EESK Darba devēju grupas loceklis Antonio García Del Riego
Eiropai pienācis kritisks brīdis, jo tā saskaras ar vēsturiskiem pārbaudījumiem — sākot ar zaļo pārkārtošanos un beidzot ar karu pie tās robežām un globālās konkurences saasināšanos. Lai varētu tikt galā ar šiem izaicinājumiem, nepietiks tikai ar politiskām deklarācijām. Būs vajadzīgi līdzekļi un spēja tos mobilizēt, novirzīt un vairot. Īsāk sakot, būs vajadzīga spēcīga, konkurētspējīga un autonoma finanšu sistēma. Diemžēl mūsu rīcībā tādas nav.
EESK Darba devēju grupas loceklis Antonio García Del Riego
Eiropai pienācis kritisks brīdis, jo tā saskaras ar vēsturiskiem pārbaudījumiem — sākot ar zaļo pārkārtošanos un beidzot ar karu pie tās robežām un globālās konkurences saasināšanos. Lai varētu tikt galā ar šiem izaicinājumiem, nepietiks tikai ar politiskām deklarācijām. Būs vajadzīgi līdzekļi un spēja tos mobilizēt, novirzīt un vairot. Īsāk sakot, būs vajadzīga spēcīga, konkurētspējīga un autonoma finanšu sistēma. Diemžēl mūsu rīcībā tādas nav.
Finanses ir mūsdienu ekonomikas asinsrite. Jaunas rūpnīcas, elektrotransportlīdzekļi, slimnīcu paplašināšana vai tīro tehnoloģiju jaunuzņēmumu darbības uzsākšana vienmēr ir atkarīga no tā, vai kāds uzņemas risku un to finansēs. Un Eiropā šis “kāds” bieži vien ir banka. MVU, kas veido 99 % no ES uzņēmumiem, ir lielā mērā atkarīgi no banku kredītiem, kas nodrošina izaugsmi, ieguldījumus un eksportu. Tomēr tieši šīs iestādes, kas veido mūsu finansēšanas ekosistēmas pamatu, apdraud pārmērīga konkurence un pārmērīgs regulējums.
Eiropa bieži runā par “stratēģisko autonomiju” enerģētikas, aizsardzības un digitālās infrastruktūras jomā, taču reti sarunās piemin finansiālu autonomiju. Par to vajadzētu runāt.
Pašlaik vairāk nekā 60 % ieguldījumu pakalpojumu Eiropā sniedz tikai četras ASV bankas. Gaidāmie “Bāzele IV” noteikumi tiks pilnībā piemēroti Eiropas Savienībā, bet ne ASV, Apvienotajā Karalistē un Japānā. Šī asimetrija rada Eiropas bankām neizdevīgus konkurences apstākļus. Ja vēlamies, ka Eiropas bankas finansē divējādo pārkārtošanos un atbalsta stratēģiskas nozares, tām vajadzīgi vienlīdzīgi konkurences nosacījumi.
Kapitāla tirgu savienībai jāvirzās tālāk par retoriku un jākļūst par reālu vienoto tirgu uzkrājumiem un ieguldījumiem. Lai to panāktu, mums vajadzīgs pārdomāts, samērīgs un veicinošs regulējums, kas aizsargā stabilitāti un patērētājus un veicina izaugsmi un konkurētspējas uzlabošanu. Tas nozīmē, ka vajadzīgs:
samērīgums;
tehnoloģiskā neitralitāte un
uz rezultātiem balstīti noteikumi.
Eiropa nedrīkst atļauties būt naiva. Pasaulē, ko arvien vairāk ietekmē varas politika un ekonomikas bloki, finansiālā ietekme nodrošina suverenitāti. Amerikas Savienotās Valstis un Ķīna to saprot. Mums arī tas būtu jāsaprot.
“Mēs mācām skolēniem, ka fakti ir jāpārbauda, bet viedokļi būtu cieņpilni jāapspriež. Patiešām kritiska domāšana respektē viedokļu daudzveidību,” saka Richard Vaško no Slovākijas Debašu apvienības, kas rīko kritiskas domāšanas olimpiādes un kam tika piešķirta EESK balva pilsoniskajai sabiedrībai par polarizācijas apkarošanu. Richard Vaško, kura projekts ieguva pirmo vietu, ar mums runāja par olimpiādēm un to, kāpēc kritiskās domāšanas mācīšana ir būtiska mūsdienu polarizētajā un dezinformācijas pārņemtajā pasaulē.
