Esat ziņotājs atzinumam “Autonomas un ilgtspējīgas pārtikas ražošanas veicināšana: kopējās lauksaimniecības politikas stratēģijas laikposmam pēc 2027. gada”. Kādi ir Komitejas atzinumā paustie priekšlikumi, sevišķi par KLP pēc 2027. gada attiecībā uz ilgtspējīgu pārtikas ražošanu?

Stoyan Tchoukanov: KLP ir ļāvusi Eiropas Savienībai nodrošināt stabilu labas un arvien labākas pārtikas piegādi saviem iedzīvotājiem, kuru skaits arvien palielinās, un vienlaikus saglabāt ģimenes lauksaimniecības modeli. Pēdējo 65 gadu laikā politika ir pilnveidojusies, taču joprojām daudzviet izskan kritika par trim ilgtspējas dimensijām jaunajā politikas versijā, kas stājās spēkā 2021. gadā.

Līdz ar jaunajām problēmām mums vairāk nekā jebkad ir vajadzīgs stabils ilgtermiņa politikas satvars, kas vērsts uz ilgtspējīgu pārtikas ražošanu un atvērtu Eiropas Savienības stratēģisko autonomiju. Tomēr vienlaikus ir jāaizsargā ES lauksaimniecības veidu dažādība un jāreaģē uz sabiedriskajām un ekoloģiskajām vajadzībām (“sabiedrības nauda - sabiedrības vajadzībām”), kā arī jānodrošina lauku attīstība.

Vides un klimata politiku nevajadzētu uzskatīt par slogu laikā, kad notiek atgūšanās no pašreizējās krīzes, bet gan par daļu no ilgtermiņa risinājumiem un pamatnostādnēm lēmumu pieņemšanai nākotnē. Ar pēdējo reformu tika nostiprināts princips, ka par katru atbalstīto hektāru sabiedrībai pretī jāsaņem vides pakalpojumi.

Tomēr vienots finansējums par hektāru neatspoguļo ekoloģisko realitāti un nesniedz sociāli taisnīgu atbalstu. Mēs uzskatām, ka nākamajā KLP tas būtu jāizvērš, pastiprinot vidiskās un sociālās prasības, kas pienācīgi jāatalgo un jāsargā no negodīgas konkurences.

Tāpēc platībmaksājumi būtu jāpārorientē, tos traktējot nevis kā kompensāciju, bet gan kā stimulu sniegt vērtīgus pakalpojumus, un jāparedz saprātīgs pārejas periods, kas var būt garāks par vienu daudzgadu finanšu shēmu (DFS).

Mazo ģimenes saimniecību rīcībā jābūt iespējai izvēlēties saglabāt ienākumu atbalstu, kura pamatā ir platībmaksājumi un saimniecības darbaspēka vienības, un jāļauj dalībvalstīm noteikt kritērijus stratēģiskajos plānos. Lai apturētu ES lauku saimniecību skaita samazināšanos paaudžu maiņas trūkuma dēļ, ir jāveic pasākumi attiecībā uz lauksaimnieku vidējo ienākumu palielināšanu, piekļuvi zemei (ar ieguldījumu dotācijām, preferenciāliem kredītiem, valsts tiesību aktiem par zemes nodošanu), labvēlīgiem ieguldījumu nosacījumiem saskaņā ar otro pīlāru (piesaistot papildu privātos līdzekļus), prasmju pilnveidi (lauksaimniekiem, laukstrādniekiem un konsultantiem), sieviešu spēcināšanu, darba apstākļu uzlabošanu, lauksaimnieku ilgtermiņa perspektīvu paplašināšanu (pensijām utt.), kā arī lauku apvidu vispārējo pievilcību.

Ar KLP ir jāsekmē centieni veicināt patērētāju pieprasījumu pēc veselīgāka un ilgtspējīgāka uztura (bioloģiskiem, sezonāliem, vietējiem produktiem) Eiropas Savienībā, mazināt pārtikas izšķērdēšanu un regulēt pārtikas tirgu, lai risinātu tādu problēmu kā pārtikas nozares finansializācija, kas virza plaša apjoma spekulāciju; tā tiek gūta milzu peļņa, kamēr eiropieši cīnās ar pārtikas cenu pieaugumu. Enerģijas cenu pieaugums un enerģijas un mēslošanas līdzekļu piegādes traucējumu risks ir daļa no pašreizējās realitātes, un KLP uzdevums būtu apsvērt iespēju iekļaut pretcikliskus komponentus un nodrošināt ieguldījumu atbalsta shēmas, kas paredzētas atjaunīgās enerģijas ražošanas un sadales uzlabošanai lauku saimniecībās un vietējā līmenī lauku apvidos.

