Šķiet, ka šobrīd visi runā par konkurētspēju un deregulācija tiek uzskatīta par burvju nūjiņu Eiropas iezīmēšanai pasaules ekonomikas dalībnieku kartē. Tomēr ir daudz veidu, kā mērīt konkurētspēju, un nav universālas atbildes uz jautājumu, cik daudz regulējuma ir par daudz. Ja debates par konkurētspēju un deregulāciju netiks risinātas uzmanīgi, tās riskē izplūst pārmērīgi vienkāršotos, melnbaltos argumentos, kas var apdraudēt veselīgu ekonomikas politikas veidošanu. Šādi raksta mūsu pārsteiguma viesis Karel Lannoo – Eiropas Politikas pētījumu centra (CEPS) izpilddirektors.

Karel Lannoo ir CEPS – vienas no Eiropas vadošajām neatkarīgajām ideju laboratorijām – izpilddirektors. Starp viņa nesenajām publikācijām par finanšu regulējuma un Eiropas ekonomikas pārvaldības un vienotā tirgus jautājumiem ir “Saprast Eiropu” (nīderlandiešu valodā), Urzulas fon der Leienas vadītajai otrajai Komisijai iesniegts darba grupas ziņojums par finanšu nozares politiku, kā arī dažādu veidu ieguldījums akadēmiskajos izdevumos un pārskatos. Karel Lannoo bieži uzstājas ES, valstu un starptautisko iestāžu rīkotās uzklausīšanās, starptautiskās konferencēs un vadītājiem paredzētās programmās. Viņš vada valstu valdību, daudzpusēju organizāciju un privātā sektora struktūru pasūtītus pētījumus. Viņa raksti regulāri parādās medijos. Karel Lannoo darbojas arī uzņēmumu un fondu valdēs un konsultatīvo padomju locekļa statusā, tostarp Nīderlandes Finanšu tirgu iestādes Kapitāla tirgu komisijā, kas ir kapitāla tirgu uzraudzības iestāde.

Karel Lannoo

Tagad ir modē saukt Eiropu par nekonkurētspējīgu un prasīt plašu deregulācijas kampaņu ES līmenī. Tomēr tas, cik lielā mērā ekonomiskā situācija ir problemātiska, ir atkarīgs no konkurētspējas definīcijas, izmantotā apzīmējuma un etalona, kā arī no apstākļiem.

Turklāt konkurētspēja tiek pielīdzināta deregulācijai, kas ir nepareizi, it kā risinājums būtu masīva vienkāršošanas kampaņa. Tāpēc ir svarīgi panākt, ka parametri ir pareizi, lai kontrolētu diskursu, kas pretējā gadījumā varētu iziet ārpus kontroles un nonākt eiroskeptiskajā nometnē.

Konkurētspēja kā politikas mērķis ir atgriezusies, kaut gan tā nekad nav zudusi – ir svarīgi atgādināt par šiem precedentiem. Ar Lisabonas stratēģiju, ko oficiāli pieņēma Lisabonas Eiropadome 2000. gada martā, ES vēlējās kļūt par “pasaulē konkurētspējīgāko un dinamiskāko ekonomiku, kura spēj nodrošināt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, jaunas un labākas darbavietas un lielāku sociālo kohēziju”. Bažas par konkurētspēju Eiropas Komisijai bija jau Jacques Delors laikā – kaut vai slavenais Paul Krugman 1994. gadā publicētais raksts, kurā tiek runāts par “bīstamu apsēstību”. Tolaik Jacques Delors bija nobažījies par bezdarba pieaugumu Eiropā, ņemot vērā ASV un Japānas konkurenci, un kā risinājumu ierosināja programmu ieguldījumiem infrastruktūrā un augstajās tehnoloģijās. Mēs esam to dzirdējuši iepriekš.

