Eiropas Migrācijas foruma 9. sanāksmē, ko organizēja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) un Eiropas Komisijas Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāts, uzmanība tika pievērsta tam, kā pilsoniskajai sabiedrība var uzņemties svarīgu lomu gaidāmajā Migrācijas un patvēruma pakta īstenošanā, un vienlaikus norādīts uz pilsoniskās sabiedrības organizāciju tiešo darbu uz vietas.

Eiropas Migrācijas forums, kas novembra beigās notika Briselē, pievērsa uzmanību Migrācijas un patvēruma paktam, kas stājās spēkā 2024. gada jūnijā. Dalībnieki sprieda par gaidāmo pakta īstenošanu un to, kā pilsoniskā sabiedrība var sekmēt pakta humānu piemērošanu. Pasākumā tika arī plašāk apspriests jaunais pastāvīgais solidaritātes mehānisms, kas rada ciešākas saiknes starp patvēruma un atgriešanas procedūrām, pienācīgiem uzņemšanas apstākļiem un Rīcības plānu integrācijai un iekļaušanai 2021.–2027. gadam.

Atklāšanas sēdes sākumā Eiropas iekšlietu komisāre Ylva Johansson, kuras pilnvaru termiņš beidzas, sacīja: “Esmu gandarīta, ka viens no maniem pēdējiem publiskajiem pienākumiem komisāres amatā ir uzstāšanās Eiropas Migrācijas forumā, kas ir būtiska pilsoniskās sabiedrības organizāciju, ES dalībvalstu un politikas veidotāju platforma, kura palīdz risināt problēmas un izmantot iespējas, kas saistītas ar migrācijas pārvaldību. Mūsu debates gadu gaitā vienmēr iedvesmoja. Kopā varam veidot spēcīgākas un noturīgākas kopienas, aizstāvot mūsu vērtības un nodrošinot, ka Eiropa joprojām ir patvēruma un iespēju vieta.”

EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke pateicās komisārei Ylva Johansson par apņēmīgajiem pūliņiem reformēt ES migrācijas politiku. “Mums jānodrošina, ka Migrācijas pakts tiek īstenots iespējami humānāk un ilgtspējīgāk, un vienīgais veids, kā to varam panākt, ir uzklausīt vietējās pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Pakts ir pieņemts, taču darbs vēl nebūt nav beidzies — patiesībā varētu teikt, ka darbs pa īstam sākas tagad,” viņš norādīja.

Eiropas Migrācijas forums tika izveidots 2015. gadā un kalpo kā platforma pilsoniskās sabiedrības, iestāžu un pašvaldību dialogam par jautājumiem, kas saistīti ar migrāciju un trešo valstu valstspiederīgo integrāciju. Tas sanāk reizi gadā, lai apspriestu jaunākās politiskās norises un apkopotu informāciju un apmainītos ar informāciju par to, kā Eiropas politikas pasākumi tiek īstenoti reģionālajā un vietējā līmenī un pilsoniskajā sabiedrībā.

Katru gadu forumā uzmanība tiek pievērsta citam tematam, ko izraugās, ņemt vērā pilsoniskās sabiedrības organizāciju viedokļus apspriešanās procesos, kuri tiek rīkoti mēnešos pirms pasākuma. Līdz šim forumā aplūkoti tādi jautājumi kā droši migrācijas maršruti, migrantu piekļuve tiesībām un pakalpojumiem un Eiropas Savienībai, iekļaujošāks Eiropas darba tirgus migrantiem un jauniešu loma.

EESK jau pieņēmusi svarīgus atzinumus par nozīmīgiem tematiem, kas saistīti ar migrāciju un patvērumu, tostarp par Migrācijas un patvēruma pakta izstrādi, patvēruma un migrācijas regulējumu, drošības savienības / Šengenas tiesību aktu kopumu un Rīcības plānu integrācijai un iekļaušanai 2021.–2027. gadam. EESK 2009. gadā izveidoja arī pastāvīgu grupu “Imigrācija un integrācija”, kas palīdz konkretizēt EESK kā starpnieces starp pilsonisko sabiedrību un ES iestādēm lomu migrācijas jautājumos un vienlaikus cenšas veicināt centienus izstrādāt kopēju Eiropas imigrācijas un integrācijas politiku. (lm)

Eiropas Savienībā vērojama smaga mājokļu krīze, ko izraisa īres maksas pieaugums, nepieejamas nekustamā īpašuma cenas un algas, kuras atpaliek no inflācijas.  Lai novērstu tirgus nepilnības mājokļu sektorā, EESK prasa steidzami rīkoties un aicina izstrādāt pārdomātu ES stratēģiju mājokļu jomā – tā raksta ziņotājs Thomas Kattnig, kas izstrādāja EESK atzinumu “Sociālie mājokļi Eiropas Savienībā – kvalitatīvi, ilgtspējīgi un pieejami”.

