Stefano Mallia, Darba devēju grupas priekšsēdētājs
“Konkurētspējas potenciāla atraisīšana kopīgai labklājībai” ir mūsu grupas nesen pieņemto prioritāšu galvenais mērķis.
Saskaroties ar pašreizējām globālajām problēmām, politiskās darba kārtības priekšplānā ir jāizvirza tāda prioritāte kā konkurētspēja un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides radīšana un šie centieni jāatbalsta ar konkrētiem politikas pasākumiem.
Uzņēmējdarbībai labvēlīgā Eiropas Savienībā konkurētspējas pamatā ir izcilība un stabila konkurence, nevis subsīdijas vai protekcionisms, un uzņēmumiem ir nodrošināta konkurētspējīga piekļuve visiem nepieciešamajiem ražošanas resursiem.Uzņēmējdarbībai labvēlīga Eiropas Savienība nozīmē arī tādu regulējumu, kurš veicina uzņēmējdarbību un produktivitāti, kurā administratīvais slogs samazināts līdz minimumam un kurš nodrošina netraucētu vienotā tirgus darbību. Turklāt būtiska ir dziļa uzņēmumu un politikas veidotāju uzticēšanās, lai piesaistītu ieguldījumus, tāpat tā ir vajadzīga, lai aizsargātu ES uzņēmumu intereses attiecībās ar starptautiskajiem konkurentiem.
Tāpēc aicinām par galvenajām prioritātēm noteikt 10 uzņēmējdarbībai labvēlīgu politikas pasākumu kopumu:
radikāla regulatīvās pieejas reforma;
produktīvas inovācijas sistēmas, kas vērstas uz ieguldījumiem un inovāciju;
augstas tehnoloģiskās spējas aizsardzības, drošības un zaļās pārkārtošanās jomā un atbalsts tehnoloģiju jaunuzņēmumiem;
spēcīga rūpnieciskā bāze;
integrēti finanšu tirgi, attīstot kapitāla tirgu savienību un banku savienību;
pienācīga piekļuve darbaspēkam;
efektīvas enerģētikas un transporta sistēmas;
vienlīdzīgi tirdzniecības nosacījumi;
uz uzņēmējdarbību vērsta zaļā pārkārtošanās;
efektīvas publiskās finanses.
Šie pasākumi īstenojami steidzami, ja vēlamies izmantot konkurētspējīgu uzņēmumu pozitīvo ietekmi uz stabilu ekonomiku un pasaules mērogā ietekmīgu ES.
E. Letta un M. Draghi ziņojumi bija trauksmes zvans: vai nu ES atjaunos savu konkurētspēju, vai arī tā var saskarties ar sarežģītiem kompromisiem labklājības, vides standartu un pamatbrīvību jomā.
Šogad saistībā ar pasākumu “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” EESK ir saņēmusi simtiem pieteikumu no vidusskolām visā ES, kandidātvalstīs un Apvienotajā Karalistē.
Šogad saistībā ar pasākumu “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” EESK ir saņēmusi simtiem pieteikumu no vidusskolām visā ES, kandidātvalstīs un Apvienotajā Karalistē.
Pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” organizatori rūpīgi izskatīja un izvērtēja visus pieteikumus, atlasot 36 vidusskolas, kuru pārstāvji piedalīsies pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi 2025” 13. un 14. martā!
“Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”, kas ir EESK galvenais ikgadējais jaunatnes pasākums, šogad pulcēs gandrīz 100 skolēnus un 37 skolotājus. Pasākums “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” tiks rīkots ar nosaukumu “Dot vārdu jauniešiem” un ilgs pusotru dienu, un tajā galvenā uzmanība tiks pievērsta jauniešu lomai noturīgas nākotnes veidošanā. Tā mērķis ir dot jauniešiem iespēju iesaistīties pilsoniskajā darbībā un aktīvi veicināt līdzdalības demokrātijas pasākumus savās kopienās un ārpus tām.
Tā kā EESK gatavojas uzņemt visus pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” dalībniekus, EESK locekļi 2025. gada sākumā apmeklēs izraudzītās skolas, lai pirms galvenā pasākuma tiktos ar skolēniem un apmainītos ar viedokļiem.
Atklāšanas un noslēguma sesijas 2025. gada 14. martā tiks straumētas tiešraidē. Saite tiks publicēta EESK tīmekļa vietnē, 2025. gada pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” oficiālajā tīmekļa vietnē Your Europe, Your Say! 2025 | EESC, kur varat atrast arī plašāku un jaunāko informāciju par pasākumu.
