Arvien vairāk eiropiešu ir nobažījušies par to, ka nespēj atrast pienācīgu mājokli, kuru viņi varētu atļauties. Risks ir nepiemērots mājoklis, finansiāls spiediens, mājokļu nedrošība un pat bezpajumtniecība. Mājokļu nepieejamība cenas ziņā var ietekmēt cilvēku veselību un labklājību, radīt nevienlīdzīgus dzīves apstākļus un iespējas un veicināt veselības aprūpes izmaksas, zemāku ražīgumu un kaitējumu videi.

Nesen notikušajā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) konferencē Briselē izskanēja skaidrs brīdinājums: mājokļu krīze Eiropā saasinās, un tā rada vairākas blakusparādības.

Saskaņā ar nesen veiktu Eurofound pētījumu mājokļu krīze it īpaši skar jauniešus, neļaujot viņiem pārcelties no vecāku mājām. Vecums, kurā vismaz 50 % ES iedzīvotāju dzīvoja ārpus vecāku mājām, laikposmā no 2007. līdz 2019. gadam palielinājās no 26 līdz 28 gadiem. Laikposmā no 2010. līdz 2019. gadam Spānijā, Horvātijā, Itālijā, Kiprā, Beļģijā, Grieķijā un Īrijā bija vislielākais tādu 25–34 gadus vecu cilvēku skaita pieaugums, kuri dzīvo kopā ar saviem vecākiem.

Gadu gaitā EESK ir centusies vērst uzmanību uz mājokļu problēmām visā Eiropas Savienībā. Komiteja 2020. gadā pieņēma Komitejas locekļu Raymond Hencks un András Edelényi sagatavoto atzinumu par tematu “Universāla piekļuve pienācīgam un ilgtspējīgam mājoklim par ilgtermiņā pieņemamu cenu” un aicināja izstrādāt Eiropas rīcības plānu mājokļu jomā.

Ar šīs konferences ieteikumiem EESK vēlas dot politisku impulsu debatēm un nodrošināt, ka ES mājokļu krīze tiek iekļauta jaunā Eiropas Parlamenta un Komisijas darba kārtībā 2024.–2029. gadam. Eiropas Savienībai ir jāapvieno resursi, lai cīnītos pret pienācīgu un cenas ziņā pieejamu mājokļu trūkumu. (mp)

Šobrīd pastāv vajadzība stratēģiski pārdomāt ES vienoto tirgu. Itālijas valdības vadītājs Enrico Letta EESK plenārsesijas debatēs 2024. gada 20. martā norādīja, ka pasaule vairs nav tāda pati kā pirms 30 gadiem, tāpēc vienotais tirgus ir jāpielāgo jaunajam starptautiskajam stāvoklim

Iepazīstinādams pamatidejām, ko ietver augsta līmeņa ziņojums par vienotā tirgus nākotni, pašreizējais Jacques Delors institūta priekšsēdētājs E. Letta uzsvēra, ka nākotnes vienotajā tirgū ir jāpiemēro ģeopolitiska pieeja un jādomā par Eiropas stratēģisko autonomiju un tādiem pīlāriem kā aizsardzība, telekomunikācija, enerģija un finanses.

“Pašlaik ģeopolitiskā situācija ļoti atšķiras no tās, kāda pastāvēja pirms 30 gadiem. Šodien ir svarīgi ņemt vērā to, kādas sekas jaunais pasaules stāvoklis atstāj uz vienoto tirgu un tā nākotni. Mums ir nepieciešama jauna pieeja un tajā ir jāietver tādi jautājumi kā aizsardzība un paplašināšanās,” viņš norādīja.

EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke uzsvēra, ka vienotā tirgus panākumus nevar vērtēt tikai ekonomiskā izteiksmē – tiem jāatspoguļo arī Eiropas iedzīvotāju cerības un labbūtība: “EESK uzskata, ka vienotā tirgus pamats ir cilvēki, un tiesības pārvietoties nozīmē arī brīvību palikt.”

