Mūsu viesis ir EESK loceklis un ziņotājs atzinumam “Demokrātijas aizsardzības tiesību aktu kopums” Christian Moos. Rakstā viņš min iemeslus, kādēļ EESK neatbalsta Komisijas priekšlikumu par tiesību aktu kopumu, kas radīja diezgan lielu satraukumu, kad tas beidzot tika publicēts pagājušā gada decembrī.
Mūsu viesis ir EESK loceklis un ziņotājs atzinumam “Demokrātijas aizsardzības tiesību aktu kopums” Christian Moos. Rakstā viņš min iemeslus, kādēļ EESK neatbalsta Komisijas priekšlikumu par tiesību aktu kopumu, kas radīja diezgan lielu satraukumu, kad tas beidzot tika publicēts pagājušā gada decembrī.
Nevaram noliegt, ka balsstiesību izmantošana ir ļoti iedarbīgs līdzeklis viedokļu paušanai un politikas ietekmēšanai. Faktiski visās vēlēšanās mēs visi izraugāmies mūsu viedokļa paudējus, cilvēkus, kurus mēs personīgi uzskatām par piemērotākajiem mūsu pašu, mūsu uzskatu un vērtību sistēmu pārstāvjiem. Tomēr ļoti bieži vairums cilvēku, it īpaši mēs, jaunieši, mēdz ignorēt balsstiesību spēku.
Nevaram noliegt, ka balsstiesību izmantošana ir ļoti iedarbīgs līdzeklis viedokļu paušanai un politikas ietekmēšanai. Faktiski visās vēlēšanās mēs visi izraugāmies mūsu viedokļa paudējus, cilvēkus, kurus mēs personīgi uzskatām par piemērotākajiem mūsu pašu, mūsu uzskatu un vērtību sistēmu pārstāvjiem. Tomēr ļoti bieži vairums cilvēku, it īpaši mēs, jaunieši, mēdz ignorēt balsstiesību spēku.
Mēs aizrautīgi paužam vēlmi mainīt pasauli, radīt labāku nākotni mums visiem un nākamajām paaudzēm. Tomēr kaut kur šā procesa vidū jūtam, ka mūsu viedokļi, vērtības un ideāli vairs nav svarīgi vai ka mums nav varas, un mēs padodamies.
Būdama jauna sieviete no Grieķijas, es patiešām zinu, kādas sajūtas tad mūs pārņem. Man pazīstama vilšanās, kad mūsu viedokļi netiek uzklausīti, mūsu tiesības tiek pārkāptas un pārņem bezpalīdzības sajūta, kas rodas, kad šķiet, ka vairāk neko nevaram darīt. Dažkārt, neraugoties uz mūsu pūliņiem, viss nerisinās, kā plānots. Tieši šajos brīžos, kad esam šo veltīgo centienu iztukšoti, bieži aizmirstam pamatpatiesību — mūsu balsojums ir mūsu pašu spēks! Barack Obama reiz teica: “Nav nenozīmīgu balsojumu.”
Diemžēl tā ir ne tikai mana, proti, jaunas grieķietes pieredze. Patiesībā šāds noskaņojums pārņēmis daudzus cilvēkus neatkarīgi no viņu vecuma, etniskās piederības, dzimuma, reliģijas vai personiskajiem apstākļiem.
Balsošana ir mūsu kopīgais viedoklis par mums vēlamas nākotnes veidošanu. Pašiem ķeroties pie lietas, nodrošinām, ka mūsu sapņi un vērtības tiek atspoguļoti lēmumos, kas veido mūsu sabiedrību. Mums jārīkojas, mums jāiet vēlēt, jo mūsu balsojums ir izšķirošs faktors, kas paver durvis uz nākotni, kurā tiek uzklausīts kompetentu jauniešu viedoklis.
Un atcerieties John Lewis viedos vārdus: “Kas gan vēl, ja ne mēs? Kad gan vēl, ja ne tagad?”