Šī kritiski vērtētā animācijas filma, ko režisējis Latvijas kinorežisors Gints Zilbalodis, ir Latvijas, Francijas un Beļģijas kopražojums. Tā ir guvusi atzinību pasaules mērogā, iegūstot Golden Globe balvu par labāko animācijas filmu un galvenās balvas dažādos festivālos, piemēram, Ansī starptautiskais animācijas filmu festivāls, Ņujorkas kinokritiķu balvas un Eiropas kino balvas.
Sekojiet līdzi kaķim, vientuļniekam, kas izdzīvo pēc apokalītiskiem plūdiem – viņš apgūst jaunu realitāti un iemācās sadarboties ar citiem dzīvniekiem glābšanas laivā.
Pasākums ir daļa no EESK notiekošās filmu demonstrēšanas sērijas, ko Komiteja organizē sadarbībā ar Eiropas Parlamenta LUX skatītāju kino balvu, lai veicinātu kultūras daudzveidību un rosinātu dialogu par aktuāliem sociāliem jautājumiem.
Visā Eiropā plaši tiek izplatīts EESK populārāsbrošūrasjaunākais izdevums “Eiropas demokrātijas pase” – šā izdevuma tūkstošiem kopijas. Varbūt vēlaties zināt, vai Eiropas demokrātijas pase ir pieejama arī elektroniskā formātā. Atbilde ir “jā”!
Visā Eiropā plaši tiek izplatīts EESK populārāsbrošūrasjaunākais izdevums “Eiropas demokrātijas pase” – šā izdevuma tūkstošiem kopijas. Varbūt vēlaties zināt, vai Eiropas demokrātijas pase ir pieejama arī elektroniskā formātā. Atbilde ir “jā”!
Interaktīvā tiešsaistes versija, kurā ir video, viktorīnas, kartes u. c., jau ir pieejama 13 valodās, un tiek gatavotas versijas citās valodās. Izlasiet to un uzziniet, kā patiešām varat panākt pārmaiņas!
Atzīmējot EESK Sadarbības grupas 20. gadadienu, grupas dibinātāji un pašreizējie locekļi aicināja aktīvi rīkoties, lai aizstāvētu Eiropas demokrātiju, atklātu publisko telpu un taisnīgu Eiropu.
Atzīmējot EESK Sadarbības grupas 20. gadadienu, grupas dibinātāji un pašreizējie locekļi aicināja aktīvi rīkoties, lai aizstāvētu Eiropas demokrātiju, atklātu publisko telpu un taisnīgu Eiropu.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 11. decembrī rīkoja tās Sadarbības grupas ar Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām un tīkliem 20. gadadienas atzīmēšanu. Šī grupa ir vienīgā pastāvīgā struktūra pilsoniskās sabiedrības organizāciju un ES iestāžu politiskam dialogam un strukturētai sadarbībai. Sadarbības grupai divdesmit pastāvēšanas gados bijusi nozīmīga loma organizētas pilsoniskās sabiedrības ietekmes stiprināšanā un centienos to interesējošos jautājumus iekļaut Eiropas darba kārtībā. Grupā ietilpst 45 pilsoniskās sabiedrības tīkli, kas darbojas Eiropas līmenī, un tā pilnībā atbilst Līguma 11. pantā nostiprinātajiem principiem.
“Atzīmējot EESK Sadarbības grupas 20. gadadienu, godinām ne tikai tās ievērojamos sasniegumus, bet arī ilgstošās partnerības, kas veido līdzdalības demokrātiju Eiropā. Sadarbības grupa divdesmit gados kļuvusi par dinamisku platformu, kas stiprina pilsoniskās sabiedrības ietekmi un veicina dažādu ieinteresēto personu sadarbību. Raugoties nākotnē, turpināsim kopīgos pūliņus, lai stiprinātu demokrātiskās vērtības, paplašinātu pilsonisko telpu un veidotu Eiropu, kas patiesi kalpo visiem tās iedzīvotājiem,” atklāšanas uzrunā sacīja EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke.
“Mūsu ceļojums nav bijis viegls,” skaidroja Sadarbības grupas līdzpriekšsēdētāja Brikena Xhomaqi, “taču esam iemācījušies savstarpēji uzticēties. Ceru, ka stiprināsim sadarbību, lai kopīgi iestātos par saskaņotu Eiropas pilsoniskās sabiedrības stratēģiju.”
