Divējādās jeb civilmilitārās pieejas padziļināšana transporta nozarē

Debatēs, ko Briselē rīkoja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK), augsta līmeņa referenti uzsvēra, cik liela stratēģiskā nozīme ir visaptverošai transporta izmantošanai, lai stiprinātu Eiropas Savienības spēju reaģēt uz pašreizējām un turpmākām krīzēm.

Ja ES vēlas panākt pilnīgu gatavību, tai jāpievēršas ne tikai militārajam aprīkojumam, bet aizsardzībā jāizmanto plašāka pieeja. Šajā nākotnes redzējumā jāparedz civilā un militārā sektora ciešāka sadarbība un fiziskās infrastruktūras divējāda lietojuma tālredzīga plānošana, kā arī administratīvais regulējums.

Tādi bija galvenie secinājumi debatēs “Eiropas transporta tīkla divējāda izmantošana: vai esam gatavi krīzes situācijām?”, kuras 2025. gada 14. janvārī rīkoja EESK Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa (TEN) un kurās uzstājās prominenti referenti.

TEN specializētās nodaļas priekšsēdētāja Baiba Miltoviča uzsvēra, ka “Eiropas Savienībai jāpiemēro visaptverošāka pieeja savai civilajai un militārajai sagatavotībai. Eiropas aizsardzība un noturība nedrīkst balstīties tikai uz tādiem tradicionāliem militārā spēka jēdzieniem kā ieroči un progresīvās tehnoloģijas. Mums jāatzīst, ka sagatavotības pamats ir daudzšķautņains un tam ir vajadzīga stabila infrastruktūra, inovatīva plānošana un civilā un militārā sektora netraucēta sadarbība”.

Šim viedoklim piekrita Latvijas transporta ministrs Kaspars Briškens, kurš norādīja, ka stiprināt Eiropas transporta infrastruktūru ir būtiski gan ES drošības, gan ekonomikas izaugsmes labad: “Tādi projekti kā Rail Baltica uzskatāmi parāda, kā, integrējot civilo un militāro mobilitāti, var radīt noturīgu un savienotu tīklu, kas virza reģionālo attīstību un stiprina mūsu kolektīvo drošību. Plāni ir skaidri, un darbs jau sācies, tāpēc visas pūles būtu jāvelta nepieciešamā finansējuma mobilizēšanai, lai pabeigtu jau noteiktos Eiropas divējāda lietojuma projektus.”

Divējādās jeb civilmilitārās pieejas padziļināšana transporta nozarē

Pēdējos gadu desmitos Eiropas infrastruktūra projektēta galvenokārt civiliem nolūkiem. Tas ir padarījis Eiropu neaizsargātu krīzes laikā, un, lai šos trūkumus novērstu, Eiropas Savienībai tagad ir jāpārskata sava pieeja infrastruktūras un procesu attīstībai.

Ātra militāro līdzekļu pārvietošana pāri robežām krīzes laikā varētu kļūt problemātiska, ja trūkst vajadzīgās infrastruktūras, piemēram, ceļu vai dzelzceļu, kā arī tad, ja administratīvās procedūras, muitas pārbaudes un loģistikas centri nav racionalizēti un elastīgi. Novecojusi un nepietiekami aprīkota infrastruktūra un spējas jāmodernizē un jāatjaunina, lai nodrošinātu, ka izšķiroši svarīgos brīžos tās nerada sastrēgumus.

Svarīgs piemērs šajā saistībā ir Eiropas transporta tīkls (TEN-T), kas pilda būtisku funkciju, nodrošinot, ka vajadzības gadījumā Eiropas militārie spēki var pārvietoties ātri un efektīvi. Progress jau notiek, un atjauninātajā TEN-T regulā tagad ir noteikts, ka dalībvalstīm, būvējot vai modernizējot tīkla infrastruktūru, jāņem vērā militārās mobilitātes vajadzības.

