Ja ES vēlas izdzīvot, tās komunikācijai ir jābūt efektīvai, it īpaši pašlaik, kad plaukst dezinformācija, strauji attīstās mākslīgais intelekts un arvien biežāk vērojamas autoritārisma izpausmes. Lai sasniegtu visus cilvēkus, par ES ir jāinformē vietējā līmenī.

Komunikācijas stratēģa un autora Stavros Papagianneas jaunā grāmata “Rebranding Europe” rosina kritiskas debates par ES lomu globālajā arēnā, kurā Eiropa atrodas krustcelēs, ņemot vērā jau trešo gadu ilgstošo Krievijas agresiju pret Ukrainu, karu Tuvajos Austrumos un virkni ģeopolitisku un ekonomisku problēmu.

Grāmatas prezentācijā, kas 3. decembrī notika Residence Palace Briselē, piedalījās EESK priekšsēdētāja vietnieks komunikācijas jautājumos Laurenţiu Plosceanu, kurš uzstājās debatēs par Eiropas vietu nemierīgajā pasaules arēnā un par nepieciešamību efektīvi informēt par ES vērtībām.

“Eiropas Savienība piedzīvo izšķirošu brīdi. Lai nodrošinātu savu nākotni, Eiropai jāpauž skaidrs un pārliecinošs vēstījums saviem iedzīvotājiem un pasaulei. Runa nav par politiku, bet gan par uzticēšanos, identitāti un kopīgu mērķi,” sacīja S. Papagianneas.

Debašu dalībnieki uzsvēra, ka efektīva komunikācija ir ne tikai iespēja, bet arī nepieciešamība ES izdzīvošanai, it īpaši mūsdienu dezinformācijas, mākslīgā intelekta un pieaugošā autoritārisma laikmetā. Eiropai ir jāuzņemas vadošā loma demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanā. EU Reporter galvenais redaktors un debašu vadītājs Colin Stevens atzina, ka Eiropas publiskās sfēras veidošanā būtiska nozīme ir plašsaziņas līdzekļiem. “Mums, plašsaziņas līdzekļiem, atkal ir jāskaidro, ka Eiropa skar ikvienu. Un mums tas jādara katru dienu,” viņš teica.

Eksperti ir vienisprātis, ka ir ļoti grūti cīnīties pret maldinošu informāciju vai “viltus ziņām” pašos pamatos, it īpaši saistībā ar mākslīgā intelekta parādīšanos. Visefektīvākais pretpasākums ir veidot iedzīvotāju noturību.

L. Plosceanu norādīja, ka “pienācis laiks vairāk uzklausīt cilvēkus, nevis runāt ar viņiem. Cilvēki vēlas aktīvāku iesaisti un dalību.” Viņš uzsvēra, cik svarīga ir sadarbība ar reģionālo presi, un mudināja ES iestādes veidot partnerības ar reģionālajiem plašsaziņas līdzekļiem un uzaicināt reģionālos žurnālistus uz Briseli. Viņš nobeigumā piebilda, ka Eiropai ir jākļūst vietējai un jāiet pie tautas.

Tā kā vairums Eiropas iedzīvotāju vispirms domā vietējā mērogā, pēc tam reģiona, pēc tam valsts un tikai pašās beigās Eiropas mērogā, komunikācijai par Eiropu ir jāpielāgojas šai realitātei, atzīstot, ka vēstījumiem, ar ko uzrunā cilvēkus, ir jābūt vietējiem, reģionāliem un nacionāliem. (mt)

2025. gadā mums jāuzņemas kopīga atbildība par spēcīgākas Eiropas veidošanu

2025. gadam sākoties, Polijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē rada sajūtu, ka steidzami un apņēmīgi tiks risinātas sarežģītās problēmas, kas ietekmē Eiropas tagadni un nākotni. Polijas vispārējā prioritāte ir drošība, un tās vadībā aizvadīsim gadu, kam būs izšķiroša nozīme ES noturības, kohēzijas un progresa nodrošināšanā.