Darba kārtībā jau ilgu laiku ir bijusi arī tiesību aktu vienkāršošana. Vienkāršoti tiesību akti attiecībā uz iekšējo tirgu (SLIM) sākās jau 1996. gadā, kad Eiropas Savienībā bija 15 dalībvalstis. Komisārs Charles McCreevy (2004-2009) atbalstīja regulatīvas “pauzes” 2005.–2006. gadā, līdz iestājās finanšu krīze. Komisijas priekšsēdētāja vietniekam Frans Timmermans Juncker vadītajā Komisijā tika uzdots izstrādāt labāka regulējuma programmu. Lai gan visi šie plāni bija atzinīgi vērtējami, labāk būtu pievērsties regulējuma sarežģītības pamatcēloņiem – lēmumu pieņemšanas procesam un vājai izpildei –, nevis tikai simptomu ārstēšanai. Tomēr ar 27 dalībvalstīm to ir vieglāk pateikt nekā paveikt.

Konkurētspēja, vismaz tā, kā tā ir definēta Draghi ziņojumā, vairāk attiecas uz ražīgumu un IKP izaugsmi, kas atkarībā no izmantotā denominatora var sniegt lielā mērā atšķirīgus rezultātus. Tomēr ir arī citi veidi, kā izmērīt konkurētspēju. Varētu aplūkot iekšējo konkurētspēju pretstatā ārējai konkurētspējai. Iekšēji ES šķiet vāja un ar sarūkošu produktivitāti salīdzinājumā ar ASV. Tomēr ārēji Eiropas Savienībai ir tirdzniecības un tekošā konta pārpalikums, savukārt ASV ir milzīgs tirdzniecības un tekošā konta deficīts, tomēr nešķiet, ka tā ir problēma (izņemot ASV prezidentam D. Trampam).

ES fiskālais stāvoklis ir arī daudz labāks nekā ASV vai pat Japānai, lai gan mums trūkst precīzu datu salīdzinājumam ar Ķīnu. ES budžeta deficīts 2024. gadā bija aptuveni 3,5 % no IKP, taču ASV tas bija gandrīz divreiz lielāks (6,4 %). ASV to var finansēt starptautiskajos tirgos, izmantojot dolāra globālās pozīcijas, lai gan vidēja termiņa procentu likmes ES un ASV ir atšķirīgas, un tas liecina par tirgus bažām attiecībā uz ASV ekonomiku. Pašlaik ASV dolāra tirgus aizdevumu sešu mēnešu procentu likme ir 4,8 %, savukārt eurozonā tā ir 2,5 % (Euribor).

Turklāt enerģijas cenas Eiropas Savienībā ir bijušas daudz augstākas nekā ASV kopš 2021. gada vidus, kad Putins sāka manipulēt ar cenām, kas ir konkurētspējas problēma apstrādes rūpniecībā un it īpaši Vācijā. Pašlaik enerģijas izmaksas Eiropas Savienībā ir vismaz par 50 % augstākas nekā ASV.

Enerģētikas politika ir vēl viens labs piemērs debatēm par regulējumu: vai problēma ir pārāk daudz regulējuma? Gluži pretēji, Eiropas Savienībai ir vienots enerģijas tirgus sadalei, bet ne ražošanai, ko joprojām kontrolē dalībvalstis. Tas rada problēmas valstīs ar pārmērīgu ražošanu, jo tas paaugstina cenas enerģijas trūkuma dēļ citās valstīs, kā tas ir Zviedrijas un Vācijas gadījumā.

Turklāt attiecībā uz digitālo nozari varētu jautāt, vai regulējuma trūkums ir labāks. Vai mēs vēlamies, lai būtu runas brīvība ASV stilā un lai nebūtu satura moderācija? Vai mēs vēlamies oligopolistisku tirgu, kāds tas ir šodien?

Šajās īsajās pārdomās uzsvērts, ka pret jebkurām debatēm par konkurētspēju un deregulāciju ir jāizturas ar vislielāko uzmanību, lai nepieļautu, ka tās kļūst par melnbaltu diskusiju, kas varētu negatīvi ietekmēt pareizu ekonomikas politikas veidošanu.

Stefano Palmieri
EESK Darba ņēmēju grupa

Letta un Draghi ziņojumi lielā mērā pārklājas, lai gan tajos sniegtā analīze un ierosinātās stratēģijas būtiski atšķiras.

