Ir paziņoti 2024. gada konkursa “ES balvas bioloģiskās ražošanas jomā” finālisti: 24 projekti no 12 ES valstīm astoņās kategorijās. Uzvarētāji tiks apbalvoti ceremonijā, kas notiks 23. septembrī Briselē līdztekus ikgadējās ES Bioproduktu dienas norisēm. 

Balvu konkurss, kas tiek rīkots trešo reizi, apbalvo inovatīvus un ilgtspējīgus projektus, kuri sniedz būtisku pievienoto vērtību bioloģiskajai ražošanai un patēriņam. Tās nodrošina uzvarētājiem platformu, kas viņiem dod iespēju plašāku auditoriju iepazīstināt ar savu labo praksi. 

Konkurse organizē Eiropas Komisija, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Eiropas Reģionu komiteja, COPA-COGECA un IFOAM Organics Europe, Eiropas Parlaments un ES Padome. Atlases žūrijā ir septiņi šo struktūru izvirzīti locekļi. 

Finālisti ir izvēlēti šādās kategorijās: 

• Labākā bioloģiskā lauksaimniece: Blagovesta Vasilieva (Bulgārija), Caroline Devillers (Beļģija), Reinhild Frech-Emmelmann (Austrija) 
• Labākais bioloģiskais lauksaimnieks: Gianpaolo Mancini (Itālija), Tommi Hasu (Somija), Benny Schöpf (Vācija) 
• Labākais reģions bioloģiskās ražošanas jomā: Comunidade Intermunicipal do Alto Tâmega e Barroso (Portugāle), Castilla - La Mancha (Spānija), South Savo (Somija) 
• Labākā pilsēta bioloģiskās ražošanas jomā: BioStadt Bremen (Vācija), Cascais (Portugāle), Las Rozas (Spānija) 
• Labākais bioapgabals bioloģiskās ražošanas jomā: Distretto del Cibo Monregalese (Itālija), Bioregião de S. Pedro do Sul (Portugāle), Sörmland Bio-district (Zviedrija) 
• Labākais bioloģiskās pārtikas pārstrādes MVU: Biologon GmbH (Austrija), Gino Girolomoni Cooperativa Agricola (Itālija), Organic veggie food GmbH (Vācija) 
• Labākais bioloģisko pārtikas produktu mazumtirgotājs: BIOGAST GmbH (Austrija), Coolanowle Organic Meats (Īrija), SAiFRESC (Spānija) 
• Labākais restorāns / ēdināšanas uzņēmums bioloģisko produktu jomā: B2 Bio pur GmbH (Vācija), Biohotel St. Daniel (Slovēnija), Kalf & Hansen (Zviedrija) 

Bioloģiskā ražošana Eiropas Savienībā aizņem 17 miljonus hektāru (10,5 % no ES lauksaimniecības zemes 2022. gadā), un mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt Eiropas zaļā kursa 25 % mērķrādītāju. Izšķiroša nozīme ir lielākai sabiedrības informētībai un pieprasījumam no patērētāju puses. Ar ES balvām bioloģiskās ražošanas jomā, kas 2022. gadā tika izveidotas kā daļa no Rīcības plāna bioloģiskās ražošanas attīstībai, tiek atzīta izcilība visā bioloģiskās vērtības ķēdē — no lauksaimniecības līdz ēdināšanas pakalpojumiem– , uzlabojot bioloģiskās ražošanas prakses pamanāmību un informētību par to. (ks)

EESK aicina Komisiju par politiskās darba kārtības prioritāti izvirzīt ar neformāliem aprūpētājiem saistītos jautājumus un izveidot platformu paraugprakses apmaiņai starp dalībvalstīm.

Jūlijā EESK pieņēma atzinumu, kurā aicināja gan ES, gan valstu līmenī veikt papildu pasākumus, lai labāk aizsargātu neformālos aprūpētājus un atzītu viņu būtisko ieguldījumu sabiedrībā.

Minētie pasākumi ir šādi: Eiropas Komisija izveido platformu paraugprakses apmaiņai starp dalībvalstīm kvalitatīvu un pieejamu kopienā balstītu pakalpojumu sniegšanai, lai atvieglotu slogu ģimenes aprūpētājiem, un atelpas brīža pakalpojumu sniegšanai. Ir arī svarīgi, lai aprūpētājiem būtu pieejami elastīgi darba nosacījumi un lai saistībā ar ģimenes locekļu aprūpi viņi nebūtu spiesti pamest savu darbu.