Prezidentvalsts Polijas noteiktās prioritātes liecina par visaptverošu pieeju daudzām drošības dimensijām. Iekšējās drošības jomā uzsvars likts uz robežu aizsardzību un dezinformācijas apkarošanu, un tas ir signāls, ka jābūt modriem pret jauniem apdraudējumiem. Ārējās drošības jomā paredzēts stiprināt aizsardzības spējas, veicināt inovāciju un paātrināt paplašināšanās centienus, lai nodrošinātu stabilitāti mūsu kaimiņvalstīs. Tajā pašā laikā ekonomikas, enerģētikas, pārtikas un veselības drošībai joprojām būs būtiska nozīme centienos nodrošināt Eiropas neatkarību un tās iedzīvotāju labklājību.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pauž gatavību pilnībā atbalstīt prezidentvalsts darba kārtību, balstoties uz savu unikālo sūtību būt pilsoniskās sabiedrības viedokļa paudējai. EESK aktīvi piedalīsies debatēs par to, kā aizsargāt Eiropas konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot, ka notiekošajā digitālās, zaļās vai ekonomiskās pārkārtošanās procesā neviens netiek atstāts novārtā.

Šogad notiek arī politiska atjaunošana, un jaunizveidotā Eiropas Komisija sāk pildīt savas pilnvaras. Tas paver jaunu iespēju veidot politikas satvarus un īstenot iniciatīvas, kas atbilst Eiropas iedzīvotāju vēlmēm. EESK iesaistīsies šī jaunā cēliena atbalstīšanā, nodrošinot, ka pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru viedokļi tiek uzklausīti ES lēmumu pieņemšanā.

Raugoties uz 2025. gadu, jāatceras par mūsu kopīgo atbildību veidot spēcīgāku un iekļaujošāku Eiropu. EESK turpinās atbalstīt tiesiskumu, ilgtspējīgu attīstību un sociālo kohēziju, nodrošinot, ka pilsoniskās sabiedrības viedoklis ietekmē ES darba kārtības prioritāšu noteikšanu. Kopā ar prezidentvalsti Poliju centīsimies risināt šobrīd aktuālās problēmas, vienlaikus bruģējot ceļu uz drošu, konkurētspējīgu un vienotu Eiropu nākamajām paaudzēm.

Oliver Röpke

EESK priekšsēdētājs

Jāuzskata, ka mājoklis ir viena no pamattiesībām, un jānodrošina pienācīgs un ilgtspējīgs mājoklis visiem Eiropas iedzīvotājiem, tostarp jauniešiem un neaizsargātām grupām.

Šis pārliecinošais aicinājums izskanēja EESK Mājokļu forumā, kas pirmo reizi notika plenārsesijā 2024. gada 5. decembrī. Debatēs piedalījās prominenti referenti un pieņēma atzinumu par šo tematu.

Pēc Dan Jørgensen iecelšanas par enerģētikas un mājokļu komisāru EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke atzinīgi novērtēja vēsturisko lēmumu jaunajā Komisijā iecelt īpašu komisāru, kura pārziņā būs mājokļu jautājumi. O. Röpke sacīja: “Mājoklis nav privilēģija, bet viena no pamattiesībām, un mēs nedrīkstam samierināties ar to, ka neaizsargātas iedzīvotāju grupas nespēj apmierināt šo būtisko vajadzību. Tā kā mājokļu jomā vērojama smaga krīze, kas skar gandrīz visas dalībvalstis, uzsveru, ka steidzami jānodrošina, ka cenas ziņā pieejami, ilgtspējīgi un pienācīgi mājokļi kļūst visiem cilvēkiem reāli pieejami.”

Aicinot uz jaunu skatījumu, ka mājokļi ir sabiedrībai svarīga infrastruktūra, kas ir līdzvērtīga veselībai un izglītībai, Housing Europe priekšsēdētājs Bent Madsen sacīja: “Mēs atzinīgi vērtējam jaunā mājokļu komisāra nostāju, ko raksturo viņa teiktais, ka mūsu pieejai vajadzētu būt balstītai uz vērtībām, noteikumiem un ieguldījumiem. Mēs, būdami publisks kooperatīvs un sociālo mājokļu nodrošinātāji, esam gatavi parādīt, kā nodrošināt mājokļus, kas vajadzīgi mūsu iedzīvotājiem un sabiedrībai.”

