Šī kritiski vērtētā animācijas filma, ko režisējis Latvijas kinorežisors Gints Zilbalodis, ir Latvijas, Francijas un Beļģijas kopražojums. Tā ir guvusi atzinību pasaules mērogā, iegūstot Golden Globe balvu par labāko animācijas filmu un galvenās balvas dažādos festivālos, piemēram, Ansī starptautiskais animācijas filmu festivāls, Ņujorkas kinokritiķu balvas un Eiropas kino balvas.
Sekojiet līdzi kaķim, vientuļniekam, kas izdzīvo pēc apokalītiskiem plūdiem – viņš apgūst jaunu realitāti un iemācās sadarboties ar citiem dzīvniekiem glābšanas laivā.
Pasākums ir daļa no EESK notiekošās filmu demonstrēšanas sērijas, ko Komiteja organizē sadarbībā ar Eiropas Parlamenta LUX skatītāju kino balvu, lai veicinātu kultūras daudzveidību un rosinātu dialogu par aktuāliem sociāliem jautājumiem.
Visā Eiropā plaši tiek izplatīts EESK populārāsbrošūrasjaunākais izdevums “Eiropas demokrātijas pase” – šā izdevuma tūkstošiem kopijas. Varbūt vēlaties zināt, vai Eiropas demokrātijas pase ir pieejama arī elektroniskā formātā. Atbilde ir “jā”!
Visā Eiropā plaši tiek izplatīts EESK populārāsbrošūrasjaunākais izdevums “Eiropas demokrātijas pase” – šā izdevuma tūkstošiem kopijas. Varbūt vēlaties zināt, vai Eiropas demokrātijas pase ir pieejama arī elektroniskā formātā. Atbilde ir “jā”!
Interaktīvā tiešsaistes versija, kurā ir video, viktorīnas, kartes u. c., jau ir pieejama 13 valodās, un tiek gatavotas versijas citās valodās. Izlasiet to un uzziniet, kā patiešām varat panākt pārmaiņas!
Atzīmējot EESK Sadarbības grupas 20. gadadienu, grupas dibinātāji un pašreizējie locekļi aicināja aktīvi rīkoties, lai aizstāvētu Eiropas demokrātiju, atklātu publisko telpu un taisnīgu Eiropu.
Atzīmējot EESK Sadarbības grupas 20. gadadienu, grupas dibinātāji un pašreizējie locekļi aicināja aktīvi rīkoties, lai aizstāvētu Eiropas demokrātiju, atklātu publisko telpu un taisnīgu Eiropu.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 11. decembrī rīkoja tās Sadarbības grupas ar Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām un tīkliem 20. gadadienas atzīmēšanu. Šī grupa ir vienīgā pastāvīgā struktūra pilsoniskās sabiedrības organizāciju un ES iestāžu politiskam dialogam un strukturētai sadarbībai. Sadarbības grupai divdesmit pastāvēšanas gados bijusi nozīmīga loma organizētas pilsoniskās sabiedrības ietekmes stiprināšanā un centienos to interesējošos jautājumus iekļaut Eiropas darba kārtībā. Grupā ietilpst 45 pilsoniskās sabiedrības tīkli, kas darbojas Eiropas līmenī, un tā pilnībā atbilst Līguma 11. pantā nostiprinātajiem principiem.
“Atzīmējot EESK Sadarbības grupas 20. gadadienu, godinām ne tikai tās ievērojamos sasniegumus, bet arī ilgstošās partnerības, kas veido līdzdalības demokrātiju Eiropā. Sadarbības grupa divdesmit gados kļuvusi par dinamisku platformu, kas stiprina pilsoniskās sabiedrības ietekmi un veicina dažādu ieinteresēto personu sadarbību. Raugoties nākotnē, turpināsim kopīgos pūliņus, lai stiprinātu demokrātiskās vērtības, paplašinātu pilsonisko telpu un veidotu Eiropu, kas patiesi kalpo visiem tās iedzīvotājiem,” atklāšanas uzrunā sacīja EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke.