Piemēram, kohēzijas politika. Letta ziņojumā tai ir centrālā loma, jo tā nodrošina, ka vienotā tirgus priekšrocības tiek kopīgotas starp visiem Savienības iedzīvotājiem un reģioniem. Tajā arī uzsvērta saikne starp kohēzijas politiku un vispārējas nozīmes pakalpojumiem, kas ir būtiski, lai eiropieši varētu dzīvot un strādāt tur, kur viņi izvēlas. Turpretī Draghi ziņojums, šķiet, mazākā mērā uzsver kohēzijas politikas nozīmi un konkurētspējas sociālo un teritoriālo dimensiju. Tajā tiek apspriesta Eiropas konkurētspēja, neņemot vērā teritoriālās atšķirības, un tas nozīmē, ka vienkārši palielinot ES vispārējo konkurētspēju, tiktu atrisināti reģionālie jautājumi. Ziņojumā nav ņemts vērā tas, ka daudzos reģionos zema konkurētspēja un nelabvēlīgi teritoriālie apstākļi ir vienas monētas divas puses.

Abos ziņojumos ir atzīts, ka “ierastā pieeja” Savienībai vairs nav variants. Mūsdienu krīžu steidzamības un sarežģītības dēļ ir vajadzīgas būtiskas pārmaiņas Eiropas politikas veidošanā, iespējams, pat ar izmaiņām Līgumā. Vai mēs patiešām varam apspriest paplašināšanos, neaplūkojot vajadzību pēc dziļākas politiskās integrācijas? Šai pārejai jābūt saistītai arī ar mēroga maiņu. Pašreizējā daudzgadu finanšu shēma (DFS) ir nepietiekama, balstīta uz nedaudz vairāk nekā 1 % no ES NKI, un to ierobežo novecojusi “taisnīgas atdeves” loģika. Ir vajadzīga jauna pieeja, kuras pamatā ir “Next Generation EU” modelis. Ārkārtas problēmām ir vajadzīgi drosmīgi risinājumi, tostarp “kopīgu drošu aktīvu” emitēšana, kā tas bija pandēmijas laikā.

Gaidāmajā DFS 2028.–2034. gadam tiks pārbaudīti ES patiesie nodomi, nosakot prioritātes nākamajiem septiņiem gadiem. Šajā sakarā ir pamats sagaidīt atklātas debates par problēmām, ar kurām saskaras ES, ņemot vērā daudzās pašreizējās krīzes, kā arī par tās galvenajiem mērķiem un kopīgajām Eiropas precēm, ko tā vēlas sniegt saviem iedzīvotājiem.

Apsverot regulējuma reformu, kā ieteikts abos ziņojumos, ir svarīgi atcerēties, ka ES ir pasaulē visprogresīvākā “sociālā tirgus ekonomika”. Tās augstie ekonomiskie, sociālie un vidiskie standarti ir būtiski šā modeļa panākumiem, nevis šķēršļi. Tāpēc ES noteikumu salīdzināšana ar ASV vai Ķīnas noteikumiem ir fundamentāli kļūdaina. Visiem centieniem vienkāršot ES noteikumus joprojām ir jāaizsargā darba apstākļi, darba ņēmēju drošība, patērētāju tiesības, sociālā un ekonomiskā kohēzija un ilgtspējīga izaugsme.

Eiropa ir sapratusi, kaut arī novēloti, ka ar lielu tirgu vien vairs nepietiek. Lai virzītos uz priekšu, tai jācenšas panākt lielāku vienotību, tostarp dziļāku politisko integrāciju un patiesi vienotu politiku ekonomikas, rūpniecības, tirdzniecības, ārlietu un aizsardzības jomā. Turpmākie mēneši būs izšķiroši Eiropas nākotnes veidošanā.

EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas loceklis Giuseppe Guerini

Pagājušajā gadā Eiropas Komisija un Eiropadome uzdeva Mario Draghi un Enrico Letta izstrādāt ziņojumus attiecīgi par ES konkurētspēju un vienotā tirgus uzlabošanu. Minētajos ziņojumos izklāstīta vērienīga Eiropas Savienības politiskā programma, kas kalpo gan kā ceļvedis, gan kā kritērijs, lai novērtētu iestāžu un politikas veidotāju apņemšanos veidot ES nākotni un spēju to paveikt.

Minētos ziņojumus var izmantot, lai novērtētu, cik efektīvi iestādes un vadītāji reaģē uz mūsdienu sarežģītajām problēmām.

EESK atzinums par ziņojumiem ir vērtīgs instruments, lai novērtētu šā jaunā politikas cikla sākumposmus. Pirmo soli atspoguļo Konkurētspējas kompass, ar ko Eiropas Komisija nāca klajā 29. janvārī. Tajā minēti vairāki augstas prioritātes priekšlikumi, kas arī uzsvērti mūsu atzinumā, piemēram, konkurētspējas jomā vērojamās atpalicības novēršana, vienotā tirgus izveides pabeigšana, regulējuma vienkāršošana bez ierobežojumu atcelšanas un atziņa, ka konkurētspēja ir atkarīga no cilvēkiem un prasmēm.

Tomēr līdztekus atpalicībai konkurētspējas jomā trūkst arī konkrētas rīcības. Līdz šim Komisija nākusi klajā ar stratēģiskiem dokumentiem, paziņojumiem un saistībām, taču līdz konkrētiem pasākumiem jāgaida vēl vairāki mēneši. Šī kavēšanās liecina, ka, kā norādīts mūsu atzinumā, ES iestādēm un dalībvalstīm arī jāuzsāk debates par ES pamatnoteikumiem un spēkā esošo Līgumu nozīmi centienos risināt mūsdienu problēmas, kurām vajadzīga ātra rīcība.

Ātra rīcība nenozīmē, ka jāpazemina kvalitāte. Eiropas Komisija to apliecināja 2020. gadā, kad tā ātri īstenoja iniciatīvu Next Generation EU. Šobrīd tai būtu jāizrāda tāda pati elastība.

Lai sasniegtu minētos mērķus, vajadzīga daudzšķautņaina pieeja. Ļoti svarīgi ir ātri pabeigt vienotā tirgus izveidi, taču tam ir jāiet roku rokā ar stingru apņemšanos veicināt vides ilgtspēju, ekonomisko labklājību un sociālo un teritoriālo kohēziju, jo tie ir galvenie konkurētspējas virzītājspēki.

Šim redzējumam vajadzīga arī saskaņota rūpniecības politika, kas ir tālejošāka nekā sadrumstalotās valstu pieejas un ko atbalsta ar stratēģiskiem fiskāliem un muitas stimuliem. Vienlaikus, lai veicinātu dinamiskāku uzņēmējdarbības vidi, ir būtiski mazināt birokrātisko slogu un atbilstības nodrošināšanas izmaksas, izmantojot lietpratīgāku regulējumu un racionalizētas administratīvās procedūras.

Enerģētikas nozarē ir būtiski mazināt cenu atšķirības starp dalībvalstīm un citām pasaules ekonomikām. Tāpēc būs vajadzīgi lielāki ieguldījumi atjaunojamos energoresursos, nodrošinot konkurētspējīgāku un ilgtspējīgāku enerģijas tirgu.

Lai atbalstītu minētos mērķus, Eiropas Savienībai ir arī jāizstrādā kopēja politika attiecībā uz Eiropas sabiedriskajiem labumiem, skaidri nosakot savas stratēģiskās prioritātes un stiprinot savu lomu pasaules mērogā.

EESK turpinās uzraudzīt šo politikas pasākumu īstenošanu, nodrošinot, ka tiek uzklausīts un ņemts vērā Eiropas pilsoniskās sabiedrības viedoklis.