E. Letta uzsvēra, ka gan vienotā tirgus jēga, gan mērķis ir cilvēki. Ekonomikas konkurētspējai paralēli ir jānodrošina sociālā aizsardzība, toties tiesības pārvietoties un tiesības palikt ir vienas brīvības daļas: “Dažās valstīs intelektuālā darbaspēka emigrācijai ir postoša ietekme. Mums ir jārūpējas par tiesībām palikt un par tiesībām atgriezties. Šobrīd pie mums biļetes pieejamas tikai vienā virzienā, un tas grauj konkurētspēju un Eiropai rada lielu problēmu. (mp)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Eiropas Komisija 2024. gada 8. martā Briselē rīkoja konferenci “Retās slimības Eiropas Savienībā: vienota rīcība Eiropas references tīklu nākotnes veidošanai” (ievadsanāksme saistībā ar vienoto rīcību “JARDIN”). Tās mērķis bija uzsākt kopīgu Eiropas iniciatīvu reto slimību jomā, lai Eiropas references tīklus (ERT) integrētu valstu veselības aprūpes sistēmās un vienlaikus veidotu kopēju nostāju starp ES iestādēm, Eiropas valstīm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, pacientu apvienībām, zinātniekiem, praktiķiem un slimnīcu vadītājiem.

ES veselības sistēmām ir grūti nodrošināt kvalitatīvu un rentablu aprūpi, ja runa ir par retām vai mazizplatītām sarežģītām slimībām, kas ietekmē aptuveni 30 miljonu eiropiešu ikdienas dzīvi. Tāpēc ir svarīgi izmantot potenciālu, ko sniedz ERT – veselības aprūpes sniedzēju virtuālie tīkli visā Eiropā –, kuri veicina diskusijas par sarežģītām vai retām slimībām, kurām nepieciešama ļoti specializēta ārstēšana un koncentrētas zināšanas un resursi.

Vienotā rīcība “JARDIN” ir projekts, kura mērķis ir valstu veselības aprūpes sistēmās integrēt ERT un gādāt par to, ka šīs sistēmas kļūst ilgtspējīgas. Tas ļauj izstrādāt nacionālus un ar ERT saistītus pacientu ceļus, kā arī valstu references tīklus, kuros atspoguļojas ERT un kas papildina ERT, un nediagnosticētiem pacientiem paredzētas struktūras.

Projektā ir iesaistītas 27 ES dalībvalstis, Norvēģija un Ukraina. To koordinē Austrija, un tās kopējais finansējums trīs gadu laikposmam ir 18,75 miljoni EUR (15 miljoni EUR no ES un 3,75 miljoni EUR no dalībvalstīm). No vienotās rīcības “JARDIN” rezultātiem, tostarp ieteikumiem, plāniem un ziņojumiem par konkrētiem izmēģinājuma projektiem, tiek sagaidīts, ka tie uzlabos valstu plānus reto slimību jomā ES dalībvalstīs. (mp)

Mūsu balss ir svarīga!

Cienījamie lasītāji!

Mūsu demokrātija šobrīd piedzīvo vairākus pārbaudījumus, kas ir skāruši Eiropu kopš Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu, radot smagas sociālas, politiskas un finansiālas sekas katrai dalībvalstij un pašai Eiropas Savienībai. Tomēr es vienmēr esmu ticējis, ka, saskaroties ar sarežģītiem laikiem, Eiropas pilsoņi ir vienoti, saliedēti un apņēmības pilni bruģēt ceļu uz priekšu un veidot tādu Eiropu, kādu viņi vēlas redzēt savā nākotnē un nākamajās paaudzēs, balsojot un izvēloties jauno Eiropas vadību.

Tā kā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas būtiski ietekmēs ES virzību turpmāko piecu gadu laikā, EESK ir apvienojusi spēkus ar Eiropas Parlamentu, parakstot saprašanās memorandu par sadarbību, gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas paredzētas 2024. gada 6.-9. jūnijā.

Pieredze rāda, ka vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir zemāka nekā valstu vēlēšanās. Šā iemesla dēļ EESK ļoti aktīvi veicinās informētību par gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Mobilizējot savu 90 miljonu cilvēku lielo tīklu, kurā ietilpst darba devēju, darba ņēmēju un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, mēs varam palīdzēt palielināt vēlētāju aktivitāti.

