īpaši skar jauniešus, neļaujot viņiem pārcelties no vecāku mājām. Vecums, kurā vismaz 50 % ES iedzīvotāju dzīvoja ārpus vecāku mājām, laikposmā no 2007. līdz 2019. gadam palielinājās no 26 līdz 28 gadiem. Laikposmā no 2010. līdz 2019. gadam Spānijā, Horvātijā, Itālijā, Kiprā, Beļģijā, Grieķijā un Īrijā bija vislielākais tādu 25–34 gadus vecu cilvēku skaita pieaugums, kuri dzīvo kopā ar saviem vecākiem.

Gadu gaitā EESK ir centusies vērst uzmanību uz mājokļu problēmām visā Eiropas Savienībā. Komiteja 2020. gadā pieņēma Komitejas locekļu Raymond Hencks un András Edelényi sagatavoto atzinumu par tematu “Universāla piekļuve pienācīgam un ilgtspējīgam mājoklim par ilgtermiņā pieņemamu cenu” un aicināja izstrādāt Eiropas rīcības plānu mājokļu jomā.

Ar šīs konferences ieteikumiem EESK vēlas dot politisku impulsu debatēm un nodrošināt, ka ES mājokļu krīze tiek iekļauta jaunā Eiropas Parlamenta un Komisijas darba kārtībā 2024.–2029. gadam. Eiropas Savienībai ir jāapvieno resursi, lai cīnītos pret pienācīgu un cenas ziņā pieejamu mājokļu trūkumu. (mp)

Šobrīd pastāv vajadzība stratēģiski pārdomāt ES vienoto tirgu. Itālijas valdības vadītājs Enrico Letta EESK plenārsesijas debatēs 2024. gada 20. martā norādīja, ka pasaule vairs nav tāda pati kā pirms 30 gadiem, tāpēc vienotais tirgus ir jāpielāgo jaunajam starptautiskajam stāvoklim

Iepazīstinādams pamatidejām, ko ietver augsta līmeņa ziņojums par vienotā tirgus nākotni, pašreizējais Jacques Delors institūta priekšsēdētājs E. Letta uzsvēra, ka nākotnes vienotajā tirgū ir jāpiemēro ģeopolitiska pieeja un jādomā par Eiropas stratēģisko autonomiju un tādiem pīlāriem kā aizsardzība, telekomunikācija, enerģija un finanses.

“Pašlaik ģeopolitiskā situācija ļoti atšķiras no tās, kāda pastāvēja pirms 30 gadiem. Šodien ir svarīgi ņemt vērā to, kādas sekas jaunais pasaules stāvoklis atstāj uz vienoto tirgu un tā nākotni. Mums ir nepieciešama jauna pieeja un tajā ir jāietver tādi jautājumi kā aizsardzība un paplašināšanās,” viņš norādīja.

EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke uzsvēra, ka vienotā tirgus panākumus nevar vērtēt tikai ekonomiskā izteiksmē – tiem jāatspoguļo arī Eiropas iedzīvotāju cerības un labbūtība: “EESK uzskata, ka vienotā tirgus pamats ir cilvēki, un tiesības pārvietoties nozīmē arī brīvību palikt.”

E. Letta uzsvēra, ka gan vienotā tirgus jēga, gan mērķis ir cilvēki. Ekonomikas konkurētspējai paralēli ir jānodrošina sociālā aizsardzība, toties tiesības pārvietoties un tiesības palikt ir vienas brīvības daļas: “Dažās valstīs intelektuālā darbaspēka emigrācijai ir postoša ietekme. Mums ir jārūpējas par tiesībām palikt un par tiesībām atgriezties. Šobrīd pie mums biļetes pieejamas tikai vienā virzienā, un tas grauj konkurētspēju un Eiropai rada lielu problēmu. (mp)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Eiropas Komisija 2024. gada 8. martā Briselē rīkoja konferenci “Retās slimības Eiropas Savienībā: vienota rīcība Eiropas references tīklu nākotnes veidošanai” (ievadsanāksme saistībā ar vienoto rīcību “JARDIN”). Tās mērķis bija uzsākt kopīgu Eiropas iniciatīvu reto slimību jomā, lai Eiropas references tīklus (ERT) integrētu valstu veselības aprūpes sistēmās un vienlaikus veidotu kopēju nostāju starp ES iestādēm, Eiropas valstīm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, pacientu apvienībām, zinātniekiem, praktiķiem un slimnīcu vadītājiem.