Savā atzinumā mēs ierosinām Komisijai apsvērt iespēju stiprināt publiskā un privātā sektora partnerības apdrošināšanas shēmas – katrā dalībvalstī pēc brīvprātības principa – KLP instrumentos pēc 2027. gada, reaģējot uz ekstremālu klimatisko apstākļu sekām. Ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024. gadā un ES turpmāko paplašināšanos, EESK uzskata, ka šis atzinums ir iespēja izklāstīt dažus organizētas pilsoniskās sabiedrības apsvērumus/pamatnostādnes/priekšlikumus par KLP turpmāko veidolu un virzību pēc 2027. gada, lai panāktu autonomu un ilgtspējīgu pārtikas ražošanu holistiskākas un visaptverošākas pārtikas politikas satvarā. Mērķis ir sniegt ieguldījumu Komisijas priekšlikumā par nākamo KLP, uzsverot pilsoniskās sabiedrības organizāciju vajadzības un sabiedrības vēlmes.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) plenārsesijā pieņemtajā atzinumā tā ierosināja stratēģiju, ar ko risināt sociālekonomiskās problēmas, ar kurām saskaras ES salas, kalnu reģioni un mazapdzīvoti apgabali. EESK aicina ES rīkoties ar kohēzijas politikas starpniecību, uzsverot, ka ir vajadzīgas pielāgotas stratēģijas, uzticami dati un īpaši mehānismi ilgtspējīgai izaugsmei.

ES attālie reģioni, sākot no salām un beidzot ar kalnu reģioniem un mazapdzīvotiem apgabaliem, cīnās ar ekonomiskām, sociālām un vides problēmām, kas kavē viņu progresu. Izolētas salas saskaras ar augstām izmaksām savas izolētības dēļ, savukārt klimata pārmaiņas apdraud kalnu apgabalus. Tā kā mazapdzīvotos apvidos iedzīvotāju skaits samazinās, ir vajadzīgas inovatīvas izaugsmes stratēģijas. EESK ziņotājs Ioannis Vardakastanis uzsver, ka ir nepieciešamas pielāgotas pieejas, kurā atzītas katra reģiona raksturīgās iezīmes. Savā atzinumā Komiteja iestājas par saskaņotu ES rīcību, uzsverot reģionālo solidaritāti, lai novērstu marginalizāciju. EESK ierosina izmantot ES kohēzijas politikas spēcīgo juridisko pamatu, unikālu problēmu risināšanai iesakot īpašus fondus un paktus, piemēram, “salu paktu” vai “kalnu reģionu paktu”, kuros tiktu atkārtotas veiksmīgas stratēģijas pilsētu un lauku apvidos. Risinājumi ietver ekonomiskus, sociālus un vides aspektus, un tiem ir vajadzīgi dažādi pasākumi, sākot no darbības izmaksu samazināšanas līdz darbvietu radīšanas veicināšanai un vietējās kultūras saglabāšanai. Uz informāciju balstītu lēmumu pieņemšana ir atkarīga no precīziem datiem un spēju veidošanas, kā arī aktīva dialoga veicināšanas starp ES, valstu un vietējām ieinteresētajām personām, lai veidotu tādas politikas nostādnes, kas atspoguļo šo reģionu unikālos apstākļus Eiropas Savienībā. (tk)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) Birojs 2023. gada 12. decembrī nolēma iecelt Isabelle Le Galo Flores par jauno EESK ģenerālsekretāri.

Isabelle Le Galo Flores kundzei ir inženiermatemātikas, kā arī komunikācijas, mediju zinātnes un starptautisko attiecību maģistra grāds. Karjeras gaitā viņa vairākkārt bijusi vadītājas amatā, pavisam nesen viņa bija Daniel un Nina Carasso fonda ģenerāldirektora vietniece, kura pārstāvēja Spāniju un kuras pārziņā bija arī tādi jautājumi kā ilgtspējīgas pārtikas sistēmas un pilsoniskums ar mākslas palīdzību.