Vairāki pasākumi jau ir īstenoti, tostarp Pilsoniskās sabiedrības nedēļa, kas norisinājās 2024. gada 4.-7. martā un kurā pulcējās vairāk nekā 800 pilsoniskās sabiedrības organizāciju un jauniešu grupu pārstāvji, lai apspriestu gaidāmās vēlēšanas un ES nākotni.

Marta plenārsesijā pieņemot rezolūciju, EESK nāca klajā ar aicinājumu pilsoņiem piedalīties vēlēšanās. Ir izveidota īpaša tīmekļa vietne ar saukli #USEYOURVOTE, kurā tiek publicēti EESK locekļu un darbinieku pasākumi, notikumi un iniciatīvas. Būtiska nozīme būs Komitejas locekļu vietējiem informatīvajiem pasākumiem.

4. maijā visas ES iestādes atvērs savas durvis, lai atzīmētu demokrātisko līdzdalību vēlēšanās, pieminot “Šūmana deklarācijas” gadadienu. Savukārt 26. maijā mūsu aizrautīgā “Run For Europe” komanda piedalīsies 20 km skrējienā Briselē, lai popularizētu kampaņu “Balso”. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka, jo vairāk cilvēku piedalās vēlēšanās, jo spēcīgāka kļūst demokrātija. Jo vairāk cilvēku balso, jo leģitīmāki kļūst pieņemtie lēmumi. Šajā reizē pilsoņiem, jo īpaši jauniešiem, ir jāiet balsot. Tādējādi viņi var mainīt situāciju un izveidot Eiropai “seju”, ar kuru viņi varētu lepoties.

Tā kā pilsoniskā sabiedrība ir vērsta uz Eiropas iedzīvotāju vispārējām interesēm, tai šajā kampaņā var būt izšķiroša nozīme, it īpaši veicinot izpratni par vēlēšanu nozīmi un mudinot cilvēkus piedalīties vēlēšanās.

Kopīgiem spēkiem uzrunāsim pilsoņus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas visos līmeņos - Eiropas, valstu, reģionālajā un reģionālajā līmenī; veidosim ar viņiem patiesu dialogu, ieklausīsimies viņu balsī un darīsim zināmu mūsu politiskajiem līderiem, ko no jaunajiem Eiropas Parlamenta deputātiem un jaunās Komisijas nākamajos piecos gados sagaida miljoniem pilsoņu lielas organizācijas, kuras mēs pārstāvam.

Mūsu balss ir svarīga! #USEYOURVOTE

Ar cieņu

Laurenţiu Plosceanu, priekšsēdētāja vietnieks komunikācijas jautājumos

Iesniegusi EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas interešu grupa “Brīvās profesijas” 2024. gada 7. maijā Briselē plkst. 10.30–16.00 rīkos Eiropas Brīvo profesiju dienu.

Piedalieties debatēs, lai apspriestu šā gada tematu “Profesionāls atbalsts ES zilajam kursam”. Kopā ar Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un dalībvalstu politiķiem mēs meklēsim risinājumus, lai novērstu pakāpeniski pieaugošās ar ūdeni saistītās problēmas.

Ūdens ir vitāli svarīgs resurss, kuru iegūt kļūst arvien grūtāk. Palielinoties pasaules iedzīvotāju skaitam, pieaug arī pieprasījums pēc ūdens. Gandrīz divas trešdaļas Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka ūdens kvalitāte un/vai kvantitāte viņu valstī ir būtiska problēma. Klimata pārmaiņas vēl vairāk ietekmēs ūdens pieejamību, kvalitāti un daudzumu. Ja nekas netiks darīts, ūdens trūkums un nabadzība pakāpeniski varētu skart arvien lielāku sabiedrības daļu pasaulē un izraisīt smagas sekas, kas skartu drošību, vidi, cilvēku veselību un ekonomiku, sociālo un politisko stabilitāti.