“Mūsu ceļojums nav bijis viegls,” skaidroja Sadarbības grupas līdzpriekšsēdētāja Brikena Xhomaqi, “taču esam iemācījušies savstarpēji uzticēties. Ceru, ka stiprināsim sadarbību, lai kopīgi iestātos par saskaņotu Eiropas pilsoniskās sabiedrības stratēģiju.”
Par attiecībām ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām atbildīgā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietniece Katarina Barley programmatiskajā runā paziņoja: “Eiropas Parlaments ir gatavs padziļināt sadarbību ar Sadarbības grupu. Mums vajadzīga arvien strukturētāka sadarbība ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Kopā mums jādara vairāk, lai novērstu draudus demokrātijai Eiropas Savienībā. Tie ir lielāki nekā jebkad ES vēsturē,” un, runājot par Sadarbības grupu, piebilda: “Ja tās nebūtu, būtu tā jāizveido”.
Dinamisko pasākumu, kurā tika atzīmēta Sadarbības grupas 20. gadadiena, apmeklēja vairāk nekā simts uzaicināto personu, tostarp vairāki svarīgi pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. To vidū bija Serbijas un Moldovas pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, jo EESK aicina ES kandidātvalstu pārstāvjus piedalīties Komitejas darbā. Pasākumā piedalījās arī četri bijušie EESK priekšsēdētāji: Staffan Nilsson, Henri Malosse, Luca Jahier un George Dassis.L. Jahier uzsvēra, ka EESK ir atbildīga par pilsoniskā dialoga platformas izveidi un uzturēšanu, savukārt G. Dassis norādīja, ka “galvenais uzdevums ir nodrošināt mieru, un, lai to panāktu, mums jābūt spēcīgiem un jāturas kopā”.
Vai jūs nevarējāt piedalīties? Pasākuma ierakstu, Sadarbības grupas prezidentūras kopīgo paziņojumu, noslēguma videoklipu, attēlus un paziņojumu presei atradīsiet pasākuma lapā šeit. (lm)
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas jaunākajā publikācijā apkopoti 11 stāsti par tās neseniem sasniegumiem.
Tie atspoguļo, kā EESK centusies nodrošināt, ka nozīmīgi ekonomikas un sociāli jautājumi, kurus apzinājuši sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība, tiek apspriesti un risināti Eiropas līmenī.
Šie stāsti arī rāda, kā EESK ar savu konsultatīvo darbu ietekmē ES tiesību aktus un uzrauga to pienācīgu īstenošanu.
Ja ES vēlas izdzīvot, tās komunikācijai ir jābūt efektīvai, it īpaši pašlaik, kad plaukst dezinformācija, strauji attīstās mākslīgais intelekts un arvien biežāk vērojamas autoritārisma izpausmes. Lai sasniegtu visus cilvēkus, par ES ir jāinformē vietējā līmenī.
Ja ES vēlas izdzīvot, tās komunikācijai ir jābūt efektīvai, it īpaši pašlaik, kad plaukst dezinformācija, strauji attīstās mākslīgais intelekts un arvien biežāk vērojamas autoritārisma izpausmes. Lai sasniegtu visus cilvēkus, par ES ir jāinformē vietējā līmenī.
Komunikācijas stratēģa un autora Stavros Papagianneas jaunā grāmata “Rebranding Europe” rosina kritiskas debates par ES lomu globālajā arēnā, kurā Eiropa atrodas krustcelēs, ņemot vērā jau trešo gadu ilgstošo Krievijas agresiju pret Ukrainu, karu Tuvajos Austrumos un virkni ģeopolitisku un ekonomisku problēmu.
Grāmatas prezentācijā, kas 3. decembrī notika Residence Palace Briselē, piedalījās EESK priekšsēdētāja vietnieks komunikācijas jautājumos Laurenţiu Plosceanu, kurš uzstājās debatēs par Eiropas vietu nemierīgajā pasaules arēnā un par nepieciešamību efektīvi informēt par ES vērtībām.
“Eiropas Savienība piedzīvo izšķirošu brīdi. Lai nodrošinātu savu nākotni, Eiropai jāpauž skaidrs un pārliecinošs vēstījums saviem iedzīvotājiem un pasaulei. Runa nav par politiku, bet gan par uzticēšanos, identitāti un kopīgu mērķi,” sacīja S. Papagianneas.
