Atbildot uz priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas iniciatīvu par Eiropas Okeānu pakta izstrādi, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir sagatavojusi būtiskus ieteikumus, kā panākt, lai okeānu pārvaldības pieeja būtu visaptveroša un līdzsvarota. Komitejas redzējuma uzmanības centrā ir veselīgu un produktīvu okeānu nodrošināšana, ES zilās ekonomikas veicināšana, jūras pētniecības un inovācijas stiprināšana un jūras ekosistēmu saglabāšana nākamajām paaudzēm.
Atbildot uz priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas iniciatīvu par Eiropas Okeānu pakta izstrādi, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir sagatavojusi būtiskus ieteikumus, kā panākt, lai okeānu pārvaldības pieeja būtu visaptveroša un līdzsvarota. Komitejas redzējuma uzmanības centrā ir veselīgu un produktīvu okeānu nodrošināšana, ES zilās ekonomikas veicināšana, jūras pētniecības un inovācijas stiprināšana un jūras ekosistēmu saglabāšana nākamajām paaudzēm.
Zilās ekonomikas potenciāla atraisīšana
EESK norāda, ka ir svarīgi attīstīt stabilu un konkurētspējīgu zilo ekonomiku. Lai to īstenotu, ir jāvienkāršo tiesiskais regulējums, jānodrošina stratēģiskā autonomija, jāveicina inovācija un jāīsteno dekarbonizācija.
Tā kā mēs vēlamies, lai jūrniecības nozare nākotnē zeltu, mēs atbalstām steidzamus ieguldījumus dažādos e-degvielas veidos, atkrastes atjaunīgajā enerģijā un inovatīvās jūras tehnoloģijās. Turklāt spēcīga jūrniecības nozares kopas izveide ar skaidriem ilgtspējas mērķiem palīdzēs saglabāt Eiropas vadošo lomu jūras nozarēs. Tāpēc ir svarīgi izveidot “Zilās ekonomikas vērtības ķēžu industriālo aliansi” un stiprināt Eiropas Savienības Jūras drošības stratēģiju.
Papildus tam mēs iesakām izvērtēt, piemēram, pašreizējo kopējo zivsaimniecības politiku. Ilgtspējīga zveja būtu jāatbalsta pastāvīgi, savukārt jūras produktu jomā būtu jāsamazina atkarība. Uz importu būtu jāattiecina tādi paši sociālie un vides standarti. Turklāt EESK mudina Eiropas Komisiju līdz 2026. gadam izstrādāt ES rīcības plānu “zilās pārtikas” jomā.
Zināšanu par jūru, pētniecības un inovācijas uzlabošana
EESK aicina jūras pētniecībai un inovācijai piešķirt lielāku finansējumu un uzsver, ka jūrniecības nozarē ir vajadzīgs globāls zinātniskais komandas darbs un labākas tehnoloģijas. Šajā nolūkā mēs ierosinām izveidot zilās ekonomikas centrus un ES Okeānu observatoriju.
Okeānu ilgtspējai paredzēto investīciju un finansējuma palielināšana
Lai nodrošinātu atbalstu 14. ilgtspējīgas attīstības mērķim (dzīvība zem ūdens), mēs uzsveram nepieciešamību piesaistīt ievērojamu publisko un privāto finansējumu. Šajā nolūkā tādās ES finansēšanas programmās kā “Apvārsnis Eiropa” būtu jāizveido īpašas budžeta pozīcijas ar okeāniem saistītiem projektiem. Lai Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds varētu atbalstīt konkurētspējīgas un dekarbonizētas nozares, arī tam būtu jāsaņem lielāks finansiālais atbalsts.
Sociāli iekļaujoša un taisnīga pārkārtošanās
Noturīgā okeānu ekonomikā ir jābūt taisnīgai attieksmei pret jūrniecības nozares darbiniekiem. EESK iesaka veikt darbaspēka trūkuma novēršanas, paaudžu maiņas veicināšanas un pārkvalifikācijas iespēju nodrošināšanas pasākumus. Lai aizsargātu darba ņēmējus, it īpaši tos, kuri tehnoloģisko pārmaiņu dēļ nevar pāriet uz jaunām darbvietām, būtu jāievieš visaptverošas sociālā atbalsta sistēmas.
