Sestdien, 2024. gada 4. maijā, Komiteja uzņēma apmeklētājus savā tradicionālajā Atvērto durvju dienā, sniedzot informāciju un sajūsminot cilvēkus ar stāstiem gan par savu lomu Eiropas iestāžu vidū, gan par gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Sestdien, 2024. gada 4. maijā, Komiteja uzņēma apmeklētājus savā tradicionālajā Atvērto durvju dienā, sniedzot informāciju un sajūsminot cilvēkus ar stāstiem gan par savu lomu Eiropas iestāžu vidū, gan par gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Minētajā dienā EESK organizēja vairākus pasākumus savā galvenajā mītnē, Jacques Delors ēkā, Briselē. Dalībnieki varēja gan apmeklēt telpas un atklāt, ko EESK ir varējusi darīt cilvēku labā, gan arī uzzināt par Komitejas lomu ES lēmumu pieņemšanas procesā un paust savas intereses un bažas EESK locekļiem.
Apmeklētājiem bija arī iespēja uzzināt, kā EESK locekļi darbojas savā valstī, un piedalīties dažādās aktivitātēs, piemēram, interaktīvās spēlēs, ES viktorīnā un bērniem paredzētā sejas grimēšanā.
Tās dienas rītā Komiteja sagaidīja EESK locekļu un darbinieku grupu, kas caur Franciju un Beļģiju ar velosipēdiem bija braukusi simtiem kilometru, lai vairāk informētu par Eiropas Parlamenta vēlēšanu nozīmi.
Grupa, ko vadīja EESK loceklis Bruno Choix no Darba devēju grupas, vairāk nekā četru dienu garumā mēroja ceļu no Kānas (Francijā) uz Briseli, nobraucot kopumā aptuveni 500 km. No Vaterlo līdz EESK galvenajai mītnei Briselē grupai pievienojās arī citi EESK locekļi un darbinieki. (mp)
EESK Ārējo attiecību specializētā nodaļa (REX) rīkoja savu otro kampaņu un konferenci par dezinformācijas apkarošanu. Tā ir daļa no vispārējā dezinformācijai veltīta projekta, kas tiek īstenots ar pilsoniskās sabiedrības palīdzību.
EESK Ārējo attiecību specializētā nodaļa (REX) rīkoja savu otro kampaņu un konferenci par dezinformācijas apkarošanu. Tā ir daļa no vispārējā dezinformācijai veltīta projekta, kas tiek īstenots ar pilsoniskās sabiedrības palīdzību.
Pēc sekmīgas kampaņas Bulgārijā šoreiz pasākums notika 18. aprīlī Moldovā. Moldova nesen ir nostiprinājusi savas spējas stratēģiskās komunikācijas un dialoga jomā, izveidojot divas īpašas struktūras: Stratēģiskās komunikācijas un dezinformācijas apkarošanas centru un Nacionālo minoritāšu pilsonisko iniciatīvu centru.
Konference notika sadarbībā ar Moldovas Valsts universitāti Kišiņevā.
Uzstādamies konferencē, EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke norādīja, cik svarīgi ir veicināt dialogu un ārvalstu iejaukšanās un dezinformācijas apkarošanā iesaistīt visus iedzīvotājus no dažādām vidēm un kopienām.
Dezinformācija parasti izplatās iedzīvotāju vidū, bieži vien horizontāli, un tas nozīmē, ka labākais veids, kā risināt šo problēmu, ir nevis īstenot lejupēja pieeju, bet gan rosināt iedzīvotāju pārdomas un viņus tieši iesaistīt. Šajā jomā izšķiroši svarīga loma var būt organizētai pilsoniskajai sabiedrībai, jo dezinformācija grauj mūsu sabiedrības struktūru.
Viena no galvenajiem konferences referentiem – Stratēģiskās komunikācijas un dezinformācijas apkarošanas centra direktore Ana Revenco uzsvēra, ka iedzīvotāji nevar apkarot dezinformāciju vieni paši un Centrs varētu uzlabot viņu prasmes, lai toksisko dezinformāciju apkarotu ilgtermiņā.
“Izskaust dezinformāciju pavisam ir nereāls mērķis. Mēs kopīgi strādāsim, lai atmaskotu un novērstu viltus ziņas un mazinātu to ļaunprātīgo ietekmi uz mūsu sabiedrību,” viņa piebilda.
Nacionālo minoritāšu pilsonisko iniciatīvu centra vadītājs Mihai Peicov norādīja, ka šāda centra izveide valdības puses ir svarīgs solis ceļā uz ikviena cilvēka integrāciju sabiedrībā. Viņš uzskata, ka attiecībā uz minoritātēm ir vajadzīga jauna izglītības politika.
Īpaša uzmanība konferencē tika veltīta izglītībai un jauniešiem, jo daudzas atziņas sniedza gados jauni dalībnieki – studenti un žurnālisti.
Videoreportāžu par konferenci var noskatīties šeit.