Atzinumā “Sociālie mājokļi Eiropas Savienībā – kvalitatīvi, ilgtspējīgi un pieejami”, ko izstrādāja Thomas Kattnig un Rudolf Kolbe, EESK atzīst, ka mājokļu sektorā ir vērojamas tirgus nepilnības. Šī problēma jārisina, uzlabojot pamatnosacījumus, piemēram, datu bāzi, koordināciju, apstiprināšanas procedūras un zemes izmantojuma plānošanas noteikumus, iedibinot pamattiesības uz mājokli, nodrošinot pietiekamu finansējumu, īstenojot pieeju “Mājoklis vispirms” bezpajumtniekiem un vairāk uzmanības veltot ilgtspējai un jauniešu vajadzībām. (mp)

Sagatavojis Thomas Kattnig

Īres maksas celšana, nekustamā īpašuma cenu pieaugums un algas, kas atpaliek no inflācijas, padara mājokļus nepieejamus arvien lielākam skaitam cilvēku. Mājokļu krīze Eiropas Savienībā ir īstenība.

Tā izraisa veselības aprūpes izmaksu palielināšanos, produktivitātes zudumu, kaitējumu videi un negatīvas ekonomiskās sekas, ko rada pirktspējas samazināšanās.

EESK, būdama organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāve, uzskata, ka steidzami jārīkojas, lai novērstu tirgus nepilnības mājokļu sektorā. Tāpēc aicinām Komisiju sadarboties ar Parlamentu, dalībvalstīm un pilsonisko sabiedrību, lai sagatavotu visaptverošu ES pasākumu kopumu, ar ko tiek radīti pamatnosacījumi un saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru un Pamattiesību hartu tiek iedibinātas tiesības uz mājokli.

Tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē enerģētikas un mājokļu komisāra iecelšanu un paziņojumu, ka nākamo 100 dienu laikā tiks iesniegts Eiropas cenas ziņā pieejamu mājokļu plāns. Mums vajadzīgs arī ES mēroga pārredzamības reģistrs darījumiem ar nekustamo īpašumu, racionālāka koordinācija, efektīvākas atļauju piešķiršanas procedūras, labāka zemes izmantošanas plānošana, cenas ziņā pieejama zeme sociālajiem mājokļiem, lielākas investīcijas renovācijā un klimatam draudzīgā būvniecībā un programma “Mājoklis pirmajā vietā”, lai bezpajumtniekiem atkal dotu drošību un perspektīvas. Komiteja aicina ES primārajos tiesību aktos nostiprināt pamattiesības uz mājokli, ko nedrīkst uzskatīt par preci.

Vienlaikus piekrītam E. Letta ziņojumā teiktajam, ka sociālo mājokļu pieejamība ir plašāk jādefinē valsts atbalsta tiesību aktos.

EESK arī aicina ievērojami palielināt finansiālo atbalstu sociālajiem mājokļiem. Pirmkārt, publiskie ieguldījumi sociālajos mājokļos ir jāsvītro no Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem attiecībā uz parādu. Otrkārt, bezpeļņas nekustamā īpašuma attīstītājiem un kooperatīviem, kā arī vietējām pašvaldībām vajadzētu dot iespēju no iecerētās platformas vai tieši no Eiropas Investīciju bankas saņemt ilgtermiņa bezprocentu aizdevumus.

Īstermiņa īre, kas ir problēma daudzās lielākajās Eiropas pilsētās, vēl vairāk samazina pieejamo mājokļu skaitu. Lai tiktu galā ar šo parādību, mums ES līmenī vajadzīga rīkkopa ar dažādiem instrumentiem, piemēram, neapdzīvota īpašuma nodokļiem un īres maksas griestiem, kas dotu dalībvalstīm iespēju atbilstoši rīkoties.