Atzinuma sagatavotājs Pietro Barbieri sacīja: “EESK ir gatava paust to cilvēku grupas viedokli mūsu sabiedrībā, kuri lielākoties nav pamanāmi: neformālie aprūpētāji. Šie cilvēki bieži vien ir spiesti pamest darbu, un līdz ar to viņi zaudē savus ienākumus un daudzas savas tiesības. Neformālie aprūpētāji savu darbu veic ēnā. Tagad ir pienācis laiks pievērst uzmanību viņu centieniem.”

EESK aicina dalībvalstis veikt atbilstošus pasākumus, lai garantētu, ka lēmums attiecībā uz neformālo aprūpi ir brīvprātīgs, ka tiek novērsta dzimumu nevienlīdzība, ka neformālie aprūpētāji var saglabāt savu nodarbinātību un atalgojumu, izmantojot elastīgākus darba apstākļus, un ka viņi var viegli atgriezties darba tirgū, ja ir bijuši spiesti to pamest. Ir svarīgi viņiem nodrošināt pienācīgu darba un privātās dzīves līdzsvaru.

Neformāla aprūpe vīriešus un sievietes neietekmē vienādi. Ļoti liela daļa neformālo aprūpētāju ir sievietes, no kurām aptuveni 70 % aprūpē savus bērnus, laulātos vai brāļus un māsas. Papildus lielākam izdegšanas un psihofizisku traucējumu riskam šīs sievietes ir pakļautas nopietnam nabadzības riskam. “Mums ir viena no labākajām labklājības sistēmām pasaulē, bet daudzos gadījumos tā paļaujas uz ķermeni, rokām un sieviešu gribasspēku,” sacīja Pietro Barbieri.

Lai varētu uzraudzīt attiecīgo noteikumu un tiesību aktu ietekmi, ļoti svarīgi ir piekļūt kvalitatīviem un kvantitatīviem datiem, kas raksturo neformālo aprūpētāju faktiskos dzīves apstākļus. EESK aicina pieņemt turpmākas pētniecības stratēģijas, it īpaši sadarbībā ar Eurofound un iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas.

Gandrīz puse no vairāk nekā trim miljoniem ES stažieru nesaņem kompensāciju, un gandrīz trešdaļai nav pieejama sociālā aizsardzība

EESK jūlijā rīkoja augsta līmeņa debates par to, kā uzlabot ES tiesību aktus par stažēšanos, ņemot vērā pilsoniskās sabiedrības un jaunatnes organizāciju aicinājumus pārtraukt plaši izplatīto praksi, ka stažieri strādā bez samaksas un viņiem nav piekļuves sociālajai aizsardzībai un citām darba un sociālajām tiesībām.

Plenārsesijā notikušajās debatēs, piedaloties nodarbinātības un sociālo tiesību komisāram Nicolas Schmit, EESK atzinīgi novērtēja Komisijas jaunākos priekšlikumus, kuru mērķis ir uzlabot stažēšanos Eiropā, – Stažēšanās direktīvu un pastiprinātu stažēšanās kvalitātes sistēmu.

Tomēr EESK mudināja likumdevējus atbalstīt priekšlikumus, lai novērstu to, ka stažēšanās tiek ļaunprātīgi izmantota kā lēta darbaspēka avots vai kā iesācēja darbvietu aizstājēja. Komiteja uzsvēra, cik svarīga ir taisnīga kompensācija stažieriem un uzturēšanās izdevumu segšana, kas viņiem rodas saistībā ar stažēšanos.

EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke norādīja, ka “stažēšanās ir būtisks instruments, kas ļauj jauniešiem iegūt tiešu darba pieredzi. Mums ir jānodrošina, lai neviens jaunietis netiktu atstumts no šīm iespējām finansiālu ierobežojumu dēļ. Tāpēc stažēšanās ir taisnīgi jākompensē. Mums ir jārisina jautājums par ekspluatējošu stažēšanos Eiropā, un es pateicos Komisijai par tās priekšlikumiem šā mērķa sasniegšanai.”

Komisārs Schmit norādīja, ka “stažēšanās var būt lielisks veids, kā jaunieši var iegūt sākotnējo darba pieredzi, apgūt jaunas prasmes un veidot savu tīklu. Tomēr stažēšanās norisei jābūt kvalitatīvai. Tas nozīmē, ka jābūt skaidram mācīšanās mērķim, viņiem jābūt apmaksātiem un stažieriem jāsaņem mentorēšana un konsultācijas, kas palīdzētu viņiem pārejā uz darba pasauli.”

Savā atzinumā “Stažēšanās direktīva un pastiprināta stažēšanās kvalitātes sistēma” EESK uzsvēra attiecīgo iestāžu būtisko lomu cīņā pret pastāvīgām darba tiesiskajām attiecībām, kas krāpnieciski noformētas kā stažēšanās. Sociālajiem partneriem var būt būtiska nozīme šajos centienos saskaņā ar esošo valstu praksi.