Pēc tam kad Ziemeļmaķedonija 20 gadus gaidījusi uz pievienošanos Eiropas Savienībai, ir mazinājies sabiedrības atbalsts dalībai Eiropas Savienībā. Tomēr, neraugoties uz gauso progresu, neveiksmēm un kavējumiem (2005. gada decembrī Ziemeļmaķedonijai tika piešķirts kandidātvalsts statuss un tikai 15 gadus vēlāk ir sāktas pievienošanās sarunas – tas ir garākais šāda veida periods ES vēsturē), solījums par saimniecisko labklājību un reģionālo stabilitāti turpina veicināt valsts vēlmi pievienoties blokam. Taču Eiropas Savienībai ir arī jāparāda, ka tā vēlas virzīt uz priekšu pievienošanās procesu un apbalvot progresu – tā norāda mūsu pārsteiguma viese Biljana Spasovska, Balkānu Pilsoniskās sabiedrības attīstības tīkla izpilddirektore un paplašināšanās kandidātvalsts Ziemeļmaķedonijas pārstāve Eiropas Ekonomikas un sociālajā komitejā.
Pēc tam kad Ziemeļmaķedonija 20 gadus gaidījusi uz pievienošanos Eiropas Savienībai, ir mazinājies sabiedrības atbalsts dalībai Eiropas Savienībā. Tomēr, neraugoties uz gauso progresu, neveiksmēm un kavējumiem (2005. gada decembrī Ziemeļmaķedonijai tika piešķirts kandidātvalsts statuss un tikai 15 gadus vēlāk ir sāktas pievienošanās sarunas – tas ir garākais šāda veida periods ES vēsturē), solījums par saimniecisko labklājību un reģionālo stabilitāti turpina veicināt valsts vēlmi pievienoties blokam. Taču Eiropas Savienībai ir arī jāparāda, ka tā vēlas virzīt uz priekšu pievienošanās procesu un apbalvot progresu – tā norāda mūsu pārsteiguma viese Biljana Spasovska, Balkānu Pilsoniskās sabiedrības attīstības tīkla izpilddirektore un paplašināšanās kandidātvalsts Ziemeļmaķedonijas pārstāve Eiropas Ekonomikas un sociālajā komitejā.
Biljana Spasovska ir Balkānu Pilsoniskās sabiedrības attīstības tīkla (BCSDN) izpilddirektore. BCSDN ir reģionāls tīkls, ko veido pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras sadarbojas, lai uzlabotu pilsoniskās sabiedrības iespējas Balkānos un stiprinātu Balkānu attīstību. B. Spasovska ir arī pašreizējā līdzpriekšsēdētāja Pilsoniskās sabiedrības organizāciju partnerībā efektīvai attīstības sadarbībai, kā arī locekle Pilsoniskās sabiedrības organizāciju partnerībā globālā pārskatatbildības standarta jautājumos. B. Spasovska ir paplašināšanās kandidātvalsts pārstāve Eiropas Ekonomikas un sociālajā komitejā.
B. Spasovskai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze politikas vadībā. Viņa ir iestājusies par pilsoniskās sabiedrības lomas stiprināšanu Balkānos un tās ietekmes veicināšanu valstu un ES politikas procesos. Viņa ir vadījusi un atbalstījusi vairākus reģionālos, ES un pasaules mēroga sadarbības projektus, kuru mērķis bija veicināt labvēlīgāku pilsoniskās sabiedrības vidi, uzticamāku ES paplašināšanās politiku, labāku pilsoniskās sabiedrības atbildību un efektīvāku attīstības sadarbību.
Viņai ir Boloņas Universitātes maģistra grāds starpdisciplīnu studijās, un pašlaik viņa raksta disertāciju globalizācijas un demokrātijas jomā.
Konference notika Briseles kongresu centrā “Square”, kurā pulcējās vairāk nekā 1000 dalībnieku un 150 referentu. Tajā tika demonstrēti iedarbīgi aprites ekonomikas risinājumi, kuru pamatā ir jaunākie zinātniskie atklājumi. EESK delegāti dalījās veiksmes stāstā par ECESP.
EESK loceklis un ECESP līdzdibinātājs Cillian Lohan atzinīgi novērtēja ECESP un nosauca to par “tīklus vienojošu tīklu”, kas veido saikni starp politikas veidošanu un pilsonisko sabiedrību, lai panāktu progresu virzībā uz aprites ekonomiku. ECESP vadības grupas loceklis Anders Ladefoged uzsvēra, ka platforma piedāvā sadarbības un mācīšanās iespējas un tai ir svarīga nozīme diskusijās par Eiropas aprites ekonomikas progresu un trūkumiem. EESK locekle Maria Nikolopoulou norādīja, ka ECESP kļūst aizvien interaktīvāka un, izmantojot tādas iniciatīvas kā #EUCircularTalks, veicina dialogu.