EESK Darba devēju grupas loceklis Matteo Carlo Borsani

Pirmais un svarīgākais, ko savā atzinumā EESK aicina darīt, ir steidzami rīkoties, lai īstenotu E. Letta un M. Draghi ziņojumos minētos ieteikumus. Uzskatu, ka tas būtu jādara visaptveroši; ziņojumos nedrīkst meklēt vienīgi izdevīgo. Tie jāīsteno kopumā, nevēršot priekšlikumus un uzmanību vienīgi uz komforta zonām un nevairoties no būtiskākajiem un strīdīgākajiem jautājumiem, piemēram, tādiem kā ieguldījumi. 

Vispirms pieskaroties M. Draghi ziņojumam un ņemot vērā nenoliedzamo nozīmi, kāda ir viņa aplūkotajai prioritātei, proti, visas ES konkurētspējai, uzskatu, ka viņa ieteikumi par ES rūpniecības politiku ir ļoti svarīgi. It īpaši viņš uzstāj, ka jāveido tāda rūpniecības politika, kas spēj pārvarēt pašreizējo sadrumstaloto pieeju. Pašlaik mums ir 27 valstu rūpniecības politika, kas ne vienmēr tiek koordinēta. Tāpēc saskaņoti ES centieni dos mums iespēju nodrošināt pareizo līdzsvaru starp fiskālajiem, regulatīvajiem, tirdzniecības/muitas pasākumiem un finanšu stimuliem, kā tas raksturīgs visjaunākajai ASV un Ķīnas rūpniecības politikai, un tādējādi vienotais tirgus gūs milzīgu labumu.

Tomēr tam būtu jāiet roku rokā ar krasu uzņēmumiem uzveltā birokrātiskā sloga mazināšanu, un tāpēc es īpaši atzinīgi vērtēju E. Letta aicinājumu, ka vienotā tirgus virzībai jābūt ātrai un tālai. Viens no nozīmīgiem E. Letta ieteikumiem ir racionalizēt birokrātisko slogu, vienkāršot administratīvās procedūras un veikt citus pasākumus, lai “mazinātu birokrātiju”, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Šajā saistībā EESK savā atzinumā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par 25 % samazināt ziņošanas slogu visiem uzņēmumiem un izvirzīto mērķi samazināt MVU ziņošanas slogu par vismaz 50 %. Turklāt, pilnveidojusi un analizējusi E. Letta ieteikumu apsvērt mehānismu, kas palīdzētu likumdevējiem veikt dinamisku ietekmes novērtējumu, EESK visnotaļ atbalsta ieceri par ietekmes uz konkurētspēju pārbaudi, kura jāveic likumdošanas procesā.

Tā kā mākslīgais intelekts pārveido darba vietu, ir ļoti svarīgi arī turpmāk veicināt antropocentrisku mākslīgo intelektu un iestāties par politikas pasākumiem, kas spēcīgu mākslīgā intelekta attīstību Eiropā līdzsvaro ar sociālo taisnīgumu un darba ņēmēju tiesībām. Šāds viedoklis izskanēja EESK rīkotajās augsta līmeņa debatēs.

Janvāra plenārsesijā EESK rīkoja debates par mākslīgā intelekta ieviešanu darba vietās, un debatēs uzstājās arī EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Roxana Mînzatu un Polijas ģimenes, darba un sociālās politikas ministra vietniece Katarzyna Nowakowska.

Atklājot debates, O. Röpke norādīja: “Mākslīgais intelekts ir viena no mūsdienu tendencēm, kam ir vislielākais pārveidošanas potenciāls un kas paver milzīgas iespējas un vienlaikus rada būtiskas problēmas. Šodienas debatēs vēlreiz pārliecinājāmies, ka ir svarīgi MI politiku nostiprināt Eiropas sociālo tiesību pīlāra principos.”

R. Mînzatu sacīja: “Domājot par mākslīgo intelektu, it īpaši darba vietā, mums būtu jāmeklē veidi, kā palielināt ieguldījumus pētniecībā un inovācijā un kā vienkāršot veidus, kā Eiropas uzņēmumi var attīstīties šajā jomā, lai mūsu pašu tehnoloģijas būtu apmācītas, balstoties uz Eiropas datiem un Eiropas vērtībām. Respektējot mūsu vērtības sociālo tiesību un līdztiesības jomā, mēs nodrošinām, ka Eiropas darba ņēmējiem ir vienādas tiesības pasaulē ar mākslīgo intelektu vai bez tā, ka viņi tiek aizsargāti un ka tiek īstenota antropocentriska kontrole.”