ES veselības sistēmām ir grūti nodrošināt kvalitatīvu un rentablu aprūpi, ja runa ir par retām vai mazizplatītām sarežģītām slimībām, kas ietekmē aptuveni 30 miljonu eiropiešu ikdienas dzīvi. Tāpēc ir svarīgi izmantot potenciālu, ko sniedz ERT – veselības aprūpes sniedzēju virtuālie tīkli visā Eiropā –, kuri veicina diskusijas par sarežģītām vai retām slimībām, kurām nepieciešama ļoti specializēta ārstēšana un koncentrētas zināšanas un resursi.

Vienotā rīcība “JARDIN” ir projekts, kura mērķis ir valstu veselības aprūpes sistēmās integrēt ERT un gādāt par to, ka šīs sistēmas kļūst ilgtspējīgas. Tas ļauj izstrādāt nacionālus un ar ERT saistītus pacientu ceļus, kā arī valstu references tīklus, kuros atspoguļojas ERT un kas papildina ERT, un nediagnosticētiem pacientiem paredzētas struktūras.

Projektā ir iesaistītas 27 ES dalībvalstis, Norvēģija un Ukraina. To koordinē Austrija, un tās kopējais finansējums trīs gadu laikposmam ir 18,75 miljoni EUR (15 miljoni EUR no ES un 3,75 miljoni EUR no dalībvalstīm). No vienotās rīcības “JARDIN” rezultātiem, tostarp ieteikumiem, plāniem un ziņojumiem par konkrētiem izmēģinājuma projektiem, tiek sagaidīts, ka tie uzlabos valstu plānus reto slimību jomā ES dalībvalstīs. (mp)

Mūsu balss ir svarīga!

Cienījamie lasītāji!

Mūsu demokrātija šobrīd piedzīvo vairākus pārbaudījumus, kas ir skāruši Eiropu kopš Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu, radot smagas sociālas, politiskas un finansiālas sekas katrai dalībvalstij un pašai Eiropas Savienībai. Tomēr es vienmēr esmu ticējis, ka, saskaroties ar sarežģītiem laikiem, Eiropas pilsoņi ir vienoti, saliedēti un apņēmības pilni bruģēt ceļu uz priekšu un veidot tādu Eiropu, kādu viņi vēlas redzēt savā nākotnē un nākamajās paaudzēs, balsojot un izvēloties jauno Eiropas vadību.

Tā kā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas būtiski ietekmēs ES virzību turpmāko piecu gadu laikā, EESK ir apvienojusi spēkus ar Eiropas Parlamentu, parakstot saprašanās memorandu par sadarbību, gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas paredzētas 2024. gada 6.-9. jūnijā.

Pieredze rāda, ka vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir zemāka nekā valstu vēlēšanās. Šā iemesla dēļ EESK ļoti aktīvi veicinās informētību par gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Mobilizējot savu 90 miljonu cilvēku lielo tīklu, kurā ietilpst darba devēju, darba ņēmēju un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, mēs varam palīdzēt palielināt vēlētāju aktivitāti.

Vairāki pasākumi jau ir īstenoti, tostarp Pilsoniskās sabiedrības nedēļa, kas norisinājās 2024. gada 4.-7. martā un kurā pulcējās vairāk nekā 800 pilsoniskās sabiedrības organizāciju un jauniešu grupu pārstāvji, lai apspriestu gaidāmās vēlēšanas un ES nākotni.

Marta plenārsesijā pieņemot rezolūciju, EESK nāca klajā ar aicinājumu pilsoņiem piedalīties vēlēšanās. Ir izveidota īpaša tīmekļa vietne ar saukli #USEYOURVOTE, kurā tiek publicēti EESK locekļu un darbinieku pasākumi, notikumi un iniciatīvas. Būtiska nozīme būs Komitejas locekļu vietējiem informatīvajiem pasākumiem.

4. maijā visas ES iestādes atvērs savas durvis, lai atzīmētu demokrātisko līdzdalību vēlēšanās, pieminot “Šūmana deklarācijas” gadadienu. Savukārt 26. maijā mūsu aizrautīgā “Run For Europe” komanda piedalīsies 20 km skrējienā Briselē, lai popularizētu kampaņu “Balso”. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka, jo vairāk cilvēku piedalās vēlēšanās, jo spēcīgāka kļūst demokrātija. Jo vairāk cilvēku balso, jo leģitīmāki kļūst pieņemtie lēmumi. Šajā reizē pilsoņiem, jo īpaši jauniešiem, ir jāiet balsot. Tādējādi viņi var mainīt situāciju un izveidot Eiropai “seju”, ar kuru viņi varētu lepoties.