Konferences noslēguma plenārsēdē starptautisko partnerību komisāre Juta Urpilainena paziņoja par divām iniciatīvām, kuru mērķis ir atbalstīt globālo pāreju uz aprites ekonomiku: ES Aprites ekonomikas resursu centrs, ko Eiropas Komisija finansēs ar 15 miljoniem eiro, un programma “SWITCH to Circular Economy in East and Southern Africa”, kurā Komisija piecu gadu laikā ieguldīs 40 miljonus eiro. ECESP apņēmās atbalstīt abas iniciatīvas.
ECESP, kuras izveidi EESK un Eiropas Komisija ierosināja 2017. gadā, veicina dialogu, izplata labu praksi un sniedz informāciju par aprites ekonomiku, lai redzējums realizētos rīcībā. EESK aktīvi iestājas par apritīgumu un jau 2015. gadā ir paudusi atbalstu ES rīcības plānam pārejai uz aprites ekonomiku. Platforma kalpo kopīgam nodomam iesaistīt visas ieinteresētās personas aprites ekonomikas redzējuma īstenošanā, lai ar dialoga un sadarbības palīdzību paātrinātu pārkārtošanos. (ks)
Dr. Jarosław Pietras bija galvenā sarunu vedēja par Polijas pievienošanos Eiropas Savienībai vietnieks. Turpinājumā viņa pārdomas par pirms 20 gadiem notikušās paplašināšanās ietekmi un par ekonomiskajiem un citiem ieguvumiem, ko tā sniedza ne tikai Polijai un citām valstīm, kuras pievienojās Eiropas Savienībai, bet arī visai Eiropas Savienībai kopumā. Lēmums 2004. gadā paplašināt Eiropas Savienību liecināja par Eiropas Savienības apņēmību stiprināt vienotību, daudzveidību un solidaritāti. Šodien no paplašināšanās joprojām gūstam vērtīgas atziņas, kuras var ņemt vērā visās turpmākajās pirmspievienošanās sarunās.
Dr. Jarosław Pietras bija galvenā sarunu vedēja par Polijas pievienošanos Eiropas Savienībai vietnieks. Turpinājumā viņa pārdomas par pirms 20 gadiem notikušās paplašināšanās ietekmi un par ekonomiskajiem un citiem ieguvumiem, ko tā sniedza ne tikai Polijai un citām valstīm, kuras pievienojās Eiropas Savienībai, bet arī visai Eiropas Savienībai kopumā. Lēmums 2004. gadā paplašināt Eiropas Savienību liecināja par Eiropas Savienības apņēmību stiprināt vienotību, daudzveidību un solidaritāti. Šodien no paplašināšanās joprojām gūstam vērtīgas atziņas, kuras var ņemt vērā visās turpmākajās pirmspievienošanās sarunās.
Pēc 20 gadiem ir diezgan skaidrs, ka vairuma Centrāleiropas valstu, kā arī Maltas un Kipras uzņemšana Eiropas Savienībā bija ne tikai “liela paplašināšanās”, bet arī vēsturisks pagrieziena punkts visai Eiropas Savienībai. Tā ietekme bija būtiska, it īpaši uz uzņemto valstu tautsaimniecību.
Paplašināšanās būtiski paaugstināja dzīves līmeni Centrāleiropas valstīs. Astoņās Centrāleiropas valstīs — Čehijas Republikā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Slovākijā un Slovēnijā — kopā ievērojami palielinājās pirktspējas paritāte (PPP) uz vienu iedzīvotāju, un šis pieaugums bija lielāks nekā tas, ko varētu sasniegt, ja tās nepievienotos Eiropas Savienībai. Statistika vienmēr atspoguļo vidējos rādītājus par konkrētiem integrācijas sniegtajiem ieguvumiem. Vērts atzīmēt, ka visās valstīs vērojami būtiski uzlabojumi, neraugoties uz to, ka tie nebija vienmērīgi sadalīti starp dalībvalstīm un dažās tie bija lielāki nekā citās. Piemēram, Lietuva un Polija kļuva par līderēm, gūstot būtiskākos ieguvumus no dalības Eiropas Savienībā, savukārt Igaunijā un Slovēnijā progress bijis lēnāks, jo tās saskārās ar problēmām, it īpaši 2008. gada finanšu krīzes radītās ietekmes dēļ.
Polijai un citām Centrāleiropas valstīm pievienošanās Eiropas Savienībai iezīmēja jaunu ekonomiskās labklājības laikmetu. It īpaši izceļas Polija, kuras attīstība pēc pievienošanās dēvējama par veiksmes stāstu. Valsts piedzīvoja nepieredzētu ekonomikas izaugsmi, un tās IKP laikposmā no 2004. līdz 2022. gadam divkāršojās. Arī citās reģiona dalībvalstīs bija vērojams būtisks IKP uz vienu iedzīvotāju pieaugums, taču ne visur vienāds. Piemēram, Slovākija un Lietuva panākušas uzteicamu progresu, vēl vairāk samazinot attīstības jomā vērojamo atpalicību no Rietumeiropas. Šā perioda statistikas dati liecina par noturību un dinamismu, jo šīs valstis izmantoja dalību Eiropas Savienībā, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un uzlabotu savu globālo konkurētspēju. Šis ievērojamais sasniegums liecina, ka integrācija Eiropas Savienībā pārveidojoši ietekmēja visu jauno dalībvalstu ekonomiku. Tas notika, neraugoties uz finanšu krīzes ietekmi. Krīzes laikā jaunās ES dalībvalstis sasniedza augstākus izaugsmes rādītājus, nekā gaidīts.