K. Nowakowska atzina, ka mākslīgais intelekts darba pasaulē sniedz milzīgas iespējas paaugstināt ražīgumu un uzņēmumu konkurētspēju, bet arī raisa vairākus jautājumus par tā iespējamo ietekmi uz darbvietām un nodarbinātību, darba ņēmēju veselību un drošību, darba apstākļiem, vispārējo darbvietu kvalitāti un sociālā dialoga nozīmi.

Atzinuma par darba ņēmējiem labvēlīgu mākslīgo intelektu un tam pievienotā pretatzinuma pieņemšana

Pēc debatēm plenārsesijā EESK pieņēma atzinumu “Darba ņēmējiem labvēlīgs mākslīgais intelekts: sviras MI potenciāla izmantošanai un risku mazināšanai saistībā ar nodarbinātības un darba tirgus politiku”, ko bija izstrādājusi ziņotāja Franca Salis-Madinier. Atzinumu pieņēma, 142 Komitejas locekļiem balsojot par, 103 — pret un 14 atturoties. Atzinumu neatbalstīja EESK Darba devēju grupa, kas iesniedza pretatzinumu.

Atzinumā EESK uzsver, ka sociālajam dialogam un darba ņēmēju iesaistei ir ļoti nozīmīga loma darba ņēmēju pamattiesību saglabāšanā un “uzticama” MI popularizēšanā darba pasaulē. Komiteja arī norāda, ka ar spēkā esošajiem noteikumiem būtu jānovērš nepilnības darba ņēmēju tiesību aizsardzībā (darbavietā) un jānodrošina, ka visā cilvēka un mašīnas mijiedarbībā kontroli saglabā cilvēks.

Darba devēju grupas pretatzinums tika pievienots atzinumam. Grupas locekļi skaidroja, ka, viņuprāt, Eiropas Savienībai jau ir instrumenti mākslīgā intelekta revolūcijas pārvaldībai un ka pašreizējais tiesiskais regulējums nodrošinās tās raitu norisi. (lm)

Mākslīgais intelekts pārveido darba pasauli vēl nepieredzētā tempā, radot gan iespējas, gan izaicinājumus darba ņēmējiem, uzņēmumiem un politikas veidotājiem. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) un Starptautiskā Darba organizācija (SDO) 3. februārī rīkoja kopīgu augsta līmeņa konferenci “Sociālais taisnīgums digitālajā laikmetā: MI ietekme uz darbu un sabiedrību”.

Augsta līmeņa konferencē ievērojami līderi – tostarp vairāki ES darba ministri – apsprieda stratēģijas mākslīgā intelekta potenciāla izmantošanai, vienlaikus pievēršoties riskiem, ko tas rada darba ņēmēju tiesībām un darba tirgiem. Šis pasākums bija nozīmīgs ieguldījums Globālajā sociālā taisnīguma koalīcijā, uzsverot, ka ir vajadzīga koordinēta pieeja MI pārvaldībai gan Eiropas, gan pasaules līmenī. Šo kopīgo augsta līmeņa konferenci kopīgi organizēja EESK Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa (SOC) un SDO.

Aicinājums uz ētisku un iekļaujošu MI attīstību

Atklājot konferenci, EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke uzsvēra steidzamo nepieciešamību pēc antropocentriskas pieejas mākslīgajam intelektam un norādīja: “Mākslīgais intelekts jau tagad pārveido mūsu sabiedrību un darba tirgus, radot gan iespējas, gan izaicinājumus. EESK un tās partnerorganizācijas ir apņēmušās nodrošināt, ka mākslīgais intelekts darbojas kā sociālā taisnīguma dzinējspēks, stiprinot darba ņēmēju tiesības, veicinot iekļaušanu un novēršot jaunu nevienlīdzību. Taisnīgai un antropocentriskai MI nākotnei ir vajadzīga kolektīva rīcība – no politikas veidotājiem līdz sociālajiem partneriem un pilsoniskajai sabiedrībai –, lai nodrošinātu, ka tehnoloģijas darbojas cilvēku labā, nevis pret viņiem.”

