Partnerorganizāciju pasākumus varēs pieteikt no 4. līdz 17. martam, un tie norisināsies no 29. maija līdz 1. septembrim.

Katru gadu ES Zaļās nedēļas ietvaros visā Eiropā un ārpus tās norisinās simtiem pasākumu, kurus organizē partnerorganizācijas, tostarp dažādas iestādes, NVO, uzņēmumu pārstāvji, akadēmiskās aprindas, skolas un vietējās, reģionālās un valsts pārvaldes iestādes.  

2024. gadā partnerorganizāciju pasākumu temats būs ūdensapgādes noturība. Mērķis ir veicināt ES mēroga sarunas par pašreizējo un gaidāmo situāciju ES ūdensapgādes jomā, uzsvaru liekot uz izpratnes veicināšanu un pozitīvu sadarbības risinājumu veicināšanu.  

Aicinām pieteikt visu veidu pasākumus – sākot no darbsemināriem un publiskām diskusijām līdz izstādēm un izpratnes veicināšanas pasākumiem, kas domāti ģimenēm. Pasākumi var norisināties vietējā, reģionālajā, valsts vai Eiropas līmenī. Plašāku informāciju un laika grafiku atradīsiet šeit. 

Tā kā ES zilais kurss ir viena no EESK pamatiniciatīvām, šāda temata izvēle partnerorganizāciju pasākumiem ir laba iespēja informēt par priekšlikumiem, kas izklāstīti 2023. gada oktobrī pieņemtajā ES zilā kursa deklarācijā, kurā aicināts izstrādāt jaunu un vērienīgu Eiropas ūdensapgādes stratēģiju, kas būtu līdzvērtīga ES zaļajam kursam.  (gb)

Eiropa atpaliek konkurētspējas ziņā, un tai steidzami jānovērš vienotā tirgus nepilnības, vienlaikus sniedzot labumu gan uzņēmumiem, gan Eiropas iedzīvotājiem.

EESK janvāra plenārsesijā notika debates par Eiropas konkurētspēju un iekšējā tirgus nākotni. EESK atzinumu, kas bija šo debašu centrā, bija pieprasījusi ES prezidentvalsts Beļģija, kura ir apņēmusies izmantot sešus mēnešus, lai pievērstos konkurētspējai un vienotajam tirgum. Pamatojoties uz atzinumu, Enrico Letta izstrādās augsta līmeņa ziņojumu par vienotā tirgus nākotni. Ziņojumu paredzēts iesniegt Eiropadomes marta sanāksmē.

Šajā sakarā EESK uzsver, ka iekšējā tirgus problēmas ir jārisina apstākļos, kas ir ļoti mainījušies kopš tā izveides 20. gadsimta 90. gados. Tādēļ ES saskaras ar daudziem sarežģījumiem, kā vienlīdzīgu konkurences apstākļu salāgošana ar nozaru subsidēšanu, kuras mērķis ir finansēt zaļo pārkārtošanos; darbvietu noturēšana Eiropā līdztekus ES uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanai; izejvielu nodrošināšana vienlaikus ar daba un vides aizsardzības standartu uzturēšanu.

Ziņotāja Sandra Parthie teica: “Vienotais tirgus ir palīdzējis padarīt ES par vienu no spēcīgākajiem tirdzniecības blokiem pasaulē, taču šī spēcīgā pozīcija drīzumā tiks vājināta. Mūsu atzinumā mēs ierosinām koncentrēties uz tādas Eiropas rūpniecības politikas izstrādi, kas ir nevis 27 valstu rūpniecības politikas pasākumu kopums, bet gan patiesi eiropeisks skatījums uz mūsu rūpniecisko potenciālu.”