Veselīgu un noturīgu okeānu nodrošināšana
Mūsu okeānus apdraud klimata pārmaiņas, piesārņojums, plastmasa un cilvēka darbības intensitāte. Tāpēc mēs aicinām pastiprināt jūras atjaunošanu un aizsardzību, kā arī ilgtspējīgu saglabāšanu atbilstoši globālajām bioloģiskās daudzveidības saistībām. Arī ekonomikas stabilitātes un klimatnoturības nolūkā ir svarīgi arī sasniegt labu vides stāvokli. Papildus tam mums ir steidzami jāveic ieguldījumi zaļajā infrastruktūrā, piesārņojuma samazināšanā un Eiropas Klimatadaptācijas plānā un vienlaikus jāstiprina ES vadošā loma globālajā jūras pārvaldībā.
Visaptveroša okeānu pārvaldības satvara nodrošināšana
Lai, ievērojot mūsu planētas ierobežojumus, veicinātu ekonomisko labklājību, EESK aicina reģionālajā sadarbībā ar pašvaldībām saglabāt politikas saskaņotību. Komiteja mudina arī uzlabot starptautiskos nolīgumus, pastiprināt ES okeānu diplomātiju un izveidot īpašas uz jūrlietām vērstas darba grupas ES iestādēs.
Lai līdzsvarotu dažādas intereses, piemēram, atkrastes enerģijas izmantošanas paplašināšanu, zivsaimniecību un akvakultūru, EESK iesaka uzlabot arī jūras telpisko plānošanu. Mērķis ir veicināt līdzāspastāvēšanu un ilgtspēju un vienlaikus nodrošināt, lai saglabātos tradicionālās zvejnieku kopienas un tās tiktu iesaistītas lēmumu pieņemšanā.
Plaisu pārvarēšana: kā pilsoniskā sabiedrība var apkarot kaitīgu polarizāciju
Laikā, kad mūsu sabiedrība saskaras ar aizvien lielāku polarizāciju un mazinās uzticēšanās demokrātiskām iestādēm, pilsoniskajai sabiedrībai ir jāstājas pretī šim izaicinājumam. Polarizācija pati par sevi ne vienmēr ir negatīva; demokrātiskas debates sekmē dažādi viedokļi. Tomēr, ja polarizācija izraisa naidīgumu, dezinformāciju un šķelšanos, tā apdraud mūsu demokrātijas pamatus.
Plaisu pārvarēšana: kā pilsoniskā sabiedrība var apkarot kaitīgu polarizāciju
Laikā, kad mūsu sabiedrība saskaras ar aizvien lielāku polarizāciju un mazinās uzticēšanās demokrātiskām iestādēm, pilsoniskajai sabiedrībai ir jāstājas pretī šim izaicinājumam. Polarizācija pati par sevi ne vienmēr ir negatīva; demokrātiskas debates sekmē dažādi viedokļi. Tomēr, ja polarizācija izraisa naidīgumu, dezinformāciju un šķelšanos, tā apdraud mūsu demokrātijas pamatus.
Šāgada Pilsoniskās sabiedrības nedēļā mēs redzējām vērā ņemamus piemērus iniciatīvām, kas cīnās pret kaitīgu polarizāciju. Ar EESK balvu pilsoniskajai sabiedrībai ir izceltas organizācijas, kuras darbojas medijpratības, dezinformācijas apkarošanas un paaudžu dialoga veicināšanas jomā. Šāda veida projekti ir jāatbalsta, ja vēlamies veidot noturīgu un saliedētu sabiedrību.
Visā Eiropā ir vērojama arvien lielāka sabiedrības sadrumstalotība. Izaicinājumu ir daudz: ekonomiskā nevienlīdzība, sociālā atstumtība, digitālā dezinformācija un politiskais ekstrēmisms. Nesenais populistisko kustību pieaugums visā Eiropā, mediju plurālisma mazināšanās un sarūkoša uzticēšanās iestādēm parāda, kā polarizācija veicina neapmierinātību. Šīs tendences vājina demokrātiskās struktūras un grauj sociālo kohēziju. Šādos laikos pilsoniskā sabiedrība ir ne tikai demokrātiskā procesa dalībniece, bet arī tā ir tā noturības sargātāja.