Eiropas Patērētāju diena 2024 bija pievērsta tematam “Ūdens problēmas: Patērētāju perspektīvu izpēte — virzība uz priekšu saistībā ar ES zilo kursu”. Pasākumā tika uzsvērta nepieciešamība pēc ilgtspējīgas ūdens resursu apsaimniekošanas, uzlabotas infrastruktūras un patērētāju izglītošanas, lai nodrošinātu, ka ūdens joprojām ir cenas ziņā pieejams visiem eiropiešiem.

Kā tika atzīmēts Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) 9. decembrī rīkotajā Eiropas Patērētāju dienā, ūdens cena līdz 2030. gadam pieaugs par 25 %, tāpēc Eiropas Savienībai būs jāiegulda vairāk nekā 250 miljardi eiro, lai apmierinātu Eiropas vajadzības pēc ūdens un veidotu sabiedrību, kurā ikvienam ir pieejams tīrs un cenas ziņā pieņemams ūdens.

Ūdens kļūst par ierobežotu resursu pat Eiropā: vismaz reizi gadā 30 % eiropiešu saskaras ar ūdens resursu noslodzi. Tas nozīmē, ka patērētājiem, kuri ūdeni caurmērā joprojām uzskata par izlietojamu preci, būs jāmaina sava uzvedība, lai to izmantotu efektīvāk, gan labāk apzinoties savu ūdens izmantojuma pēdu, gan izmantojot viedas ūdeni taupošas tehnoloģijas.

Tomēr arī lielākajiem piesārņotājiem būtu jāmaksā attiecīgā cena, nevis jāatstāj savi slēptie izdevumi kā slogs patērētājiem.

Tā kā 15000 litru ūdens tiek izmantots, lai saražotu tikai vienu kilogramu gaļas, un 8000 litru ūdens vienam džinsu pārim, lieliem ūdens lietotājiem (piemēram, ražošanai un it īpaši lauksaimniecībai, kas veido 72 % no visiem izņemtajiem ūdens daudzumiem) būs jāsedz izmaksas saistībā ar ietekmi uz vidi un jāiegulda labākās ražošanas iekārtās.

“Ūdens būtu jāuzskata par būtisku daļu Eiropas Komisijas nākamajās politikas pamatiniciatīvās. Mēs vēlētos, lai jaunā Ūdens koalīcija tiktu uzsākta ar mērķi palīdzēt īstenot Eiropas zilo kursu, un pašlaik mēs strādājam pie Eiropas zilā kursa ieinteresēto personu platformas izveides,” teica sacīja Milena Angelova, ziņotāja EESK atzinumam “Taupīgs ūdens patēriņš un patērētāju informētība par viņu ūdens patēriņa pēdu”. Viņa uzsver, ka ES zilajam kursam ir liela nozīme kā svarīgai EESK iniciatīvai, kas ir “vadošā ES iestāde” attiecībā uz ūdens resursu jautājumiem.

Savā ievadrunā IHE DELFT Ūdens izglītības institūta koordinācijas biroja direktors Gaetano Casale norādīja, ka ūdens Eiropā joprojām nav pietiekami novērtēts. Viņš uzskata, ka ilgtspējīga pieeja ūdenim tagad ir absolūti nepieciešama, un aicina palielināt informētību par vidiskajām izmaksām, pasaules iedzīvotāju skaita pieauguma radītajām problēmām un klimata pārmaiņām.