Tā kā pilsoniskā sabiedrība ir vērsta uz Eiropas iedzīvotāju vispārējām interesēm, tai šajā kampaņā var būt izšķiroša nozīme, it īpaši veicinot izpratni par vēlēšanu nozīmi un mudinot cilvēkus piedalīties vēlēšanās.

Kopīgiem spēkiem uzrunāsim pilsoņus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas visos līmeņos - Eiropas, valstu, reģionālajā un reģionālajā līmenī; veidosim ar viņiem patiesu dialogu, ieklausīsimies viņu balsī un darīsim zināmu mūsu politiskajiem līderiem, ko no jaunajiem Eiropas Parlamenta deputātiem un jaunās Komisijas nākamajos piecos gados sagaida miljoniem pilsoņu lielas organizācijas, kuras mēs pārstāvam.

Mūsu balss ir svarīga! #USEYOURVOTE

Ar cieņu

Laurenţiu Plosceanu, priekšsēdētāja vietnieks komunikācijas jautājumos

Iesniegusi EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas interešu grupa “Brīvās profesijas” 2024. gada 7. maijā Briselē plkst. 10.30–16.00 rīkos Eiropas Brīvo profesiju dienu.

Piedalieties debatēs, lai apspriestu šā gada tematu “Profesionāls atbalsts ES zilajam kursam”. Kopā ar Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un dalībvalstu politiķiem mēs meklēsim risinājumus, lai novērstu pakāpeniski pieaugošās ar ūdeni saistītās problēmas.

Ūdens ir vitāli svarīgs resurss, kuru iegūt kļūst arvien grūtāk. Palielinoties pasaules iedzīvotāju skaitam, pieaug arī pieprasījums pēc ūdens. Gandrīz divas trešdaļas Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka ūdens kvalitāte un/vai kvantitāte viņu valstī ir būtiska problēma. Klimata pārmaiņas vēl vairāk ietekmēs ūdens pieejamību, kvalitāti un daudzumu. Ja nekas netiks darīts, ūdens trūkums un nabadzība pakāpeniski varētu skart arvien lielāku sabiedrības daļu pasaulē un izraisīt smagas sekas, kas skartu drošību, vidi, cilvēku veselību un ekonomiku, sociālo un politisko stabilitāti.

Šajā konferencē, kas ir pazīstama kā aizraujoša un jēgpilna Eiropas vadošo profesionāļu platforma, mēs apspriedīsim to, kā brīvo profesiju pārstāvji var palīdzēt meklēt inovatīvus risinājumus ES zilā kursa īstenošanai un mazināt tās ar ūdeni saistītās problēmas, kas Eiropu skars nākamajos gados un gadu desmitos.

Sinhronā tulkošana būs pieejama angļu, vācu un itāļu valodā. Konference būs atvērta sabiedrībai. Tajā iespējams piedalīties gan klātienē, gan neklātienē. Abos gadījumos ir iepriekš jāreģistrējas.

Aicinām to izdarīt līdz 2024. gada 2. maijam tam paredzētajā reģistrācijas vietnē.

Materiālu sagatavojusi EESK Darba ņēmēju grupa

Lai zaļā pārkārtošanās būtu sekmīga, būtiska nozīme ir enerģētikas kooperatīviem un kopienām. Tomēr Eiropas Vēja enerģijas rīcības plānā Komisija šīm iniciatīvām nav piešķīrusi pienācīgu nozīmi un šķiet, ka nav ņēmusi vērā pieaugošo pretestību pret jauniem vēja enerģijas parkiem.

Oktobrī Eiropas Komisija nāca klajā ar Eiropas Vēja enerģijas rīcības plānu, lai nodrošinātu, ka pāreja uz tīru enerģiju iet roku rokā ar rūpniecības konkurētspēju un ka vēja enerģija joprojām ir Eiropas veiksmes stāsts.

Vēja enerģijas parki, kas ražo vairāk nekā trešdaļu no Eiropas atjaunīgās elektroenerģijas un vairāk nekā 17 % no tās kopējās saražotās elektroenerģijas, virzībā uz tīrāku nākotni ir būtisks neto nulles emisiju elektroenerģijas ražošanas elements.

Tomēr Komisijas rīcības plānā, šķiet, nav ņemta vērā pieaugošā opozīcija pret jauniem vēja ģeneratoru parkiem, sākot no ainavu aizstāvjiem un beidzot ar dabas aizsardzības aktīvistiem, piemēram NIMBY(Not in My Backyard) kustība.