“Ir būtiski uzlabot stažēšanās kvalitātes sistēmu visā Eiropā, it īpaši attiecībā uz mācību un apmācības satura stiprināšanu un cīņu pret stažēšanās ļaunprātīgu un nepienācīgu izmantošanu. Tāpēc mēs aicinām Komisiju uzlabot iesniegtos priekšlikumus, lai nodrošinātu šo mērķu sasniegšanu,” sacīja atzinuma ziņotāja Nicoletta Merlo. (ll)

EESK ir nākusi klajā ar agrīnu brīdinājumu par ES gaidāmās paplašināšanās ietekmi uz lauksaimniecību. Šo ekspansiju ietekmē būtiski globāli izaicinājumi, tostarp ģeopolitiskās pārmaiņas, klimata pārmaiņas un enerģētikas un vides politikas pārkārtošana. EESK uzsver, ka, pievienojoties jaunām dalībvalstīm, ir svarīgi rūpīgi sagatavoties tam, lai tiktu ievērotas ES vērtības. 

Jūlija plenārsesijā EESK pieņēma atzinumu, kurā uzsvērta paplašināšanās procesa sarežģītība un nepieciešamība nodrošināt sagatavotību, ilgtspēju un līdzsvarotu atbalstu gan pašreizējo dalībvalstu, gan kandidātvalstu lauksaimniecības nozarēm. Šīs paplašināšanās mērķis ir stiprināt ES stratēģisko autonomiju un samazināt lauksaimniecības ietekmi uz vidi. Tomēr paplašināšanās pagātnē ir devusi neviendabīgus rezultātus, kas bieži vien nāk par labu lielākiem lauksaimniecības uzņēmumiem, nevis mazākām lauku saimniecībām. 

Uz to norādīja atzinuma sagatavotājs Stoyan Tchoukanov, kurš uzsvēra, ka, lai gan iepriekšējās paplašināšanās kopumā bija veiksmīgas, tās nesniedza vienādu labumu visiem lauku apvidiem un mazajiem lauksaimniekiem. S.Tchoukanov uzsvēra, ka lauksaimniecības sistēma ir jāpārvalda rūpīgi, lai izvairītos no traucējumiem. 

Lai novērstu iespējamu maldinošu informāciju un nodrošinātu netraucētu integrāciju, EESK atbalsta visaptverošu datu vākšanu un lauksaimniecības reformu uzraudzību. Kandidātvalstīm būs jāpielāgojas mainīgajai kopējai lauksaimniecības politikai (KLP), kurā tagad uzsvars ir likts uz ekosistēmu pakalpojumiem, nevis tradicionālajām atbalsta sistēmām. Paredzams, ka paplašināšanās ievērojami palielinās ES lauksaimniecības zemes platību, it īpaši līdz ar Ukrainas pievienošanos, kas viena pati to paplašinātu par ceturtdaļu. 

EESK iesaka izmantot pakāpeniskas integrācijas pieeju un īpašu budžetu, lai atbalstītu visvairāk skartās lauksaimniecības apakšnozares, it īpaši MVU. Turpmākajās KLP reformās galvenā uzmanība būtu jāpievērš ilgtspējai, aizstājot uz hektāriem balstītas subsīdijas ar stimuliem, kuru pamatā ir ieguvumi videi un sabiedrībai. 

Kopumā EESK aicina veidot rūpīgu un labi atbalstītu paplašināšanās procesu, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis gūst labumu no tā un ka pieaugošās ģeopolitiskās spriedzes apstākļos ES lauksaimniecības prakse joprojām ir ilgtspējīga un taisnīga.

EESK ir kritizējusi Eiropas Komisijas pašreizējo plānu progresīvu materiālu jomā par finansējuma, skaitļos izsakāmu mērķu un ilgtspējas rādītāju trūkumu. Savā atzinumā par attiecīgo Komisijas paziņojumu Komiteja atbalsta visaptverošu stratēģiju ES kļūšanai par pasaules līderi šajā īpaši svarīgajā nozarē. 

“Progresīviem materiāliem ir izšķiroša nozīme ES rūpniecībā, ekonomikas izaugsmē un ilgtspējā. Mums ir vajadzīgi ilgtspējas rādītāji visos ražošanas procesos un ir jānodrošina vajadzīgās prasmes un kvalificēts darbaspēks,” sacīja atzinuma ziņotājs Anastasis Yiapanis. 