EESK ģenerālsekretāram ir uzticētas izpildfunkcijas, un viņa pienākums ir sniegt atbalstu un padomus EESK struktūrvienībām un vadīt aptuveni 700 darbinieku. Isabelle Le Galo Flores kundze 16. janvārī stājās amatā, ko ieņems piecus gadus. Viņa šos pienākumus pildīs pēc Gianluca Brunetti, kas 2023. gada 31. decembrī atstāja šo amatu. (ehp)

Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas notiks 2024. gada jūnijā, būtiski ietekmēs Eiropas nākotni, un tāpēc EESK, pilsoniskās sabiedrības partneriestāde, pirmo reizi rīkos Pilsoniskās sabiedrības nedēļu.

Neaizmirstiet atzīmēt kalendārā!

Šis nozīmīgais pasākums pulcēs visu vecumu un izcelsmes cilvēkus, tostarp jauniešus, žurnālistus un ES iestāžu pārstāvjus, lai aktīvi debatētu par mūsu ikdienai un Eiropas nākotnei būtiskiem tematiem.

Saskaņā ar moto “Laiks aizstāvēt demokrātiju!” spriedīsim par draudiem un izaicinājumiem, ar kuriem sastopamies, cenšoties sargāt demokrātiskās vērtības un saprast, ko pilsoniskā sabiedrība sagaida no jaunajiem Eiropas vadītājiem. Pasākumā formulētie ieteikumi tiks izmantoti EESK rezolūcijā par Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Pilsoniskās sabiedrības nedēļa aptvers piecas svarīgas EESK iniciatīvas:

• Pilsoniskās sabiedrības dienas: pilsoniskās sabiedrības organizācijas: demokrātijas pīlārs un nozīmīgs pašreizējo problēmu risinātājs
• Eiropas pilsoņu iniciatīvas diena: kopīga tikšanās vieta ES un valstu likumdevējiem, kampaņu rīkotājiem, iedzīvotājiem un pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem
• “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”: laiks aizstāvēt demokrātiju un iestāties par Eiropu: jaunatnes prioritātes nākamajā ES likumdošanas ciklā
• Balva pilsoniskajai sabiedrībai: EESK 14. balva pilsoniskajai sabiedrībai par ieguldījumu garīgās veselības jomā
• Žurnālistu seminārs: Izaicinājums: Eiropas pilsoņu mobilizēšana Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Piedalieties un gūstiet iedvesmu no mūsu ekspertu vadītajiem darbsemināriem un augsta līmeņa debatēm! Paudiet savu viedokli par svarīgiem nākamā ES likumdošanas cikla jautājumiem un veidojiet sakarus ar Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām un pārmaiņu virzītājiem!

Reģistrācija sāksies 2024. gada janvārī.

Plašāka informācija drīz būs pieejama #CivSocWeek tīmekļa vietnē .(mt)

Beļģija pārņēma ES vadību 1. janvārī, un 2024. gada pirmajā pusē tā būs ES Padomes prezidentvalsts. Svarīgākais neapšaubāmi būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnijā, kad Eiropas pilsoņi varēs lemt par Savienības turpmāko virzību. Mēs aktīvi iesaistīsimies informācijas izplatīšanā par vēlēšanām un mudināsim balsotājus doties uz vēlēšanām. “EESK kā organizētas pilsoniskās sabiedrības struktūra cieši sadarbosies ar prezidentvalsti Beļģiju, lai veidotu spēcīgāku, noturīgāku un demokrātiskāku Eiropu,” saka EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke.

Šajā jaunajā brošūrā ir izklāstītas mūsu darbības gada pirmajā pusē un svarīgākie dokumenti, ar kuriem strādā mūsu specializētās nodaļas, un ir minēti prezidentvalsts Beļģijas pieprasītie izpētes atzinumi.
Vai vēlaties noskaidrot, kas ir mūsu Komitejas locekļi no Beļģijas?

Šeit varat uzzināt, kas viņi ir un kādas pilsoniskās sabiedrības grupas viņi pārstāv. Informācija ir sniegta nīderlandiešu, franču, vācu un angļu valodā (cw).