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata, ka jaunajam ES meža monitoringa satvaram jābūt ilgtspējīgam, rentablam un praktiski īstenojamam. Tam jābūt arī savlaicīgam, drošam un aizsargātam, dinamiskam, iekļaujošam un vērstam uz līdzdalību, lai līdztekus labākai plānošanai un uz pierādījumiem balstītai politikas veidošanai nodrošinātu ciešu zinātnes un prakses sadarbību.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata, ka jaunajam ES meža monitoringa satvaram jābūt ilgtspējīgam, rentablam un praktiski īstenojamam. Tam jābūt arī savlaicīgam, drošam un aizsargātam, dinamiskam, iekļaujošam un vērstam uz līdzdalību, lai līdztekus labākai plānošanai un uz pierādījumiem balstītai politikas veidošanai nodrošinātu ciešu zinātnes un prakses sadarbību.
Ir ļoti svarīgi nodrošināt papildināmību un novērst tādu datu dublēšanos, kuri jau tiek vākti saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, piemēram, klimata un gaisa politikas, biodaudzveidības regulējuma un kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros.
Klimata pārmaiņu jomā līdztekus datiem par lauku attīstību, aprites ekonomiku un zinātnes datiem vajadzīgi ilgtermiņa dati. Ir svarīgi nodrošināt sadarbspēju un vienādu granularitātes, tehnoloģijas un biežuma līmeni, īpaši tad, ja visās ES dalībvalstīs tiek vākti papildinoši dati. Pastāvīgi jārūpējas par administratīvā sloga samazināšanu un pārmērīgas birokrātijas novēršanu, piemēram, vairākkārtēju datu vākšanu un ziņošanu. Vienlīdz liela nozīme jāpiešķir ekonomiskajiem, sociālajiem un vides datiem par mežiem.
Nav iespējams pārvērtēt to, cik svarīgi ir ievērot privātīpašuma tiesības un datu īpašumtiesības, it īpaši saskaņā ar subsidiaritātes principu. Meža datu infrastruktūrā primārām jābūt sabiedrības interesēm.
Katrā ES dalībvalstī, kas gūst labumu no mežiem, vajadzētu būt izstrādātam ilgtermiņa meža plānam, kurš papildinātu citas meža un koksnes stratēģijas un pilnībā atbilstu ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Ņemot vērā mežu daudzveidīgās vērtības, meža plānu struktūrā būtu jāiekļauj sociālie un ekonomiskie aspekti, kā arī jānodrošina partnerības princips un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana ilgtermiņa meža plānu izstrādē un īstenošanā.
Būtu jāstiprina Mežsaimniecības pastāvīgās komitejas loma, un tajā būtu jāiesaista attiecīgie pilsoniskās sabiedrības dalībnieki.
Bažas par naidīgu valstu, piemēram, Krievijas, kaitīgu ietekmi ir pilnīgi pamatotas. Ir bijuši daudzi piemēri, kā galēji labējām partijām izsniegti izdevīgi aizdevumi, piešķirti amati uzraudzības padomēs bijušajiem politiķiem, ienesīgi līgumi apšaubāmiem uzņēmējiem un finansējums šķietamām nevalstiskajām organizācijām.
Bažas par naidīgu valstu, piemēram, Krievijas, kaitīgu ietekmi ir pilnīgi pamatotas. Ir bijuši daudzi piemēri, kā galēji labējām partijām izsniegti izdevīgi aizdevumi, piešķirti amati uzraudzības padomēs bijušajiem politiķiem, ienesīgi līgumi apšaubāmiem uzņēmējiem un finansējums šķietamām nevalstiskajām organizācijām.
Tāpēc mums patiešām jābūt ļoti modriem, ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Tomēr, neraugoties uz dažiem labiem ieteikumiem dalībvalstīm, Demokrātijas aizsardzības pakete ir iesniegta pārāk vēlu. Vispirms Komisija šo paketi iesniedza novēloti. Pēc tam 2023. gada vasaras sākumā tā šo paketi atlika uz vairāk nekā pusgadu, jo izskanēja ļoti skaļa un, pirmām kārtām, vienprātīga kritika par tiesību akta priekšlikumu, ko bija paredzēts iekļaut paketē.
Tomēr decembrī publicētais tiesību aktu kopums apstiprināja visnelabvēlīgākās bažas. Ierosinātā direktīva stigmatizētu NVO, kuras saņem finansējumu no trešo valstu, piemēram, ASV, valdībām. Pats par sevi priekšlikums kalpo kā attaisnojums autoritārām valdībām, kuras izmanto ārvalstu aģentu likumus, lai mēģinātu apklusināt jebkuru demokrātisko opozīciju.