Laikposms pēc ES paplašināšanās 2004. gadā nebija bez grūtībām. Piemēram, 2008. gada globālā finanšu krīze izraisīja satricinājumus visā Eiropas ekonomikā, pārbaudot gan veco, gan nesen integrēto dalībvalstu noturību. Neraugoties uz krīzes negatīvo ietekmi, jaunās ES dalībvalstis izrādīja ievērojamu noturību un pārsniedza sākotnējās izaugsmes prognozes. Šo valstu spēja pārciest vētru un saglabāt pozitīvus izaugsmes rādītājus liecināja par to tautsaimniecības spēku un ieguvumiem, ko deva integrācija Eiropas Savienībā. Krīze radīja būtiskas problēmas, taču tā arī deva šīm valstīm neierobežotas iespējas gūt labumu no ciešās saiknes ar Eiropas tautsaimniecību. Krīze bija arī pārbaudījums tam, cik apņēmīgi jaunās dalībvalstis grūtā brīdī respektē Eiropas vērtības un solidaritāti.
Sarunu gaitā Polijas pilsoniskā sabiedrība kļuva par pārmaiņu un progresa virzītājspēku. Pilsoniskās sabiedrības organizācijām, vietējām kustībām un interešu aizstāvības grupām bija izšķiroša nozīme Polijas centienos veicināt integrāciju Eiropas Savienībā un respektēt demokrātiskās vērtības. To nenogurstošie pūliņi palielināt informētību, mobilizēt atbalstu un saukt vadītājus pie atbildības būtiski sekmēja sabiedriskās domas veidošanu un pozitīvas pārmaiņas. Aktīvi sadarbojoties ar iedzīvotājiem, veicinot dialogu un uzlabojot pārredzamību, Polijas pilsoniskā sabiedrība palīdzēja nodrošināt, ka sarunu process ir iekļaujošs, demokrātisks un spējīgs reaģēt iedzīvotāju vajadzībām. Pilsoniskās sabiedrības organizāciju veikums ne tikai veicināja Polijas pievienošanos Eiropas Savienībai, bet arī nostiprināja valsts demokrātijas pamatus un pilsonisko sabiedrību.
Lēmums 2004. gadā paplašināt Eiropas Savienību liecināja par Savienības apņēmību stiprināt vienotību, daudzveidību un solidaritāti. Uzņemot lielāko daļu Centrāleiropas valstu, kā arī Maltu un Kipru, ES palielināja savu ekonomisko potenciālu, kultūras bagātību un ģeopolitisko ietekmi. Šo valstu pievienošanās Savienībai pavēra jaunas perspektīvas un nodrošināja talantus un iespējas, bagātinot tās daudzveidību un stiprinot tās klātbūtni pasaulē. Paplašināšanās, integrējot Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis tās sadarbības un kopdarbības sistēmā, no ģeopolitiskā viedokļa palielināja ES ietekmi un stabilitāti. Institucionāli tā dažādoja ES perspektīvas un padziļināja tās integrāciju, liekot pamatus vienotākai un noturīgākai savienībai.
Domājot par pieredzi, kas gūta saistībā ar 2004. gadā notikušo ES paplašināšanos, jāatzīmē, ka esam guvuši vērtīgas atziņas, it īpaši par sarunu procesu un pirmspievienošanās sagatavošanās darbiem. Ja šodien dotos līdzīgā ceļā, es iestātos par to, ka visās turpmākajās sarunās lielāks uzsvars jāliek uz pirmspievienošanās nosacījumiem un atbalsta mehānismiem, it īpaši pārvaldības un tiesiskuma jomā. Būtiski ir nodrošināt, ka kandidātvalstis pirms pievienošanās Eiropas Savienībai atbilst nepieciešamajiem kritērijiem un standartiem, lai mēs varētu nosargāt Savienības integritāti un tās vērtības. Turklāt ir būtiski sarunu procesā sniegt kandidātvalstīm pienācīgu atbalstu un palīdzību, lai tās varētu sekmīgi integrēties un panākt ilgtermiņa stabilitāti Eiropas Savienībā.
