Īsi definējot, pilsonisko sabiedrību veido tādu kopienu grupas, kas spēj pašorganizēties, noteikt un sasniegt izvēlētos mērķus. Demokrātiskās sistēmās pilsoniskās sabiedrības grupas ir daudzskaitlīgas un daudzveidīgas, un tāpēc tās var pēc iespējas labāk pārstāvēt savu locekļu uzskatu un viedokļu dažādību. Nedemokrātiskos režīmos nevalstiskās organizācijas visbiežāk atrodas opozīcijā esošajai varai. Pilsoniskajai sabiedrībai var būt ietekme, pateicoties pilsoņu iesaistei, vēlmei sadarboties kopējam labumam neatkarīgi no valsts institūcijām.

Kad pie varas bija partija “Likums un taisnīgums” (PiS), pilsoniskās sabiedrības organizācijas mobilizējās pret pārmaiņām, kuru ieviešana apdraudēja valsts pārvaldes sistēmu un cilvēktiesību aizsardzību. Kā norādīts Helsinku Cilvēktiesību fonda ziņojumā “Spiediens un mobilizācija. Pilsoniskā sabiedrība un tiesiskuma krīze", no 2016. gada līdz 2022. gadam nevalstiskās organizācijas rīkoja daudzus masu protestus tiesiskuma un pārkāpto konstitucionālo vērtību aizstāvēšanai un sniedza juridisko palīdzību grupām, kurām draudēja diskriminācija vai represijas. Nevalstiskais sektors neatlaidīgi turpināja meklēt jaunus kanālus dalībai lēmumu pieņemšanas procesos, tostarp veidojot efektīvas organizāciju koalīcijas ombuda vai bērnu tiesību ombuda ievēlēšanai, kā arī rīkojot pilsoņu paneļdiskusijas.

Par Polijas pilsoniskās sabiedrības spēku liecina 2023. gada 15. oktobrī notikušo parlamenta vēlēšanu rezultāti. Vēsturiskā vēlētāju aktivitāte (74,38 %) un opozīcijas grupu panākumi vēlēšanās ir pierādījums efektīvai pilsoņu mobilizācijai, kuras rezultātā notika valdības maiņa. Vēlēšanu saraksts “Likums un taisnīgums” (PiS) ieguva 35,38 % balsu. Tādējādi tā ir pirmā partija, kas kopš 1989. gada trešo reizi pēc kārtas ir uzvarējusi parlamenta vēlēšanās, taču atšķirībā no 2015. un 2019. gada vēlēšanām tās kandidātu saraksts neieguva mandātu vairākumu, kas nepieciešams valdības izveidei. Sejmā iekļuva arī “Pilsoniskā koalīcija” (“Koalicja Obywatelska” – 30,7 %), Polijas Tautas partija “Trešais ceļš” (“Trzecia Droga PSL-PL” – 14,4 %), “Jaunie kreisie” (“Nowa Lewica” – 8,61 %) un “Brīvības un neatkarības konfederācija” (“Konfederacja Wolność i Niepodległość” – 7,16 %). Trīs koalīcijas grupējumi – “Pilsoniskā koalīcija”, “Trešais ceļš”, “Jaunie kreisie” – kopā ieguva 51,72 % balsu, un tas ļāva gūt vairākumu, kas nepieciešams valdības veidošanai. Valdība ar premjeru Donald Tusk priekšgalā tika izveidota ar otro piegājienu.

Neviena aptauja neprognozēja tik augstu vēlētāju aktivitāti. Jāatgādina, ka 2019. gada parlamenta vēlēšanās vēlētāju aktivitāte bija 61,74 %, savukārt vēsturiskajās 1989. gada vēlēšanās – 62,7 %. Kā liecina pētījumi, kurus cita starpā veica Sabiedriskās domas pētījumu centrs (CBOS) un Batorija Fonds (Fundacja Batory), sabiedrības ilgstošas neapmierinātības izraisītā vēlme pēc pārmaiņām motivēja pilsoņus doties uz vēlēšanām. Jāatzīmē, ka pirms vēlēšanām bija vērojama spēcīga sabiedrības mobilizācija. Tā cita starpā aptvēra rekordlielu skaitu vēlētāju, kuri pieprasīja apliecinājumu, kas ļauj viņiem balsot ārpus dzīvesvietas (960 tūkstoši cilvēku līdz 12. oktobra plkst. 15.00 nomainīja vēlēšanu iecirkni, bet aptuveni 1 miljons 200 tūkstoši cilvēku šādu pieprasījumu iesniedza). Ārvalstīs dzīvojošo poļu skaits, kuri reģistrējās balsošanai, gandrīz dubultojās, sasniedzot aptuveni 600 tūkstošus (salīdzinājumā ar 350 tūkstošiem iepriekšējās vēlēšanās 2019. gadā).