Komiteja brīdina, ka Komisijas plānā trūkst vērienīguma un konkrētu mērķu, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu ES vadošo lomu rūpniecībā. Līdzziņotājs Gerardo Luis Arroyo Herranz uzsvēra, ka nav iekļauti kvantificējami mērķi, termiņi un galvenie snieguma rādītāji. EESK aicina īstenot drosmīgu un stratēģisku pieeju, lai uzlabotu ES spējas progresīvo materiālu jomā, un ierosina veselības aprūpi iekļaut kā stratēģisku jomu, ņemot vērā tās būtisko rūpniecisko ietekmi. 

Galvenais ieteikums ir pāreja uz aprites ekonomiku, lai mazinātu atkarību no izejvielām. Tam ir nepieciešama ciešāka sadarbība starp rūpniecību, akadēmiskajām aprindām un politikas veidotājiem, ievērojami ieguldījumi pētniecībā un izstrādē, kā arī prasmju attīstīšanā. “Bez pietiekami kvalificētiem cilvēkiem jebkura darbība var ciest neveiksmi. Eiropas Savienībai ir jāīsteno prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas programmas un profesionālās izglītības iniciatīvas,” sacīja Arroyo Herranz. 

EESK uzskata, ka programmā “Apvārsnis Eiropa” ierosinātie 250 miljoni euro progresīviem materiāliem ir nepietiekami, un aicina nodrošināt lielāku finansējumu, nodokļos balstītus stimulus un vienkāršotus birokrātiskos procesus, lai stimulētu ieguldījumus un inovāciju. Bažas rada arī kritisko izejvielu stabilas piegādes nodrošinājums. 

EESK atbalsta ES vietējo spēju stiprināšanu un avotu dažādošanu, tostarp partnerības ar Dienvidkoreju un Amerikas Savienotajām Valstīm un ilgtermiņa līgumus ar mazākām valstīm, lai mazinātu piegādes traucējumus. (gb)

Eiropas Parlamenta vēlēšanas pierādīja, ka proeiropeiskais vairākums vēl arvien pastāv, taču arī parādīja, ka vēlētāji visā Eiropas Savienībā pieprasa steidzamas politiskas un leģislatīvas atbildes uz vēlēšanu kampaņas laikā izvirzītajām problēmām. Pretējā gadījumā proeiropeiskais vairākums riskē zaudēt atbalstu, jo iedzīvotāji var arvien vairāk novērsties no tradicionālajiem politiskajiem spēkiem. 

Jūlija plenārsesijā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) telpās notika debates par demokrātijas stāvokli Eiropā, kurās piedalījās Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola un jaunievēlētā Eiropas Parlamenta politisko grupu pārstāvji. 

EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke izteicās: “Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnijā bija modinātājzvans, un mūsu pienākums, ņemot vērā vēlēšanu rezultātus, ir pārdomāt demokrātijas pašreizējo stāvokli. Mēs esam vienoti pārliecībā, ka vienīgā atbilde šajā saistībā ir Eiropas Savienība, kas nodrošina tādu demokrātijas formu, kura acīmredzami uzlabo dzīvi visā Eiropā.” 

Lai Eiropā nostiprinātu atbalstu demokrātijai, Eiropas Savienībai, kā norādīja Roberta Metsola, ir jāpierāda, ka politika joprojām ir labākais līdzeklis pozitīvām pārmaiņām sabiedrībā un kopienās. “Eiropas veidošanā izšķiroši nozīmīga loma ir gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem un pilsoniskajai sabiedrībai – visās Eiropas pilsētās un reģionos. Jo tā ir vieta, kur sākas Eiropa un kur darbojas demokrātija.”

Debatēs ar politisko grupu pārstāvjiem lielākās Eiropas Parlamenta grupas – Eiropas Tautas partijas (PPE) – priekšsēdētāja vietniece Željana Zovko norādīja: grupa sagaida, ka tiks turpināta iepriekšējā pilnvaru termiņa laikā sāktā politika. Pēc Sociālistu un demokrātu grupas priekšsēdētāja vietnieces Ana Catarina Mendes domām, ir ļoti svarīgi koncentrēties uz Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu un nabadzības apkarošanu. RENEW grupas priekšsēdētāja vietnieks Dan Barna mudināja jauno Eiropas Komisiju aizstāvēt tiesiskumu, efektīvāk izmantojot esošos instrumentus. Verts/ALE grupas priekšsēdētāja vietniece Kira-Marie Peter-Hansen runāja par to, cik svarīgi ir turpināt zaļo kursu kā izšķiroši svarīgu ES politiku. Kreiso grupas līdzpriekšsēdētājs Martin Schirdewan paziņoja, ka grupa aicinās jauno Komisiju risināt ar mājokļu krīzi saistīto izmaksu jautājumu. (mt)