Sarunu process par 2004. gadā notikušo ES paplašināšanos balstījās uz kopīgu apņemšanos veicināt stabilitāti, demokrātiju un labklājību visā Eiropā. Sarunas virzīja vēlme stiprināt Eiropas valstu sadarbības un solidaritātes saites, jo gan kandidātvalstis, gan esošās ES dalībvalstis apzinājās abpusējos paplašināšanās sniegtos ieguvumus. Sarunas bija sarežģītas un grūtas, taču tās galu galā sekmēja kopīgs sapnis par vienotu un pārtikušu Eiropu, kurā visas valstis varētu kopīgi uzplaukt, būdamas Eiropas Savienības sastāvā.
Tā kā 2024. gadā ES kandidātvalstis virzās uz pievienošanos, jāpatur prātā vairāki svarīgi apsvērumi. Pirmkārt, prioritārām jābūt reformām, kas nodrošina atbilstību ES standartiem un vērtībām, un tās ir būtiskas sekmīgai šo valstu integrācijai un ilgtermiņa stabilitātei Savienībā. Tas arī nozīmē, ka jāstiprina demokrātiskās iestādes, jāveicina tiesiskums un jāsargā pamattiesības un pamatbrīvības. Vēl viens aspekts: lai kļūšana par Savienības dalībvalsti noritētu netraucēti, proaktīvi jāsadarbojas ar esošajām ES dalībvalstīm un tādā veidā jāveido uzticēšanās un jānodrošina atbalsts. Apliecinot patiesu apņēmību respektēt Eiropas vērtības un sadarboties, kandidātvalstis var bruģēt ceļu uz gaišāku nākotni Eiropas Savienībā.
Jaroslaw Pietras pašlaik ir vieszinātnieks Wilfried Martens Eiropas Studiju centrā Briselē un viesprofesors Eiropas koledžā Brigē.
No 1998. gada, kad sākās sarunas, līdz 2004. gadam, kad Polija pievienojās Eiropas Savienībai, viņš darbojās grupā, kas risināja sarunas par Polijas pievienošanos Eiropas Savienībai. No 1990. līdz 2006. gadam viņš savā dzimtajā Polijā bija valsts sekretārs Finanšu ministrijā, Eiropas lietu valsts sekretārs un Eiropas Integrācijas komitejas biroja vadītājs. No 2008. līdz 2020. gadam viņš ieņēma ģenerāldirektora amatu Eiropas Savienības Padomē un viņa pārziņā bija dažādas politikas jomas (klimata pārmaiņas, vide, transports, telekomunikācijas, enerģētika, izglītība, kultūra, audiovizuālā joma, jaunatne un sports). J. Pietras Varšavas Universitātē ir ieguvis PhD grādu ekonomikā un ir autors virknei publikāciju par ES, ilgtspējas un tirdzniecības jautājumiem. Viņš savulaik bija arī Fulbraita fonda stipendiāts un domnīcas BRUEGEL valdes loceklis (2008–2011).
Eiropas Parlamenta kampaņa “Balso! Neļauj citiem lemt tavā vietā!” ir ļoti noderīga. Tās vēlēšanu video, kas pievēršas Eiropas projekta saknēm mierīgas nākotnes veidošanai, atdzimstot no kara un genocīda pelniem, trāpa uz pareizā akorda. It īpaši mūsdienās, kad izvēršas ekstrēmisms un apātija, politika bieži vien vairāk šķiet realitātes šovs nekā patiesa agora.
Eiropas Parlamenta kampaņa “Balso! Neļauj citiem lemt tavā vietā!” ir ļoti noderīga. Tās vēlēšanu video, kas pievēršas Eiropas projekta saknēm mierīgas nākotnes veidošanai, atdzimstot no kara un genocīda pelniem, trāpa uz pareizā akorda. It īpaši mūsdienās, kad izvēršas ekstrēmisms un apātija, politika bieži vien vairāk šķiet realitātes šovs nekā patiesa agora.
Vai tiešām vēlies ļaut citiem lemt tavā vietā? Viņi to jau dara – un viņi atkal izvēlas taupības kursu.
Mūsu priekšsēdētāja Lucie Studničná skaidri norādīja: mēs nevaram atļauties vēl vienu taupības krīzi. Pēdējās finanšu krīzes laikā veiktie pasākumi dažās valstīs izraisīja ekonomikas lejupslīdi un intelektuālā darbaspēka emigrāciju. Spānijā, Itālijā un Grieķijā bezdarba līmenis joprojām ir augsts, un IKP uz vienu iedzīvotāju joprojām ir tālu no 2008. gada līmeņa. Kā reakciju uz šo risinājuma imitāciju esam piedzīvojuši eiroskepticisma un populisma pieaugumu, ko veicināja pārvirze uz galēji labējo flangu.
Jaunie fiskālie noteikumi vairumu dalībvalstu atstās bez līdzekļiem gaidāmo klimata un sociālo problēmu risināšanai. La Hulpe solījumi izrādīsies tukši. Iedzīvotāji cietīs, un papildu ekonomiskas grūtības, ko valdības noteikti raksturos kā “Briseles uzspiestas”, daudziem varētu būt pēdējais piliens.