Tautas referenduma izsludināšana un rīkošana, iespējams, bija kārtējais faktors, kas veicināja iedzīvotāju mobilizēšanos dalībai parlamenta vēlēšanās. Referendumā piedalījās 40,91 % vēlētāju, jo tas nebija saistošs. Arī daudziem vēlētāju aktivitātes veicināšanas pasākumiem, kurus rīkoja nevalstiskās organizācijas, bija nozīmīga mobilizējoša ietekme. Īpaši ievērības cienīgas ir sievietēm un jauniešiem adresētas iniciatīvas (piemēram, iniciatīva “Sieviešu balss” – “Tā ir Tava izvēle”, Austrumu iniciatīva – “Mēs jau esam klusējuši”, SexEd – “Tas ir Tavs lēmums”), kas sekmēja vēlētāju aktivitātes palielināšanos. 2019. gada parlamenta vēlēšanās balsoja 61,5 % sieviešu un 60,8 % vīriešu. Vēlētāju aktivitāte jauniešu vidū vecumā no 18 līdz 29 gadiem bija 46,4 %. 2023. gada vēlēšanās piedalījās vairāk sieviešu (73,7 %) nekā vīriešu (72,0 %), kā arī 68,8 % jauniešu (18-29 gadi). Vēlēšanu kampaņas laikā sabiedrības organizācijas īstenoja vismaz 20 pasākumus vēlētāju aktivitātes veicināšanai.

Šie pasākumi tika rīkoti galvenokārt internetā, bet daži no tiem notika arī televīzijā, radio un pat kinoteātros. Slavenību, ietekmētāju, aktieru un sabiedrisko darbinieku iesaiste ir palielinājusi iespēju uzrunāt dažādas auditorijas. Saskaņā ar CBOS 2023. gada oktobra aptauju “Balsošanas motivācija un lēmumi 2023” vairākums vēlētāju (aptuveni 70 %) lēmumu balsot pieņēma vismaz dažas nedēļas pirms vēlēšanām. Pārējie (ap 28 %) lēmumu pieņēma nedēļu pirms vēlēšanām, 4 % – dienu pirms vēlēšanām, bet 9 % – vēlēšanu dienā. “Pilsoniskās koalīcijas” vēlētājiem svarīga bija galvenokārt šīs partijas attieksme pret Eiropas Savienību (80 %). Gandrīz tikpat bieži kā iemesls balsošanai par “Pilsonisko koalīciju” tika minēta vēlme mainīt pie varas esošos spēkus (77 %). Liela daļa šīs partijas vēlētāju (64 %) uzskatīja, ka tā pārstāv viņiem tuvas vērtības un principus. Balsojot par partiju “Likums un taisnīgums”, tās vēlētāji uzskatīja, ka tā pārstāv gan viņu intereses (“partija, kurai rūp tādi cilvēki kā mēs” – 66 %), gan vērtības un principus (62 %). Vienlaikus viņi labi novērtēja šīs partijas līdzšinējo valdīšanu (64%), kā arī tās ekonomisko programmu (59%).

Jau 2024. gada jūnijā poļi dosies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai ievēlētu savus deputātus Eiropas Parlamentā (EP). EP vēlēšanas var uzskatīt par turpinājumu vēlēšanu ciklam, kas sākās ar 2023. gadā notikušajām parlamenta vēlēšanām un turpināsies ar pašvaldību vēlēšanām, kuras Polijā notiks 2024. gada aprīlī. ES jautājumi būs aktuāli pašvaldību vēlēšanu kampaņā, lai gan mazākā mērā salīdzinājumā ar valsts parlamenta vēlēšanām. Turklāt Polijas pievienošanās Eiropas Savienībai 20. gadadiena var mobilizējoši ietekmēt vēlētāju aktivitāti Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Atgādināsim, ka iepriekšējās EP vēlēšanās 2019. gadā vēlētāju aktivitāte Polijā bija 45,68 %.

Poļi stingri atbalsta Polijas dalību Eiropas Savienībā. Saskaņā ar 2023. gada aprīlī veikto CBOS pētījumu 85 % pilsoņu pozitīvi vērtē to, ka Polija ir ES dalībvalsts. Tas ir mazāk nekā iepriekš, taču joprojām tas ir ļoti augsts rādītājs (85 %). Katrs desmitais aptaujas dalībnieks ir pret Polijas palikšanu Eiropas Savienībā (10 %). Katrs divdesmitais aptaujātais (5%) atzīst, ka viņam nav viedokļa šajā jautājumā.

Tāpat jāatceras, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas pirmo reizi notiks “polikrīžu” ēnā: citastarp notiekošais karš Ukrainā, klimata krīze, ekonomikas krīze, populistisku labējo spēku uzplaukums. Tāpēc, ņemot vērā gaidāmo dezinformācijas aktivitāšu pastiprināšanos, svarīga nozīme kampaņā būs raitai un saskaņotai komunikācijas politikai, kas pielāgota konkrētām vēlētāju grupām. Starptautiskais saspīlējums mudina Eiropas Savienības atbalstītājus likt uz to cerības kā uz kopienu, kas garantē mūsu drošību.

Małgorzata Molęda-Zdziech

Varšavas Ekonomikas augstskola – “Europe Direct” Polijas komanda