“Mēs mācām skolēniem, ka fakti ir jāpārbauda, bet viedokļi būtu cieņpilni jāapspriež. Patiešām kritiska domāšana respektē viedokļu daudzveidību,” saka Richard Vaško no Slovākijas Debašu apvienības, kas rīko kritiskas domāšanas olimpiādes un kam tika piešķirta EESK balva pilsoniskajai sabiedrībai par polarizācijas apkarošanu. Richard Vaško, kura projekts ieguva pirmo vietu, ar mums runāja par olimpiādēm un to, kāpēc kritiskās domāšanas mācīšana ir būtiska mūsdienu polarizētajā un dezinformācijas pārņemtajā pasaulē.
Vai Jūs varētu aprakstīt kādu spēli vai kritiskās domāšanas olimpiādes kārtu? Vai varat minēt uzdevuma vai jautājuma piemēru?
Skolas un reģiona kritiskās domāšanas olimpiādes kārtā skolēni kārto vienas līdz divas stundas ilgu pārbaudes darbu, viņiem tiek nodrošināta neierobežota piekļuve internetam un tiešsaistes faktu pārbaudes rīkiem un viņi risina vairākus uzdevumus. Uzdevumi ir vērsti uz medijpratību, manipulāciju un neobjektivitātes atklāšanu, datu un pētījumu interpretēšanu, loģiskas neatbilstības konstatēšanu un savu argumentu formulēšanu.
Piemēram, nesenā olimpiādes kārtā skolēniem bija jāargumentē, vai, viņuprāt, “drošības kameras būtu jāuzstāda skolās, lai palielinātu drošību”. Tas ir aktuāls Slovākijas sabiedrībā apspriests jautājums. Vēl viens uzdevums bija analizēt izplatītu “TikTok” video, kas popularizē sazvērestības teoriju par Taylor Swift, un identificēt sazvērnieciskai domāšanai raksturīgās iezīmes. Trešajā uzdevumā dalībniekiem bija jāizlemj, kuru no diviem video ir veidojis MI un kurš ir autentisks.
Ko Jūs mēģināt ar kritiskās domāšanas olimpiādēm panākt? Kas Jūs pamudināja sākt šo projektu?
Mūsu mērķis ir palīdzēt skolēniem vecumā, kad viņi sāk izmantot sociālos medijus un patērē digitālo saturu, un attīstīt viņu prasmes kritiski, atbildīgi un apdomīgi orientēties šajā vidē. Saņemot regulāras atsauksmes pēc katras kārtas un gatavošanās procesā izmantojot pieejamos e-mācību kursus, skolēni iegūst pārnesamus paradumus un rīkus, ko viņi pēc tam var izmantot ikdienā. Visbeidzot mūsu mērķis ir attīstīt jauno paaudzi, kas ir informēta, noturīga pret dezinformāciju un spēj veidot uz faktiem balstītu un konstruktīvu dialogu.
Mēs sākām šo projektu, reaģējot uz kritisko trūkumu mūsu izglītības sistēmā: medijpratība un kritiskā domāšana joprojām ir ļoti nepietiekami pārstāvētas oficiālajās mācību programmās. Vairāk nekā puse Slovākijas skolēnu nekad nemācās, kā novērtēt, vai informācija ir ticama. Tikai 16 % Slovākijas jauniešu regulāri pārbauda mediju sniegto informāciju. Tāpēc 56 % iedzīvotāju mēdz ticēt sazvērestības teorijām vai visīstākajiem meliem. Mēs vēlējāmies to mainīt, ieviešot mērogojamu un ietekmīgu pasākumu visas valsts skolās.
Kāpēc, Jūsuprāt, kritiskās domāšanas attīstīšana ir tik svarīga pašreizējā kontekstā? Vai mums ir cerība uzvarēt karā pret viltus ziņām?
Viltus ziņas vienmēr ir pastāvējušas, taču pašlaik mēs dzīvojam nepieredzētā informācijas pārslodzes laikmetā. Sociālie mediji ir galvenais informācijas avots daudziem jauniešiem, un ikviens var viegli izplatīt dezinformāciju, maldinošu informāciju vai naida runu. Zināšanas par to, kā filtrēt un orientēties šajā haotiskajā informācijas vidē, ir kļuvušas par būtisku dzīves prasmi.
Tomēr mēs nekad pilnībā neuzvarēsim karā pret viltus ziņām — tas ir kustīgs mērķis, kas pastāvīgi mainās. Taču tas, ko mēs varam darīt, ir nodrošināt jauniešiem instrumentus, lai viņi varētu labāk orientēties šajā vidē, uzdot labus jautājumus un domāt, pirms viņi kopīgo.