Šajā konferencē, kas ir pazīstama kā aizraujoša un jēgpilna Eiropas vadošo profesionāļu platforma, mēs apspriedīsim to, kā brīvo profesiju pārstāvji var palīdzēt meklēt inovatīvus risinājumus ES zilā kursa īstenošanai un mazināt tās ar ūdeni saistītās problēmas, kas Eiropu skars nākamajos gados un gadu desmitos.

Sinhronā tulkošana būs pieejama angļu, vācu un itāļu valodā. Konference būs atvērta sabiedrībai. Tajā iespējams piedalīties gan klātienē, gan neklātienē. Abos gadījumos ir iepriekš jāreģistrējas.

Aicinām to izdarīt līdz 2024. gada 2. maijam tam paredzētajā reģistrācijas vietnē.

Materiālu sagatavojusi EESK Darba ņēmēju grupa

Lai zaļā pārkārtošanās būtu sekmīga, būtiska nozīme ir enerģētikas kooperatīviem un kopienām. Tomēr Eiropas Vēja enerģijas rīcības plānā Komisija šīm iniciatīvām nav piešķīrusi pienācīgu nozīmi un šķiet, ka nav ņēmusi vērā pieaugošo pretestību pret jauniem vēja enerģijas parkiem.

Oktobrī Eiropas Komisija nāca klajā ar Eiropas Vēja enerģijas rīcības plānu, lai nodrošinātu, ka pāreja uz tīru enerģiju iet roku rokā ar rūpniecības konkurētspēju un ka vēja enerģija joprojām ir Eiropas veiksmes stāsts.

Vēja enerģijas parki, kas ražo vairāk nekā trešdaļu no Eiropas atjaunīgās elektroenerģijas un vairāk nekā 17 % no tās kopējās saražotās elektroenerģijas, virzībā uz tīrāku nākotni ir būtisks neto nulles emisiju elektroenerģijas ražošanas elements.

Tomēr Komisijas rīcības plānā, šķiet, nav ņemta vērā pieaugošā opozīcija pret jauniem vēja ģeneratoru parkiem, sākot no ainavu aizstāvjiem un beidzot ar dabas aizsardzības aktīvistiem, piemēram NIMBY(Not in My Backyard) kustība.

Kooperatīvi un kopienas, kas ar pārkārtošanās mērķi virza vietēja mēroga un iedzīvotāju vadītu procesu, ir ļoti svarīgi, lai pārvarētu šo opozīciju un nodrošinātu, ka šīs pārkārtošanās sniegtie ieguvumi tiek plaši izplatīti. Turklāt tie ir svarīgi arī tad, ja saistībā ar atjaunīgās enerģijas ražošanu vēlas izveidot jaunu, decentralizētāku elektroenerģijas ražošanas sistēmu.

Tā vietā Komisijas Eiropas Vēja enerģijas rīcības plāns ir vērsts tikai uz lieliem uzņēmumiem. Tas kaitēs procesam, samazinot sabiedrības atbalstu un apdraudot pāreju. Komisijai būtu jāpārskata sava rīcības plāna darbības joma un jāiekļauj iedzīvotāju līdzdalība 7. pīlārā.

Tai būtu jānodrošina, ka piedāvājumi nav balstīti tikai uz cenu un ka tajos ir ņemtas vērā bažas par vidi, arodveselību un drošību, kā arī koplīguma sarunās paustās bažas, kā EESK nesen ieteica atzinumā par šo tematu.

Martā EESK piedalījās Apvienoto Nāciju Organizācijas Sieviešu statusa komisijas (CSW68), kas ir galvenā starptautiskā un starpvaldību struktūra, kura cīnās par dzimumu līdztiesību, 68. sesijā, kas notika Ņujorkā.

Tā bija EESK inaugurālā dalība lielākajā ikgadējā ANO sanāksmē par pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, kura šogad bija vērsta uz sieviešu nabadzības izskaušanu. Dodot iespēju Eiropas pilsoniskajai sabiedrībai paust savu viedokli cīņā par dzimumu līdztiesību, EESK šajā jautājumā sniedza savu ieguldījumu ar deklarāciju, kurā ietverti desmit rīcības punkti sieviešu ekonomisko iespēju nodrošināšanai un sociālajai aizsardzībai.