Eiropas Biznesa konfederācijas ģenerāldirektors Markus Beyrer norādīja: “Mums ir problēmas ar konkurētspēju. Mēs atpaliekam no saviem globālajiem konkurentiem, un vienotais tirgus ir viens no mums pieejamajiem instrumentiem, kas ļauj to novērst. Mērķis ir radīt apstākļus, kas mums vajadzīgi, lai atbalstītu Eiropas modeli, kādu to pazīstam, kopā ar sociālajiem aspektiem.”

Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) konfederālais sekretārs Ludovic Voet uzsvēra, ka Eiropas sociālais līgums ir vienotā tirgus pamats un tas ir jānostiprina. Viņš norādīja: “Saskaņā ar mūsu konkurences sistēmu uzņēmumiem ir jāmaksā taisnīgas algas, jāpiedāvā labas darbvietas un tie nedrīkst kaitēt videi. Eiropai jāturpina virzīties uz taisnīgu zaļo pārkārtošanos.”

EESK atzinumā ir iekļauts priekšlikums nākamajā Komisijā iecelt komisāru vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu (VTNP) jautājumos un izstrādāt piecu gadu plānu, kas ļautu radīt drošus, kvalitatīvus un ilgtspējīgus VTNP. Šādi pakalpojumi veido 25 % no ES IKP, nodrošina 20 % no kopējām darbvietām un aptver tādas svarīgas nozares kā transports, enerģētika, sakari, piekļuve ūdenim un sanitārijai. Tie ir ļoti svarīgi arī veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu jomā. (dm)

Sagatavojusi EESK Darba ņēmēju grupa

Pieņemot politiskos lēmumus, uzmanības centrā vienmēr jāizvirza iedzīvotāju un darba ņēmēju bažas un labklājība. Tie ir svarīgi ar cilvēkiem saistīti faktori, kas jāņem vērā. Tādējādi var nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus. Īstenojot politiku, kas nodrošina šos pienācīgos apstākļus visiem, vairojam uzticēšanos pašreizējiem un turpmākajiem politiskajiem pasākumiem un novēršam iedzīvotāju vilšanos, kas rada labvēlīgu augsni labējam populismam un ekstrēmismam.

Ņemot vērā minētos jautājums, tika izstrādātas Darba ņēmēju grupas 2023.–2025. gada prioritātes, kurās atspoguļojas skaidras prasības turpmākajiem ES līderiem īstenot progresīvu programmu, kuras centrā būtu sociālāka un humānāka dimensija. Pēc gadu desmitiem ilgušām krīzēm, kuru izmaksas nepārprotami seguši Eiropas iedzīvotāji un darba ņēmēji, ceram, ka ES debates atkal varēs pārorientēties uz to, kas patiešām svarīgs, – uz sociālo progresu.

Mūsu prioritātēs ir izvērsts Darba ņēmēju grupas redzējums par Eiropu, kas ne tikai ir sociāla un ilgtspējīga, bet arī atbalsta tiesiskumu, cilvēktiesības, dzimumu līdztiesību, solidaritāti un daudzveidību. Mums ir vajadzīga Eiropa, kas par prioritāti izvirza nevienlīdzības, nabadzības un klimata ārkārtas situācijas novēršanu, nodrošina taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos un gādā par pienācīgu darbu visiem. Tas ir labākais veids, kā stiprināt mūsu demokrātiju un sabiedrību, un ikvienu tās indivīdu. Ceram, ka šis redzējums tiks ņemts vērā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) janvāra plenārsesijas darba kārtībā bija tāds jautājums kā klimata pārmaiņu un vides degradācijas ietekme uz mieru, drošību un aizsardzību. Komiteja uzsver, ka steidzami jāinvestē centienos izveidot noturīgus risinājumus šīm globālajām problēmām.

Tā kā ES projekta pamatuzdevums ir veicināt un saglabāt mieru, Eiropai vairāk jārūpējas par miera nostiprināšanu.