Vai esat saņēmis atsauksmes par savu projektu? Vai varat minēt kādu piemēru?
Pēc katras kārtas mēs apkopojam detalizētas atsauksmes, un atbildes ir ļoti pozitīvas. Piemēram, 93 % skolotāju, kuru skolēni piedalījās olimpiādē, teica, ka tā palīdz veidot skolēnu noturību pret dezinformāciju un maldinošiem jokiem. Turklāt mūsu patērētāju lojalitātes rādītājs, kas ir svarīgs lietotāju apmierinātības rādītājs, pēdējā kārtā sasniedza +76, un tas ir izcils sasniegums.
Ko Jūs ieteiktu darīt citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai ar šādām darbībām un programmām gūtu panākumus?
Katra valsts un apstākļi ir atšķirīgi, un vietējās organizācijas labāk zina, kas dos vislielāko labumu valsts kopienām. Tomēr minēšu šādus principus, kas mums daudz palīdzējuši.
Pirmkārt un pats svarīgākais ir tas, ka mēs nestāstām jauniešiem, kā domāt. Patiesi kritiska domāšana respektē viedokļu daudzveidību. Ja skolēni jutīs, ka viņu viedoklis tiek ignorēts vai uzspiests, viņi zaudēs interesi. Mēs mācām viņiem, ka fakti ir jāpārbauda, bet viedokļi būtu cieņpilni jāapspriež.
Otrkārt, būtiska nozīme ir pieejamībai un iekļautībai. Ja “burbuli nepārsprādzināsim” un aprobežosimies tikai ar elites skolām, mums nebūs reālas ietekmes. Mūsu programma ir bezmaksas, tikai tiešsaistē, viegli piekļūstama un pieejama arī mūsu lielākās etniskās minoritātes valodā. Šogad 53 % dalībnieku bija no arodizglītības vidusskolām.
Treškārt, jāapsver mērogojamība jau no paša sākuma un jāizmanto jaunas tehnoloģijas, lai to sasniegtu. Mēs izmantojam mākslīgo intelektu, lai novērtētu brīvās atbildes. Tas mums dod iespēju nodrošināt skolēniem augstvērtīgu izglītojošu pieredzi un neizmantot pārbaudes darbus ar atbilžu variantiem. Digitālais laikmets ir radījis nopietnas problēmas, taču tas mums dod arī efektīvus instrumentus to risināšanai.
Richard Vaško kopš 12 gadu vecuma ir Slovākijas Debašu apvienības (SDA) biedrs. Mācoties vidusskolā, viņš uzvarēja Slovākijas Nacionālajā debašu līgā un pārstāvēja Slovākiju Pasaules Skolu debašu čempionātā. Varvikas Universitātē (Apvienotā Karaliste) viņš sasniedza labākos rezultātus savā kursā, ieguva augstāko izglītību studiju virzienā “Tiesības, politika un filozofija” un tagad studē Kembridžas Universitātē, kur cenšas iegūt maģistra grādu studiju virzienā “Zināšanas, vara, politika”.
Kopš 2021. gada Richard Vaško strādā Slovākijas Debašu apvienībā, kur viņš nodibināja un tagad koordinē kritiskās domāšanas olimpiādi. Viņš arī sadarbojas ar Slovākijas Izglītības ministrijas Stratēģiskās komunikācijas grupu (StratCom) un ir viens no autoriem, kas Valsts izglītības un jaunatnes institūtam sagatavoja pedagogu medijpratības apmācības rokasgrāmatas. Viņš veic pētījumus un sadarbojas ar Mathias Bel Institute (nevalstisku organizāciju, kuras darbība vērsta uz etniskajām minoritātēm un marginalizētām romu kopienām Slovākijā), lai organizētu etniski daudzveidīgu vasaras skolu nelabvēlīgā situācijā esošiem bērniem.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir aicinājusi Eiropas Komisijas 2025. gada darba programmā – kurā izklāstītas ES leģislatīvās un politikas prioritātes – koncentrēties uz ekonomikas noturību, sociālo taisnīgumu un ilgtspēju. Plenārsesijā notikušajās debatēs, piedaloties ekonomikas un produktivitātes komisāram Valdim Dombrovskim, EESK – kurai ir būtiska loma darba programmas veidošanā – atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos palīdzēt izstrādāt programmu, kas risina neatliekamas problēmas, vienlaikus veidojot iekļaujošāku un nākotnē vērstu Eiropas Savienību.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir aicinājusi Eiropas Komisijas 2025. gada darba programmā – kurā izklāstītas ES leģislatīvās un politikas prioritātes – koncentrēties uz ekonomikas noturību, sociālo taisnīgumu un ilgtspēju. Plenārsesijā notikušajās debatēs, piedaloties ekonomikas un produktivitātes komisāram Valdim Dombrovskim, EESK – kurai ir būtiska loma darba programmas veidošanā – atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos palīdzēt izstrādāt programmu, kas risina neatliekamas problēmas, vienlaikus veidojot iekļaujošāku un nākotnē vērstu Eiropas Savienību.