EESK delegāciju vadīja Komitejas priekšsēdētājs Oliver Röpke, kurš dzimumu līdztiesību ir noteicis par sava darba un prezidentūras galveno prioritāti. Komitejas priekšsēdētājs Oliver Röpke sacīja: “EESK jau sen iestājas par Eiropas Savienības un globālu politiku, kuras mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību un novērst ekonomisko un sociālo nevienlīdzību, ar ko pašlaik saskaras sievietes un meitenes. Taču šī ir pirmā reize, kad mēs, paužot vienotu Eiropas pilsoniskās sabiedrības viedokli, esam šo darbu pacēluši visaugstākajā iespējamajā līmenī šajā kolektīvajā cīņā par dzimumu līdztiesību visā pasaulē. Nabadzība nav dzimumneitrāla, un tāda nevar būt arī mūsu reakcija uz to.”

EESK deklarācijā uzskaitītajos rīcības punktos ir apkopotas EESK nostājas par CSW68 tematu. Tās ir vērstas uz centieniem veicināt dzimumu līdztiesību, risināt nabadzības problēmu un stiprināt iestādes, izmantojot dzimumu perspektīvu saskaņā ar ES prioritātēm. Cita starpā tās ietver arī sieviešu aizsardzību pret visa veida vardarbību, pieejamu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu, sieviešu taisnīgu pārstāvību darba tirgū, sieviešu līderības aizstāvēšanu un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu ar izglītības palīdzību.

“Es ceru, ka pēc gada varēšu teikt, ka EESK klātbūtne UNCSW ir palīdzējusi šīs prasības paust spēcīgāk. Mēs varam un mums vajadzētu būt kritiskiem. Mums ir vajadzīgi pilsoniskās sabiedrības, ieinteresēto personu, NVO un iestāžu kritiskie viedokļi, kas vērsti uz šo kolektīvo un kopīgo mērķi – vienlīdzīgāku Eiropu un vienlīdzīgāku pasauli. Mēs varam un mums vajadzētu rādīt turpmāko ceļu,” sacīja Komitejas priekšsēdētājs Röpke. EESK ietilpa ES delegācijā, ko pārstāvēja ES prezidentvalsts. Kopā ar Eiropas Parlamentu tai bija novērotāja loma. EESK delegācijā līdz ar priekšsēdētāju bija šādi locekļi: Christa Schweng, Mariya Mincheva, Cinzia del Rio, Maria Nikolopoulou, Chiara Corazza un Sif Holst, EESK grupas “Līdztiesība” priekšsēdētājs. (ll)

Nāc pie mums EESK Atvērto durvju dienā 4. maijā!

Atzīmē savā kalendārā sestdienu, 2024. gada 4. maiju, kad Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ver durvis katru gadu rīkotajā ES iestāžu Atvērto durvju dienā! Mēs godinām Eiropas demokrātiju un vēršam uzmanību uz jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tā ir izdevība uzzināt vairāk par Eiropas Savienību un pilsonisko sabiedrību un atklāt, kā tavs viedoklis un tava balss var ietekmēt Eiropas nākotni.

Kāpēc Atvērto durvju dienā ieteicams apmeklēt EESK?