“Es būtu priecīga, ja mēs visi kopā — iedzīvotāji, valdības, aģentūras, zinātnieki, rūpniecība un likumdevēji — izmantotu šo unikālo iespēju un veiktu visaptverošu lēcienu uz priekšu, lai padarītu vienu no mūsu vērtīgākajiem resursiem, proti, ūdeni — zemē, jūrā un debesīs — atbilstošu nākotnes prasībām,” sacīja Eiropas Parlamenta ēnu referente par Ūdens pamatdirektīvu Hildegard Bentele. (ll)

EESK 5. decembra plenārsesijā Briselē rīkoja debates, lai atzīmētu gan Starptautisko dienu cilvēkiem ar invaliditāti, gan veicinātu olimpisko garu. 

EESK atzīmēja gan Starptautisko dienu personām ar invaliditāti, gan godināja olimpisko garu, uzaicinot viesus no paralimpiskā sporta pasaules, tostarp Beļģijas paralimpisko sportistu un čempionu Joachim Gérard.

Atklājot plenārsesiju, EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke sacīja: “Šajās debatēs uzsvērts, ka steidzami jānovērš nodarbinātības plaisa, ar kuru saskaras personas ar invaliditāti. Neraugoties uz spēkā esošajiem tiesiskajiem regulējumiem, joprojām pastāvošo šķēršļu dēļ no darba tirgus ir atstumti pārāk daudzi cilvēki. EESK aicina rīkoties, lai radītu iekļaujošas darbvietas, likvidētu sistēmiskus šķēršļus un nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem. Patiesi iekļaujoša Eiropa nedrīkst nevienu atstāt novārtā.”

Beļģijas ratiņkrēslu tenisa spēlētājs un čempions Joachim Gérard sacīja plenārsēdē, ka tad, kad viņš pirmo reizi sāka spēlēt tenisu, viņš bieži tika uzņemts ar pārsteigumu un pat iebildumiem, ka viņš ar savu ratiņkrēslu “izjaukšot tenisa laukumu”. “Pēdējos 10 gados sporta pasaulē ir vērojams milzīgs progress cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās spējām lomas ziņā. Esmu spēlējis vairākos Grand Slam tenisa turnīros visā pasaulē, un ar šīm spēlēm un paraolimpiskajām spēlēm es jūtu, ka esmu arvien vairāk akceptēts kā augstākā līmeņa sportists. Ne tikai kā paralimpisks sportists, bet arī augstākā līmeņa sportists.”

Franču valodā runājošo Invaliditātes sporta federācijas (La Ligue Handisport Francophone) priekšsēdētāja Anne d’Ieteren norādīja, ka, neraugoties uz paralimpiskajām spēlēm apliecinātajiem lielajiem panākumiem, cilvēku ar invaliditāti ikdienas dzīvē joprojām ir daudz šķēršļu. “Ievērojams skaits sporta objektu joprojām nav pieejami, ar nepiemērotām stāvvietām vai sliktu konstrukciju. Tās var šķist kā nelielas problēmas, bet to kumulatīvā ietekme var izslēgt līdzdalību un atturēt no tās.”

Par komunikāciju atbildīgais EESK priekšsēdētāja vietnieks Aurel Laurenţiu Plosceanu sveica Gérard kgu un d'Ieteren kdzi un atzīmēja, ka “viņu klātbūtne un rezultāti mums atgādina, cik iedvesmojoša mums visiem var būt viņu sportiskā izcilība, cenšoties pilnībā izmantot savu potenciālu un vienlaikus parādot arī personu ar invaliditāti būtisko nozīmi mūsu sabiedrībā un it īpaši sportā.”

EESK Pastāvīgās grupas “Personu ar invaliditāti tiesības” priekšsēdētājs Christophe Lefèvre aicināja izveidot ES pieejamības mehānismu ar pieejamības rādītājiem, kas aptvertu tādas jomas kā ilgtspējīgi mājokļi, sports, tiesiskums un izglītība, savukārt Pietro Vittorio Barbieri (Pastāvīgās grupas loceklis) piebilda, ka “ir būtiski, lai visiem cilvēkiem ar invaliditāti, kas dzīvo Eiropā, būtu piekļuve sportam un izglītībai, lai mums visiem būtu vienādas priekšrocības sabiedrībā.” (lm)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK), Eiropas Demokrātijas fonds (EDF) un Baltkrievijas Preses klubs 2024. gada 13. decembrī kopīgi rīkoja semināru par Baltkrievijas neatkarīgo mediju lomu noturīgas un demokratizējošas sabiedrības veicināšanā. Baltkrievijas neatkarīgie mediji, kas valsts iedzīvotājiem ir vienīgais informācijas avots, ir finansiāli jāatbalsta un jāiesaista partnerībās ar rietumu medijiem, lai Baltkrievija arī turpmāk būtu starptautisko ziņu darba kārtības augšgalā.