Par attiecībām ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām atbildīgā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietniece Katarina Barley programmatiskajā runā paziņoja: “Eiropas Parlaments ir gatavs padziļināt sadarbību ar Sadarbības grupu. Mums vajadzīga arvien strukturētāka sadarbība ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Kopā mums jādara vairāk, lai novērstu draudus demokrātijai Eiropas Savienībā. Tie ir lielāki nekā jebkad ES vēsturē,” un, runājot par Sadarbības grupu, piebilda: “Ja tās nebūtu, būtu tā jāizveido”.
Dinamisko pasākumu, kurā tika atzīmēta Sadarbības grupas 20. gadadiena, apmeklēja vairāk nekā simts uzaicināto personu, tostarp vairāki svarīgi pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. To vidū bija Serbijas un Moldovas pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, jo EESK aicina ES kandidātvalstu pārstāvjus piedalīties Komitejas darbā. Pasākumā piedalījās arī četri bijušie EESK priekšsēdētāji: Staffan Nilsson, Henri Malosse, Luca Jahier un George Dassis.L. Jahier uzsvēra, ka EESK ir atbildīga par pilsoniskā dialoga platformas izveidi un uzturēšanu, savukārt G. Dassis norādīja, ka “galvenais uzdevums ir nodrošināt mieru, un, lai to panāktu, mums jābūt spēcīgiem un jāturas kopā”.
Vai jūs nevarējāt piedalīties? Pasākuma ierakstu, Sadarbības grupas prezidentūras kopīgo paziņojumu, noslēguma videoklipu, attēlus un paziņojumu presei atradīsiet pasākuma lapā šeit. (lm)
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas jaunākajā publikācijā apkopoti 11 stāsti par tās neseniem sasniegumiem.
Tie atspoguļo, kā EESK centusies nodrošināt, ka nozīmīgi ekonomikas un sociāli jautājumi, kurus apzinājuši sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība, tiek apspriesti un risināti Eiropas līmenī.
Šie stāsti arī rāda, kā EESK ar savu konsultatīvo darbu ietekmē ES tiesību aktus un uzrauga to pienācīgu īstenošanu.
Ja ES vēlas izdzīvot, tās komunikācijai ir jābūt efektīvai, it īpaši pašlaik, kad plaukst dezinformācija, strauji attīstās mākslīgais intelekts un arvien biežāk vērojamas autoritārisma izpausmes. Lai sasniegtu visus cilvēkus, par ES ir jāinformē vietējā līmenī.
Ja ES vēlas izdzīvot, tās komunikācijai ir jābūt efektīvai, it īpaši pašlaik, kad plaukst dezinformācija, strauji attīstās mākslīgais intelekts un arvien biežāk vērojamas autoritārisma izpausmes. Lai sasniegtu visus cilvēkus, par ES ir jāinformē vietējā līmenī.
Komunikācijas stratēģa un autora Stavros Papagianneas jaunā grāmata “Rebranding Europe” rosina kritiskas debates par ES lomu globālajā arēnā, kurā Eiropa atrodas krustcelēs, ņemot vērā jau trešo gadu ilgstošo Krievijas agresiju pret Ukrainu, karu Tuvajos Austrumos un virkni ģeopolitisku un ekonomisku problēmu.
Grāmatas prezentācijā, kas 3. decembrī notika Residence Palace Briselē, piedalījās EESK priekšsēdētāja vietnieks komunikācijas jautājumos Laurenţiu Plosceanu, kurš uzstājās debatēs par Eiropas vietu nemierīgajā pasaules arēnā un par nepieciešamību efektīvi informēt par ES vērtībām.
“Eiropas Savienība piedzīvo izšķirošu brīdi. Lai nodrošinātu savu nākotni, Eiropai jāpauž skaidrs un pārliecinošs vēstījums saviem iedzīvotājiem un pasaulei. Runa nav par politiku, bet gan par uzticēšanos, identitāti un kopīgu mērķi,” sacīja S. Papagianneas.