2024. gada decembrī EESK iepazīstināja ar savu ieguldījumu darba programmā ar tēmu “Kopā uz priekšu: drosmīgāka, vienkāršāka, ātrāka Savienība”. Šā redzējuma mērķis ir risināt ES ekonomiskās un ģeopolitiskās problēmas. Ik gadu, rīkojot plašas apspriešanās un sniedzot ieteikumus, EESK precizē darba programmu, lai nodrošinātu, ka tā vislabāk kalpo Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke atzinīgi novērtēja spēcīgo sadarbību ar Eiropas Komisiju. Atzīstot Komisijas centienus, viņš aicināja īstenot vērienīgāku un iekļaujošāku pieeju. “Mēs arī turpmāk esam apņēmības pilni veidot politiku, kas veicina ekonomikas stabilitāti, sociālo taisnīgumu un demokrātiskās vērtības,” viņš sacīja.
ValdisDombrovskis vēlreiz apstiprināja, ka Komisijas darba programmas nākamajiem pieciem gadiem mērķis ir palielināt ekonomikas konkurētspēju un drošību. “Rīcība birokrātijas mazināšanai ir svarīgs elements, lai veidotu šo konkurētspējīgāko Eiropu. Mūsu vienkāršošanas programmas mērķis ir nodrošināt, ka mūsu noteikumi palīdz – nevis kavē – sasniegt mūsu ekonomiskos, sociālos, vidiskos un drošības mērķus,”viņš sacīja.
Galvenās prioritātes 2025. gadam
Ekonomikas izaugsme un konkurētspēja
Darba programmā galvenā uzmanība ir pievērsta strukturālajām reformām, jaunajai daudzgadu finanšu shēmai (DFS) un spēcīgākiem kapitāla tirgiem. EESK atbalsta plašāku pieeju ekonomikas noturībai, vēršoties pret lēnu izaugsmi, dzīves dārdzības krīzi un pieaugošo ģeopolitisko nenoteiktību.
Lietpratīgāks regulējums, ne tikai mazāk
EESK atbalsta Komisijas apņemšanos samazināt administratīvo slogu, taču brīdina, ka regulējuma vienkāršošana nedrīkst notikt uz sociālās aizsardzības vai vidisko standartu rēķina.
Inovācijas un ieguldījumu veicināšana
Darba programmā, kurā liels uzsvars likts uz digitālajiem tīkliem, MI un kvantu tehnoloģijām, prioritāte ir piešķirta ES tehnoloģiskajai līderībai. EESK mudina Komisiju radīt apstākļus, kas novērstu kapitāla aizplūšanu un veicinātu ilgtermiņa ieguldījumus Eiropā.
Taisnīgāka un zaļāka Eiropa
Pievēršoties tādiem izaicinājumiem kā prasmju trūkums, pārtikas nodrošinājums un ilgtspējīgs finansējums, darba programmas mērķis ir stiprināt sociālo un vidisko ilgtspēju. EESK uzsver, cik svarīgas ir rīcībpolitikas, kas veicina sociālo kohēziju un taisnīgu digitālo pārkārtošanos.
Gatavošanās paplašināšanās procesam un nākotnei
Eiropas Savienībai gatavojoties gatavojas iespējamai paplašināšanai pēc 2028. gada, darba programmā ir izklāstīti finansiālās un politiskās stabilitātes plāni. EESK uzstāj, ka jāintegrē pilsoniskās sabiedrības perspektīvas, lai nodrošinātu, ka rīcībpolitikas atbilst visu eiropiešu vajadzībām. (tk)
Astoņpadsmitgadīgā aktīviste no Ukrainas Yevheniia Senyk, kas piedalījās 2025. gada pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”, saka, ka Ukrainas jaunieši, kuri katru dienu piedzīvo bombardēšanu un kuru galvenais mērķis ir izdzīvošana, nevar atļauties domāt par tālāku nākotni. Viņa stāsta par to, kā karš ietekmējis Ukrainas jauniešu organizācijas un kāpēc ir svarīgi dot viņiem iespēju paust savu viedokli uz Eiropas skatuves.