Debašu dalībnieki uzsvēra, ka efektīva komunikācija ir ne tikai iespēja, bet arī nepieciešamība ES izdzīvošanai, it īpaši mūsdienu dezinformācijas, mākslīgā intelekta un pieaugošā autoritārisma laikmetā. Eiropai ir jāuzņemas vadošā loma demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanā. EU Reporter galvenais redaktors un debašu vadītājs Colin Stevens atzina, ka Eiropas publiskās sfēras veidošanā būtiska nozīme ir plašsaziņas līdzekļiem. “Mums, plašsaziņas līdzekļiem, atkal ir jāskaidro, ka Eiropa skar ikvienu. Un mums tas jādara katru dienu,” viņš teica.
Eksperti ir vienisprātis, ka ir ļoti grūti cīnīties pret maldinošu informāciju vai “viltus ziņām” pašos pamatos, it īpaši saistībā ar mākslīgā intelekta parādīšanos. Visefektīvākais pretpasākums ir veidot iedzīvotāju noturību.
L. Plosceanu norādīja, ka “pienācis laiks vairāk uzklausīt cilvēkus, nevis runāt ar viņiem. Cilvēki vēlas aktīvāku iesaisti un dalību.” Viņš uzsvēra, cik svarīga ir sadarbība ar reģionālo presi, un mudināja ES iestādes veidot partnerības ar reģionālajiem plašsaziņas līdzekļiem un uzaicināt reģionālos žurnālistus uz Briseli. Viņš nobeigumā piebilda, ka Eiropai ir jākļūst vietējai un jāiet pie tautas.
Tā kā vairums Eiropas iedzīvotāju vispirms domā vietējā mērogā, pēc tam reģiona, pēc tam valsts un tikai pašās beigās Eiropas mērogā, komunikācijai par Eiropu ir jāpielāgojas šai realitātei, atzīstot, ka vēstījumiem, ar ko uzrunā cilvēkus, ir jābūt vietējiem, reģionāliem un nacionāliem. (mt)
2025. gadā mums jāuzņemas kopīga atbildība par spēcīgākas Eiropas veidošanu
2025. gadam sākoties, Polijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē rada sajūtu, ka steidzami un apņēmīgi tiks risinātas sarežģītās problēmas, kas ietekmē Eiropas tagadni un nākotni. Polijas vispārējā prioritāte ir drošība, un tās vadībā aizvadīsim gadu, kam būs izšķiroša nozīme ES noturības, kohēzijas un progresa nodrošināšanā.
2025. gadā mums jāuzņemas kopīga atbildība par spēcīgākas Eiropas veidošanu
2025. gadam sākoties, Polijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē rada sajūtu, ka steidzami un apņēmīgi tiks risinātas sarežģītās problēmas, kas ietekmē Eiropas tagadni un nākotni. Polijas vispārējā prioritāte ir drošība, un tās vadībā aizvadīsim gadu, kam būs izšķiroša nozīme ES noturības, kohēzijas un progresa nodrošināšanā.
Prezidentvalsts Polijas noteiktās prioritātes liecina par visaptverošu pieeju daudzām drošības dimensijām. Iekšējās drošības jomā uzsvars likts uz robežu aizsardzību un dezinformācijas apkarošanu, un tas ir signāls, ka jābūt modriem pret jauniem apdraudējumiem. Ārējās drošības jomā paredzēts stiprināt aizsardzības spējas, veicināt inovāciju un paātrināt paplašināšanās centienus, lai nodrošinātu stabilitāti mūsu kaimiņvalstīs. Tajā pašā laikā ekonomikas, enerģētikas, pārtikas un veselības drošībai joprojām būs būtiska nozīme centienos nodrošināt Eiropas neatkarību un tās iedzīvotāju labklājību.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pauž gatavību pilnībā atbalstīt prezidentvalsts darba kārtību, balstoties uz savu unikālo sūtību būt pilsoniskās sabiedrības viedokļa paudējai. EESK aktīvi piedalīsies debatēs par to, kā aizsargāt Eiropas konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot, ka notiekošajā digitālās, zaļās vai ekonomiskās pārkārtošanās procesā neviens netiek atstāts novārtā.