Pilsoniskās sabiedrības organizācijas jau sen ir bijušas demokrātisko vērtību aizstāvības avangardā. Tās darbojas kā vidutājas, atspoguļojot dažādus viedokļus, cīnoties pret maldinošu informāciju un veicinot uz informāciju balstītas publiskas debates. Tās nodrošina platformu tiem, kuri jūtas neuzklausīti, un aizstāv iekļaujošu politiku, kas mazina, nevis padziļina plaisas. Īstenojot pilsonisko līdzdalību, uz faktiem balstītas diskusijas un iecietību atbalstošas iniciatīvas, pilsoniskā sabiedrība aktīvi cīnās pret šķelšanos veicinošiem spēkiem.
EESK ir stingri pārliecināta, ka līdzdalības un dialoga stiprināšana ir vienīgais veids, kā virzīties uz priekšu. Mēs ik dienu to redzam savā darbā – mūsu locekļi, kas pārstāv darba devējus, arodbiedrības un NVO, iesaistās spraigās diskusijās, taču vienmēr ar mērķi rast kopīgu pamatu. Mūsu spēks ir vienprātībā, un šis modelis ir jāpaplašina visā Eiropā.
Pilsoniskajai sabiedrībai jādod iespēja pilnvērtīgi piedalīties polarizācijas novēršanā. Tas nozīmē nodrošināt to piekļuvi finansējumam, aizsargāt to spēju brīvi darboties un veicināt vidi, kurā tiek atzīts un novērtēts to ieguldījums demokrātiskajā dzīvē. Ir jāstiprina līdzdalības mehānismi, izmantojot apspriešanos ar iedzīvotājiem, vietēja līmeņa iniciatīvas vai apspriešanās demokrātijas instrumentus, lai nodrošinātu, ka cilvēki jūtas iesaistīti lēmumu pieņemšanā.
Eiropas nākotne ir atkarīga no tā, vai tās iedzīvotāji jūtas pārstāvēti, iesaistīti un uzklausīti. Pilsoniskā sabiedrība nav demokrātijas papildinājums – tā ir tās mugurkauls. Šķelšanās tendenču apstākļos mums ir jānodrošina instrumenti, atzīšana un telpa, kas tai vajadzīga, lai tā varētu turpināt aizsargāt mūsu demokrātiskās vērtības. Veicinot dialogu, sekmējot sociālo iekļaušanu un apkarojot ekstrēmismu, pilsoniskā sabiedrība var būt spēks, kas polarizāciju no konflikta avota padara par konstruktīvu debašu un sociālā progresa virzītājspēku.
Strādāsim kopā, lai nodrošinātu, ka šķelšanās nenosaka mūsu nākotni. Tā vietā veidosim Eiropu, kurā viedokļu daudzveidība stiprina mūsu vienotību, kurā iesaistīšanās atjauno uzticēšanos un kurā pilsoniskā sabiedrība uzņemas vadošo lomu, lai pārvarētu plaisas.
Mēs lūdzām atzinuma (EESK) Pilsoniskās sabiedrības ieteikumi attiecībā uz Eiropas Okeānu paktu ziņotāju Javier Garat Pérez pastāstīt, kādi ir galvenie Komitejas ieteikumi Eiropas Komisijas iniciatīvai, kurā sniegts visaptverošs redzējums ar okeāniem saistītās politikas jomā. Kādi konkrēti pasākumi ir jāveic, lai aizsargātu okeānus no postījumiem un piesārņojuma un saglabātu to bioloģisko daudzveidību? Kas visvairāk apdraud okeānu labbūtību, un kādus risinājumus Komiteja ierosina?
Mēs lūdzām atzinuma (EESK) Pilsoniskās sabiedrības ieteikumi attiecībā uz Eiropas Okeānu paktu ziņotāju Javier Garat Pérez pastāstīt, kādi ir galvenie Komitejas ieteikumi Eiropas Komisijas iniciatīvai, kurā sniegts visaptverošs redzējums ar okeāniem saistītās politikas jomā. Kādi konkrēti pasākumi ir jāveic, lai aizsargātu okeānus no postījumiem un piesārņojuma un saglabātu to bioloģisko daudzveidību? Kas visvairāk apdraud okeānu labbūtību, un kādus risinājumus Komiteja ierosina?
