Jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija ir izšķirošs solis ceļā uz klimatneitralitātes un noturības panākšanu līdz 2050. gadam. Eiropas pilsoniskā sabiedrība stingri atbalsta Komisijas apņemšanos pastiprināt centienus tādās jomās kā klimatnoturība, izturētspējas veidošana, novēršana un sagatavotība.

Jūlija plenārsesijā pieņemtajā atzinumā par jauno stratēģiju EESK uzsvēra, ka adaptācija, kuras centrā ir taisnīgums, ir būtiska, lai aizsargātu Eiropas iedzīvotāju, it īpaši visneaizsargātāko iedzīvotāju, dzīvību un iztikas līdzekļus un lai neviens netiktu atstāts novārtā.

Tāpēc EESK uzsver, ka vienlīdz liela uzmanība ir jāpievērš klimata pārmaiņu mazināšanas un adaptācijas finansējumam, kā arī konkrētām adaptācijas pamatnostādnēm, uzraudzības instrumentiem, kritērijiem un rādītājiem. Šādi instrumenti palīdzēs nodrošināt pārredzamību un novērtēt progresu saistībā ar klimatadaptāciju, kā arī veidot vietējās, valstu un reģionālās spējas.

Eiropas atveseļošanas procesā bioekonomika un pāreja uz aprites ekonomiku ir būtiski un konkrēti klimatadaptācijas risinājumi.

“Eiropas Savienībai ir vēl vairāk jāveicina un jāuzsver tādas inovācijas, ieguldījumu un tirdzniecības nozīme, kas veicina ilgtspējīgu attīstību. Klimatadaptācijai un tās izmaksām jābūt arī neatņemamai ES Industriālās stratēģijas daļai,” norāda EESK ziņotājs Dimitris Dimitriadis, kurš izstrādāja šo atzinumu.

Lai Savienība kļūtu par globālu standartu noteicēju ilgtspējīgu finanšu jomā, Komisijai būtu jānotur augsts līmenis un jāievēro gan zinātniskais princips, gan tehnoloģiskās neitralitātes princips, tostarp ES taksonomijā. (mr)