Debašu dalībnieki uzsvēra, ka efektīva komunikācija ir ne tikai iespēja, bet arī nepieciešamība ES izdzīvošanai, it īpaši mūsdienu dezinformācijas, mākslīgā intelekta un pieaugošā autoritārisma laikmetā. Eiropai ir jāuzņemas vadošā loma demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanā. EU Reporter galvenais redaktors un debašu vadītājs Colin Stevens atzina, ka Eiropas publiskās sfēras veidošanā būtiska nozīme ir plašsaziņas līdzekļiem. “Mums, plašsaziņas līdzekļiem, atkal ir jāskaidro, ka Eiropa skar ikvienu. Un mums tas jādara katru dienu,” viņš teica.
Eksperti ir vienisprātis, ka ir ļoti grūti cīnīties pret maldinošu informāciju vai “viltus ziņām” pašos pamatos, it īpaši saistībā ar mākslīgā intelekta parādīšanos. Visefektīvākais pretpasākums ir veidot iedzīvotāju noturību.
L. Plosceanu norādīja, ka “pienācis laiks vairāk uzklausīt cilvēkus, nevis runāt ar viņiem. Cilvēki vēlas aktīvāku iesaisti un dalību.” Viņš uzsvēra, cik svarīga ir sadarbība ar reģionālo presi, un mudināja ES iestādes veidot partnerības ar reģionālajiem plašsaziņas līdzekļiem un uzaicināt reģionālos žurnālistus uz Briseli. Viņš nobeigumā piebilda, ka Eiropai ir jākļūst vietējai un jāiet pie tautas.
Tā kā vairums Eiropas iedzīvotāju vispirms domā vietējā mērogā, pēc tam reģiona, pēc tam valsts un tikai pašās beigās Eiropas mērogā, komunikācijai par Eiropu ir jāpielāgojas šai realitātei, atzīstot, ka vēstījumiem, ar ko uzrunā cilvēkus, ir jābūt vietējiem, reģionāliem un nacionāliem. (mt)
2025. gadā mums jāuzņemas kopīga atbildība par spēcīgākas Eiropas veidošanu
2025. gadam sākoties, Polijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē rada sajūtu, ka steidzami un apņēmīgi tiks risinātas sarežģītās problēmas, kas ietekmē Eiropas tagadni un nākotni. Polijas vispārējā prioritāte ir drošība, un tās vadībā aizvadīsim gadu, kam būs izšķiroša nozīme ES noturības, kohēzijas un progresa nodrošināšanā.
2025. gadā mums jāuzņemas kopīga atbildība par spēcīgākas Eiropas veidošanu
2025. gadam sākoties, Polijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē rada sajūtu, ka steidzami un apņēmīgi tiks risinātas sarežģītās problēmas, kas ietekmē Eiropas tagadni un nākotni. Polijas vispārējā prioritāte ir drošība, un tās vadībā aizvadīsim gadu, kam būs izšķiroša nozīme ES noturības, kohēzijas un progresa nodrošināšanā.
Prezidentvalsts Polijas noteiktās prioritātes liecina par visaptverošu pieeju daudzām drošības dimensijām. Iekšējās drošības jomā uzsvars likts uz robežu aizsardzību un dezinformācijas apkarošanu, un tas ir signāls, ka jābūt modriem pret jauniem apdraudējumiem. Ārējās drošības jomā paredzēts stiprināt aizsardzības spējas, veicināt inovāciju un paātrināt paplašināšanās centienus, lai nodrošinātu stabilitāti mūsu kaimiņvalstīs. Tajā pašā laikā ekonomikas, enerģētikas, pārtikas un veselības drošībai joprojām būs būtiska nozīme centienos nodrošināt Eiropas neatkarību un tās iedzīvotāju labklājību.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pauž gatavību pilnībā atbalstīt prezidentvalsts darba kārtību, balstoties uz savu unikālo sūtību būt pilsoniskās sabiedrības viedokļa paudējai. EESK aktīvi piedalīsies debatēs par to, kā aizsargāt Eiropas konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot, ka notiekošajā digitālās, zaļās vai ekonomiskās pārkārtošanās procesā neviens netiek atstāts novārtā.
Šogad notiek arī politiska atjaunošana, un jaunizveidotā Eiropas Komisija sāk pildīt savas pilnvaras. Tas paver jaunu iespēju veidot politikas satvarus un īstenot iniciatīvas, kas atbilst Eiropas iedzīvotāju vēlmēm. EESK iesaistīsies šī jaunā cēliena atbalstīšanā, nodrošinot, ka pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru viedokļi tiek uzklausīti ES lēmumu pieņemšanā.