Īpaša uzmanība jāpievērš arī a) jauniešu mājokļu vajadzību apmierināšanai ar mērķorientētām programmām, piemēram, “mājoklis primāri jauniešiem” (HF4Y), un b) personu ar invaliditāti integrācijai.

Lai nodrošinātu, ka mājokļi ir ne tikai cenas ziņā pieejami, bet arī ilgtspējīgi, prioritāte būtu jāpiešķir renovācijai un modernizācijai, nevis jaunu ēku būvniecībai. Komiteja aicina veicināt šādu renovāciju, apvienojot obligātus pasākumus un atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu taisnīgu klimatrīcību. Vajadzīgi finanšu instrumenti, lai cilvēki neatkarīgi no finansiālā stāvokļa varētu veikt siltumrenovāciju un energorenovāciju. Vienlaikus ir jānosaka pienākumi īpašniekiem, it īpaši izīrētājiem, lai pasargātu īrniekus no pārmērīga īres maksas pieauguma, ko rada izīrētāju vēlme izmaksu pieaugumu uzvelt īrniekiem.

Visbeidzot, EESK uzsver, ka mājokļu krīze ne tikai negatīvi ietekmē Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, bet arī apdraud ES iekšējā tirgus netraucētu darbību. Tāpēc vajadzīga ES stratēģija mājokļu jomā, lai palielinātu mājokļu piedāvājumu, paredzētu pasākumus būvniecības izmaksu samazināšanai, palīdzētu uzlabot darbaspēka prasmes, paaugstinātu ražīgumu un uzlabotu būvniecības nozares vidisko sniegumu.

EESK aicina īstenot taisnīgu un iekļaujošu pārkārtošanos, Eiropas Savienībai virzoties uz klimatneitralitāti. Nesenā atzinumā EESK uzsver, ka ir vajadzīgi koordinēti centieni, lai nodrošinātu, ka, sasniedzot vērienīgus klimata mērķus, neviens netiek atstāts novārtā. Šie ieteikumi atbilst Eiropas Komisijas 2024.–2029. gada prioritātēm, kas pievēršas nodarbinātībai, prasmēm, sociālajai labklājībai un reģionālajām atšķirībām.

EESK atbalsta visaptverošu taisnīgas pārkārtošanās politikas paketi, kas ļautu dalībvalstīm elastīgi reaģēt uz saviem konkrētajiem apstākļiem. Izceļot sociālo dialogu un koplīguma sarunas kā galvenos instrumentus, EESK arī ierosina apzināt prasmju trūkumu, iekļaujošas apmācības programmas, pārredzamus uzņēmuma pārkārtošanās plānus, plašāku apspriešanos ar darba ņēmējiem un taisnīgas pārkārtošanās principu integrēšanu ES satvaros, piemēram, Eiropas sociālo tiesību pīlārā.

“Mēs vēlamies, lai taisnīga pārkārtošanās būtu stāsts, kurā taisnīgums, noturība un ilgtspēja paver ceļu zaļākai un iekļaujošākai nākotnei,” sacīja atzinuma ziņotājs Dirk Bergrath.

EESK atzinumā uzsvēra: lai sasniegtu Eiropas mērķus klimata jomā, proti, līdz 2030. gadam emisijas samazināt par 75 % un līdz 2050. gadam panākt neto nulles emisiju līmeni, taisnīgums ir jāintegrē politikā. Pienācīgas kvalitātes nodarbinātības, sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas prioritāšu noteikšana ir būtiska, lai saglabātu sabiedrības atbalstu un nodrošinātu Eiropas zaļā kursa panākumus.

Turklāt EESK uzsver mērķorientētu atbalstu tiem reģioniem, kurus nesamērīgi skar zaļā pārkārtošanās. Ļoti svarīgi ir apzināt reģionālās vajadzības un kartēt nozaru pārkārtošanos, un Taisnīgas pārkārtošanās novērošanas centrs uzrauga progresu un nodrošina, ka netiek ignorēta neviena kopiena.