Uzrunādams pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi 2025” dalībniekus, jaunatnes jautājumu eksperts un galvenais pasākuma referents Bruno Antonio ir atzinis, ka nekad iepriekš mums vēl nav bijusi tik izglītota jaunā paaudze ar tik lielu potenciālu, kurai būtu arī nācies dzīvot tik saspringtā laikā un tik dziļā neziņā par nākotni. “EESK Info” viņš stāsta par to, kā panākt, lai jauniešu viedoklis tiktu sadzirdēts, un kāpēc laikā, kad Eiropā palielinās diskriminācija un ksenofobija, ir tik svarīgi, lai nākamajās ES jaunatnes programmās jauniešiem joprojām tiktu mācīts par demokrātijas nozīmi.
Uzrunādams pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi 2025” dalībniekus, jaunatnes jautājumu eksperts un galvenais pasākuma referents Bruno Antonio ir atzinis, ka nekad iepriekš mums vēl nav bijusi tik izglītota jaunā paaudze ar tik lielu potenciālu, kurai būtu arī nācies dzīvot tik saspringtā laikā un tik dziļā neziņā par nākotni. “EESK Info” viņš stāsta par to, kā panākt, lai jauniešu viedoklis tiktu sadzirdēts, un kāpēc laikā, kad Eiropā palielinās diskriminācija un ksenofobija, ir tik svarīgi, lai nākamajās ES jaunatnes programmās jauniešiem joprojām tiktu mācīts par demokrātijas nozīmi.
1. Vai mūsdienās jaunieši ir pasīvi, vai arī viņi aktīvi piedalās politiskajā un sabiedriskajā dzīvē? Kādā veidā jauniešus varētu labāk iesaistīt politikas veidošanā?
Dažādi pētījumi liecina, ka jaunieši ir ieinteresēti un iesaistās aktīvi. Ja politisko iesaisti mēs definējam kā informētību par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem, ir skaidrs, ka jaunieši uzņemas iniciatīvu, lai lietas mainītu. Īpaši interesanti ir tas, kā viņi izvēlas iesaistīties. Parastie līdzdalības veidi ietver balsošanu, brīvprātīgo darbu nevalstiskajās organizācijās vai iestāšanos politisko partiju jaunatnes kustībās. Pašlaik to popularitāte jauniešu vidū ir samazinājusies, un, lai ietekmētu publiskās politikas veidošanu, viņi izvēlas piedalīties parakstu vākšanā vai protestos, kā arī citās inovatīvās iniciatīvās. DYPALL tīklā mēs analizējam šos iesaistes instrumentus, kas ietver apspriedes, līdzdalību vietējās jaunatnes padomēs un citus vietējos jaunatnes dialoga mehānismus. Mēs redzam, ka jaunieši ir ļoti ieinteresēti piedalīties, taču lielākā daļa parasto mehānismu joprojām nav jauniešiem draudzīgi un jēgpilni.
2. Nesen notikušo Eiropas Parlamenta vēlēšanu un dalībvalstu vēlēšanu rezultāti liecina, ka daudzi cilvēki ir balsojuši par labējā spārna partijām. Kāpēc, jūsuprāt, tā ir noticis, un vai Jūsu skatījumā šī ir satraucoša tendence, kas varētu apdraudēt tādas Eiropas vērtības kā līdztiesība un iekļaušana?
Labējā balsojuma pieaugums jauniešu vidū ir satraucoša tendence. Mūsu skatījumā tā cēlonis ir neapmierinātība ar ierasto politiku, dziļa neuzticēšanās politiskajām institūcijām, vēlme pēc spēcīgas nacionālās identitātes un bailes par ekonomisko drošību un sociālo nodrošinājumu. Mums ir jāizprot, kādi ir šo satraucošo balsošanas tendenču pamatcēloņi. Šī paaudze ir izaugusi pastāvīgu krīžu apstākļos un laikā, kad nav bijis skaidrības par viņu nākotni. Nekad iepriekš mums vēl nav bijusi tik izglītota jaunā paaudze ar tik lielu potenciālu, bet kurai būtu arī nācies dzīvot tik saspringtā laikā un tik dziļā neziņā par nākotni. Sociālie mediji veicina satura polarizāciju un ietekmē viedokli.
Tas viss ir cēlonis neskaidrībai par to, kas būs tālāk. No vienas puses, balsojums par populistiskām partijām var būt gan protests, gan vispārēja neapmierinātība. Bet, no otras puses, tas var arī atspoguļot vēlmi pēc spēcīgas varas, kas varētu radīt drošības sajūtu. Tomēr, kā liecina vēsture, laikos, kad šādas labējā spārna populistiskās partijas iegūst varu, jaunieši bieži vien piedzīvo vilšanos un jūtas apkrāpti. Kad viņi saprot, ka tiesības, brīvības un citas svarīgas vērtības viņiem ir atņemtas vai tiek apšaubītas, bieži jau ir par vēlu.