Raugoties uz 2025. gadu, jāatceras par mūsu kopīgo atbildību veidot spēcīgāku un iekļaujošāku Eiropu. EESK turpinās atbalstīt tiesiskumu, ilgtspējīgu attīstību un sociālo kohēziju, nodrošinot, ka pilsoniskās sabiedrības viedoklis ietekmē ES darba kārtības prioritāšu noteikšanu. Kopā ar prezidentvalsti Poliju centīsimies risināt šobrīd aktuālās problēmas, vienlaikus bruģējot ceļu uz drošu, konkurētspējīgu un vienotu Eiropu nākamajām paaudzēm.
Jāuzskata, ka mājoklis ir viena no pamattiesībām, un jānodrošina pienācīgs un ilgtspējīgs mājoklis visiem Eiropas iedzīvotājiem, tostarp jauniešiem un neaizsargātām grupām.
Jāuzskata, ka mājoklis ir viena no pamattiesībām, un jānodrošina pienācīgs un ilgtspējīgs mājoklis visiem Eiropas iedzīvotājiem, tostarp jauniešiem un neaizsargātām grupām.
Šis pārliecinošais aicinājums izskanēja EESK Mājokļu forumā, kas pirmo reizi notika plenārsesijā 2024. gada 5. decembrī. Debatēs piedalījās prominenti referenti un pieņēma atzinumu par šo tematu.
Pēc Dan Jørgensen iecelšanas par enerģētikas un mājokļu komisāru EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke atzinīgi novērtēja vēsturisko lēmumu jaunajā Komisijā iecelt īpašu komisāru, kura pārziņā būs mājokļu jautājumi. O. Röpke sacīja: “Mājoklis nav privilēģija, bet viena no pamattiesībām, un mēs nedrīkstam samierināties ar to, ka neaizsargātas iedzīvotāju grupas nespēj apmierināt šo būtisko vajadzību. Tā kā mājokļu jomā vērojama smaga krīze, kas skar gandrīz visas dalībvalstis, uzsveru, ka steidzami jānodrošina, ka cenas ziņā pieejami, ilgtspējīgi un pienācīgi mājokļi kļūst visiem cilvēkiem reāli pieejami.”
Aicinot uz jaunu skatījumu, ka mājokļi ir sabiedrībai svarīga infrastruktūra, kas ir līdzvērtīga veselībai un izglītībai, Housing Europe priekšsēdētājs Bent Madsen sacīja: “Mēs atzinīgi vērtējam jaunā mājokļu komisāra nostāju, ko raksturo viņa teiktais, ka mūsu pieejai vajadzētu būt balstītai uz vērtībām, noteikumiem un ieguldījumiem. Mēs, būdami publisks kooperatīvs un sociālo mājokļu nodrošinātāji, esam gatavi parādīt, kā nodrošināt mājokļus, kas vajadzīgi mūsu iedzīvotājiem un sabiedrībai.”
Atzinumā “Sociālie mājokļi Eiropas Savienībā – kvalitatīvi, ilgtspējīgi un pieejami”, ko izstrādāja Thomas Kattnig un Rudolf Kolbe, EESK atzīst, ka mājokļu sektorā ir vērojamas tirgus nepilnības. Šī problēma jārisina, uzlabojot pamatnosacījumus, piemēram, datu bāzi, koordināciju, apstiprināšanas procedūras un zemes izmantojuma plānošanas noteikumus, iedibinot pamattiesības uz mājokli, nodrošinot pietiekamu finansējumu, īstenojot pieeju “Mājoklis vispirms” bezpajumtniekiem un vairāk uzmanības veltot ilgtspējai un jauniešu vajadzībām. (mp)
Īres maksas celšana, nekustamā īpašuma cenu pieaugums un algas, kas atpaliek no inflācijas, padara mājokļus nepieejamus arvien lielākam skaitam cilvēku. Mājokļu krīze Eiropas Savienībā ir īstenība.
Tā izraisa veselības aprūpes izmaksu palielināšanos, produktivitātes zudumu, kaitējumu videi un negatīvas ekonomiskās sekas, ko rada pirktspējas samazināšanās.
Īres maksas celšana, nekustamā īpašuma cenu pieaugums un algas, kas atpaliek no inflācijas, padara mājokļus nepieejamus arvien lielākam skaitam cilvēku. Mājokļu krīze Eiropas Savienībā ir īstenība.