Lai novērstu finansējuma trūkumu, ir svarīgi paplašināt Taisnīgas pārkārtošanās fondu, piesaistīt privātās investīcijas un saskaņot ES finanšu instrumentus. Sociālie un vidiskie nosacījumi nodrošinās taisnīgu piešķīrumu, galveno uzmanību pievēršot neaizsargātu grupu apmācībai un aizsardzībai. (ks) 

Eiropas Migrācijas foruma 9. sanāksmē, ko organizēja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) un Eiropas Komisijas Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāts, uzmanība tika pievērsta tam, kā pilsoniskajai sabiedrība var uzņemties svarīgu lomu gaidāmajā Migrācijas un patvēruma pakta īstenošanā, un vienlaikus norādīts uz pilsoniskās sabiedrības organizāciju tiešo darbu uz vietas.

Eiropas Migrācijas forums, kas novembra beigās notika Briselē, pievērsa uzmanību Migrācijas un patvēruma paktam, kas stājās spēkā 2024. gada jūnijā. Dalībnieki sprieda par gaidāmo pakta īstenošanu un to, kā pilsoniskā sabiedrība var sekmēt pakta humānu piemērošanu. Pasākumā tika arī plašāk apspriests jaunais pastāvīgais solidaritātes mehānisms, kas rada ciešākas saiknes starp patvēruma un atgriešanas procedūrām, pienācīgiem uzņemšanas apstākļiem un Rīcības plānu integrācijai un iekļaušanai 2021.–2027. gadam.

Atklāšanas sēdes sākumā Eiropas iekšlietu komisāre Ylva Johansson, kuras pilnvaru termiņš beidzas, sacīja: “Esmu gandarīta, ka viens no maniem pēdējiem publiskajiem pienākumiem komisāres amatā ir uzstāšanās Eiropas Migrācijas forumā, kas ir būtiska pilsoniskās sabiedrības organizāciju, ES dalībvalstu un politikas veidotāju platforma, kura palīdz risināt problēmas un izmantot iespējas, kas saistītas ar migrācijas pārvaldību. Mūsu debates gadu gaitā vienmēr iedvesmoja. Kopā varam veidot spēcīgākas un noturīgākas kopienas, aizstāvot mūsu vērtības un nodrošinot, ka Eiropa joprojām ir patvēruma un iespēju vieta.”

EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke pateicās komisārei Ylva Johansson par apņēmīgajiem pūliņiem reformēt ES migrācijas politiku. “Mums jānodrošina, ka Migrācijas pakts tiek īstenots iespējami humānāk un ilgtspējīgāk, un vienīgais veids, kā to varam panākt, ir uzklausīt vietējās pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Pakts ir pieņemts, taču darbs vēl nebūt nav beidzies — patiesībā varētu teikt, ka darbs pa īstam sākas tagad,” viņš norādīja.

Eiropas Migrācijas forums tika izveidots 2015. gadā un kalpo kā platforma pilsoniskās sabiedrības, iestāžu un pašvaldību dialogam par jautājumiem, kas saistīti ar migrāciju un trešo valstu valstspiederīgo integrāciju. Tas sanāk reizi gadā, lai apspriestu jaunākās politiskās norises un apkopotu informāciju un apmainītos ar informāciju par to, kā Eiropas politikas pasākumi tiek īstenoti reģionālajā un vietējā līmenī un pilsoniskajā sabiedrībā.

Katru gadu forumā uzmanība tiek pievērsta citam tematam, ko izraugās, ņemt vērā pilsoniskās sabiedrības organizāciju viedokļus apspriešanās procesos, kuri tiek rīkoti mēnešos pirms pasākuma. Līdz šim forumā aplūkoti tādi jautājumi kā droši migrācijas maršruti, migrantu piekļuve tiesībām un pakalpojumiem un Eiropas Savienībai, iekļaujošāks Eiropas darba tirgus migrantiem un jauniešu loma.