Finanšu nozare, it īpaši banku joma, palīdz uzlabot Eiropas Savienības ekonomikas konkurētspēju, jo tā ievērojami ietekmē finansēšanu un ir ļoti svarīga pārejā uz ilgtspēju. Plenārsesijā pieņemtā atzinumā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir norādījusi, kā varētu stiprināt šo jomu, palielināt tās ieguldījumu ES stratēģiskās autonomijas veidošanā un to mērķu sasniegšanā, kas palīdzēs to izdarīt.

Noturīga finanšu sistēma ir viena no ES ekonomikas pārveides prioritātēm, tomēr, neraugoties uz to, kas konkurētspējas pārbaužu ietveršanas jomā jau izdarīts un uz regulējuma pilnveidi ar REFIT palīdzību, problēmas joprojām pastāv. EESK ziņotājs Antonio García del Riego uzsver, ka nepabeigtā banku savienība un kapitāla tirgu savienība mazina tirgus vienotību un ir cēlonis ES banku atpalikšanai no globālā līmeņa banku grupas. Lai to novērstu un finanšu nozare kļūtu konkurētspējīga un noturīga, ir jāveic padziļināta izvērtēšana. Taisnīga konkurence ir viens no stabilitātes un izaugsmes priekšnoteikumiem, tāpēc banku nozares daudzveidības uzturēšanai ir vajadzīgs stingrāks tiesiskais regulējums. EESK uzsver, ka taisnīga konkurence ir nozīmīga stabilitātes nodrošināšanā un ieguldījumu piesaistīšanā, un aicina pārskatīšanā izmantot līdzsvarotu pieeju, kas veicinās digitalizāciju un tirgus ilgtspēju. EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Savienība jaunajos politikas pasākumos ir iekļāvusi konkurētspējas pārbaudi. Komiteja norāda, ka konkurētspēja ir jāstiprina, taču nedrīkst novirzīties no tādiem globālajiem standartiem kā Bāzele III. Ārkārtīgi svarīgi ir konkurētspējas pārbaudi pielāgot finanšu jomas īpatnībām. Kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšana novērsīs tirgus sadrumstalotību, palielinās finansiālo stabilitāti un stiprinās integrāciju. EESK uzsver, ka efektīvas novērtēšanas metodes, ieinteresēto personu iesaiste ietekmes novērtēšanā un precīzi dati, ko izmanto lēmumu pieņemšanai uz informācijas pamata, ir šīs nozares progresa priekšnoteikums. (tk)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumā, kas tika pieņemts 2023. gada decembra plenārsesijā, norādīts, ka iniciatīvas “Global Gateway” mērķis ir nodrošināt ES atvērto stratēģisko autonomiju, taču tās pamatā jābūt ietekmes novērtēšanai. EESK ierosina uzņemties aktīvāku lomu procesa svarīgākajos posmos, kad tiek lemts par attīstības projektiem, kas saistīti ar stratēģiju “Global Gateway”.

Stratēģijā “Global Gateway” paredzēts laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam piesaistīt līdz 300 miljardiem euro, lai veiktu ieguldījumus, kuru mērķis ir ierobežot klimata pārmaiņas, uzlabot savienojamību digitālajā, enerģētikas un transporta nozarē un stiprināt veselības, izglītības un pētniecības infrastruktūru visā pasaulē.

EESK tomēr uzsver, ka ar iniciatīvu “Global Gateway” saistīto investīciju programmu pamatā jābūt ietekmes novērtējumiem, nodrošinot demokrātisku atbildību par attīstības iniciatīvām partnervalstīs, kā arī projektu ekonomisko, sociālo un ekoloģisko ilgtspēju. Komiteja vienlaikus pauž bažas par projektiem, ko finansē no citiem ES fondiem un kas varētu novirzīties no standarta uzraudzības procedūras, jo trūkst skaidrības par katra projekta ietekmes novērtēšanas procedūrām.

EESK loceklis un ziņotājs Stefano Palmieri, kas izstrādāja minēto atzinumu, uzsvēra, ka “Global Gateway” projektos ir jāievēro vairāki principi un mērķi, un norādīja, ka “ES vērtību respektēšana un sīki izstrādātu ietekmes novērtējumu iesniegšana ir svarīga, lai nodrošinātu šo projektu ilgtspēju”.