Piedaloties iniciatīvā “Baltkrievijas dienas” (2024. gada 9.–13. decembrī), ko organizēja Eiropas Ārējās darbības dienests un Komisijas Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāts, EESK apliecināja savu nelokāmo apņemšanos veicināt demokrātisku Baltkrieviju, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības un vārda brīvība.

Atklājot pasākumu, EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke sacīja: “Neatkarīgi mediji ir brīvas un demokrātiskas sabiedrības pamats. Šodien Baltkrievijas dienu ietvaros mēs atkārtoti apliecinām solidaritāti ar Baltkrievijas tautu un tās drosmīgo cīņu pret dezinformāciju un apspiešanu.”

EDF izpilddirektors Jerzy Pomianowski uzsvēra: “26. janvāra vēlēšanu rezultāts ir iepriekš noteikts, un režīms mēģinās pāršķirt lappusi, mēģinās sevi leģitimēt starptautiskajā līmenī un attaisnot apspiešanu. Tomēr neatkarīgie Baltkrievijas mediji, šķiet, ir veiksmīgi savas auditorijas piesaistīšanā”.

Trimdā esošā pašnodarbinātā žurnāliste Hanna Ļubakova, kurai aizmuguriski piespriests 10 gadu cietumsods, pamatojoties uz četrām kriminālapsūdzībām, ir saviļņota par Baltkrievijas tautas motivāciju būt informētai un piekļūt neatkarīgiem medijiem, uzsverot, ka 50 % no Baltkrievijas pārvaldīto tīmekļa vietņu datplūsmas, kas atrodas ārpus valsts, nāk no valsts iekšienes. Viņa apstiprināja, ka līdz pat 90 % sociālo mediju platformas auditorijas atrodas Baltkrievijā. “Neatkarīgi mediji Baltkrievijā ir labākais pretlīdzeklis Lukašenko un Kremļa propagandai,” viņa piebilda.

Natālija Beļikova, kura strādā Baltkrievijas Preses klubā, norādīja, ka valdības jaunās propagandas mērķis ir sniegt jaunu izpratni par to, kas ir vēlēšanas, lai cenšoties vienot cilvēkus un mudināt viņus izrādīt savu patriotismu. “Šāda taktika ir veids, kā viņi maina visu iedzīvotāju priekšstatu par to, kas ir demokrātija,” sacīja Natālija Beļikova.

Seminārs noslēdzās ar mākslas filmas “Zem pelēkajām debesīm” demonstrēšanu, iedvesmojoties no ieslodzījumā esošās Baltkrievijas žurnālistes Katsyaryna Andrejeva patiesā stāsta, kurā piedalījās filmas režisore Mara Tamkoviča. (mt)

Decembra plenārsesijā EESK rīkoja debates par demokrātiju Āfrikā, kurās piedalījās Āfrikas Savienības Ekonomikas un kultūras padomes (ĀS ECOSOCC) pārstāvji. Abas puses ir vienisprātis par to, ka pilsoniskā sabiedrība ir virzītājspēks veiksmīgai ES un Āfrikas partnerībai, kuras pamatā ir līdztiesība un pilsoniskā un sociālā dialoga veicināšana.

Plenārsesijas debatēs, kurās tā pieņēma arī atzinumu “Demokrātija Āfrikā: pašreizējā situācija un nākotnes perspektīvas. Kāda var būt EESK loma?”, EESK atkārtoti uzsvēra savu apņemšanos stiprināt stratēģisko partnerību ar Āfrikas Savienību, atbalstot iniciatīvu par kopīgu apņemšanos veicināt demokrātijas, iekļaujoša dialoga un ilgtspējīgas attīstības vērtības. Šā gada sākumā EESK un ĀS ECOSCOCC parakstīja saprašanās memorandu.