EESK jau pieņēmusi svarīgus atzinumus par nozīmīgiem tematiem, kas saistīti ar migrāciju un patvērumu, tostarp par Migrācijas un patvēruma pakta izstrādi, patvēruma un migrācijas regulējumu, drošības savienības / Šengenas tiesību aktu kopumu un Rīcības plānu integrācijai un iekļaušanai 2021.–2027. gadam. EESK 2009. gadā izveidoja arī pastāvīgu grupu “Imigrācija un integrācija”, kas palīdz konkretizēt EESK kā starpnieces starp pilsonisko sabiedrību un ES iestādēm lomu migrācijas jautājumos un vienlaikus cenšas veicināt centienus izstrādāt kopēju Eiropas imigrācijas un integrācijas politiku. (lm)

Eiropas Savienībā vērojama smaga mājokļu krīze, ko izraisa īres maksas pieaugums, nepieejamas nekustamā īpašuma cenas un algas, kuras atpaliek no inflācijas.  Lai novērstu tirgus nepilnības mājokļu sektorā, EESK prasa steidzami rīkoties un aicina izstrādāt pārdomātu ES stratēģiju mājokļu jomā – tā raksta ziņotājs Thomas Kattnig, kas izstrādāja EESK atzinumu “Sociālie mājokļi Eiropas Savienībā – kvalitatīvi, ilgtspējīgi un pieejami”.

Eiropas Patērētāju diena 2024 bija pievērsta tematam “Ūdens problēmas: Patērētāju perspektīvu izpēte — virzība uz priekšu saistībā ar ES zilo kursu”. Pasākumā tika uzsvērta nepieciešamība pēc ilgtspējīgas ūdens resursu apsaimniekošanas, uzlabotas infrastruktūras un patērētāju izglītošanas, lai nodrošinātu, ka ūdens joprojām ir cenas ziņā pieejams visiem eiropiešiem.

Kā tika atzīmēts Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) 9. decembrī rīkotajā Eiropas Patērētāju dienā, ūdens cena līdz 2030. gadam pieaugs par 25 %, tāpēc Eiropas Savienībai būs jāiegulda vairāk nekā 250 miljardi eiro, lai apmierinātu Eiropas vajadzības pēc ūdens un veidotu sabiedrību, kurā ikvienam ir pieejams tīrs un cenas ziņā pieņemams ūdens.

Ūdens kļūst par ierobežotu resursu pat Eiropā: vismaz reizi gadā 30 % eiropiešu saskaras ar ūdens resursu noslodzi. Tas nozīmē, ka patērētājiem, kuri ūdeni caurmērā joprojām uzskata par izlietojamu preci, būs jāmaina sava uzvedība, lai to izmantotu efektīvāk, gan labāk apzinoties savu ūdens izmantojuma pēdu, gan izmantojot viedas ūdeni taupošas tehnoloģijas.

Tomēr arī lielākajiem piesārņotājiem būtu jāmaksā attiecīgā cena, nevis jāatstāj savi slēptie izdevumi kā slogs patērētājiem.

Tā kā 15000 litru ūdens tiek izmantots, lai saražotu tikai vienu kilogramu gaļas, un 8000 litru ūdens vienam džinsu pārim, lieliem ūdens lietotājiem (piemēram, ražošanai un it īpaši lauksaimniecībai, kas veido 72 % no visiem izņemtajiem ūdens daudzumiem) būs jāsedz izmaksas saistībā ar ietekmi uz vidi un jāiegulda labākās ražošanas iekārtās.

“Ūdens būtu jāuzskata par būtisku daļu Eiropas Komisijas nākamajās politikas pamatiniciatīvās. Mēs vēlētos, lai jaunā Ūdens koalīcija tiktu uzsākta ar mērķi palīdzēt īstenot Eiropas zilo kursu, un pašlaik mēs strādājam pie Eiropas zilā kursa ieinteresēto personu platformas izveides,” teica sacīja Milena Angelova, ziņotāja EESK atzinumam “Taupīgs ūdens patēriņš un patērētāju informētība par viņu ūdens patēriņa pēdu”. Viņa uzsver, ka ES zilajam kursam ir liela nozīme kā svarīgai EESK iniciatīvai, kas ir “vadošā ES iestāde” attiecībā uz ūdens resursu jautājumiem.