Turklāt direktīvā sniegtās definīcijas ir neskaidras, un faktiskajiem Maskavas aģentiem ir atstātas milzu “spraugas”. Organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji uzdod jautājumu, kāpēc Komisija neveido vispārēju pārredzamības reģistru, kas aptvertu visus interešu pārstāvjus un būtu saderīgs ar spēkā esošajiem tiesību aktiem valstu līmenī, kā arī radītu skaidru un drošu juridisko pamatu visām ieinteresētajām personām.
Komisijai šis direktīvas projekts būtu jāatsauc un 2025. gadā jāīsteno visaptverošāka pieeja tās pēctecim, kas nekalpotu kā instruments demokrātijas ienaidnieku rokās.
Mūsu pārsteiguma viesis ir Eiropas pilsoņu iniciatīvas vēstnieks Bruno Kaufmann. Šī iniciatīva ideālā gadījumā dod ES pilsoņiem iespēju ierosināt jaunus ES tiesību aktus. Viņš runā par to, kāpēc Eiropas pilsoņu iniciatīva ir ļoti svarīga un kāpēc kādu dienu, ja tā būs sekmīga, to varēsim uzskatīt par vienu no apbrīnojamākajiem demokrātijas sasniegumiem kopš 20. gadsimtā pieņemtā revolucionārā lēmuma iedibināt vispārējas un vienlīdzīgas vēlēšanas.
Mūsu pārsteiguma viesis ir Eiropas pilsoņu iniciatīvas vēstnieks Bruno Kaufmann. Šī iniciatīva ideālā gadījumā dod ES pilsoņiem iespēju ierosināt jaunus ES tiesību aktus. Viņš runā par to, kāpēc Eiropas pilsoņu iniciatīva ir ļoti svarīga un kāpēc kādu dienu, ja tā būs sekmīga, to varēsim uzskatīt par vienu no apbrīnojamākajiem demokrātijas sasniegumiem kopš 20. gadsimtā pieņemtā revolucionārā lēmuma iedibināt vispārējas un vienlīdzīgas vēlēšanas.
Bruno Kaufmann ir zviedru politikas zinātnieks un žurnālists, kura darbi par mūsdienu tiešo un pārstāvības demokrātiju publicēti vairāk nekā 40 valodās. Viņš ir Šveices Raidorganizācijas Starptautiskā dienesta SWI (swissinfo.ch) korespondents pasaules demokrātijas jautājumos un ziņo par stāvokli Ziemeļeiropā. Bruno ir tādu demokrātijas atbalsta organizāciju kā Initiative and Referendum Institute, Democracy International un Democracy International and the Global Forum on Modern Direct Democracy līdzdibinātājs un valdes loceklis. Viņš ir Šveices Demokrātijas fonda direktors starptautiskās sadarbības jautājumos.
Vairāk nekā 100 jauniešu no Eiropas Savienības, kandidātvalstīm un Apvienotās Karalistes pulcējās pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”, lai dalītos ar savu redzējumu un ieteikumiem par Eiropas Savienības nākotni. Tuvojoties ES vēlēšanām, 2024. gada pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” prioritāte ir cīņa pret līdzdalības samazināšanos un jauniešu iesaistes veicināšana.
Vairāk nekā 100 jauniešu no Eiropas Savienības, kandidātvalstīm un Apvienotās Karalistes pulcējās pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!”, lai dalītos ar savu redzējumu un ieteikumiem par Eiropas Savienības nākotni. Tuvojoties ES vēlēšanām, 2024. gada pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” prioritāte ir cīņa pret līdzdalības samazināšanos un jauniešu iesaistes veicināšana.
Galvenie ieteikumi ir šādi.
Ieviest jauniešu kvotu Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Pieņemt direktīvu, ar ko atbalsta cilvēktiesību un vides apsvērumus piegādes ķēdēs un korporatīvajās darbībās.
Izveidot tiesisko regulējumu sociālajiem medijiem, lai cīnītos pret polarizāciju un dezinformāciju.
Izstrādāt standartizētu stratēģiju seksuālo un reproduktīvo tiesību jomā.