Demokrātija nenozīmē tikai balsot: pilsoniskajai sabiedrībai un arodbiedrībām ir būtiska nozīme tās veselības saglabāšanā. Tomēr balsošana ir ne tikai leģitimitātes instruments, un tā nebūt nav nelietderīga. Tā ir smagi izcīnīta tiesība, pateicoties miljoniem cilvēku centieniem un bieži vien dzīvēm daudzās paaudzēs. Un mēs to varam zaudēt.
Lēmumi par taupību nav iekalti akmenī. Attiecībā uz šīm jūnijā notiekošajām vēlēšanām un visām gaidāmajām valsts vēlēšanām mēs aicinām: balsojiet! Neļaujiet to sev atņemt! Balsojiet par sociālo progresu. Kopā mēs varam turpināt darīt savas valstis un Eiropas Savienību labākas un mainīt to, kas nestrādā.
EESK aprīļa plenārsesijā Komisijas Iekšējā tirgus ĢD ģenerāldirektora vietniece Maive Rute un EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke uzsvēra, ka ES konkurētspējas stiprināšanai ir būtiska nozīme, lai palielinātu mūsu ekonomikas izaugsmi un sabiedrības labklājību.
EESK aprīļa plenārsesijā Komisijas Iekšējā tirgus ĢD ģenerāldirektora vietniece Maive Rute un EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke uzsvēra, ka ES konkurētspējas stiprināšanai ir būtiska nozīme, lai palielinātu mūsu ekonomikas izaugsmi un sabiedrības labklājību.
Kā norādīja Maive Rute, nedrīkst zaudēt laiku. Eiropas Savienībai jārīkojas ātri un steidzami, ja tā vēlas novērst atpalicību un izdzīvot saskarsmē ar pasaules ekonomikas gigantu pārspēku.
Novērtējot pašreizējo stāvokli ES konkurētspējas jomā, viņa teica: “Mums ir vajadzīgas radikālas pārmaiņas. Mēs nevaram atstāt vienotā tirgus īstenošanu uz labas gribas pamata – mums ir vajadzīga reāla izpilde. “Mums ir jāeksportē mūsu preces un tehnoloģijas, bet ne mūsu darbvietas. Mūsu nozarēm jābūt konkurētspējīgām, un investīcijas ir jāiegulda šeit.”
Uzsverot, ka konkurētspēja ir ES ekonomikas panākumu stūrakmens, kas veicina izaugsmi, inovāciju un labklājību, vienlaikus palielinot tās globālo ietekmi un noturību, Oliver Röpke piebilda: “Apspriežot Eiropas konkurētspēju, mums debatēs galvenā uzmanība jāpievērš cilvēkiem un jānodrošina, lai neviens netiktu atstāts novārtā. Tās galīgā ietekme un nozīme ir tajā, kā tā ietekmē cilvēku un kopienu labbūtību, iespējas un labklājību. Tāpēc visās debatēs par konkurētspēju kā prioritāte jāizvirza cilvēku vajadzības, tiesības un vēlmes.”
Plenārsesijā arī tika pieņemts ziņotājas Emilie Prouzet un līdzziņotāja Stefano Palmieri izstrādātais atzinums “Ilgtermiņa konkurētspējas stratēģija”. (mp)
Katra desmitā sieviete dzīvo dziļā nabadzībā. Katra trešā sieviete ir saskārusies ar vardarbību. Visā pasaulē, tostarp Eiropas Savienībā, vērojams regress sieviešu tiesību jomā. Īsi pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām un jaunas Eiropas Komisijas izveides izšķiroša nozīme būs pastāvīgam iestāžu un pilsoniskās sabiedrības atbalstam, lai veicinātu pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un meitenēm.
Katra desmitā sieviete dzīvo dziļā nabadzībā. Katra trešā sieviete ir saskārusies ar vardarbību. Visā pasaulē, tostarp Eiropas Savienībā, vērojams regress sieviešu tiesību jomā. Īsi pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām un jaunas Eiropas Komisijas izveides izšķiroša nozīme būs pastāvīgam iestāžu un pilsoniskās sabiedrības atbalstam, lai veicinātu pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un meitenēm.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 25. aprīlī rīkoja plenārsesijas debates ar dažām ES vadošajām organizācijām, kas iestājas par dzimumu līdztiesību, lai uzsvērtu, ka ES nākamajā pilnvaru termiņā ir noteikti jāturpina atbalstīt sieviešu tiesības.
Debates notika nākamajā dienā pēc tam, kad Eiropas Parlaments bija devis zaļo gaismu pirmajai ES direktīvai par dzimumbalstītas vardarbības apkarošanu, un debašu temats bija ANO Sieviešu statusa komisijas 68. sesijas secinājumi. Sieviešu statusa komisija ir pasaulē nozīmīgākais starptautiskais forums, kurā novērtē progresu virzībā uz dzimumu līdztiesību, un šogad tajā galvenā uzmanība tika pievērsta sieviešu nabadzībai.