Savā ievadrunā IHE DELFT Ūdens izglītības institūta koordinācijas biroja direktors Gaetano Casale norādīja, ka ūdens Eiropā joprojām nav pietiekami novērtēts. Viņš uzskata, ka ilgtspējīga pieeja ūdenim tagad ir absolūti nepieciešama, un aicina palielināt informētību par vidiskajām izmaksām, pasaules iedzīvotāju skaita pieauguma radītajām problēmām un klimata pārmaiņām.

“Es būtu priecīga, ja mēs visi kopā — iedzīvotāji, valdības, aģentūras, zinātnieki, rūpniecība un likumdevēji — izmantotu šo unikālo iespēju un veiktu visaptverošu lēcienu uz priekšu, lai padarītu vienu no mūsu vērtīgākajiem resursiem, proti, ūdeni — zemē, jūrā un debesīs — atbilstošu nākotnes prasībām,” sacīja Eiropas Parlamenta ēnu referente par Ūdens pamatdirektīvu Hildegard Bentele. (ll)

EESK 5. decembra plenārsesijā Briselē rīkoja debates, lai atzīmētu gan Starptautisko dienu cilvēkiem ar invaliditāti, gan veicinātu olimpisko garu. 

EESK atzīmēja gan Starptautisko dienu personām ar invaliditāti, gan godināja olimpisko garu, uzaicinot viesus no paralimpiskā sporta pasaules, tostarp Beļģijas paralimpisko sportistu un čempionu Joachim Gérard.

Atklājot plenārsesiju, EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke sacīja: “Šajās debatēs uzsvērts, ka steidzami jānovērš nodarbinātības plaisa, ar kuru saskaras personas ar invaliditāti. Neraugoties uz spēkā esošajiem tiesiskajiem regulējumiem, joprojām pastāvošo šķēršļu dēļ no darba tirgus ir atstumti pārāk daudzi cilvēki. EESK aicina rīkoties, lai radītu iekļaujošas darbvietas, likvidētu sistēmiskus šķēršļus un nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem. Patiesi iekļaujoša Eiropa nedrīkst nevienu atstāt novārtā.”

Beļģijas ratiņkrēslu tenisa spēlētājs un čempions Joachim Gérard sacīja plenārsēdē, ka tad, kad viņš pirmo reizi sāka spēlēt tenisu, viņš bieži tika uzņemts ar pārsteigumu un pat iebildumiem, ka viņš ar savu ratiņkrēslu “izjaukšot tenisa laukumu”. “Pēdējos 10 gados sporta pasaulē ir vērojams milzīgs progress cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās spējām lomas ziņā. Esmu spēlējis vairākos Grand Slam tenisa turnīros visā pasaulē, un ar šīm spēlēm un paraolimpiskajām spēlēm es jūtu, ka esmu arvien vairāk akceptēts kā augstākā līmeņa sportists. Ne tikai kā paralimpisks sportists, bet arī augstākā līmeņa sportists.”

Franču valodā runājošo Invaliditātes sporta federācijas (La Ligue Handisport Francophone) priekšsēdētāja Anne d’Ieteren norādīja, ka, neraugoties uz paralimpiskajām spēlēm apliecinātajiem lielajiem panākumiem, cilvēku ar invaliditāti ikdienas dzīvē joprojām ir daudz šķēršļu. “Ievērojams skaits sporta objektu joprojām nav pieejami, ar nepiemērotām stāvvietām vai sliktu konstrukciju. Tās var šķist kā nelielas problēmas, bet to kumulatīvā ietekme var izslēgt līdzdalību un atturēt no tās.”

Par komunikāciju atbildīgais EESK priekšsēdētāja vietnieks Aurel Laurenţiu Plosceanu sveica Gérard kgu un d'Ieteren kdzi un atzīmēja, ka “viņu klātbūtne un rezultāti mums atgādina, cik iedvesmojoša mums visiem var būt viņu sportiskā izcilība, cenšoties pilnībā izmantot savu potenciālu un vienlaikus parādot arī personu ar invaliditāti būtisko nozīmi mūsu sabiedrībā un it īpaši sportā.”