EESK atzinumā uzsvērts ka miera veicināšana ir nesaraujami saistīta ar pamattiesību un demokrātijas saglabāšanu un veicināšanu. Tāpēc Komiteja uzskata, ka klimata un drošības kopsakars arī turpmāk obligāti jāintegrē ES ārpolitikas pasākumos. Tas būtu jādara, veidojot proaktīvas saskarnes starp iestādēm, kas atbild par ārējām attiecībām un ES iekšējo kohēziju, un dalībvalstu drošības un aizsardzības dienestiem. Termins “klimata un drošības kopsakars” attiecas gan uz klimata pārmaiņu, gan uz vides degradācijas ietekmi uz mieru, drošību un aizsardzību.

EESK loceklis un ziņotājs Ozlem Yildirim, kas izstrādāja atzinumu, teica: “EESK arī ierosina konkrētus efektīvas un apsteidzošas rīcības pasākumus, it īpaši ieguldījumus noturīgos risinājumos, lēmumu pieņemšanas procesu sagatavošanu šāda veida spriedzes gadījumiem un, pats galvenais, reālu ES līmeņa stratēģiju šajā jomā. Svarīgs preventīvs līdzeklis ir arī ātra un efektīva visu pušu saistību izpilde klimata aizsardzības jomā!”

Eiropas Komisijas priekšlikumā ņemts vērā klimata un drošības kopsakars. EESK tomēr uzskata, ka dokumentā nav noteikti ģeogrāfiskie, politiskie un militārie parametri, jo tajā nav aplūkots šī kopsakara mainīgais raksturs, neraugoties uz to, ka patiesībā situācija pasliktināsies un var radīt nopietnu spriedzi starp dalībvalstīm. Komisijai un dalībvalstīm ir jāveido pastāvīgs īpašs dialogs par klimata un drošības kopsakaru. (at)

Lai veicinātu mazo uzņēmumu izaugsmi Eiropas Savienībā, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atbalsta Komisijas priekšlikumu par nodokļu sistēmu, kas balstīta uz galveno biroju (HOT). Konsultatīvajā atzinumā EESK atbalsta papildu pasākumus un uzsver nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības starp Komisiju, dalībvalstīm un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (MMVU) pārstāvjiem, lai nodrošinātu efektīvu īstenošanu un informētību.

MVU, kas aptver iespaidīgu apjomu – 99,8 % no nefinanšu uzņēmumiem Eiropas Savienībā –, sniedz būtisku ieguldījumu nodarbinātībā (66,6 %) un pievienotās vērtības radīšanā (56,8 %). Ar Komisijas priekšlikumu par nodokļu sistēmu, kas balstīta uz galveno biroju (HOT) un kas ir daļa no plašākas MVU paredzētu atvieglojumu paketes, ir paredzēts mazināt regulatīvo slogu un vienkāršot nodokļu procedūras šiem uzņēmumiem. EESK uzsver, ka priekšlikums par HOT ir jāpieņem steidzami, lai stimulētu MMVU izaugsmi, pievēršoties atsevišķiem MVU, kas veic pārrobežu darbības. Ierosinātais samazinājums atbilst EESK mērķim radīt ilgtermiņa IKP un nodarbinātības izaugsmei labvēlīgu vidi.

EESK atbalsta sākotnējo pievēršanos atsevišķiem MMVU, taču ierosina izvērtēt iespēju pēc pieciem gadiem paplašināt HOT, ex-post novērtējumā iekļaujot meitasuzņēmumus, tādējādi palielinot iekļautību. EESK atzīst HOT papildināmību ar BEFIT priekšlikumu, taču uzsver, ka ir jābūt uzmanīgiem, lai izvairītos no neatbilstībām tiesiskajā regulējumā. Lai HOT būtu sekmīga, ļoti svarīga ir dalībvalstu nodokļu iestāžu sadarbība, un EESK aicina uz kopīgu darbu, lai nodrošinātu tās pienācīgu īstenošanu, mudinot dalībvalstis pēc iespējas ātrāk pielāgot IT sistēmas un palielināt MMVU informētību. (tk)

Beļģijas prezidentūras programmas centrā ir konkurētspēja, MVU un sociālā iekļaušana. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) sniedz politikas ieteikumus par saikni starp ekonomikas pārvaldību, ilgtermiņa iekļaujošu izaugsmi un ilgtspējīgu drošību, kā arī par sociālās ekonomikas ietekmi cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību.