Šī tendence jau tagad apdraud mūsu Eiropas vērtības – mēs to varam vērot ne tikai politiskajā diskursā, bet arī mūsu sabiedrības locekļu ikdienas dzīvē: par to liecina ksenofobijas gadījumi vai atšķirīgu cilvēku diskriminācija, kas kļūst par arvien ierastāku parādību. Tāpēc ir svarīgi, lai jaunās ES jaunatnes programmas arī turpmāk palīdzētu jauniešiem izprast demokrātijas nozīmi, uzzināt par to vairāk un to piedzīvot un vienlaikus arī palīdzētu viņiem attīstīt prasmes, kas vajadzīgas, lai iegūtu spēju pretoties apdraudējumam, kurus rada antidemokrātiskas kustības.
3. Cik lielā mērā Eiropas jaunieši ir informēti par to, ko ES dara viņu labā? Kā viņiem palīdzēt iegūt lielāku interesi par ES? Kā Jūs vērtējat ES komunikācijas darbu?
Pavisam droši ir iespējams apgalvot, ka jauniešu informētība par to, ko ES dara viņu labā, noteikti ir lielāka nekā vecāko paaudžu pārstāvju vidū. Tādas jaunatnes programmas kā “Erasmus+”, Eiropas Solidaritātes korpuss un “DiscoverEU” palīdz veidot šo piederību Eiropas identitātei. Tās būtu jāstiprina un būtu arī jānodrošina to pieejamība visiem Eiropas jauniešiem.
Bet vai jaunieši tiešām apzinās, ko Eiropa dara viņu labā? Mūsu skatījumā tā nav. Joprojām ir jārūpējas, lai skaidrāk būtu saskatāms un saprotams tas, kā ES ietekmē sabiedrību, it īpaši jauniešus. ES iestāžu pieņemtajiem lēmumiem ir milzīga ietekme, tāpēc jauniešiem vajadzētu būt lielākai interesei par ES jautājumiem. Kā to panākt? Man ir divas idejas: ES iestādēm ar savu vēstījumu būtu jāpanāk, lai rastos pilnīga skaidrība par to, ka ES līmenī pieņemtie lēmumi tiešā veidā ietekmē viņu dzīvi. Iestādēm būtu arī jāpaplašina programmas, kas jauniešiem piedāvā vairāk iespēju iegūt zināšanas par ES, to pašiem piedzīvot un atklāt. Tas varētu palielināt piederības sajūtu, emocionālo saikni, kontaktus un draudzīgas attiecības eiropiešu vidū.
Neraugoties uz to, ka ES iestādes iegulda lielus pūliņus sabiedrības uzrunāšanā, un uz to, ka ir ļoti uzlabotas dažādas kampaņas un instrumenti, mēs nevaram teikt, ka ar to pietiek. Praksē tas viss bieži vien ir tālu no jauniešu reālās dzīves.
ES ir uzlabojusi klātbūtni sociālajos medijos un uz jauniešiem vērstās kampaņās, tomēr vēstījums joprojām nesasniedz adresātu, it īpaši jauniešus, kas ir tik neviendabīga mūsu sabiedrības grupa. Ir jāturpina ES komunikācijas pilnveide, jāuzlabo tās struktūra, tajā ietverot jaunas informēšanas metodes, piemēram, jauniešu nevalstiskās organizācijas vajadzētu izmantot kā jauniešu viedokļu vēstneses, būtu jāizstrādā decentralizētas informēšanas platformas un jāstrukturē vēstījuma izplatīšanas kampaņas, kurās ES politika būtu jāsaista ar pazīstamu ikdienas pieredzi. Šajā kontekstā ir svarīgi izmēģināt jaunas komunikācijas pieejas un jauniešus tiešā veidā iesaistīt kampaņu un citu komunikācijas materiālu izstrādē un popularizēšanā.