Tā izraisa veselības aprūpes izmaksu palielināšanos, produktivitātes zudumu, kaitējumu videi un negatīvas ekonomiskās sekas, ko rada pirktspējas samazināšanās.
EESK, būdama organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāve, uzskata, ka steidzami jārīkojas, lai novērstu tirgus nepilnības mājokļu sektorā. Tāpēc aicinām Komisiju sadarboties ar Parlamentu, dalībvalstīm un pilsonisko sabiedrību, lai sagatavotu visaptverošu ES pasākumu kopumu, ar ko tiek radīti pamatnosacījumi un saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru un Pamattiesību hartu tiek iedibinātas tiesības uz mājokli.
Tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē enerģētikas un mājokļu komisāra iecelšanu un paziņojumu, ka nākamo 100 dienu laikā tiks iesniegts Eiropas cenas ziņā pieejamu mājokļu plāns. Mums vajadzīgs arī ES mēroga pārredzamības reģistrs darījumiem ar nekustamo īpašumu, racionālāka koordinācija, efektīvākas atļauju piešķiršanas procedūras, labāka zemes izmantošanas plānošana, cenas ziņā pieejama zeme sociālajiem mājokļiem, lielākas investīcijas renovācijā un klimatam draudzīgā būvniecībā un programma “Mājoklis pirmajā vietā”, lai bezpajumtniekiem atkal dotu drošību un perspektīvas. Komiteja aicina ES primārajos tiesību aktos nostiprināt pamattiesības uz mājokli, ko nedrīkst uzskatīt par preci.
Vienlaikus piekrītam E. Letta ziņojumā teiktajam, ka sociālo mājokļu pieejamība ir plašāk jādefinē valsts atbalsta tiesību aktos.
EESK arī aicina ievērojami palielināt finansiālo atbalstu sociālajiem mājokļiem. Pirmkārt, publiskie ieguldījumi sociālajos mājokļos ir jāsvītro no Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem attiecībā uz parādu. Otrkārt, bezpeļņas nekustamā īpašuma attīstītājiem un kooperatīviem, kā arī vietējām pašvaldībām vajadzētu dot iespēju no iecerētās platformas vai tieši no Eiropas Investīciju bankas saņemt ilgtermiņa bezprocentu aizdevumus.
Īstermiņa īre, kas ir problēma daudzās lielākajās Eiropas pilsētās, vēl vairāk samazina pieejamo mājokļu skaitu. Lai tiktu galā ar šo parādību, mums ES līmenī vajadzīga rīkkopa ar dažādiem instrumentiem, piemēram, neapdzīvota īpašuma nodokļiem un īres maksas griestiem, kas dotu dalībvalstīm iespēju atbilstoši rīkoties.
Īpaša uzmanība jāpievērš arī a) jauniešu mājokļu vajadzību apmierināšanai ar mērķorientētām programmām, piemēram, “mājoklis primāri jauniešiem” (HF4Y), un b) personu ar invaliditāti integrācijai.
Lai nodrošinātu, ka mājokļi ir ne tikai cenas ziņā pieejami, bet arī ilgtspējīgi, prioritāte būtu jāpiešķir renovācijai un modernizācijai, nevis jaunu ēku būvniecībai. Komiteja aicina veicināt šādu renovāciju, apvienojot obligātus pasākumus un atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu taisnīgu klimatrīcību. Vajadzīgi finanšu instrumenti, lai cilvēki neatkarīgi no finansiālā stāvokļa varētu veikt siltumrenovāciju un energorenovāciju. Vienlaikus ir jānosaka pienākumi īpašniekiem, it īpaši izīrētājiem, lai pasargātu īrniekus no pārmērīga īres maksas pieauguma, ko rada izīrētāju vēlme izmaksu pieaugumu uzvelt īrniekiem.
Visbeidzot, EESK uzsver, ka mājokļu krīze ne tikai negatīvi ietekmē Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, bet arī apdraud ES iekšējā tirgus netraucētu darbību. Tāpēc vajadzīga ES stratēģija mājokļu jomā, lai palielinātu mājokļu piedāvājumu, paredzētu pasākumus būvniecības izmaksu samazināšanai, palīdzētu uzlabot darbaspēka prasmes, paaugstinātu ražīgumu un uzlabotu būvniecības nozares vidisko sniegumu.
