Pētniecības koordinatoreLorenza Campagnolo un pētījumā iesaistītā CMCC komanda
Pētījums Klimata pārmaiņu radītās izmaksas mājsaimniecībām un ģimenēm Eiropas Savienībā bija lieliska izdevība sniegt ieskatu, kā ar klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās politiku un klimata pārmaiņu sekām saistītās izmaksas ietekmē ES mājsaimniecības atkarībā no reģiona, kurā tās atrodas, un no to sociālekonomiskajām iezīmēm. Pētījumā atzīts, ka literatūrā trūkst plaša novērtējuma tieši par ES mājsaimniecībām radītajām klimata pārmaiņu izmaksām.
Pētniecības koordinatoreLorenza Campagnolo un pētījumā iesaistītā CMCC komanda
Pētījums Klimata pārmaiņu radītās izmaksas mājsaimniecībām un ģimenēm Eiropas Savienībā bija lieliska izdevība uzskatāmi parādīt, kā ar klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās politiku un klimata pārmaiņu sekām saistītās izmaksas ietekmē ES mājsaimniecības atkarībā no reģiona, kurā tās atrodas, un no to sociālekonomiskajām iezīmēm. Pētījumā atzīts, ka literatūrā trūkst plaša novērtējuma tieši par ES mājsaimniecībām radītajām klimata pārmaiņu izmaksām.
Tajā arī ierosināta jauna metodika un rezultāti, kurus iegūst, kombinējot Eurostat apkopoto informāciju par mājsaimniecību ienākumiem un izdevumiem, ar klimatu saistītos apdraudējumus un modelēšanas rīkus. Pētījumā ir aplūkots gan mājsaimniecību ienākumu zudums, gan ar klimatu saistītie izdevumi, kas tieši izriet no klimata pārmaiņu ietekmes vai pielāgošanās pasākumiem.
Klimata pārmaiņas 2050. gadā atšķirīgi ietekmēs dažādus ES reģionus un sociālekonomiskās grupas. Mērenā klimata pārmaiņu scenārijā ES ziemeļu un dienvidu daļā, visticamāk, palielināsies mājsaimniecību veselības aprūpes izdevumi, austrumu, rietumu un dienvidu reģionos – izdevumi par pārtiku, visos reģionos pieaugs elektroenerģijas izmaksas un it īpaši ziemeļos – izdevumi par apdrošināšanu. Šis izdevumu pieaugums radīs smagu slogu nabadzīgākajām mājsaimniecībām, kuras mazāk spēs dažādot patēriņu un kurām būs ierobežota spēja pielāgoties. Vienlaikus ES dienvidos radīsies darbaspēka ienākumu zaudējumi un visos reģionos būs raksturīgi kopējo ienākumu zaudējumi.
Negatīva un regresīva ietekme (kas smagāk skars nabadzīgākās, nevis turīgākās mājsaimniecības) būs uz daudziem izdevumiem par precēm un pakalpojumiem un uz ienākumu avotiem, it īpaši ES dienvidos (izdevumi par veselību, elektroenerģiju un apdrošināšanu un kopējie darbaspēka ienākumi), taču mazākā apmērā arī austrumu (izdevumi par pārtiku) un ziemeļu reģionos (par elektroenerģiju un apdrošināšanu). Klimata pārmaiņu dēļ visā Eiropas Savienībā varētu palielināties nabadzības apdraudēto cilvēku skaits; klimata pārmaiņu mīkstināšanas scenāriji varētu šo skaitu samazināt, mazkvalificētā darbaspēka sektorā veicinot straujāku algu pieaugumu salīdzinājumā ar augsti kvalificētu darbaspēku.
Galvenie ieteikumi politikas veidotājiem ir par prioritāti noteikt tos reģionus, piemēram, ES dienvidu daļas, kuri vienlaikus saskaras ar negatīvu ietekmi uz mājsaimniecībām un regresivitāti, stiprināt ienākumu atbalsta pasākumus un tos pielāgot visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām šajos reģionos. Turklāt klimata pārmaiņu izmaksu daudznozaru rakstura dēļ ir vajadzīga horizontāla politikas integrācija, lai politikas veidošana kļūtu efektīvāka.
