Digitālās prasmes var dot ES iedzīvotājiem iespēju iesaistīties sabiedrisko pakalpojumu veidošanā

This page is also available in

Tiešsaistes seminārā, kura rīkošanā bija iesaistīta arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK), tika norādīts, ka digitalizācija ir ļoti svarīga, lai ES iedzīvotāji varētu ar savām zināšanām un pieredzi sekmēt vispārējas nozīmes pakalpojumu veidošanu, taču šim procesam ir jābūt iekļaujošam.

Iedzīvotājiem un organizācijām var būt nozīmīga loma reālu labumu sniedzošu sabiedriskas nozīmes pakalpojumu kopīgā veidošanā, taču, lai to paveiktu, būtisks ir viens instruments: digitālās prasmes. Tīmekļseminārā, ko 2021. gada 15. aprīlī kopīgi organizēja EESK un projektu konsorcijs “Service Innovation in Europe Co-creation” (CoSIE), vēstījums bija skaidrs. Visiem ir jāspēj piedalīties mūsu sabiedrības dzīvē, taču iedzīvotāju un organizāciju iesaiste lēmumu pieņemšanas procesā nav iespējama bez digitalizācijas. Par to vēl vairāk esam pārliecinājušies pēdējos mēnešos pandēmijas izraisītās krīzes laikā.

Meklējumi, kā iesaistīt iedzīvotājus sabiedrisko pakalpojumu līdzradīšanā, ir ļoti sarežģīti, bet arī vajadzīgi un sniedz gandarījumu. Sociālā iekļaušana un līdzdalība var kļūt par realitāti tikai tad, ja tiks samazināta digitālā plaisa. Pašlaik vairāk nekā 40 % eiropiešu joprojām trūkst pat digitālo pamatprasmju. Mums ir jāstrādā pie šā jautājuma risināšanas un jāpievērš tam uzmanība vietējā, valstu un Eiropas līmenī, teica Eiropas Parlamenta deputāte no Somijas Henna Virkunena (Henna Virkkunen).

Viņai piekrita Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētās nodaļas (TEN) priekšsēdētāja Baiba Miltoviča, kura vadīja tiešsaistē notikušās debates: Mums vajadzīga holistiska pieeja, kas visus dažādos digitalizācijas, transporta un enerģētikas jautājumus sasaista ar sociālajiem aspektiem. Mēs nedrīkstam aizmirst par neaizsargātajām sabiedrības grupām.

Līdzīgu viedokli pauda tematiskās izpētes grupas “Vispārējas nozīmes pakalpojumi” priekšsēdētājs Kšištofs Balons (Krzysztof Balon), kurš piebilda: Brīvā laika pavadīšanas jomā digitalizācijas pakāpe ir augsta, bet to nevaram teikt par pārvaldes jomu, un šīs problēmas kļuva vēl labāk redzamas pašreizējās krīzes laikā. Līdzradīšana ir svarīga līdzdalības demokrātijai un sociālo tiesību pīlāra īstenošanai, un pilsētu, akadēmisko aprindu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbība ir būtiska un ir jāturpina.

Kas ir līdzradīšana?

Par līdzradīšanu varam runāt tad, kad cilvēkiem ar dzīves pieredzi ir ļauts sadarboties ar profesionāļiem, lai veidotu un sniegtu pakalpojumus. Zinātība, kas gūta no pieredzes, ir tikpat vērtīga kā īpašās zināšanas, kuras apgūtas, iegūstot profesionālu kvalifikāciju.

Šo skaidrojumu sniedza Mančestras Metropoles universitātes un CoSIE pārstāvis Kriss Fokss (Chris Fox), kurš runāja par tādu pieeju publisko pakalpojumu līdzradīšanā, kas balstīta uz priekšrocībām: cilvēkiem ir vērtības, kuras var būt sociālās inovācijas pamatā.

Raugoties nākotnē, ir jādomā par Eiropas digitālo pārveidi līdz 2030. gadam, un šajā saistībā Eiropas Komisijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta pārstāve Alma Džoja Riderhofa (Alma Joy Ridderhof) norādīja, ka ir vajadzīgi līdzdalīgāki digitālie pakalpojumi, kā arī publiskā pārvalde, kas atbilst nākotnes vajadzībām un būtu orientēta uz cilvēku, pieejama, iekļaujoša, pārredzama, atvērta un sadarbspējīga.