Šogad notiek arī politiska atjaunošana, un jaunizveidotā Eiropas Komisija sāk pildīt savas pilnvaras. Tas paver jaunu iespēju veidot politikas satvarus un īstenot iniciatīvas, kas atbilst Eiropas iedzīvotāju vēlmēm. EESK iesaistīsies šī jaunā cēliena atbalstīšanā, nodrošinot, ka pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru viedokļi tiek uzklausīti ES lēmumu pieņemšanā.
Raugoties uz 2025. gadu, jāatceras par mūsu kopīgo atbildību veidot spēcīgāku un iekļaujošāku Eiropu. EESK turpinās atbalstīt tiesiskumu, ilgtspējīgu attīstību un sociālo kohēziju, nodrošinot, ka pilsoniskās sabiedrības viedoklis ietekmē ES darba kārtības prioritāšu noteikšanu. Kopā ar prezidentvalsti Poliju centīsimies risināt šobrīd aktuālās problēmas, vienlaikus bruģējot ceļu uz drošu, konkurētspējīgu un vienotu Eiropu nākamajām paaudzēm.
Jāuzskata, ka mājoklis ir viena no pamattiesībām, un jānodrošina pienācīgs un ilgtspējīgs mājoklis visiem Eiropas iedzīvotājiem, tostarp jauniešiem un neaizsargātām grupām.
Jāuzskata, ka mājoklis ir viena no pamattiesībām, un jānodrošina pienācīgs un ilgtspējīgs mājoklis visiem Eiropas iedzīvotājiem, tostarp jauniešiem un neaizsargātām grupām.
Šis pārliecinošais aicinājums izskanēja EESK Mājokļu forumā, kas pirmo reizi notika plenārsesijā 2024. gada 5. decembrī. Debatēs piedalījās prominenti referenti un pieņēma atzinumu par šo tematu.
Pēc Dan Jørgensen iecelšanas par enerģētikas un mājokļu komisāru EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke atzinīgi novērtēja vēsturisko lēmumu jaunajā Komisijā iecelt īpašu komisāru, kura pārziņā būs mājokļu jautājumi. O. Röpke sacīja: “Mājoklis nav privilēģija, bet viena no pamattiesībām, un mēs nedrīkstam samierināties ar to, ka neaizsargātas iedzīvotāju grupas nespēj apmierināt šo būtisko vajadzību. Tā kā mājokļu jomā vērojama smaga krīze, kas skar gandrīz visas dalībvalstis, uzsveru, ka steidzami jānodrošina, ka cenas ziņā pieejami, ilgtspējīgi un pienācīgi mājokļi kļūst visiem cilvēkiem reāli pieejami.”
Aicinot uz jaunu skatījumu, ka mājokļi ir sabiedrībai svarīga infrastruktūra, kas ir līdzvērtīga veselībai un izglītībai, Housing Europe priekšsēdētājs Bent Madsen sacīja: “Mēs atzinīgi vērtējam jaunā mājokļu komisāra nostāju, ko raksturo viņa teiktais, ka mūsu pieejai vajadzētu būt balstītai uz vērtībām, noteikumiem un ieguldījumiem. Mēs, būdami publisks kooperatīvs un sociālo mājokļu nodrošinātāji, esam gatavi parādīt, kā nodrošināt mājokļus, kas vajadzīgi mūsu iedzīvotājiem un sabiedrībai.”
Atzinumā “Sociālie mājokļi Eiropas Savienībā – kvalitatīvi, ilgtspējīgi un pieejami”, ko izstrādāja Thomas Kattnig un Rudolf Kolbe, EESK atzīst, ka mājokļu sektorā ir vērojamas tirgus nepilnības. Šī problēma jārisina, uzlabojot pamatnosacījumus, piemēram, datu bāzi, koordināciju, apstiprināšanas procedūras un zemes izmantojuma plānošanas noteikumus, iedibinot pamattiesības uz mājokli, nodrošinot pietiekamu finansējumu, īstenojot pieeju “Mājoklis vispirms” bezpajumtniekiem un vairāk uzmanības veltot ilgtspējai un jauniešu vajadzībām. (mp)
Īres maksas celšana, nekustamā īpašuma cenu pieaugums un algas, kas atpaliek no inflācijas, padara mājokļus nepieejamus arvien lielākam skaitam cilvēku. Mājokļu krīze Eiropas Savienībā ir īstenība.