Izstrādāt īpašas nodokļu pamatnostādnes attiecībā uz klimatam kaitīgām precēm, no ieņēmumiem finansējot klimatam draudzīgas iniciatīvas.
Šie priekšlikumi tiks nodoti ES iestādēm un politikas veidotājiem, un tie atbalstīs Pilsoniskās sabiedrības nedēļas rezultātus un EESK rezolūciju par gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. (gb)
Ir daudz, par ko sūdzēties saistībā ar demokrātijas stāvokli kopumā un it īpaši par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI).
Saskaņā ar jaunāko “Pasaules demokrātijas ziņojumu”, ko 7. martā iesniedza “Varieties of Democracy”, to cilvēku īpatsvars, kuri dzīvo demokrātijas apstākļos, ir samazinājies līdz līmenim, kurā bijām pirms gandrīz 40 gadiem. Lai gan šogad visā pasaulē vēlēšanās var balsot vairāk cilvēku nekā jebkad agrāk, daudzas valstis, kas rīko šīs vēlēšanas, kļūst autokrātiskākas.
Sūdzības tika uzklausītas arī pirmajā Pilsoniskās sabiedrības nedēļā, ko marta sākumā rīkoja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja. Šīs sūdzības attiecās uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kas ir pirmais tiešais pārrobežu demokrātijas instruments pasaulē. “Pārāk sarežģīti”, “pārāk nepievilcīgi”, “nepietiekama uzticēšanās”, “neefektīvi” un “maz zināmi” bija tikai dažas no pilsoniskās sabiedrības, mediju, akadēmisko aprindu un EPI pārvaldības ieinteresēto personu atsauksmēm.
Manuprāt, ka šie ļoti kritiskie vērtējumi ir pārāk atturīgi – un arī pārāk piesardzīgi un mēreni savas kritikas ziņā. Demokrātijai vajadzētu dominēt pasaulē. Lai to panāktu, mums kā pilsoņiem un balsstiesīgiem vēlētājiem uz šīs planētas tagad ir jāsasniedz vairāk nekā ir sasniegts pašlaik.
Tas nozīmē, ka ir jādara vairāk nekā tikai aizstāvēšanās pret bailēm, mūsdienu diktatoriem un viņu kliķēm. Mums ir jāveic daudz lielāki soļi uz priekšu. Šāds solis būtu Eiropas pilsoņu iniciatīvas turpmāka attīstība.
Jo ko mums piedāvā EPI? Trīs lietas. Tiesības, instruments un rīks, kāds vēl nekad nav bijis nevienā citā laikā un nevienā citā pasaules vietā. Tā ir sarežģīta un visaptveroši izstrādāta, digitāla, tieši demokrātiska, transnacionāla, tai ir atbalstoša infrastruktūra, un tā tiek labi izmantota.
Kopš 2012. gada EPI ir izveidota, ieviesta, praktizēta un uzlabota, tādējādi apliecinot, ka demokrātisko telpu var paplašināt un nostiprināt pat vissarežģītākajos apstākļos.
Cerams, ka agrīnajā 13 gadu vecumā izlutinātais bērns kļūs par apņēmīgu pusaudzi, kurš varēs parādīt Eiropai un pasaulei, ko viņš spēj. Un mums ir vajadzīgs šis jaunais, pirmatnējais spēks, lai izlēmīgi atdzīvinātu nacionālo valstu un Eiropas Savienības birokrātisko struktūru iesīkstējušo mentalitāti.
Teiksim skaidri – mums nav pastāvīgi un neatlaidīgi jāatjauno demokrātiskas kopdzīves formas, kas bieži vien ir saistītas ar inovācijas nosaukumu. Tā vietā mums sevi jāveltī Eiropas pilsoņu iniciatīvai, lai nodrošinātu, ka šīs desmitgades beigās tā sasniedz 16 vai vismaz 18 gadu vecumu.
Ko tas nozīmē? Līdz 2028. vai 2030. gadam ir jānotiek divām svarīgām pārmaiņām. Pirmkārt, EPI darba kārtības noteikšanas pilnvaras ir jāvienādo ar Eiropas Parlamenta pilnvarām. Citiem vārdiem sakot, eiropiešiem vajadzētu būt iespējai ierosināt tiesību aktus un citas valdības darbības tāpat kā to var darīt ievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti.