Kooperatīvi un kopienas, kas ar pārkārtošanās mērķi virza vietēja mēroga un iedzīvotāju vadītu procesu, ir ļoti svarīgi, lai pārvarētu šo opozīciju un nodrošinātu, ka šīs pārkārtošanās sniegtie ieguvumi tiek plaši izplatīti. Turklāt tie ir svarīgi arī tad, ja saistībā ar atjaunīgās enerģijas ražošanu vēlas izveidot jaunu, decentralizētāku elektroenerģijas ražošanas sistēmu.

Tā vietā Komisijas Eiropas Vēja enerģijas rīcības plāns ir vērsts tikai uz lieliem uzņēmumiem. Tas kaitēs procesam, samazinot sabiedrības atbalstu un apdraudot pāreju. Komisijai būtu jāpārskata sava rīcības plāna darbības joma un jāiekļauj iedzīvotāju līdzdalība 7. pīlārā.

Tai būtu jānodrošina, ka piedāvājumi nav balstīti tikai uz cenu un ka tajos ir ņemtas vērā bažas par vidi, arodveselību un drošību, kā arī koplīguma sarunās paustās bažas, kā EESK nesen ieteica atzinumā par šo tematu.

Martā EESK piedalījās Apvienoto Nāciju Organizācijas Sieviešu statusa komisijas (CSW68), kas ir galvenā starptautiskā un starpvaldību struktūra, kura cīnās par dzimumu līdztiesību, 68. sesijā, kas notika Ņujorkā.

Tā bija EESK inaugurālā dalība lielākajā ikgadējā ANO sanāksmē par pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, kura šogad bija vērsta uz sieviešu nabadzības izskaušanu. Dodot iespēju Eiropas pilsoniskajai sabiedrībai paust savu viedokli cīņā par dzimumu līdztiesību, EESK šajā jautājumā sniedza savu ieguldījumu ar deklarāciju, kurā ietverti desmit rīcības punkti sieviešu ekonomisko iespēju nodrošināšanai un sociālajai aizsardzībai.

EESK delegāciju vadīja Komitejas priekšsēdētājs Oliver Röpke, kurš dzimumu līdztiesību ir noteicis par sava darba un prezidentūras galveno prioritāti. Komitejas priekšsēdētājs Oliver Röpke sacīja: “EESK jau sen iestājas par Eiropas Savienības un globālu politiku, kuras mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību un novērst ekonomisko un sociālo nevienlīdzību, ar ko pašlaik saskaras sievietes un meitenes. Taču šī ir pirmā reize, kad mēs, paužot vienotu Eiropas pilsoniskās sabiedrības viedokli, esam šo darbu pacēluši visaugstākajā iespējamajā līmenī šajā kolektīvajā cīņā par dzimumu līdztiesību visā pasaulē. Nabadzība nav dzimumneitrāla, un tāda nevar būt arī mūsu reakcija uz to.”

EESK deklarācijā uzskaitītajos rīcības punktos ir apkopotas EESK nostājas par CSW68 tematu. Tās ir vērstas uz centieniem veicināt dzimumu līdztiesību, risināt nabadzības problēmu un stiprināt iestādes, izmantojot dzimumu perspektīvu saskaņā ar ES prioritātēm. Cita starpā tās ietver arī sieviešu aizsardzību pret visa veida vardarbību, pieejamu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu, sieviešu taisnīgu pārstāvību darba tirgū, sieviešu līderības aizstāvēšanu un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu ar izglītības palīdzību.

“Es ceru, ka pēc gada varēšu teikt, ka EESK klātbūtne UNCSW ir palīdzējusi šīs prasības paust spēcīgāk. Mēs varam un mums vajadzētu būt kritiskiem. Mums ir vajadzīgi pilsoniskās sabiedrības, ieinteresēto personu, NVO un iestāžu kritiskie viedokļi, kas vērsti uz šo kolektīvo un kopīgo mērķi – vienlīdzīgāku Eiropu un vienlīdzīgāku pasauli. Mēs varam un mums vajadzētu rādīt turpmāko ceļu,” sacīja Komitejas priekšsēdētājs Röpke. EESK ietilpa ES delegācijā, ko pārstāvēja ES prezidentvalsts. Kopā ar Eiropas Parlamentu tai bija novērotāja loma. EESK delegācijā līdz ar priekšsēdētāju bija šādi locekļi: Christa Schweng, Mariya Mincheva, Cinzia del Rio, Maria Nikolopoulou, Chiara Corazza un Sif Holst, EESK grupas “Līdztiesība” priekšsēdētājs. (ll)