Pēc Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas pieprasījuma veikto CMCC pētījumu un tā kopsavilkumu var lejupielādēt no EESK tīmekļa vietnes.
Rubrikā “Viens jautājums...” EESK loceklis Stoyan Tchoukanov atbild uz jautājumu par savu atzinumu, ko paredzēts pieņemt janvāra plenārsesijā. EESK jautājums: “Jūs esat ziņotājs atzinumam “Autonomas un ilgtspējīgas pārtikas ražošanas veicināšana: kopējās lauksaimniecības politikas stratēģijas laikposmam pēc 2027. gada”. Ko Komiteja savā atzinumā ierosina, it īpaši KLP jomā pēc 2027. gada, attiecībā uz ilgtspējīgu pārtikas ražošanu?”
Rubrikā “Viens jautājums...” EESK loceklis Stoyan Tchoukanov atbild uz jautājumu par savu atzinumu, ko paredzēts pieņemt janvāra plenārsesijā.
EESK jautājums: “Jūs esat ziņotājs atzinumam “Autonomas un ilgtspējīgas pārtikas ražošanas veicināšana: kopējās lauksaimniecības politikas stratēģijas laikposmam pēc 2027. gada”. Ko Komiteja savā atzinumā ierosina, it īpaši KLP jomā pēc 2027. gada, attiecībā uz ilgtspējīgu pārtikas ražošanu?”
Eiropas Savienība vienmēr ir aktīvi veicinājusi ekonomikas integrāciju pārējā pasaulē. Miermīlīgā pasaulē, ko pārvalda uz noteikumiem balstīta sistēma, šī stratēģija ir palīdzējusi Eiropai kļūt par vienu no nozīmīgākajām pasaules tirdzniecības lielvarām un vienu no pārtikušākajiem reģioniem.
Eiropas Savienība vienmēr ir aktīvi veicinājusi ekonomikas integrāciju pārējā pasaulē. Miermīlīgā pasaulē, ko pārvalda uz noteikumiem balstīta sistēma, šī stratēģija ir palīdzējusi Eiropai kļūt par vienu no nozīmīgākajām pasaules tirdzniecības lielvarām un vienu no pārtikušākajiem reģioniem.
Covid-19 pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījuši atvērtības un ekonomiskās integrācijas dinamiku un metuši ēnu uz ilgajiem pozitīvajiem centieniem uzturēt ES labklājību. Šie dramatiskie notikumi ir parādījuši, cik svarīgi ir panākt, lai ES kļūtu noturīgāka un spētu efektīvi aizsargāt savas stratēģiskās intereses.
Eiropas Savienība cenšas reaģēt uz problēmām, kas varētu liecināt par attālināšanos no daudzpusējas, uz noteikumiem balstītas tirdzniecības sistēmas, kura ir bijusi raksturīga laikmetam pēc Otrā pasaules kara, un tā nevar atļauties neskaidrības attiecībā to, ko nozīmē stratēģiskā autonomija.
Eiropas Politikas pētījumu centra (CEPS) veiktais pētījums aplūko šos sarežģītos jautājumus, pēta Eiropas neaizsargātību un nāk klajā ar vairākiem ieteikumiem par to, kā nodrošināt stratēģisko autonomiju. Pētījumu EESK pasūtīja pēc EESK Darba devēju grupas pieprasījuma, un to sagatavoja Eiropas Politikas pētījumu centrs.
Eiropas Vides aģentūras (EVA) 2023. gada progresa ziņojums nebija īpaši iepriecinošs: ES, iespējams, nesasniegs lielāko daļu mērķrādītāju līdz 2030. gadam. Konkrētāk, izredzes attiecībā uz patēriņa pēdu, patēriņa enerģijas līmeni, aprites ražošanu un bioloģisko lauksaimniecību ir īpaši smagas, lai gan pārējais — no bioloģiskās daudzveidības līdz klimata pārmaiņu mazināšanai un klimatadaptācijai — neizskatās labāk.