SDO ģenerāldirektors Gilbert F. Houngbo uzsvēra, cik svarīga ir proaktīva politika, lai mazinātu MI graujošo ietekmi uz darbvietām un nodarbinātību: “Mums ir jānodrošina, ka mēs veidojam mākslīgo intelektu veidos, kas veicina sociālo taisnīgumu. Tas nozīmē vairākas darbības: atbalstīt darba ņēmējus, tostarp nodrošinot prasmes un sociālo aizsardzību; atvieglot visu lielumu uzņēmumiem un visā pasaulē piekļuvi MI tehnoloģijai, lai izmantotu produktivitātes ieguvumus; un nodrošināt, ka MI integrācija darbavietā aizsargā darba ņēmēju tiesības un veicina sociālo dialogu digitālās pārkārtošanās procesā.”

Divās paneļdiskusijās augsta līmeņa referenti dalījās ar savu ieskatu par problēmām un iespējām, ko viņi uztver MI izmantošanā, lai veicinātu pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un iekļaujošus darba tirgus un veicinātu dzimumu līdztiesību turpmākajos gados. Paneļdiskusijas dalībnieku vidū bija ES valstu darba ministri Agnieszka Dziemianowicz-Bąk (Polija), Yolanda Díaz (Spānija), Níki Keraméos (Grieķija) un Maria do Rosário Palma Ramalho (Portugāle), kā arī Francijas valdības delegāts SDO un G7-G20, Anousheh Karvar (citu starpā).

Notikušajās diskusijās tika uzsvērts, ka, lai gan pastāv risks, kas saistīts ar MI izvēršanu, nav vajadzības vērsties pret šo jauno tehnoloģiju. Tomēr būtiski ir koncentrēties uz sociālo dialogu un MI ieviešanā iesaistīt darba ņēmējus, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides centieniem. MI pareiza un kontrolēta izvēršana un regulējums palīdzēs izvairīties no būtiskiem satricinājumiem un ļaus šai tehnoloģijai samazināt atkārtotus uzdevumus, ne obligāti izraisot liela mēroga atlaišanas.(lm)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 2025. gada 13. un 14. martā rīkos gadskārtējo jauniešiem veltīto pasākumu “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!” (YEYS), kurā piedalīsies vairāk nekā 130 dalībnieki no visas Eiropas un trešām valstīm. Šis unikālais pasākums pulcē vidusskolēnus, jaunatnes organizāciju pārstāvjus un valstu jaunatnes padomju delegātus vecumā no 16 līdz 25 gadiem un no visām 27 ES dalībvalstīm, 9 kandidātvalstīm un Apvienotās Karalistes.

Ar dažādiem darbsemināriem, paneļdiskusijām un debatēm pasākums nodrošinās forumu, kurā jaunieši varēs aktīvi piedalīties Eiropas nākotnes veidošanā. Šogad pasākuma tēma ir “Dot vārdu jauniešiem”, un dalībnieki spriedīs par tādiem svarīgiem tematiem kā ilgtspēja, sociālā iekļaušana, digitālā pārveide u. c.

Šo debašu rezultāti un gūtās atziņas tiks apspriestas EESK rīkotajā otrajā Pilsoniskās sabiedrības nedēļā un popularizētas arī Eiropas Jaunatnes dienās, ko Eiropas Parlaments 2025. gada jūnijā rīkos Strasbūrā.

Pasākums liecina par to, cik svarīgi ir jauniešu aktivitāti integrēt pilsoniskajā darbībā, līdzdalības demokrātijā un Eiropas politikas veidošanā.