Astoņpadsmitgadīgā aktīviste no Ukrainas Yevheniia Senyk, kas piedalījās 2025. gada pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”, saka, ka Ukrainas jaunieši, kuri katru dienu piedzīvo bombardēšanu un kuru galvenais mērķis ir izdzīvošana, nevar atļauties domāt par tālāku nākotni. Viņa stāsta par to, kā karš ietekmējis Ukrainas jauniešu organizācijas un kāpēc ir svarīgi dot viņiem iespēju paust savu viedokli uz Eiropas skatuves.
Kā, Jūsuprāt, pēdējos trīs gados jūsu organizāciju ietekmējis karš Ukrainā un kā mainījusies jūsu darbība?
2013. gadā izveidotās Sociālās demokrātijas platformas mērķis ir aizsargāt tādas vērtības kā brīvība, solidaritāte, vienlīdzība un taisnīgums, jo uzskatām, ka tās ir vissvarīgākās vērtības, kas dod iespēju veidot progresīvu nākotni Ukrainā. Mums ir arī daudz filiāļu ārvalstīs, lai saglabātu to ārzemēs dzīvojošo ukraiņu jauniešu aktivitāti, kuri bija spiesti pamest savas mājas.
Pirmkārt, karš ir ietekmējis reģionālo nodaļu darbu, jo mums ir daudz nodaļu, piemēram, Odesā un Zaporižjā, kas atrodas ļoti tuvu frontes līnijai, un cilvēki tur katru dienu piedzīvo bombardēšanu. Viņiem ir grūti domāt par pasākumu rīkošanu, ja viņu galvenais mērķis ir vienkārši izdzīvot. Katru dienu piedzīvotā bombardēšana ietekmē jauniešus visā valstī, un jūs nevarat atļauties domāt par tālāku nākotni, jo nezināt, kas notiks rīt vai pat kas notiks pēc divām stundām.
Turklāt kara dēļ finanšu situācija Ukrainā ir nestabila, un tāpēc jauniešiem trūkst darba. Jauniešiem ir jāatrod darbs, vienlaikus cenšoties arī mācīties un iesaistīties jauniešu organizācijās, un to ir grūti apvienot.
Pēc iebrukuma daudzi jaunieši sāka cīnīties pret Krievijas agresiju ar ieročiem rokās, nevis ar darbību jauniešu padomēs vai jauniešu organizācijās. Tādēļ jauniešiem nav politiskas pieredzes. Nākotnē būs grūti nodrošināt, ka visi var pienācīgi piedalīties politikas veidošanā.
Sociālās demokrātijas platforma sniedz bezmaksas neformālu politisko izglītību, lai nodrošinātu, ka jaunieši zina, kā viņi var ietekmēt politiku reģionu un valsts līmenī.
Kāpēc, Jūsuprāt, ir svarīgi, ka jaunatnes organizācijas vai šo organizāciju pārstāvji var piedalīties tādos pasākumos kā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”?
Pirmkārt, šie starptautiskie pasākumi rāda ukraiņiem, ka Eiropa mūs nav aizmirsusi. Mums ir svarīgi būt šeit, paust savu viedokli, pajautāt citiem par viņu pieredzi un aizvest jaunas idejas uz mūsu valsti.
Tas arī parāda, ka mēs spējam un esam apņēmības pilni kļūt par Eiropas Savienības daļu, jo, ja mēs esam šeit, tad Eiropas jaunieši var mūs uzklausīt un mēs varam uzklausīt viņus. Tā ir mūsu visu partnerība.
Kāds atbalsts un palīdzība, Jūsuprāt, jauniešiem ir vajadzīga, lai iedrošinātu viņus turpināt iesaisti jaunatnes darbā un jaunatnes kampaņās?
Uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir ļoti svarīgi apspriesties ar Ukrainas jauniešiem. Manuprāt, ja Eiropas Savienība arī turpmāk mums nodrošinās šādas iespējas paust viedokli ES politikas veidošanā, mēs nonāksim pie kopīgiem secinājumiem, kas būs izdevīgi abām pusēm, jo mēs esam daļa no Eiropas, un tāpēc mums jānonāk pie kopīgiem secinājumiem visās politikas jomās. Turklāt, ja Eiropas Savienība turpinās sniegt finansiālu atbalstu Ukrainas jauniešiem, lai viņi varētu piedalīties tādos pasākumos kā šis, tas mudinās viņus turpināt iesaisti politikā, jo finansiālais slogs vairs nebūs tik liels šķērslis dalībai.
Yevheniia Senyk ir aktīviste no Sociālās demokrātijas platformas, kas ir Ukrainas Valsts jaunatnes padomes dalīborganizācija. Viņa ir starptautisko attiecību studente Ļvovas Politehniskajā valsts universitātē.