Otrkārt, ES pilsoņiem līdz šīs desmitgades beigām vajadzētu būt iespējai ierosināt ne tikai tiesību aktus, bet arī Eiropas mēroga tautas nobalsošanas par būtiskiem jautājumiem, ko bieži vien vienkārši sauc par referendumiem. Eiropas mēroga referendums nav jauna ideja, bet gan ideja, kura ir nobriedusi, pateicoties EPI piedzimšanai un agrīnajai jaunībai.
Ja saistībā ar EPI varēs veidot šāda veida nākotni, cilvēki atskatīsies uz šo instrumentu un šoreiz uz kā uz tādu, kas ir viens no vispārliecinošākajiem demokrātiskajiem sasniegumiem kopš pārrāvuma attiecībā uz vispārējām un vienlīdzīgām vēlēšanām 20. gadsimtā.
Slovākijas organizācijas Integra īstenotais projekts “Crazy? So what?” vieno skolēnus un cilvēkus, kam bijušas garīgās veselības problēmas. Vienā pilnā mācību dienā skolēni nepastarpināti iemācās, kā pārvarēt garīgās veselības krīzi un kā saņemt palīdzību. Integra direktore Jana Hurova mums stāstīja, ka projekts palīdz mazināt to cilvēku stigmatizāciju, kam ir garīgās veselības problēmas, un dod jauniešiem vērtīgu cerības dzirksti.
Slovākijas organizācijas Integra īstenotais projekts “Crazy? So what?” vieno skolēnus un cilvēkus, kam bijušas garīgās veselības problēmas. Vienā pilnā mācību dienā skolēni nepastarpināti iemācās, kā pārvarēt garīgās veselības krīzi un kā saņemt palīdzību. Integra direktore Jana Hurova mums stāstīja, ka projekts palīdz mazināt to cilvēku stigmatizāciju, kam ir garīgās veselības problēmas, un dod jauniešiem vērtīgu cerības dzirksti.
Kas jūs pamudināja sākt šo projektu?
Jau daudzus gadus mūsu organizācija atbalsta cilvēkus ar garīgās veselības problēmām. Slimības dēļ viņi zaudē darbu, mājas, draugus, dažkārt arī savas ģimenes. Visa viņu dzīve apgriežas kājām gaisā. Gandrīz pirms 30 gadiem pirmo reizi Slovākijā sākām piedāvāt kopienā sniegtus garīgās veselības aprūpes pakalpojumus. To mērķis bija nodrošināt, ka šie cilvēki pēc ārstēšanās psihiatriskajā slimnīcā var saņemt atbalstu un atgriezties ierastajā dzīvē, kāda tā bija pirms saslimšanas. Mēs atbalstījām pacientu organizāciju izveidi Slovākijā un īstenojām vairākas programmas ar mērķi mazināt aizspriedumus pret garīgajām slimībām. Mūsu aprūpē ir cilvēki ar smagām garīgās veselības problēmām, it īpaši šizofrēniju, un daudzi no viņiem jau ir spējuši integrēties un atrast dzīves jēgu.
Tā kā visa mūsu darbība jau no paša sākuma norit netradicionāli, sadarbojoties ar mūsu klientiem, lai iespējami labāk apzinātu viņu vajadzības, līdzīgu pieeju izmantojam arī programmai “Crazy? So what!” Daudzi mūsu klienti ir atraduši eksistences jēgu, tiekoties ar jauniešiem un runājot par savu personīgo pieredzi un to, kā viņiem trūka jaunībā un kas vēlāk izraisīja viņu garīgās veselības problēmas.
Mēs redzam, ka pieaug vajadzība runāt par garīgās veselības nozīmi. Zināšanas par to, kā pārvarēt personīgo krīzi, ir liela priekšrocība.
Programmu “Crazy? So what!” Slovākijā sākām īstenot 2005. gadā sadarbībā ar partneriem no Vācijas un Čehijas. Tomēr tikai nesen mums izdevās programmai izveidot stabilāku pamatu un paplašināt to. Apmācības ceļā esam kļuvuši par konsultantiem, apmācām jaunas speciālistu grupas un apmeklējam jaunas skolas.