Turklāt arī civilajam sektoram jāuzņemas nozīmīga loma un jāsniedz atbalsts lielu krīžu laikā, nevis tikai tad, kad apdraudēta drošība. Spēcīgas civilmilitārās partnerības vairs nav tikai fakultatīvas; tās tagad kļuvušas svarīgas kopīgu problēmu, piemēram, klimata pārmaiņu un energoapgādes drošības jautājumu, risināšanā. Šīs mūsdienu krīzes rada jaunas ievainojamības un pastiprina līdzšinējās, piemēram, ekstrēmu laikapstākļu izraisītus notikumus, resursu trūkumu un energoapgādes traucējumus, kas var apdraudēt gan civiliedzīvotājus, gan militārās operācijas.

Lai panāktu ciešāku sadarbību un uzlabotu gan civilo, gan militāro mobilitāti, Eiropas Savienībai vajadzīgs jauns finansējums. Līdz šim no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) piešķirti 1,7 miljardi EUR divējāda lietojuma transporta infrastruktūrai un līdzfinansēti 95 militārās mobilitātes projekti 21 valstī. Lai varētu pretendēt uz ES līdzfinansējumu, jāpierāda, ka transporta infrastruktūras projekti kalpos gan civiliem, gan militāriem mērķiem un būs saderīgi ar TEN-T sistēmu. Šī pieeja ne tikai maksimāli palielina publisko investīciju vērtību, bet arī nodrošina Eiropas infrastruktūras noturību un daudzveidību.

Vārds ekspertiem

Debatēs Filips Šantrens (Philippe Chantraine) no Eiropas Komisijas MOVE ĢD norādīja, ka visām ES dalībvalstīm jāuzlabo sava infrastruktūra, lai tās patiešām būtu gatavas turpmākām krīzēm. Viņš minēja arvien lielāko ES iesaisti militārajā mobilitātē un Eiropas Militārās mobilitātes rīcības plānu (2022–2026), kas koncentrējas uz investīcijām divējāda lietojuma transporta infrastruktūrā TEN-T ietvaros ar mērķi paātrināt, digitalizēt un racionalizēt valstu procedūras un procesus.

NATO pārstāvis Hezits Tenkijs (Hasit Thankey) uzsvēra, ka drošības vide Eiropā ir mainījusies un Eiropas Savienībai jābūt labāk sagatavotai krīzēm, lai nepieļautu konfliktus. EISI ir ļoti nozīmīgs, taču dalībvalstīm tagad aktīvi jāsadarbojas, lai uzlabotu Eiropas krīžgatavību, nodrošinot, ka investīcijas atbilst militāro spēju vajadzībām, pretējā gadījumā gatavošanās var būt novēlota.

Polijas Infrastruktūras ministrijas pārstāvis Jakubs Sivinskis (Jakub Siwiński) teica, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, transporta infrastruktūrā veicamajās investīcijās jāiekļauj divējāda lietojuma parametri, jo šāda veida investīcijas varētu ievērojami uzlabot militāro mobilitāti un krīzes reaģēšanas spējas. Viņš piebilda, ka transporta nozarei vajadzīgs stabils finansējums no nākamās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) laikposmam pēc 2027. gada.

Runājot par loģistikas un piegādes ķēdes nozari, Eiropas Ekspeditoru, transporta, loģistikas un muitas pakalpojumu asociācijas (CLECAT) pārstāve Nikolete van der Jahta (Nicolette van der Jagt) norādīja, ka transports ir ne tikai viens no sektoriem, bet arī Eiropas tirgus, tā konkurētspējas un drošības veicinātājs. Viņa uzsvēra, ka ES sagatavotības palielināšanas nolūkā ir svarīgi veicināt visu dalībnieku sadarbību, kā arī inovāciju un ilgtspēju.

Visbeidzot Inga Birzgale, kas pārstāv Latvijas Jaunatnes padomi (LJP), izklāstīja jauniešu viedokli un norādīja, ka pienācis īstais laiks nepieciešamos resursus ieguldīt transporta projektos, kuri atbilst nākotnes prasībām un respektē tādas vērtības kā sociālā iekļaušana un ilgtspēja. Šāda attieksme ir svarīga, lai palīdzētu vairot uzticēšanos un veidot solidārāku sabiedrību.