Septiņpadsmit gadus vecais skolēns Adam Mokhtari bija viens no Īrijas pārstāvjiem pasākumā“Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!” (YEYS), kas notika martā Briselē un kuras tēma bija “Dot vārdu jauniešiem”. Pēc tā viņš iepazīstināja ar YEYS ieteikumiem EESK Pilsoniskās sabiedrības nedēļā, kurā viņš uzstājās sesijā “Eiropas kursa kartēšana – no jauna savienot polarizētas sabiedrības grupas, izmantojot kopienā balstītu mācīšanos un pilsonisko izglītību”. Adams apraksta, kas viņam patika pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!”, un viņš dalās savā personīgajā stāstā, lai uzsvērtu, kāpēc viņš vēlas Eiropu, kurā ikviens jūtas iekļauts.
Septiņpadsmit gadus vecais skolēns Adam Mokhtari bija viens no Īrijas pārstāvjiem pasākumā“Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!” (YEYS), kas notika martā Briselē un kuras tēma bija “Dot vārdu jauniešiem”. Pēc tā viņš iepazīstināja ar YEYS ieteikumiem EESK Pilsoniskās sabiedrības nedēļā, kurā viņš uzstājās sesijā “Eiropas kursa kartēšana – no jauna savienot polarizētas sabiedrības grupas, izmantojot kopienā balstītu mācīšanos un pilsonisko izglītību”. Adams apraksta, kas viņam patika pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!”, un viņš dalās savā personīgajā stāstā, lai uzsvērtu, kāpēc viņš vēlas Eiropu, kurā ikviens jūtas iekļauts.
Adam Mokhtari
Sveiki, mans vārds ir Adam Mokhtari, un man bija pārsteidzoša pieredze, pārstāvot Īriju pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!” (YEYS) 2025. Aptuveni 90 jaunieši no visas Eiropas pulcējās, lai dalītos idejās un veidotu nākotni.
Visvairāk man patika darbs grupās, lai apspriestu svarīgus jautājumus un pieņemtu lēmumus. Man ļoti patika arī aktivitāte, kurā mēs pārmaiņus bijām klausītāji, runātāji un novērotāji, diskutējot par to, ko Eiropa katram no mums nozīmē personīgi. Katram no mums bija septiņas minūtes, lai runātu – un tas nodrošināja, ka ikviena balss tiek sadzirdēta.
Noslēgumā mēs vienojāmies par pieciem galvenajiem ieteikumiem. Tie ir šādi: padarīt valdības pārredzamākas un iesaistīt jauniešus, skolās mācīt aktīvu pilsoniskumu, nodrošināt vienlīdzību visiem, dot jauniešiem reālu ietekmi politikā un izstrādāt spēcīgu klimatrīcības plānu.
Man bija tas gods pārstāvēt visus “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!” dalībniekus EESK Pilsoniskās sabiedrības nedēļā, daloties mūsu ieteikumos ar politikas veidotājiem. Tas man parādīja, ka jauniešu balsis ir svarīgas!
Izglītības spēks
Izglītībai ir milzīga nozīme, palīdzot jauniešiem iesaistīties demokrātijā. Tā mūs māca kritiski domāt, atpazīt viltus ziņas un rīkoties. Bez manas skolas atbalsta man nebūtu bijusi šī iespēja. Tagad es vēlos mudināt arī citus iesaistīties.
Pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!” EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke un ES jaunatnes koordinatore Biliana Sirakova ieklausījās mūsu idejās un mudināja mūs turpināt veicināt pārmaiņas.
Mans stāsts un kāpēc iekļaušana ir svarīga
Esmu dzimis Īrijā, bet mani vecāki uz šejieni pārcēlās 90. gadu beigās. Kad viņi ieradās, viņi izjuta Īrijas tautas mīlestību un cieņu. Mamma un tētis man stāstīja, ka tolaik Īrijā bija ļoti maz daudzveidības. Neraugoties uz to, maniem vecākiem deviņdesmitajos gados klājās labi.
Esmu īrs un eiropietis. Man ir alžīriešu saknes. Dažkārt jūtos atšķirīgs no citiem, bet lielākoties es jūtos kā visi pārējie. Esmu daudz ko iemācījies no dažādām kultūrām, un, manuprāt, tas padara dzīvi labāku. Ja mēs visi būtu vienādi, būtu garlaicīgi. Tas viss ir saistīts ar atvērtību atšķirībām un izpratni par citiem.