EESK devums martā Ņujorkā notikušajā Sieviešu statusa komisijas 68. sesijā ir deklarācija “Nabadzība dzimumu līdztiesības aspektā”, kurā iekļauti 10 rīcības punkti attiecībā uz sieviešu ekonomisko iespēju nodrošināšanu un sociālo aizsardzību.
“Tā kā nabadzība nav dzimumneitrāla, arī mūsu reakcija uz to nevar būt dzimumneitrāla. Vardarbība pret sievietēm ietekmē sieviešu nabadzības risku un viņu spēju vienlīdzīgi piedalīties darba tirgū. Tāpēc es varu tikai apsveikt Eiropas Parlamenta galīgo balsojumu par pirmo direktīvu, ar ko Eiropas līmenī paredzēts nodrošināt sieviešu aizsardzību pret vardarbību dzimuma dēļ un pret vardarbību ģimenē,” sacīja EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke.
Pateicoties saskaņotai rīcībai visos līmeņos, šīs Komisijas pilnvaru laikā ir izdevies sasniegt vairākus atskaites punktus, piemēram, ir pieņemta ES Darba samaksas pārredzamības direktīva un Aprūpes stratēģija, teica līdztiesības komisāres Helena Dalli privātā biroja loceklis Lanfranco Fanti.
Debašu dalībnieki aicināja izveidot ES Padomes sastāvu dzimumu līdztiesības jomā, iecelt ES koordinatoru vardarbības pret sievietēm jautājumos un atjaunot līdztiesības komisāra pilnvaras.
“Mums ir vajadzīgs ES politiskais atbalsts,” teica organizācijas “UN Women” Briseles biroja direktore Florence Raes. Neraugoties uz līdztiesības jomā panākto progresu, sieviešu tiesības tiek apdraudētas līdz šim vēl nepieredzētā apmērā, un pieaug risks, ka dzimumu līdztiesību varētu izņemt no prioritāšu saraksta.
“Būt sievietei un piederēt pie kādas no minoritāšu grupām nozīmē, ka tev būs grūtības. Mums jāatceras, ka ar līdztiesību vairs nepietiek: līdztiesībai ir vajadzīga intersekcionalitāte,” norādīja “EuroCentralAsian Lesbian Community” interešu pārstāvības direktore Ilaria Todde.
“Vardarbība pret sievietēm ir dziļi iesakņojusies patriarhālās sistēmās visā pasaulē. Šodien mēs priecājamies par to, ka ir pieņemta pirmā ES direktīva par vardarbību pret sievietēm un pret vardarbību ģimenē,” apstiprināja Eiropas Sieviešu lobija direktore Mary Collins. (ll)
Aprīļa plenārsesijā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) apsprieda talantu mobilitātes paketi. Šī iniciatīva ietver virkni jaunu pasākumu, kuru mērķis ir padarīt Savienību pievilcīgāku talantiem no valstīm ārpus ES un atvieglot mobilitāti tās iekšienē.
Aprīļa plenārsesijā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) apsprieda talantu mobilitātes paketi. Šī iniciatīva ietver virkni jaunu pasākumu, kuru mērķis ir padarīt Savienību pievilcīgāku talantiem no valstīm ārpus ES un atvieglot mobilitāti tās iekšienē.
Visreferente, iekšlietu komisāre Ylva Johansson, aicināja EESK atbalstīt dalībvalstis un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai tās pieņemtu šo inovāciju un nodrošinātu efektīvu darbaspēka migrācijas politiku.
Viens no talantu mobilitātes paketes pamatpasākumiem ir Talantu fonda iniciatīva – pirmais ES līmeņa brīvprātīgas piemeklēšanas rīks, ar kura palīdzību ieinteresētās dalībvalstis var savest kopā ES darba devējus un darba meklētājus no trešām valstīm.
EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke uzsvēra, ka “ES saskaras ar nopietnu darbaspēka un prasmju trūkumu saistībā ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku un demogrāfiskajām problēmām. Talantu mobilitātes pakete var būt viens no instrumentiem šo problēmu risināšanai”.
Eiropas iekšlietu komisāre Ylva Johansson aicināja īstenot Eiropas komandas pieeju darbaspēka migrācijai ar plašāku Eiropas dimensiju. “Darbaspēka migrācija galvenokārt ir valstu kompetencē, un tā būs arī turpmāk. Taču mums ir jāizveido Eiropas komandas pieeja, kas nodrošinās ES iestāžu, dalībvalstu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbību ar mērķi īstenot jaunas iniciatīvas un atvieglot darbaspēka mobilitātes politikas īstenošanu.”