• Jacques Delors ēka: iepazīsti ikonisko EESK ēku Belliard ielā, kurā atrodas Eiropas pilsoniskās sabiedrības centrs! Pārliecinies klātienē, kā darba devēju, darba ņēmēju, vides aktīvistu, patērētāju un citu grupu pārstāvji piedalās ES politikas veidošanā.
• Interaktīva mācīšanās: iesaisties spraigās debatēs ar EESK locekļiem par sev tuviem tematiem. Uzzini, kā sociālais dialogs veido ES tiesību aktus un kā tavs viedoklis var tikt sadzirdēts. 
• Pasākumi visu vecumu apmeklētājiem: izbaudi dinamisku atmosfēru ar lielisku dzīvo mūziku, interaktīvām spēlēm, kurās var pārbaudīt savas zināšanas par ES, un vismazāko apmeklētāju grimēšanu. Saņem piemiņas velti, ļauj karikatūristam uzzīmēt savu portretu un iemūžini brīdi ar jautru foto automātiskajā kabīnē.
• Izsmeļošas debates: gūsti tiešu priekšstatu par EESK lomu ilgtspējīgas, pārticīgas un iekļaujošas Eiropas visiem veidošanā. Izmanto iespēju iesaistīties īsās un kodolīgās diskusijās ar EESK locekļiem par konkrētiem tematiem, kas tev ir svarīgi. Tā ir vienreizēja izdevība gūt vērtīgu ieskatu, kas notiek Eiropas politikas veidošanas centrā.
• Pilsoniskās sabiedrības spēks: atklāj, kā EESK strādā, lai pārvarētu plaisu starp iedzīvotājiem un ES. Atklāj, kā dažādu viedokļu paudēji spēj vienoties, lai iestātos par sociālo taisnīgumu, vides aizsardzību un it īpaši par daudz spēcīgāku Eiropas Savienību.

Svētki uz diviem riteņiem!

Īpašs pārsteigums 4. maijā būs velosipēdistu grupas ierašanās EESK. Daži šie apņēmīgie EESK locekļi un citi aktīvisti no Francijas uz Briseli būs mērojuši 500 km, lai vairotu informētību par Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Nāc ar mums viņus sagaidīt Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā un uzzināt vairāk par viņu iedvesmojošo misiju, braucienu un ceļā pārvarētajām grūtībām.

Tas ir vairāk nekā tikai apmeklējums – tas ir piedzīvojums

EESK Atvērto durvju diena ir jūsu iespēja izveidot saikni ar Eiropu, godināt demokrātiju un atklāt pilsoniskās sabiedrības spēku. Vienalga, vai esi pārliecināts ES entuziasts, eiroskeptiķis vai zinātkārs jaunpienācējs, EESK varēs visiem kaut ko piedāvāt. Nāc uzzini, iemācies un gūsti jaunu pieredzi pašā Eiropas demokrātijas centrā!

Turpini sekot līdzi sīkākai informācijai tiešsaistē

Iepriekšēja reģistrācija nav nepieciešama. Nākamajās nedēļās sniegsim plašāku informāciju par konkrētiem pasākumiem un īpaši aizraujošiem notikumiem. Seko mums sociālajos medijos un apmeklē mūsu tīmekļa vietni (www.eesc.europa.eu/openday), lai uzzinātu jaunāko informāciju.

Nepalaid garām šo unikālo izdevību iepazīt Eiropas Savienību no pirmavota! (cg)

#EuropeDay #UseYourVote

27. februārī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs Oliver Röpke un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola parakstīja saprašanās memorandu par sadarbību Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšdarbos.

Šīs partnerības mērķis ir Eiropas vēlēšanu popularizēšanas nolūkā padziļināt sadarbību starp abām iestādēm, palielināt vēlētāju aktivitāti, it īpaši mudināt balsot gados jaunus cilvēkus, kuri nebalso un kuriem šīs būs pirmās vēlēšanas, kā arī novērst informācijas sagrozīšanu.

Iestādes ir vienojušās izveidot sadarbību vēlēšanu komunikācijas jomā, koordinēt tādus pasākumus kā atvērto durvju diena un Pilsoniskās sabiedrības nedēļa, kā arī dalīties ar informāciju platformās “together.eu” un “Ko manā labā dara Eiropa”.

EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke noslēgto vienošanos komentēja šādi: “Eiropas vēlēšanas būs pārbaudījums Eiropas demokrātijai. EESK var piedāvāt platformu pilsoniskai sabiedrībai, lai tā varētu atbalstīt demokrātiju. Es augstu novērtēju šodien ar Eiropas Parlamentu noslēgto saprašanās memorandu, jo tas dod mums iespēju, gatavojoties vēlēšanām, uzņemties aktīvāku lomu un diskusijās ar vēlētājiem palielināt viņu aktivitāti. EESK un Eiropas Parlaments ir partneri un sabiedrotie.”