Komiteja arī pauž nožēlu par to, ka Eiropas ieinteresētās personas netika jēgpilni iesaistītas visā izstrādes procesā. EESK vēlas aktīvāk iesaistīties procesa svarīgākajos posmos, kad tiek lemts par “Global Gateway” finansētajiem attīstības projektiem, un sākt ar “Global Gateway” komitejas un pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru regulāru sanāksmju rīkošanu. (mt)

EESK izveide un darbība ir veiksmes stāsts, taču Eiropas Savienībai ir jāpieliek vēl lielākas pūles, lai saglabātu savu sociālo līgumu, solidaritāti, taisnīgu ekonomiku un iekļautību. Tas ir ļoti svarīgi, lai saglabātu Eiropas vērtības.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) tika izveidota ar Romas līgumu (kas parakstīts 1957. gada martā), un tās pirmā plenārsesija notika 1958. gada maijā. Tās līdzšinējā pieredze un atziņas, ko var izmantot nākotnes veidošanā, tika apspriestas debatēs “Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 65. gadadiena: pilsoniskās sabiedrības stiprināšana, demokrātijas aizsardzība”, kas notika 2023. gada 13. decembrī Briselē. “Pēdējo 65 gadu laikā Komiteja ir kļuvusi par platformu, kurā pilsoniskā sabiedrība var patiešām brīvi paust savu viedokli, lai palīdzētu uzlabot ES tiesību aktus. Šajā mainīgajā ģeopolitiskajā kontekstā spēcīgas un neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības balss ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Tieši pilsoniskā sabiedrība ir tā, kas, pildot savu uzraudzības funkciju, nodrošina, lai neviens neatkāptos no līdzsvara un atsvara sistēmas, tiesiskuma vai pamattiesību un vērtību ievērošanas un nekaitētu demokrātijai”, teica EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke.

EESK locekļi pārstāv dažādas pilsoniskās sabiedrības organizācijas no visas Eiropas, tostarp uzņēmējus, arodbiedrības un citas interešu grupas. EESK ir ES padomdevēja struktūra, kas sniedz atzinumus Eiropas Komisijai, ES Padomei un Eiropas Parlamentam un darbojas kā tilts starp ES lēmējiestādēm un ES iedzīvotājiem. “EESK ir sasniegusi 65 gadu vecumu, un varētu likties, ka tai ir pienācis laiks doties pensijā. Tomēr patiesība ir gluži pretēja. Tagad – kad tik daudzi eiropieši saskaras ar grūtībām – EESK ir vajadzīga vairāk nekā jebkad agrāk. Būtu jāpretojas centieniem ignorēt organizēta sociālā dialoga nozīmi. Citām ES iestādēm mūs būtu jāuzklausa aizvien vairāk,” uzsvēra bijušais EESK priekšsēdētājs un EESK Bijušo locekļu apvienības priekšsēdētājs Georges Dassis.

Kā tika uzsvērts debatēs, EESK pēdējos gados ir bijusi viena no vadošajām partnerēm diskusijās par Eiropas sociālo tiesību pīlāru. EESK pildīja būtisku lomu arī Konferencē par Eiropas nākotni, kuras galīgajos ieteikumos EESK ir skaidri minēta kā instruments līdzdalības un pārredzamības palielināšanai ES demokrātijas sistēmā. Var minēt šādus nesenus EESK vadošās lomas piemērus: tā pirmā ir aicinājusi izveidot pienācīgu Eiropas veselības savienību un ierosinājusi “tiesības uz remontējamību”. Darba devēju grupas priekšsēdētājs Stefano Mallia uzsvēra EESK darba ietekmes nozīmīgumu, akcentējot uzlabojumus, kas kopš 1958. gada veikti tiesību aktos: “Pēdējo mēnešu laikā esam sasnieguši vairākus svarīgus mērķus, tostarp saistībā ar konkurētspējas pārbaudi un ES zilo kursu. Un mēs turpināsim strādāt pie tā, lai paustu mūsu organizācijās pārstāvēto cilvēku viedokli.”