EESK Pastāvīgās grupas “Personu ar invaliditāti tiesības” priekšsēdētājs Christophe Lefèvre aicināja izveidot ES pieejamības mehānismu ar pieejamības rādītājiem, kas aptvertu tādas jomas kā ilgtspējīgi mājokļi, sports, tiesiskums un izglītība, savukārt Pietro Vittorio Barbieri (Pastāvīgās grupas loceklis) piebilda, ka “ir būtiski, lai visiem cilvēkiem ar invaliditāti, kas dzīvo Eiropā, būtu piekļuve sportam un izglītībai, lai mums visiem būtu vienādas priekšrocības sabiedrībā.” (lm)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK), Eiropas Demokrātijas fonds (EDF) un Baltkrievijas Preses klubs 2024. gada 13. decembrī kopīgi rīkoja semināru par Baltkrievijas neatkarīgo mediju lomu noturīgas un demokratizējošas sabiedrības veicināšanā. Baltkrievijas neatkarīgie mediji, kas valsts iedzīvotājiem ir vienīgais informācijas avots, ir finansiāli jāatbalsta un jāiesaista partnerībās ar rietumu medijiem, lai Baltkrievija arī turpmāk būtu starptautisko ziņu darba kārtības augšgalā.

Piedaloties iniciatīvā “Baltkrievijas dienas” (2024. gada 9.–13. decembrī), ko organizēja Eiropas Ārējās darbības dienests un Komisijas Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāts, EESK apliecināja savu nelokāmo apņemšanos veicināt demokrātisku Baltkrieviju, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības un vārda brīvība.

Atklājot pasākumu, EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke sacīja: “Neatkarīgi mediji ir brīvas un demokrātiskas sabiedrības pamats. Šodien Baltkrievijas dienu ietvaros mēs atkārtoti apliecinām solidaritāti ar Baltkrievijas tautu un tās drosmīgo cīņu pret dezinformāciju un apspiešanu.”

EDF izpilddirektors Jerzy Pomianowski uzsvēra: “26. janvāra vēlēšanu rezultāts ir iepriekš noteikts, un režīms mēģinās pāršķirt lappusi, mēģinās sevi leģitimēt starptautiskajā līmenī un attaisnot apspiešanu. Tomēr neatkarīgie Baltkrievijas mediji, šķiet, ir veiksmīgi savas auditorijas piesaistīšanā”.

Trimdā esošā pašnodarbinātā žurnāliste Hanna Ļubakova, kurai aizmuguriski piespriests 10 gadu cietumsods, pamatojoties uz četrām kriminālapsūdzībām, ir saviļņota par Baltkrievijas tautas motivāciju būt informētai un piekļūt neatkarīgiem medijiem, uzsverot, ka 50 % no Baltkrievijas pārvaldīto tīmekļa vietņu datplūsmas, kas atrodas ārpus valsts, nāk no valsts iekšienes. Viņa apstiprināja, ka līdz pat 90 % sociālo mediju platformas auditorijas atrodas Baltkrievijā. “Neatkarīgi mediji Baltkrievijā ir labākais pretlīdzeklis Lukašenko un Kremļa propagandai,” viņa piebilda.

Natālija Beļikova, kura strādā Baltkrievijas Preses klubā, norādīja, ka valdības jaunās propagandas mērķis ir sniegt jaunu izpratni par to, kas ir vēlēšanas, lai cenšoties vienot cilvēkus un mudināt viņus izrādīt savu patriotismu. “Šāda taktika ir veids, kā viņi maina visu iedzīvotāju priekšstatu par to, kas ir demokrātija,” sacīja Natālija Beļikova.

Seminārs noslēdzās ar mākslas filmas “Zem pelēkajām debesīm” demonstrēšanu, iedvesmojoties no ieslodzījumā esošās Baltkrievijas žurnālistes Katsyaryna Andrejeva patiesā stāsta, kurā piedalījās filmas režisore Mara Tamkoviča. (mt)