ECOSOCC Āfrikas Savienības programmu vadītājs Kyeretwie Osei savā uzrunā ECOSOCC priekšsēdētāja Khalid Boudali vārdā atzīmēja: “Mums ir jāveic svarīgs darbs iestāžu veidošanā, lai nostiprinātu demokrātiskās iestādes visā kontinentā, nodrošinot, ka varam izveidot labu pārvaldību, cita starpā likvidējot un samazinot korupciju un radot telpas iedzīvotāju izpausmei. Pilsoniskā sabiedrība ir šā mērķa centrā.”

EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke uzsvēra: “Sadarbībai ar ĀS ECOSOCC ir būtiska nozīme, lai veicinātu pilsoniskās sabiedrības lomu Āfrikā. Pilsoniskajai sabiedrībai būtu jāpiedalās lēmumu pieņemšanas procesā un jārisina citas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas, ilgtspējīga attīstība un migrācija”.

Savā atzinumā EESK pievēršas šīm problēmām un norāda, ka kopā ar atzītiem Āfrikas pilsoniskās sabiedrības platformu pārstāvjiem tā var palīdzēt veicināt demokrātiskās vērtības, aizstāvēt cilvēktiesības un palīdzēt aizsargāt demokrātiskos režīmus Āfrikā. 

EESK loceklis un atzinuma ziņotājs Carlos Trindade norādīja, ka Eiropas pieejai demokrātijas attīstībai Āfrikā būtu jābalstās uz vienlīdzīgām attiecībām, ņemot vērā kontinenta sarežģītību ekonomikas attīstības, daudzveidības un ģeopolitisko interešu ziņā.

Starptautiskās Āfrikas Kooperatīvās alianses (ICA) reģionālais direktors un izpilddirektors Sifa Chiyoge Buchekabiri uzsvēra to, cik svarīgi ir nodrošināt pilnvērtīgas iespējas sievietēm Āfrikā. “Sieviešu pilnvērtīgu iespēju veicināšana ir ļoti svarīga, jo sievietes bieži vien ir savu mājsaimniecību mugurkauls. Tāpēc, nodrošinot pilnvērtīgas iespējas sievietēm, mēs ne tikai palīdzam atsevišķiem cilvēkiem, bet arī iespēcinām veselas kopienas.”

Sagatavojusi EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa

Lielāka digitalizācija būvniecības un mājokļu nozarē un sociālās ekonomikas dalībnieku iesaistīšana mājokļu nodrošināšanas pakalpojumos var palīdzēt atrisināt pašreizējās problēmas, kas saistītas ar mājokļu pieejamību cenas ziņā un ilgtspēju Eiropā. Tā kā mājoklis ir ne tikai vajadzība, bet arī cilvēktiesības, nesenajā konferencē, kas notika EESK telpās, izskanēja doma, ka ir vajadzīga Eiropas mēroga reakcija uz dažādām problēmām. 

EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa 21. novembrī organizēja konferenci “Visneaizsargātāko Eiropas iedzīvotāju aizsardzība, izmantojot ilgtspējīgus un cenas ziņā pieejamus mājokļus”, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta tam, ko ES un tās dalībvalstis varētu darīt, lai mājokļi visā Eiropā kļūtu iekļaujošāki, cenas ziņā pieejamāki un ilgtspējīgāki.

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas priekšsēdētājs Séamus Boland uzsvēra, ka piekļuve pienācīgam mājoklim ir cilvēktiesības, kam nepieciešama Eiropas mēroga pieeja. Viņš uzsvēra saikni starp mājokļu cenu pieaugumu un nabadzības līmeni un norādīja, ka “cenas ziņā pieejamu un ilgtspējīgu mājokļu nodrošināšanai ir būtiska nozīme nabadzības izskaušanā”.

S. Boland norādīja arī, ka “ES nabadzības apkarošanas stratēģijai un Eiropas cenas ziņā pieejamu mājokļu plānam, ko ierosinājusi jaunievēlētā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja, ir jābūt daļai no starpnozaru politikas pieejas nabadzības izskaušanai. Pamatojoties uz šādu pieeju, visā risinājumu izstrādes, īstenošanas un uzraudzības procesā jāiesaista pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Ilgtspējīgu mājokļu jautājums ir jāizskata plašākā perspektīvā, kas ietver resursefektivitāti, apritīgumu, noturību, pielāgošanos un ekonomisko pieejamību”.