Tā izraisa veselības aprūpes izmaksu palielināšanos, produktivitātes zudumu, kaitējumu videi un negatīvas ekonomiskās sekas, ko rada pirktspējas samazināšanās.
Īres maksas celšana, nekustamā īpašuma cenu pieaugums un algas, kas atpaliek no inflācijas, padara mājokļus nepieejamus arvien lielākam skaitam cilvēku. Mājokļu krīze Eiropas Savienībā ir īstenība.
Tā izraisa veselības aprūpes izmaksu palielināšanos, produktivitātes zudumu, kaitējumu videi un negatīvas ekonomiskās sekas, ko rada pirktspējas samazināšanās.
EESK, būdama organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāve, uzskata, ka steidzami jārīkojas, lai novērstu tirgus nepilnības mājokļu sektorā. Tāpēc aicinām Komisiju sadarboties ar Parlamentu, dalībvalstīm un pilsonisko sabiedrību, lai sagatavotu visaptverošu ES pasākumu kopumu, ar ko tiek radīti pamatnosacījumi un saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru un Pamattiesību hartu tiek iedibinātas tiesības uz mājokli.
Tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē enerģētikas un mājokļu komisāra iecelšanu un paziņojumu, ka nākamo 100 dienu laikā tiks iesniegts Eiropas cenas ziņā pieejamu mājokļu plāns. Mums vajadzīgs arī ES mēroga pārredzamības reģistrs darījumiem ar nekustamo īpašumu, racionālāka koordinācija, efektīvākas atļauju piešķiršanas procedūras, labāka zemes izmantošanas plānošana, cenas ziņā pieejama zeme sociālajiem mājokļiem, lielākas investīcijas renovācijā un klimatam draudzīgā būvniecībā un programma “Mājoklis pirmajā vietā”, lai bezpajumtniekiem atkal dotu drošību un perspektīvas. Komiteja aicina ES primārajos tiesību aktos nostiprināt pamattiesības uz mājokli, ko nedrīkst uzskatīt par preci.
Vienlaikus piekrītam E. Letta ziņojumā teiktajam, ka sociālo mājokļu pieejamība ir plašāk jādefinē valsts atbalsta tiesību aktos.
EESK arī aicina ievērojami palielināt finansiālo atbalstu sociālajiem mājokļiem. Pirmkārt, publiskie ieguldījumi sociālajos mājokļos ir jāsvītro no Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem attiecībā uz parādu. Otrkārt, bezpeļņas nekustamā īpašuma attīstītājiem un kooperatīviem, kā arī vietējām pašvaldībām vajadzētu dot iespēju no iecerētās platformas vai tieši no Eiropas Investīciju bankas saņemt ilgtermiņa bezprocentu aizdevumus.
Īstermiņa īre, kas ir problēma daudzās lielākajās Eiropas pilsētās, vēl vairāk samazina pieejamo mājokļu skaitu. Lai tiktu galā ar šo parādību, mums ES līmenī vajadzīga rīkkopa ar dažādiem instrumentiem, piemēram, neapdzīvota īpašuma nodokļiem un īres maksas griestiem, kas dotu dalībvalstīm iespēju atbilstoši rīkoties.
Īpaša uzmanība jāpievērš arī a) jauniešu mājokļu vajadzību apmierināšanai ar mērķorientētām programmām, piemēram, “mājoklis primāri jauniešiem” (HF4Y), un b) personu ar invaliditāti integrācijai.