Kāda bija attieksme pret jūsu projektu? Vai esat saņēmuši atsauksmes no cilvēkiem, kuriem palīdzējāt? (Vai varat minēt piemēru, ja tāds ir?)
Jauniešus spēcīgi iespaido iespēja tikties ar tiem, kuri pārvarējuši garīgās veselības krīzi un kuriem var pajautāt visu ko. Tā viņi var pārliecināties, ka palīdzība vienmēr būs pieejama, ja viņiem pašiem būs problēmas. Dalībnieki vienmēr ir apmierināti, jo mācības notiek visu dienu un saziņa ir vienlīdzīga.
Cilvēki, kam bijuši garīgās veselības traucējumi, var iedrošināt jauniešus risināt savas problēmas. Gandrīz visās klasēs ir skolēni, kuri saskaras ar problēmām. Tas, ka varam viņiem dot cerību, ir milzīgs ieguvums. Pieredzējuši cilvēki stāsta, ko viņi iesāka, lai justos labāk. Viņi paši izlemj, cik dziļi ļaut skolēniem ieskatīties viņu dzīvē. Piedaloties šādos pasākumos, viņiem rodas sajūta, ka viņi ir vērtīgi un ka cilvēki viņus saprot.
Mēs saņēmām daudzas atsauksmes, piemēram, skolēni norāda, ka viņiem parasti nav iespējas tikties ar cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām vai ka mums būtu jāiemācās pieņemt šādus cilvēkus un nenosodīt viņus par to, ka viņi ir citādi.
Mēs arī saņēmām atsauksmes no programmā iesaistītajiem cilvēkiem, kam ir personīga pieredze garīgās veselības problēmu risināšanā. Viens dalībnieks mums teica:
“Programma man dod drosmi ticēt sev. Beidzot es vēlos dzīvot! Sarunas ar skolēniem ir smagas, bet dod gandarījumu. Viņi ir ļoti atvērti un gandrīz nemaz nebaidās no sociālas saskarsmes. Mani sajūsmina viņu pārliecība, ka daudz vairāk ir tā, kas mūs vieno, nevis šķir, un ka “jukušo cilvēku” tēls neatbilst patiesībai. Lieliski, ka varu palīdzēt cilvēkiem beidzot atklāti runāt par garīgās veselības problēmām, lai nevienam nebūtu jākaunas vai jāslēpjas.”
Jaunieši ir progresa virzītājspēks. Pēc šādu mācību dienas viņi vienmēr saka, cik svarīga viņiem ir programma “Crazy? So what!” un ka tā būtu jāturpina, lai visi slovāku jaunieši var uzzināt, cik vērtīga ir viņu garīgā veselība.
Vai jau plānojat jaunus projektus?
Mēs vēlētos, lai visi jaunieši varētu saņemt šādu izglītību un lai mēs varētu paplašināt programmu, īstenojot to arī citos Slovākijas reģionos. Tā jau īstenota Vācijā (kur meklējami tās pirmsākumi), Slovākijā, Čehijā un Austrijā. Šogad mēs arī apmācījām pirmās asistentu grupas Ukrainā.
Cik svarīgi, jūsuprāt, ir atklāti runāt par garīgās veselības problēmām? Kāds ir jūsu projekta vēstījums?
Mēs vēlamies vēstīt, ka garīgās veselības problēmu dēļ nav jākaunas. Jākaunas tomēr būtu par to, ka neko nedarām savas veselības labā. Veselība nav iedomājama bez garīgās veselības.
Programmas ”Crazy? So what!” pamatmērķis ir savlaicīgi norādīt uz garīgās veselības nozīmību un vienlaikus uzlabot izpratni, ko nozīmē būt cilvēkam ar garīgās veselības problēmām.
Esam secinājuši, ka profilakse ir daudz labāka nekā ārstēšana. Un tā ir arī efektīvāka. Mēs iedrošinām un motivējam un esam optimistiski. Palīdzība vienmēr ir pieejama. Dažkārt pietiek ar to, ka atrodi sarunu biedru. Sapņu piepildīšana nekad nav viegla, taču ir vērts censties.