Enerģētikas pārkārtošana, cīņa pret klimata krīzi un reakcija uz Krievijas radīto ģeopolitisko apdraudējumu ir tikai dažas no problēmām, kas pastiprina nepieciešamību iesaistīt EESK, jo tā palīdz panākt vienprātību vispārējā labuma vārdā un veicināt Eiropas integrācijas vērtības, līdzdalības demokrātiju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīmi. “EESK jau 65 gadus ir nodrošinājusi platformu arodbiedrību pārstāvjiem, lai viņi varētu iesaistīties jēgpilnās diskusijās ar darba devējiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un Eiropas Savienības iestādēm. EESK panākumu pamatā ir sadarbība. Pulcējot daudzu dažādu sabiedrības grupu pārstāvjus, mēs varam sagatavot tādus atzinumus, kuros iekļautas daudzas atšķirīgas perspektīvas. Šī iekļautība nodrošina, ka mūsu darbs atbilst demokrātijas principiem,” teica Darba ņēmēju grupas priekšsēdētāja Lucie Studničná.

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas priekšsēdētājs Séamus Boland aicināja EESK pilnībā mobilizēties Eiropas Parlamenta vēlēšanām. “Eiropas Savienībai ir jārod kopīgi risinājumi kopīgām Eiropas mēroga problēmām. Tas, vai mēs to panāksim, lielā mērā būs atkarīgs no Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem. EESK un tās locekļiem ir pilnvaras un pienākums, izmantojot pilsoniskās sabiedrības organizāciju tīklus, uzrunāt iedzīvotājus, lai novērstu dezinformāciju, bailes un uzticēšanās trūkumu. Mums arī atkārtoti jāaicina veikt reālus pasākumus, lai ES līmenī visās politikas jomās īstenotu dialogu ar pilsonisko sabiedrību.”

Uzziniet vairāk par EESK vēsturi. (ab)

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas pauž vilšanos par COP28 rezultātiem, taču uzskata tos par platformu pastiprinātai Eiropas rīcībai pasaules mērogā. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) joprojām ir apņēmības pilna risināt klimata krīzi, uzsverot nepieciešamību pēc vērienīgākiem mērķiem un jauniešu iesaistes.

COP28 iezīmē vēsturiskas pārmaiņas, jo valstis pirmo reizi trīsdesmit gadu laikā apņemas izbeigt fosilā kurināmā izmantošanu energosistēmās. EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke atzīst šo progresu, taču uzstāj uz pilnīgu pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā un uzsver, ka šajos centienos ir svarīgi iesaistīt jauniešus.

Eiropas Savienības sarunu vedēji apgalvo, ka ir izdevies saglabāt Parīzes nolīguma mērķi ierobežot globālās temperatūras paaugstināšanos. COP28 uzmanības centrā ir enerģētikas nozare, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 43 % un līdz 2050. gadam panākt neto nulles emisiju līmeni. Tomēr panāktā vienošanās tiek kritizēta, ņemot vērā tās trūkumus, tostarp neskaidrības par 1,5 °C mērķa sasniegšanu, naftas valstu ietekmi un vājo finansiālo nodrošinājumu klimatiskajai pārejai.

Romas kluba līdzpriekšsēdētāja Sandrine Dixson-Declève brīdina par pieaugošo labklājības nevienlīdzību un sociālo spriedzi, ko rada neatbilstīga sloga sadale. EESK jaunatnes delegāte Diandra Ni Bhuachalla saka, ka ir sarūgtināta par COP28 iznākumu, uzsverot, cik svarīga ir reāla cilvēku pieredze cīņā pret fosilā kurināmā lobētājiem.

Neraugoties uz bažām, EESK locekļi atzīst Dubaijas vienošanās pozitīvos aspektus un apņemas novērst nepilnības, vienlaikus mudinot citas ES iestādes rīkoties tāpat. EESK debatēs paustais galvenais vēstījums ir izlēmīga apņemšanās “Mēs nepadosimies” attiecībā uz steidzamu klimata krīzes pārvarēšanu, Eiropas Savienībai un ANO nemitīgi rīkojoties šajā jomā. (ks)

Laikposmā, kas aptver 20. gadsimta 80. gadus, kad dzima Eiropas vienotā tirgus ideja, tā izstrādes posmu un agrīnos 90. gadus, kad tas sāka darboties, gan mūsu kontinentā, gan ārpus tā ir bijis daudz vēsturisku pārmaiņu. Kopš tā laika arī pati Eiropas Savienība ir vairāk nekā divkārt pieaugusi gan lieluma, gan dalībnieku skaita ziņā, risinājusi krīzes un konfliktus un piedzīvojusi gan dabas katastrofas, gan saimnieciskas, sociālas un tehnoloģiskas problēmas.