Eiropas Vides aģentūras (EVA) 2023. gada progresa ziņojums nebija īpaši iepriecinošs: ES, iespējams, nesasniegs lielāko daļu mērķrādītāju līdz 2030. gadam. Konkrētāk, izredzes attiecībā uz patēriņa pēdu, patēriņa enerģijas līmeni, aprites ražošanu un bioloģisko lauksaimniecību ir īpaši smagas, lai gan pārējais — no bioloģiskās daudzveidības līdz klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās tām — neizskatās labāk.
Šī drūmā aina nedrīkst mūs iebiedēt, tai drīzāk būtu mūs jāmotivē: ir jārīkojas. Tagad nav laiks bikliem labiem nodomiem (mums pagātnē tādu ir bijis gana, un, lūk, kur mēs tagad esam), vai atgriezties pie taupības pasākumiem. Taisnīgas pārkārtošanās principi ar ekonomisko, sociālo un vides ilgtspēju ir jāiestrādā visās ES politikas jomās. Un saskaņā ar jaunāko EESK atzinumu par šo jautājumu ir jāpieņem direktīva par taisnīgu pārkārtošanos ES līmenī attiecībā uz darba vidi; tikai tad, ja visi būs vienisprātis, milzu uzdevums, kas mūs sagaida, būs paveicams. Ja tā izmaksas tiks novirzītas uz visneaizsargātākajiem, kā bieži jau ir bijis, pieaugs galēji labējais populisms. Tad, kad pat tas vairs nespēs noliegt klimata pārmaiņu katastrofālo ietekmi, būs par vēlu.
Eiropas Savienībā gandrīz 900 000 cilvēku dzīvo uz ielas vai katru nakti apmetas bezpajumtnieku patversmē. 15 gadu laikā bezpajumtnieku skaits ir palielinājies vairāk nekā divas reizes, tāpēc EESK aicina dalībvalstis un Eiropas Savienību rīkoties.
Eiropas Savienībā gandrīz 900 000 cilvēku dzīvo uz ielas vai katru nakti apmetas bezpajumtnieku patversmē. 15 gadu laikā bezpajumtnieku skaits ir palielinājies vairāk nekā divas reizes, tāpēc EESK aicina dalībvalstis un Eiropas Savienību rīkoties.
EESK aicina nekavējoties pieņemt visaptverošu Eiropas Savienības stratēģiju un efektīvu ES valstu bezpajumtniecības izskaušanas politiku, kuras mērķis būtu līdz 2030. gadam ievērojami samazināt bezpajumtnieku skaitu, jo bezpajumtniecība ir viena no galējām sociālās atstumtības formām.
“Mēs vēlamies tādu ES bezpajumtniecības izskaušanas stratēģiju, kas pilnībā iekļautu Eiropas platformu bezpajumtniecības apkarošanai (EPOCH) un dotu iespēju valstu bezpajumtniecības apkarošanas politiku ietvert Eiropas pusgadā,” norādīja Maria del Carmen Barrera Chamorro, kas ir EESK ziņotāja atzinumam ES satvars nacionālajām bezpajumtniecības apkarošanas stratēģijām.
Stratēģijas atbalstam ir nepieciešams Padomes ieteikums, un EESK aicina jauno ES Padomes prezidentvalsti Beļģiju sākt tā izstrādi. Komiteja aicina Komisiju netērēt laiku, izstrādājot priekšlikumu jaunai daudzgadu darba programmai, kas turpināsies nākamajā pilnvaru termiņā un to aptvers.
“EESK uzskata, ka bezpajumtniecībai jābūt vienai no ES sociālās politikas prioritātēm, gan gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, gan arī pēc tām. Ir vajadzīga stratēģiska pāreja no bezpajumtniecības pārvaldības uz tās faktisku izbeigšanu,” norādīja atzinuma ziņotājs Ákos Topolánszky.
Hroniskas bezpajumtniecības novēršanai EESK ierosina aktīvi atbalstīt principu “mājoklis vispirms”. Saskaņā ar šo principu mājoklis nav tikai pajumte: tas ir arī reintegrācijas instruments. Tas ir ilgtermiņa izmitināšanas risinājums, kas nav atkarīgs no tādiem nosacījumiem kā nepieciešamība pierādīt personisko pilnveidi vai pieņemt atbalstu.