Pasākumā tika prezentēts arī jaunais EESK pētījums “Ilgtspējīgs mājoklis par pieņemamām cenām Eiropas Savienībā”, ko bija pasūtījusi Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa. Pētījumā aplūkoti politikas risinājumi, kas ļauj visā ES panākt cenas ziņā pieejamus un ilgtspējīgus mājokļus. Tajā pētītas divas jaunas tendences: digitalizācija un sociālās ekonomikas dalībnieku iesaistīšana mājokļu nodrošināšanā. Pētījumā aplūkotas inovatīvas iniciatīvas no sešām dalībvalstīm un novērtēts to potenciāls plašākai piemērošanai visā Eiropā.

Vairāk par EESK pētījuma ieteikumiem attiecībā uz vidējā termiņa un ilgtermiņa politiku varat uzzināt šeit.

Varat iepazīties arī ar konferences secinājumiem un ieteikumiem.

Jaunais Eiropadomes priekšsēdētājs António Costa pirmo reizi uzstājoties Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā (EESK), izklāstīja savas galvenās prioritātes attiecībā uz ES. Viņš uzsvēra, ka konkurētspēja ir Eiropas labklājības pamats, un norādīja, ka ir svarīgi to apvienot ar sociālajām tiesībām, lai veidotu ilgtspējīgu nākotni. EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke tam piekrita un apgalvoja: “No konkurētspējas jāgūst labums daudziem, nevis tikai dažiem.”

Uzstājoties EESK plenārsesijā tikai dažas dienas pēc stāšanās amatā 1. decembrī, A. Costa aicināja visiem kopā steidzami rīkoties. “Mēs esam uz pareizā ceļa. Mēs esam veikuši diagnozi, mums ir vērienīgi priekšlikumi, bet mums ir jābūt politiskajai gribai. Mums jākoncentrējas uz izaugsmi, darbvietām un sociālu Eiropu, lai mūsdienu jaunā paaudze varētu atskatīties un teikt, ka tas ir bijis brīdis, kad mēs nodrošinājām mūsu labklājību.”

Savas darba kārtības centrā A. Costa ir izvirzījis konkurētspēju un pielāgotas reformas. Viņš ierosina atjaunot vienoto tirgu, samazināt nevajadzīgu regulējumu un ieguldīt prasmēs un inovācijā, lai stiprinātu Eiropas ekonomiku. “Mums ir vajadzīgi spēcīgi uzņēmumi – nevis tāpēc, ka tie ir lētāki, bet gan tāpēc, ka tie ievieš jauninājumus, izmantojot idejas un kvalificētu darbaspēku,” viņš teica. A. Costa aicināja arī veikt uz sniegumu balstītas reformas, iedvesmojoties no NextGenerationEU: “Tas ir jēgpilni attiecībā uz nākotni.” Viņš mudināja dalībvalstis uz atvērtību saistībā ar nākamo ES budžetu.

“Konkurētspēja nav tikai ekonomikas mērķi – šeit runa ir par iespēju radīšanu visiem eiropiešiem un noturības veicināšanu,” teica O. Röpke. “Ekonomiskajai izaugsmei jābūt cieši saistītai ar sociālo progresu un jānodrošina, ka neviens netiek atstāts novārtā.”

A. Costa atzinīgi vērtēja EESK lomu sociālā dialoga veicināšanā un norādīja, ka tas ir “Eiropas modelis” saziņai ar iedzīvotājiem. “Sociālais dialogs, pateicoties sarunām starp dažādiem mūsu sabiedrības pārstāvjiem, ļauj mums rast ilgtspējīgus risinājumus. Tas ir ļoti svarīgi, it īpaši tagad,” viņš teica.

Plenārsēdes debatēs tika apspriesti svarīgi temati, tostarp mājokļi, migrācija un enerģijas izmaksas – jautājumi, ko A. Costa uzskata par prioritāriem. O. Röpke uzsvēra, ka ir vajadzīgi praktiski risinājumi, un norādīja uz ieguldījumiem izglītībā, pārkvalifikācijā, cenas ziņā pieejamos mājokļos un zaļajā pārkārtošanā. “EESK ir pilnībā apņēmusies paust pilsoniskās sabiedrības viedokli, veidojot iekļaujošu, noturīgu un nākotnes izaicinājumiem gatavu Eiropu.” (gb)