Diemžēl daži migranti un jaunieši mūsdienās saskaras ar diskrimināciju, naidu un netaisnīgu attieksmi, ko var veicināt sociālie mediji. Tas ir jāmaina. Mani apbēdina to redzēt. Dažiem imigrantiem Īrijā tagad klājas slikti, viņi dzīvo uz ielas un tiek uzskatīti par problēmu. Tas nav viegli, un tas ir tik skumji.
Man ir paveicies mācīties skolās, kurās ikviens jūtas iekļauts, bet ne visiem jauniešiem ir šāda pieredze. Mums ir jānodrošina, lai visi jaunieši justos pieņemti un piederīgi, lai viņi nejustos atstumti vai atrauti no sabiedrības.
Labākas nākotnes veidošana
Lai Īriju un Eiropas Savienību padarītu iekļaujošāku, mums ir vajadzīga labāka izglītība par dažādām kultūrām un to, ko ES dara mūsu labā. Tas palīdzēs veidot izpratni un uzlabot iekļaušanu.
Mums ir vajadzīgi kopienas pasākumi, lai cilvēki varētu satikties un pozitīvi mijiedarboties. Vairāk jauniešu jāiesaista lēmumu pieņemšanā vietējā līmenī, pat jauniešu klubos, sporta klubos vai skolā, vai ES līmenī. Tādējādi viņi jutīsies iesaistīti sev svarīgās lietās. Parādiet jauniešiem, kā iesaistīties.
Mums ir nepieciešams ES atbalsts, lai iekļaušanu padarītu par prioritāti. Bija lieliski dzirdēt, ka iekļaušana ir EESK prioritāte.
Ko es vēlos Eiropai
Daudzi jaunieši neko daudz nezina par to, ko ES dara viņu labā. Eiropas Savienībai būtu jādara vairāk, lai mums palīdzētu iesaistīties politikā un balsošanā.
Es vēlos vienotu, taisnīgu un viesmīlīgu Eiropu, kurā ikviens jūtas iekļauts neatkarīgi no savas izcelsmes.
“Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” man parādīja, ka jaunieši var panākt pārmaiņas. Pat ja mūsu idejas netiek pieņemtas uzreiz, tās vismaz tiek uzklausītas. Kā īru jaunietis ar alžīriešu izcelsmi es jūtu, ka mana balss ir svarīga, un vēlos, lai tāda pati iespēja būtu arī citiem.
Izglītība var palīdzēt tuvināt cilvēkus, cīnīties pret diskrimināciju un dot jauniešiem iespēju paust savu viedokli. Es šo pieredzi paņemšu līdzi uz mājām un mudināšu iesaistīties arī citus. Nākotne ir mūsu rokās! Tā ir mūsu Eiropa, un mums ir iespēja paust savu viedokli!
Adam Mokhtari ir 17 gadus vecs skolēns no Īrijas. Viņš mācās Bremore Educate Together vidusskolā Balbriganā netālu no Dublinas. Adams aizrautīgi interesējas par ES un par to, kā padarīt sabiedrību iekļaujošāku un veiksmīgāku, piedalījās YEYS 2025 un bija YEYS pārstāvis šāgada Pilsoniskās sabiedrības nedēļā.
Atbildot uz priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas iniciatīvu par Eiropas Okeānu pakta izstrādi, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir sagatavojusi būtiskus ieteikumus, kā panākt, lai okeānu pārvaldības pieeja būtu visaptveroša un līdzsvarota. Komitejas redzējuma uzmanības centrā ir veselīgu un produktīvu okeānu nodrošināšana, ES zilās ekonomikas veicināšana, jūras pētniecības un inovācijas stiprināšana un jūras ekosistēmu saglabāšana nākamajām paaudzēm.
Atbildot uz priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas iniciatīvu par Eiropas Okeānu pakta izstrādi, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir sagatavojusi būtiskus ieteikumus, kā panākt, lai okeānu pārvaldības pieeja būtu visaptveroša un līdzsvarota. Komitejas redzējuma uzmanības centrā ir veselīgu un produktīvu okeānu nodrošināšana, ES zilās ekonomikas veicināšana, jūras pētniecības un inovācijas stiprināšana un jūras ekosistēmu saglabāšana nākamajām paaudzēm.
Zilās ekonomikas potenciāla atraisīšana
EESK norāda, ka ir svarīgi attīstīt stabilu un konkurētspējīgu zilo ekonomiku. Lai to īstenotu, ir jāvienkāršo tiesiskais regulējums, jānodrošina stratēģiskā autonomija, jāveicina inovācija un jāīsteno dekarbonizācija.