Pieeja, kuras pamatā ir mājoklis, jau bija iekļauta visu 27 ES dalībvalstu, Eiropas iestāžu un vairāku Eiropas NVO 2021. gadā parakstītajā Lisabonas deklarācijā. Šī deklarācija ir politiskais pamats EPOCH darbībai, un tās parakstītāji ir apņēmušies ES līmenī sadarboties bezpajumtniecības novēršanā un rūpēties par tās izskaušanu līdz 2030. gadam. Tomēr EESK atzinumā norāda, ka, neraugoties uz politisko darbu, nedz Eiropas, nedz valstu līmenī netiek darīts pietiekami daudz, lai bezpajumtniecības problēma tiktu atrisināta.
Pēdējo 20 gadu laikā Somija ir vienīgā valsts, kurai ir izdevies pārliecinoši samazināt bezpajumtnieku skaitu. (ll)
EESK aicina paplašināt Komisijas priekšlikuma par Eiropas invaliditātes karti darbības jomu, iekļaujot tajā ilgāku uzturēšanos darba vai studiju nolūkā, lai nodrošinātu personu ar invaliditāti brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā.
EESK aicina paplašināt Komisijas priekšlikuma par Eiropas invaliditātes karti darbības jomu, iekļaujot tajā ilgāku uzturēšanos darba vai studiju nolūkā, lai nodrošinātu personu ar invaliditāti brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā.
EESK ir atzinīgi novērtējusi Komisijas priekšlikumu par Eiropas invaliditātes karti un Eiropas invalīdu stāvvietas izmantošanas karti kā pirmo soli ceļā uz cilvēku ar invaliditāti brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā.
“Priekšlikums par abām kartēm skars vairāk nekā 80 miljonus eiropiešu ar invaliditāti,” teica EESK plenārsesijā 14. decembrī izklāstītā EESK atzinuma par Eiropas invaliditātes un stāvvietu kartēm galvenais ziņotājs Ioannis Vardakastanis. “Šis ir ļoti svarīgs solis uz to, lai likvidētu nopietnus šķēršļus un nodrošinātu, ka personas ar invaliditāti — gan eiropieši, gan trešo valstu valstspiederīgie, kas likumīgi uzturas kādā dalībvalstī, — var izmantot Savienības pamatā esošo pamatprincipu — pārvietošanās brīvība. Uz to nākotnē balstīsies arī turpmāki politikas virzieni.”
Tomēr EESK ir brīdinājusi, ka priekšlikumā nav novērsti daži visbūtiskākie šķēršļi, kas kavē Eiropas iedzīvotāju ar invaliditāti brīvu pārvietošanos, proti, ar invaliditāti saistītu pabalstu pārnesamības trūkums, kad viņi pārceļas uz citu ES valsti darba vai studiju nolūkā. Savā pašiniciatīvas atzinumā EESK aicina paplašināt priekšlikuma darbības jomu, lai pārcēlusies persona ar invaliditāti varētu uz laiku izmantot kartes, turpinot saņemt pabalstus, kas saistīti ar sociālo politiku vai valsts sociālā nodrošinājuma sistēmām.
Pašlaik tas tā nav. Kad persona pārceļas no vienas dalībvalsts uz otru, tā pēc robežas šķērsošanas zaudē tiesības uz visiem ar invaliditāti saistītiem pabalstiem līdz brīdim, kad tās invaliditāte tiek atkārtoti novērtēta jaunajā dalībvalstī.
Šis novērtēšanas process var ilgt vairāk nekā gadu, un šajā pārejas periodā persona tiek atstāta bez jebkādas atzīšanas vai atbalsta. “Mēs lūdzam paplašināt šo tvērumu, lai nodrošinātu, ka šajā laikposmā jaunajā valstī nav juridiska vakuuma un nav pārtraukuma. Tas ļaus cilvēkiem ar invaliditāti jau no paša sākuma dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi,” teica I.Vardakastanis. (ll)