Arī ģeopolitiskā situācija kopš tiem laikiem ir dramatiski mainījusies. Āzijā ir izveidojusies jauna lielvara, kas daudzējādā ziņā kļuvusi par sistēmisku ES sāncensi. Gadu gaitā iekšējā tirgus principi – brīva preču, pakalpojumu, kapitāla un darbaspēka aprite – ir veicinājuši ES ekonomisko sniegumu. Tomēr tas joprojām nav ideāls, no tā vēl ir tālu.

Kopīgi saskaņotos noteikumus var īstenot visnotaļ dažādi, administratīvās prasības ir savairojušās kā sēnes pēc lietus, un spēja uzraudzīt tirgu ir nožēlojami vāja. Turklāt patlaban to plosa pretrunīgi mērķi: rūpniecības un citu valsts līmeņa dalībnieku prasības pēc subsīdijām, kad vienlaikus izskan aicinājumi iegrožot valsts atbalstu un visās dalībvalstīs saglabāt vienlīdzīgus konkurences apstākļus; vietējās ražošanas vajadzības ar mērķi turpināt radīt vērtību un saglabāt Eiropas darbvietas iepretī prasībām atvērt tirgus un ļaut tiem piekļūt, lai izmaksu ziņā joprojām varētu konkurēt ar globālajiem spēlētājiem un nodrošināt patērētājiem pietiekami lētus produktus; piekļuve izejvielām, kas ir neaizstājamas preču ražošanā, sākot no automobiļiem, vējturbīnām un saules paneļiem un beidzot ar virtuves iekārtām un dārza ierīcēm, iepretī šo resursu piegādes nosacījumiem, piemēram, darba un vides standartu garantēšanai vai konkurences cīņai par šiem resursiem.

Tādā pasaulē, kas vairs neievēro savstarpēji saskaņotos starptautiskās tirdzniecības noteikumus, vairs nepietiek ar ES tirgu un robežu atvērtību – vienu no galvenajiem sākotnējās vienotā tirgus idejas principiem. Faktiski šī var kļūt par ES vājo vietu, ja Savienībai nebūs aizsardzības pasākumu, piemēram, stingras ES tirgū ienākošo produktu kvalitātes un drošības uzraudzības vai ieguldītāju veikto ieguldījumu un ar tiem saistīto mērķu izvērtēšanas. Pasaulē, kura pagriež muguru starptautiskām, noteikumos balstītām sistēmām un kurā valstis, vadoties no savām interesēm, tā vietā ierobežo piekļuvi resursiem, vairs nedarbojas tāda ekonomika, kuras pamatā ir globalizācija un starptautiski integrētas piegādes ķēdes.

Tāpēc iekšējam tirgum, kura pamatā bija šie noteikumi, ir vajadzīga jauna stratēģija. Tajā jāorientējas uz vairākiem aspektiem: Eiropas industriālo politiku; tādu vidi, kas labvēlīga uzņēmumiem un MVU; sociālās ekonomikas uzņēmumiem; sabiedrības atbalstu Eiropas projektam; pienācīgi organizētiem un efektīviem vispārējas nozīmes pakalpojumiem un tādiem pasākumiem, kas ļauj saglabāt un pilnveidot mūsu sociālo modeli.

Pēc EESK domām, ES kapitāla tirgus izveides pabeigšanai ir izšķiroša nozīme vienotā tirgus padziļināšanā. Kapitāla tirgus būtu jāorientē uz ražošanas, iepirkuma, kā arī preču un pakalpojumu aprites finansēšanu, it īpaši atbalstot gan uzņēmumu darbību pētniecībā, attīstībā un inovācijā, gan vispārējas nozīmes pakalpojumus un rosinot uzņēmējdarbības garu.

Turklāt prioritāte būtu jāpiešķir tādai politikai, kas rada pamatu privāto uzņēmumu inovācijai un veicina jaunradi, paverot piekļuvi iespējkapitālam un rūpniecības-zinātnes sadarbībai. “Acquis” īstenošanai jābūt vēl vienai prioritātei, lai stiprinātu iekšējo tirgu. Diemžēl daudzi no šiem noteikumiem vai nu nav transponēti valsts līmenī vai tiek īstenoti ļoti atšķirīgi, vai arī tiek piemēroti ļoti dažādā mērā. Tas ir nopietns un būtisks šķērslis pienācīgai iekšējā tirgus darbībai.