Tā kā mēs vēlamies, lai jūrniecības nozare nākotnē zeltu, mēs atbalstām steidzamus ieguldījumus dažādos e-degvielas veidos, atkrastes atjaunīgajā enerģijā un inovatīvās jūras tehnoloģijās. Turklāt spēcīga jūrniecības nozares kopas izveide ar skaidriem ilgtspējas mērķiem palīdzēs saglabāt Eiropas vadošo lomu jūras nozarēs. Tāpēc ir svarīgi izveidot “Zilās ekonomikas vērtības ķēžu industriālo aliansi” un stiprināt Eiropas Savienības Jūras drošības stratēģiju.
Papildus tam mēs iesakām izvērtēt, piemēram, pašreizējo kopējo zivsaimniecības politiku. Ilgtspējīga zveja būtu jāatbalsta pastāvīgi, savukārt jūras produktu jomā būtu jāsamazina atkarība. Uz importu būtu jāattiecina tādi paši sociālie un vides standarti. Turklāt EESK mudina Eiropas Komisiju līdz 2026. gadam izstrādāt ES rīcības plānu “zilās pārtikas” jomā.
Zināšanu par jūru, pētniecības un inovācijas uzlabošana
EESK aicina jūras pētniecībai un inovācijai piešķirt lielāku finansējumu un uzsver, ka jūrniecības nozarē ir vajadzīgs globāls zinātniskais komandas darbs un labākas tehnoloģijas. Šajā nolūkā mēs ierosinām izveidot zilās ekonomikas centrus un ES Okeānu observatoriju.
Okeānu ilgtspējai paredzēto investīciju un finansējuma palielināšana
Lai nodrošinātu atbalstu 14. ilgtspējīgas attīstības mērķim (dzīvība zem ūdens), mēs uzsveram nepieciešamību piesaistīt ievērojamu publisko un privāto finansējumu. Šajā nolūkā tādās ES finansēšanas programmās kā “Apvārsnis Eiropa” būtu jāizveido īpašas budžeta pozīcijas ar okeāniem saistītiem projektiem. Lai Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds varētu atbalstīt konkurētspējīgas un dekarbonizētas nozares, arī tam būtu jāsaņem lielāks finansiālais atbalsts.
Sociāli iekļaujoša un taisnīga pārkārtošanās
Noturīgā okeānu ekonomikā ir jābūt taisnīgai attieksmei pret jūrniecības nozares darbiniekiem. EESK iesaka veikt darbaspēka trūkuma novēršanas, paaudžu maiņas veicināšanas un pārkvalifikācijas iespēju nodrošināšanas pasākumus. Lai aizsargātu darba ņēmējus, it īpaši tos, kuri tehnoloģisko pārmaiņu dēļ nevar pāriet uz jaunām darbvietām, būtu jāievieš visaptverošas sociālā atbalsta sistēmas.
Veselīgu un noturīgu okeānu nodrošināšana
Mūsu okeānus apdraud klimata pārmaiņas, piesārņojums, plastmasa un cilvēka darbības intensitāte. Tāpēc mēs aicinām pastiprināt jūras atjaunošanu un aizsardzību, kā arī ilgtspējīgu saglabāšanu atbilstoši globālajām bioloģiskās daudzveidības saistībām. Arī ekonomikas stabilitātes un klimatnoturības nolūkā ir svarīgi arī sasniegt labu vides stāvokli. Papildus tam mums ir steidzami jāveic ieguldījumi zaļajā infrastruktūrā, piesārņojuma samazināšanā un Eiropas Klimatadaptācijas plānā un vienlaikus jāstiprina ES vadošā loma globālajā jūras pārvaldībā.
Visaptveroša okeānu pārvaldības satvara nodrošināšana
Lai, ievērojot mūsu planētas ierobežojumus, veicinātu ekonomisko labklājību, EESK aicina reģionālajā sadarbībā ar pašvaldībām saglabāt politikas saskaņotību. Komiteja mudina arī uzlabot starptautiskos nolīgumus, pastiprināt ES okeānu diplomātiju un izveidot īpašas uz jūrlietām vērstas darba grupas ES iestādēs.
Lai līdzsvarotu dažādas intereses, piemēram, atkrastes enerģijas izmantošanas paplašināšanu, zivsaimniecību un akvakultūru, EESK iesaka uzlabot arī jūras telpisko plānošanu. Mērķis ir veicināt līdzāspastāvēšanu un ilgtspēju un vienlaikus nodrošināt, lai saglabātos tradicionālās zvejnieku kopienas un tās tiktu iesaistītas lēmumu pieņemšanā.