Lai nodrošinātu, ka mājokļi ir ne tikai cenas ziņā pieejami, bet arī ilgtspējīgi, prioritāte būtu jāpiešķir renovācijai un modernizācijai, nevis jaunu ēku būvniecībai. Komiteja aicina veicināt šādu renovāciju, apvienojot obligātus pasākumus un atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu taisnīgu klimatrīcību. Vajadzīgi finanšu instrumenti, lai cilvēki neatkarīgi no finansiālā stāvokļa varētu veikt siltumrenovāciju un energorenovāciju. Vienlaikus ir jānosaka pienākumi īpašniekiem, it īpaši izīrētājiem, lai pasargātu īrniekus no pārmērīga īres maksas pieauguma, ko rada izīrētāju vēlme izmaksu pieaugumu uzvelt īrniekiem.
Visbeidzot, EESK uzsver, ka mājokļu krīze ne tikai negatīvi ietekmē Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, bet arī apdraud ES iekšējā tirgus netraucētu darbību. Tāpēc vajadzīga ES stratēģija mājokļu jomā, lai palielinātu mājokļu piedāvājumu, paredzētu pasākumus būvniecības izmaksu samazināšanai, palīdzētu uzlabot darbaspēka prasmes, paaugstinātu ražīgumu un uzlabotu būvniecības nozares vidisko sniegumu.
EESK aicina īstenot taisnīgu un iekļaujošu pārkārtošanos, Eiropas Savienībai virzoties uz klimatneitralitāti. Nesenāatzinumā EESK uzsver, ka ir vajadzīgi koordinēti centieni, lai nodrošinātu, ka, sasniedzot vērienīgus klimata mērķus, neviens netiek atstāts novārtā. Šie ieteikumi atbilst Eiropas Komisijas 2024.–2029. gada prioritātēm, kas pievēršas nodarbinātībai, prasmēm, sociālajai labklājībai un reģionālajām atšķirībām.
EESK aicina īstenot taisnīgu un iekļaujošu pārkārtošanos, Eiropas Savienībai virzoties uz klimatneitralitāti. Nesenāatzinumā EESK uzsver, ka ir vajadzīgi koordinēti centieni, lai nodrošinātu, ka, sasniedzot vērienīgus klimata mērķus, neviens netiek atstāts novārtā. Šie ieteikumi atbilst Eiropas Komisijas 2024.–2029. gada prioritātēm, kas pievēršas nodarbinātībai, prasmēm, sociālajai labklājībai un reģionālajām atšķirībām.
EESK atbalsta visaptverošu taisnīgas pārkārtošanās politikas paketi, kas ļautu dalībvalstīm elastīgi reaģēt uz saviem konkrētajiem apstākļiem. Izceļot sociālo dialogu un koplīguma sarunas kā galvenos instrumentus, EESK arī ierosina apzināt prasmju trūkumu, iekļaujošas apmācības programmas, pārredzamus uzņēmuma pārkārtošanās plānus, plašāku apspriešanos ar darba ņēmējiem un taisnīgas pārkārtošanās principu integrēšanu ES satvaros, piemēram, Eiropas sociālo tiesību pīlārā.
“Mēs vēlamies, lai taisnīga pārkārtošanās būtu stāsts, kurā taisnīgums, noturība un ilgtspēja paver ceļu zaļākai un iekļaujošākai nākotnei,” sacīja atzinuma ziņotājs Dirk Bergrath.
EESK atzinumā uzsvēra: lai sasniegtu Eiropas mērķus klimata jomā, proti, līdz 2030. gadam emisijas samazināt par 75 % un līdz 2050. gadam panākt neto nulles emisiju līmeni, taisnīgums ir jāintegrē politikā. Pienācīgas kvalitātes nodarbinātības, sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas prioritāšu noteikšana ir būtiska, lai saglabātu sabiedrības atbalstu un nodrošinātu Eiropas zaļā kursa panākumus.
Turklāt EESK uzsver mērķorientētu atbalstu tiem reģioniem, kurus nesamērīgi skar zaļā pārkārtošanās. Ļoti svarīgi ir apzināt reģionālās vajadzības un kartēt nozaru pārkārtošanos, un Taisnīgas pārkārtošanās novērošanas centrs uzrauga progresu un nodrošina, ka netiek ignorēta neviena kopiena.