EESK locekle Tatjana Babrauskienė, kas izstrādāja aprīļa plenārsesijā pieņemto atzinumu “Talantu mobilitātes pakete”, uzsvēra, ka “ES Talantu fondam jābūt praktiskam, viegli lietojamam un uzticamam rīkam, kas ir pievilcīgs gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. Vienlaikus tam ir jāatbalsta taisnīga un ētiska likumīga darbaspēka migrācija”. (at)
EESK Ārējo attiecību specializētā nodaļa (REX) sarīkoja divas attiecīgo apvienoto konsultatīvo komiteju (AKK) sanāksmes ar Serbijas un Melnkalnes kolēģiem. AKK ir kopīga institūcija, kas paver iespēju abu pušu pilsoniskās sabiedrības organizācijām uzraudzīt valsts pievienošanās sarunas, apspriest kopīgu interešu jautājumus un norādīt uz problēmām, kas jārisina ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.
EESK Ārējo attiecību specializētā nodaļa (REX) sarīkoja divas attiecīgo apvienoto konsultatīvo komiteju (AKK) sanāksmes ar Serbijas un Melnkalnes kolēģiem. AKK ir kopīga institūcija, kas paver iespēju abu pušu pilsoniskās sabiedrības organizācijām uzraudzīt valsts pievienošanās sarunas, apspriest kopīgu interešu jautājumus un norādīt uz problēmām, kas jārisina ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.
EESK 2024. gada 5. aprīlī Briselē uzņēma apvienotās konsultatīvās komitejas locekļus no Serbijas, lai apspriestu ES un Serbijas attiecību pašreizējo stāvokli un pievienošanās procesā notiekošās sarunas ar Eiropas Savienību. Citi izskatītie jautājumi bija jaunā izaugsmes plāna un Rietumbalkānu reformu un izaugsmes mehānisma pavērtās iespējas Serbijai, situācija valstī pēc vēlēšanām un pārskats par demokrātijas un tiesiskuma stāvokli Serbijā.
Pasākumā piedalījās nesen ieceltais Serbijas Republikas pārstāvniecības ES vadītājs Danijel Apostolović, kurš norādīja uz ES un Serbijas kopējo nostāju ciešāk sadarboties visos būtiskajos jautājumos saistībā ar Serbijas pievienošanās sarunām.
EESK priekšsēdētāja vietnieks komunikācijas jautājumos Laurentiu Plosceanu uzsvēra šo sanāksmju nozīmi, jo tās garantē pilsoniskās sabiedrības pārstāvju klātbūtni un tādējādi palīdz Serbijā pastiprināt vēstījumu par pievienošanos Eiropas Savienībai.
Sanāksmes noslēgumā tika pieņemta kopīga deklarācija, ko nosūtīs ES iestādēm un Serbijas vietējām pašvaldībām un valdībai.
ES un Serbijas AKK locekle Nataša Vučković 13. maijā tika ievēlēta par Eiropas Vietējās demokrātijas asociācijas (ALDA) jauno priekšsēdētāju. ALDA ģenerālajā asamblejā Barselonā Komiteju pārstāvēja L. Plosceanu, kurš apsveica N. Vučković ar ievēlēšanu amatā.
******
ES un Melnkalnes apvienotās konsultatīvās komitejas 18. sanāksme notika 16. aprīlī Podgoricā, un tās vēstījums ES iestādēm bija viennozīmīgs: Melnkalne ir stingri apņēmusies līdz 2028. gadam kļūt par ES 28. dalībvalsti.
AKK locekļi mudināja savas organizācijas, valsts iestādes un ES iestādes darīt visu iespējamo, lai izpildītu tiesiskuma starpposma kritērijus. Starpposma kritēriju novērtējuma ziņojuma par tiesiskumu saņemšana līdz jūnijam būs pagrieziena punkts ceļā uz pievienošanos ES, kas ļaus provizoriski slēgt citas sadaļas.
Līdzpriekšsēdētājs un EESK loceklis Decebal-Ștefăniță Padure paziņoja, ka Melnkalnes iestādēm būtu jāsasniedz savi vērienīgie mērķi un organizēta pilsoniskā sabiedrība būtu jāiesaista katrā pievienošanās sarunu posmā. Melnkalnes puses līdzpriekšsēdētāja Gordana Durović aicināja visas ieinteresētās personas sniegt atbalstu, lai līdz jūnijam no Komisijas saņemtu pozitīvu ziņojumu.
Galvenais sarunu vedējs Dr. Predrag Zenović norādīja uz pilsoniskās sabiedrības svarīgo lomu un konkrēto palīdzību sarunu procesā, sabiedrības atbalstam Melnkalnes dalībai ES sasniedzot 80 %.
ES vēstniece Melnkalnē Oana Cristina Popa secināja, ka Melnkalne, šķiet, beidzot ir panākusi nepieciešamo stabilitāti, lai koncentrētos uz iestāšanos ES kā galveno stratēģisko prioritāti, un uzsvēra, ka “mēs visi centīsimies nodrošināt, lai šī izdevība netiktu palaista garām”.
Sanāksmes beigās tika pieņemta kopīga deklarācija, ko iesniegs Stabilizācijas un asociācijas komitejai, Stabilizācijas un asociācijas parlamentārajai komitejai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Eiropas Komisijai un Melnkalnes valdībai. (at)