Fakti un skaitļi par garīgo veselību Eiropas Savienībā neliecina par rožainu ainu, bet drīzāk aicina rīkoties. EESK atbalsta stingrākus pasākumus garīgās veselības veicināšanai valstu un ES līmenī. Tā ir arī aicinājusi izstrādāt saistošus tiesību aktus, lai novērstu psihosociālos riskus darbavietā. Piešķirot Pilsoniskās sabiedrības balvu par garīgo veselību, tā apliecina cieņu pilsoniskās sabiedrības nemitīgajiem centieniem uzlabot Eiropas iedzīvotāju labbūtību.
Fakti un skaitļi par garīgo veselību Eiropas Savienībā neliecina par rožainu ainu, bet drīzāk aicina rīkoties. EESK atbalsta stingrākus pasākumus garīgās veselības veicināšanai valstu un ES līmenī. Tā ir arī aicinājusi izstrādāt saistošus tiesību aktus, lai novērstu psihosociālos riskus darbavietā. Piešķirot Pilsoniskās sabiedrības balvu par garīgo veselību, tā apliecina cieņu pilsoniskās sabiedrības nemitīgajiem centieniem uzlabot Eiropas iedzīvotāju labbūtību.
Pēc tam, kad tika saņemti ziņojumi, ka pēc Covid-19 pandēmijas visā Eiropā ir novērots garīgās veselības traucējumu, piemēram, trauksmes un depresijas, straujš pieaugums, EESK nolēma savu nozīmīgo, pilsoniskajai sabiedrībai paredzēto balvu veltīt garīgajai veselībai. Saskaņā ar ESAO datiem vairākās Eiropas valstīs ir vairāk nekā divkāršojies to jauniešu skaits, kuriem ir trauksmes simptomi. Kopš pandēmijas samazinājās arī vecums, kādā rodas ēšanas traucējumi, it īpaši pusaudžu vidū. Vēl pirms Covid-19 uzliesmojuma garīgās veselības problēmas skāra vismaz 84 miljonus cilvēku – aptuveni katru sesto iedzīvotāju – visā Eiropas Savienībā.
Aptuveni 4 % nāves gadījumu gadā Eiropas Savienībā ir saistīti ar garīgās veselības un uzvedības traucējumiem. Sliktai garīgajai veselībai ir arī milzīga ekonomiskā ietekme, jo tās tiešās un netiešās izmaksas veido aptuveni 4 % no IKP. Vairāk nekā trešdaļa no šīm izmaksām rodas zemāka nodarbinātības līmeņa un darba ražīguma samazināšanās dēļ.
Saskaņā ar Eurostat datiem 2020. gadā 44,6 % nodarbināto iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem visā Eiropas Savienībā norādīja, ka saskaras ar riska faktoriem, kas ietekmē viņu garīgo labsajūtu darbā. Pārslodze darbā vai laika trūkums bija visbiežāk minētais garīgās labbūtības riska faktors darbā, un par to ziņoja gandrīz katrs piektais nodarbinātais ES iedzīvotājs.
Garīgā labbūtība ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem ES politiskās darba kārtības jautājumiem. Tā rezultātā Eiropas Komisija 2023. gada jūnijā pieņēma paziņojumu par visaptverošu pieeju garīgajai veselībai. Šī jaunā pieeja, kurai piešķirts ES finansējuma atbalsts 1,23 miljardu eiro apmērā, veicina garīgās veselības aspektu integrēšanu visās politikas jomās un koncentrējas uz trim pamatprincipiem: adekvāta un iedarbīga profilakse; piekļuve kvalitatīvai un cenas ziņā pieejamai garīgās veselības aprūpei un ārstēšanai; un spēja reintegrēties sabiedrībā pēc atveseļošanās. Garīgā veselība ir arī EESK politiskā prioritāte un tās darbības pamats.
EESK ir saņēmusi 105 pieteikumus no visas ES, kuros bija ietvertas visdažādākās tēmas – sākot no projektiem, ar kuriem tiktu novērsti psihosociālie riski darbavietā vai risinātas tādas problēmas kā narkotisko vielu lietošana un kiberatkarība, līdz pat stigmatizācijas apkarošanai garīgās veselības jomā un sabiedrības virzītas palīdzības veicināšanai. EESK cer, ka, izceļot un popularizējot šos būtiskos nevalstisko organizāciju centienus atbalstīt garīgo veselību, tā var iedvesmot arī citus darīt to pašu. (sg)