Lai novērstu finansējuma trūkumu, ir svarīgi paplašināt Taisnīgas pārkārtošanās fondu, piesaistīt privātās investīcijas un saskaņot ES finanšu instrumentus. Sociālie un vidiskie nosacījumi nodrošinās taisnīgu piešķīrumu, galveno uzmanību pievēršot neaizsargātu grupu apmācībai un aizsardzībai. (ks)
Eiropas Migrācijas foruma 9. sanāksmē, ko organizēja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) un Eiropas Komisijas Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāts, uzmanība tika pievērsta tam, kā pilsoniskajai sabiedrība var uzņemties svarīgu lomu gaidāmajā Migrācijas un patvēruma pakta īstenošanā, un vienlaikus norādīts uz pilsoniskās sabiedrības organizāciju tiešo darbu uz vietas.
Eiropas Migrācijas foruma 9. sanāksmē, ko organizēja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) un Eiropas Komisijas Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāts, uzmanība tika pievērsta tam, kā pilsoniskajai sabiedrība var uzņemties svarīgu lomu gaidāmajā Migrācijas un patvēruma pakta īstenošanā, un vienlaikus norādīts uz pilsoniskās sabiedrības organizāciju tiešo darbu uz vietas.
Eiropas Migrācijas forums, kas novembra beigās notika Briselē, pievērsa uzmanību Migrācijas un patvēruma paktam, kas stājās spēkā 2024. gada jūnijā. Dalībnieki sprieda par gaidāmo pakta īstenošanu un to, kā pilsoniskā sabiedrība var sekmēt pakta humānu piemērošanu. Pasākumā tika arī plašāk apspriests jaunais pastāvīgais solidaritātes mehānisms, kas rada ciešākas saiknes starp patvēruma un atgriešanas procedūrām, pienācīgiem uzņemšanas apstākļiem un Rīcības plānu integrācijai un iekļaušanai 2021.–2027. gadam.
Atklāšanas sēdes sākumā Eiropas iekšlietu komisāre Ylva Johansson, kuras pilnvaru termiņš beidzas, sacīja: “Esmu gandarīta, ka viens no maniem pēdējiem publiskajiem pienākumiem komisāres amatā ir uzstāšanās Eiropas Migrācijas forumā, kas ir būtiska pilsoniskās sabiedrības organizāciju, ES dalībvalstu un politikas veidotāju platforma, kura palīdz risināt problēmas un izmantot iespējas, kas saistītas ar migrācijas pārvaldību. Mūsu debates gadu gaitā vienmēr iedvesmoja. Kopā varam veidot spēcīgākas un noturīgākas kopienas, aizstāvot mūsu vērtības un nodrošinot, ka Eiropa joprojām ir patvēruma un iespēju vieta.”
EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke pateicās komisārei Ylva Johansson par apņēmīgajiem pūliņiem reformēt ES migrācijas politiku. “Mums jānodrošina, ka Migrācijas pakts tiek īstenots iespējami humānāk un ilgtspējīgāk, un vienīgais veids, kā to varam panākt, ir uzklausīt vietējās pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Pakts ir pieņemts, taču darbs vēl nebūt nav beidzies — patiesībā varētu teikt, ka darbs pa īstam sākas tagad,” viņš norādīja.
Eiropas Migrācijas forums tika izveidots 2015. gadā un kalpo kā platforma pilsoniskās sabiedrības, iestāžu un pašvaldību dialogam par jautājumiem, kas saistīti ar migrāciju un trešo valstu valstspiederīgo integrāciju. Tas sanāk reizi gadā, lai apspriestu jaunākās politiskās norises un apkopotu informāciju un apmainītos ar informāciju par to, kā Eiropas politikas pasākumi tiek īstenoti reģionālajā un vietējā līmenī un pilsoniskajā sabiedrībā.
Katru gadu forumā uzmanība tiek pievērsta citam tematam, ko izraugās, ņemt vērā pilsoniskās sabiedrības organizāciju viedokļus apspriešanās procesos, kuri tiek rīkoti mēnešos pirms pasākuma. Līdz šim forumā aplūkoti tādi jautājumi kā droši migrācijas maršruti, migrantu piekļuve tiesībām un pakalpojumiem un Eiropas Savienībai, iekļaujošāks Eiropas darba tirgus migrantiem un jauniešu loma.