Sekojiet līdzi šīs svarīgās tikšanās rezultātiem un iniciatīvām. (kc)

Maria Nikolopoulou

Dažas dienas pirms mēs atzīmējam Starptautisko sieviešu dienu, un gaidot Sieviešu statusa komisijas 69. sesiju (UNCSW69), kas notiks Ņujorkā, šis ir īstais laiks pārdomāt un izvērtēt sasniegumus dzimumu līdztiesības jomā. Tas ir arī īstais laiks raudzīties nākotnē un turpināt virzību uz priekšu.

Attiecībā uz tiesisko regulējumu mēs redzam uzlabojumus: vairāk sieviešu aktīvi darbojas darba tirgū, gūst labākus ienākumus, iegūst augstāku izglītības līmeni, palielina savu politisko pārstāvību un ieņem vairāk varas amatu. Tomēr progress dalībvalstīs ir bijis lēns un nevienmērīgs.

Taču, kamēr saglabāsies strukturālā nevienlīdzība, dzimumu stereotipi un pretreakcija pret sieviešu tiesībām, sievietes joprojām būs nepietiekami pārstāvētas publiskajā telpā, politikā un STEM izglītībā, viņas būs pakļautas vardarbībai tiešsaistē un bezsaistē un viņām nebūs piekļuves uzņēmējdarbības resursiem un kapitālam. Viņas arī būs vairāk pakļautas nabadzībai laika un naudas ziņā, un darba samaksas un pensiju atšķirību novēršanai būs vajadzīgi pārāk daudzi gadi.

Virzība uz priekšu ir saistīta ar apmācību, finansējumu un apņemšanos. Mums ir vajadzīgi resursi, lai uzlabotu sieviešu prasmes saistībā ar taisnīgu digitālo un zaļo pārkārtošanos, finansētu valstu rīcības plānus vardarbības pret sievietēm apkarošanai un nodrošinātu apmācību visiem darbiniekiem, kuri strādā ar vardarbībā izdzīvojušajām.

Mums ir jāfinansē uzņēmējdarbības projekti un jāveido cenas ziņā pieejami, piekļūstami un kvalitatīvi bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes pakalpojumi, lai neapmaksāto aprūpes pienākumu slogu noceltu no sieviešu pleciem. Turklāt mums ir vajadzīga stingra apņemšanās izveidot drošas telpas, iesaistot vairāk sieviešu vietējos, valstu un ES parlamentos un nodrošinot viņu aktīvu līdzdalību nevardarbīgas konfliktu risināšanas un miera veidošanas procesos, vienlaikus šajos centienos arī veicinot dzimumiekļaujošas pieejas.

Turklāt plaša Eiropas Programmas 2030. gadam stratēģija palīdzētu mums daudz ātrāk panākt, ka dzimumu līdztiesība kļūst par būtisku mūsu politikas daļu. Ilgtspējīgas attīstības mērķi būtu jāīsteno kā kopums, nevis katrs atsevišķi.

Eiropas Savienībā progress ir “labs”. Taču “labs” nenozīmē pietiekami labs vīriešiem, sievietēm un meitenēm Eiropas Savienībā, kuri cīnās par dzimumu efektīvu līdztiesību turpmākajos gados. Mūsu kā pilsoniskās sabiedrības uzdevums ir pastiprināt spiedienu uz politikas veidotājiem, lai lietas ātri virzītos uz priekšu.

Gatavojoties Starptautiskajai sieviešu dienai 8. martā un Sieviešu statusa komisijas 69. sesijai (UNCSW69), kas ir galvenā globālā struktūra sieviešu tiesību veicināšanai, EESK locekle Maria Nikolopoulou, ziņotāja atzinumam “EESK ieguldījums ES prioritātēs ANO Sieviešu statusa komisijas 69. sesijā”, raksta par ES progresu dzimumu līdztiesības jomā. Lai gan daudzi uzlabojumi ir pelnījuši atzinību, sievietēm joprojām nav ne tuvu tādas pašas tiesības kā vīriešiem. Daudzas nepilnības vēl ir jānovērš, un ir jāuzvar vēl daudzas citas cīņas.