2024. gada pirmajā pusē Beļģija trīspadsmito reizi būs Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts, un tās prioritātes tika apspriestas divās debatēs, ko EESK organizēja janvāra plenārsesijā.

EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke pauda atzinību prezidentvalstij par sociālo partneru iesaistīšanu tās darbā. Beļģijas prezidentūra noslēdz ES institucionālo ciklu, kas nozīmē, ka Beļģijai būs jārod likumdošanas kompromisi un jāvada ES Padome Eiropas Parlamenta kampaņas un vēlēšanu laikā.

Beļģijas premjerministra vietnieks David Clarinval izklāstīja prezidentvalsts viedokli par kopējās lauksaimniecības politikas reformu, pašnodarbināto personu aizsardzību un ES rūpniecības politiku. Pieprasot EESK izstrādāt 13 konsultatīvus atzinumus, prezidentvalsts mērķis ir sniegt ieguldījumu debatēs par Stratēģisko programmu 2024.–2029. gadam. Kopīgā iestāžu deklarācijā aprīlī galvenā uzmanība tiks pievērsta ES turpmākajai sociālajai programmai. Prezidentvalsts prioritātes ir arī zaļā un sociālā pārkārtošanās un klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzes pārvarēšana. EESK sociālo partneru dialoga centrā ir uzsvars uz taisnīgu darbaspēka mobilitāti un ilgtspējīgu sociālo aizsardzību. Nozīmīgākās prioritārās jomas būs stiprināt Eiropas konkurētspēju, atbalstīt MVU un veicināt līdzsvarotu tirdzniecības politiku “Eiropa pasaulē”. (tk)

Lai piegādātu elektroenerģiju un gāzi dažādām ES dalībvalstīm, būtiska nozīme ir pārrobežu enerģijas plūsmām. Tas nozīmē, ka enerģētikas infrastruktūra ir jāmodernizē, izmantojot starpsavienojumus starp kaimiņvalstīm, lai palielinātu Savienības ilgtspējīgas enerģijas jaudu.

ES Padomes prezidentvalsts Beļģijas pieprasītajā atzinumā, kas pieņemts 2024. gada 18. janvāra plenārsesijā, EESK pauž skaidru nostāju šajā jautājumā.

Eiropas Savienībai īpaša uzmanība būtu jāpievērš tīklu attīstībai, un ir jāveic ievērojami ieguldījumi, lai stimulētu Eiropas ekonomiku un radītu ļoti kvalitatīvas un vidi saudzējošas darbvietas.

“Mēs uzskatām, ka ir ārkārtīgi svarīgi veikt strukturālas izmaiņas mūsu energosistēmā, lai īstenotu zaļo pārkārtošanos un panāktu stratēģisku enerģētisko autonomiju,” EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke sacīja debatēs, kas notika saistībā ar atzinuma pieņemšanu.

Beļģijas enerģētikas ministre Tinne Van der Straeten uzsvēra, ka pāreja uz tīru enerģiju, kas izriet no klimatiskās vajadzības, tagad ir ekonomikas un drošības pamatprasība un ka starpsavienojums rada elastīgāku sistēmu, kas varētu līdzsvarot vēja un saules enerģijas ražošanas ģeogrāfiskās atšķirības.

“Eiropas vērienīgie mērķi atjaunojamo energoresursu jomā pašlaik pārsniedz tās plānus infrastruktūras ziņā, tāpēc mums šī Eiropas mēroga infrastruktūra ir vajadzīga drīz. Un tai jābūt rentablai, drošai, ilgtspējīgai un elastīgai,” viņa teica. (mp)