Memorandā ir uzskaitītas tās jomas, kurās, gatavojoties 2024. gada Eiropas vēlēšanām, sadarbība starp EESK un Eiropas Parlamentu būtu jāturpina un jāstiprina. (kn/ll)

Mēs ar gruzīņu-franču žurnālistu Régis Genté aprunājāmies par jautājumiem, kas rada lielas bažas saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām: galēji labējo, nemotivēto gados jauno vēlētāju skaita pieaugums un dezinformācija. Régis Genté specializējas postpadomju reģiona politikā un sniedz ziņojumus plašsaziņas medijiem Radio France Internationale, France 24 TV un Le Figaro.

EESK Info: Vai uzskatāt, ka galēji labējo partiju skaita pieaugums visā Eiropā ietekmēs Eiropas vēlēšanu rezultātus?

Vispār neesmu eksperts galēji labējo jautājumos Eiropā, bet, raugoties uz aptaujām, kas tagad tiek veiktas manā valstī (Francijā), man jāatzīst, ka galēji labējie ir priekšgalā. Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir politisks līdzeklis, ar kura palīdzību Eiropas pilsoņi var paust vai nodot vēstījumu par savu valsti politiķiem. Eiropas iedzīvotāji vispirms domā par politisko situāciju savā valstī un tikai pēc tam — par situāciju Eiropā. Tāpēc galēji labējās partijas, iespējams, ietekmēs šīs vēlēšanas, ņemot vērā, ka aizvien aktuālāks paliek jautājums “suverenitāte pret Eiropas integrāciju”.

Vai uzskatāt, ka jaunieši ir motivēti piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās?

Atbildēšu kā parasts pilsonis, kurš 22 gadus ir dzīvojis postpadomju teritorijā, un kā persona, kas bieži runā arī ar Eiropas jauniešiem. Uzskatu, ka viņiem nav lielas motivācijas piedalīties vēlēšanās. To pašu novēroju Gruzijā, kur dzīvoju. Jaunieši tur ir politizēti, bet ne par labu valdību atbalstošai partijai vai opozīcijai. Viņi vēlas iesaistīties savas valsts politiskajā dzīvē, bet atsakās balsot, jo neviena no partijām un to vadītājiem viņus patiesi nepārstāv. Tā ir interesanta nostāja, ko es cienu, jo tā var pavērt durvis, lai politiku padarītu atšķirīgu, plašāku nekā tikai pārstāvības demokrātija un partijas. Tomēr tajā pašā laikā politikas joma tiek atstāta politiķu un dažādu politisko spēku ziņā... neiesaistot jauniešus.

Cik dziļi dezinformācija var ietekmēt vēlētājus gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās?

Dezinformācija būs veiksmīga, ja tās mērķis būs vājš — šajā gadījumā tie esam mēs, eiropieši. Krievijas dezinformācija nerada problēmas; tā izmanto jau esošās problēmas. Un mēs visi saprotam, ka mūsu sabiedrība pašlaik piedzīvo dziļu politisku un morālu krīzi. Tas nozīmē, ka diemžēl ir pamats dezinformācijas efektivitātei. Taču es uzskatu, ka mēs kā eiropieši un pasaules pilsoņi tagad esam visi vairāk izglītoti un pieredzējuši, kā attiekties pret ziņām sociālajos medijos. Pēdējo desmit gadu laikā esam daudz mācījušies. Mēs zinām nedaudz labāk, kā filtrēt ziņas sociālo mediju platformās, jo apzināmies, ka tās kalpo par spēļu laukumu manipulācijām un viltus ziņām. Mums nevajadzētu būt pārāk pesimistiskiem, jo tas jau mūs ir padarījis par dezinformācijas upuriem. Sabiedrība vairs nav naiva, un cilvēki apzinās, ka valstis un citi politiskie dalībnieki var izmantot sociālos tīklus, lai manipulētu ar sabiedrisko domu. Manuprāt, sociālajos medijos aktīvi darbojas tikai mazākums cilvēku; lielākā daļa iedzīvotāju, kas ir izglītoti, bieži vien klusē. Un šis lielais cilvēku skaits neabsorbē ikvienu savādu lietu, kas rakstīta sociālajos medijos.