Trīs CoSIE projekti: “Bērnu aptaukošanās mazināšana”, “Mājsaimniecību ekonomika lauku apvidos” un “Ilgtermiņa bezdarbnieku uzņēmējdarbības prasmes”

Pasākumā uzmanība tika pievērsta trīs piemēriem no CoSIE īstenotajiem pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektiem, kuri visi bija saistīti ar konkrētiem Eiropas sociālo tiesību pīlāra aspektiem. Mērķis bija iepazīstināt ar konkrētiem piemēriem, pieredzi un ieskatiem, rosinot pārdomas par tādas Eiropas politikas izstrādi, kas kalpo cilvēkiem.

Pirmā projekta nosaukums ir “Bērnu aptaukošanās mazināšana”, un tas tiek īstenots Itālijā. Emīlijas-Romanjas reģiona Vietējās veselības nodaļas pārstāve Laura Bonvičīni (Laura Bonvicini) informēja par darbu, ko veic konsultatīva komiteja, kurā darbojas visas potenciālās ieinteresētās personas gan no publiskā, gan privātā sektora, proti, komiteja, kas sākumā bija tikai padomdevēja komiteja, bet kam vēlāk uzticētas reālas lēmumu pieņemšanas pilnvaras. Šķēršļi starp locekļiem izzuda un radās aktīva kopiena, kas izmanto bērnu aprūpes un veselības aprūpes mobilo lietotni.

Debrecenas Universitātes pārstāvis Florians Šipošs (Florian Sipos) iepazīstināja ar otro projektu “Mājsaimniecību ekonomika lauku apvidos”, kas tiek īstenots Ungārijā. Vietējās pašvaldības bija spiestas organizēt arvien vairāk pakalpojumu iedzīvotājiem ar ierobežotiem resursiem, un tās pārgāja no pieejas, kas orientēta uz pakalpojumiem, uz pieeju, kura vairāk balstīta uz uzņēmējdarbību. Iedzīvotāju iesaistīšana bija efektīva un sekmīga un palīdzēja modernizēt pārvaldi.

Trešais piemērs bija projekts “Ilgtermiņa bezdarbnieku uzņēmējdarbības prasmes”, kas tiek īstenots Spānijā. Valensijas Politehniskās universitātes pārstāvis Maikls Vilobais (Michael Willoughby) bija izveidojis līdzradīšanas telpu – iniciatīvu, kas veicina jaunu uzņēmumu darbību, sākot no līdzradīšanas līdz faktiskai kopīgai pārvaldībai, kad galu galā pakalpojumu pārvaldība gandrīz pilnībā tiek nodota pašiem gala lietotājiem, nojaucot jebkādu hierarhiju.

Virzība uz līdzdalīgākiem sabiedriskajiem pakalpojumiem

Norādot, ka vairāk līdzekļu jāatvēl digitalizācijai, EESK locekle Dana Sakažova (Dana Sakařová) brīdināja, ka Čehijas Republika atpaliek, ka sabiedrība nav pietiekami labi informēta un ka nevajadzētu atstumt tos eiropiešus, kuri nespēj izmantot digitālos pakalpojumus.

EESK loceklis Mateušs Ščimanskis (Mateusz Szymański) dalījās ar veiksmes stāstu par to, kā arodbiedrības varētu papildināt valdības darbu, un uzsvēra, ka Polijā līdzradīšana funkcionē mazos uzņēmumos, kur “sociālie inspektori” kļuvuši par starpniekiem starp darba devējiem un valsti.

Līdzradīšana notiek vietējā līmenī, kad iedzīvotājiem ir pavērtas iespējas un viņi var paust savu viedokli. Pārejai uz digitālu sabiedrību ir jābūt iekļaujošai, un tāpēc ir vajadzīga radošāka pieeja veicamajiem uzdevumiem, secināja Utrehtas Augstskolas pārstāve Eva Hijmansa (Eva Hijmans), kura arī vadīja tīmekļsemināru.