2. Kā panākt, lai jauniešu viedoklis tiktu labāk sadzirdēts?
Jaunieši ir jāuztver nopietni, un ir jāatzīst viņu vērtība. Iestādēm ir tiesības un iespējas palīdzēt jauniešu viedoklim tikt sadzirdētam, tomēr reizēm pietrūkst vēlmes viņu jēgpilnai iesaistei atvēlēt vietu, atbalstu, iespējas un instrumentus. Jauniešu iesaiste nedrīkst notikt tikai ķeksīša dēļ, proti, jauniešus uzaicināt uz publiskiem pasākumiem, uzņemt fotogrāfijas sociālajiem medijiem, bet pret viņu pienesumu izturēties nevērīgi. Jauniešu dalībai ir jānes rezultāti – jauniešiem ir svarīgi redzēt to, kāda ir viņu darba ietekme un kādas izmaiņas tas rada.
Lai jauniešu viedoklim palīdzētu izskanēt skaļāk, ir vajadzīgs institucionāls atbalsts, piemēram, jauniešiem ir jābūt pārstāvētiem lēmumu pieņemšanas struktūrās. Jāveido arī uzticēšanās, bet tam ir vajadzīgs laiks, kvalitatīva telpa un kopīgam darbam piemēroti procesi. Lai tas varētu notikt, ir jāpiešķir pietiekami liels finansējums, un iestādēm ir vajadzīga lielāka jauda, kas varētu uzlabot darbu un jauniešu iesaisti lēmumu pieņemšanā. Tāpēc ir vajadzīgi ieguldījumi, īsta apņēmība un laiks.
Bruno António ir DYPALL tīkla izpilddirektors. DYPALL tīkls ir Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizāciju, pašvaldību un pētniecības iestāžu platforma, kuras uzdevums ir veicināt jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā vietējā līmenī. Pēdējos 12 gadus Bruno ir strādājis par jaunatnes ekspertu un ārēju konsultantu vairākās iestādēs, piemēram, Eiropas Komisijā un Eiropas Padomē. Iepriekš viņš ir bijis organizācijas “Youth for Exchange and Understanding” ģenerālsekretārs, kā arī “ECOS – Cooperativa de Educação, Cooperação e Desenvolvimento” izpilddirektors. Viņam ir sociālās izglītības diploms, kas iegūts Algarves Universitātē, kura atrodas Faro, Portugālē.
Nestabilos apstākļos pasaulē, kurā tiek apšaubīti izsenis pastāvējuši uzskati, un līdz šim kopīgās vērtības mūs vairs nevieno, bet šķeļ, jauniešiem jau tagad ir jāsaņem iespēja jēgpilni iesaistīties visu to samilzušo problēmu risināšanā, kuru apmērs turpina augt mūsu acu priekšā. Pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi 2025” diskusijas skaidri parādīja, ka nav tāda viena temata, ko varētu saukt par jauniešu tematu, un ka jaunieši ir pamatoti nobažījušies par daudzām un dažādām problēmām, sākot no korupcijas apkarošanas un līdztiesības veicināšanas un beidzot ar cīņu pret klimata pārmaiņām – tā raksta čehu studente un “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” dalībniece Kristýna Bulvasová.
Nestabilos apstākļos pasaulē, kurā tiek apšaubīti izsenis pastāvējuši uzskati, un līdz šim kopīgās vērtības mūs vairs nevieno, bet šķeļ, jauniešiem jau tagad ir jāsaņem iespēja jēgpilni iesaistīties visu to samilzušo problēmu risināšanā, kuru apmērs turpina augt mūsu acu priekšā. Pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi 2025” diskusijas skaidri parādīja, ka nav tāda viena temata, ko varētu saukt par jauniešu tematu, un ka jaunieši ir pamatoti nobažījušies par daudzām un dažādām problēmām, sākot no korupcijas apkarošanas un līdztiesības veicināšanas un beidzot ar cīņu pret klimata pārmaiņām – tā raksta čehu studente un “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” dalībniece Kristýna Bulvasová.
Tādas frāzes kā “jūsu paaudzi skar problēmas, kādu agrāk nav bijis” vai “jums ir jāuzņemas vadība un jāpalīdz atrisināt pašreizējās problēmas” es, būdama jauna Z paaudzes pārstāve, esmu dzirdējusi neskaitāmas reizes. Situācija ir sarežģīta un mūs skar lielas problēmas: nebijusi demokrātijas erozija, mūsu sabiedrības polarizēšanās jautājumos, kas agrāk bija mūsu kopīgās vērtības, ilgi pastāvējušu uzskatu un sistēmu saļodzīšanās, kā arī pieaugoša nestabilitāte.
Lielas cerības tiek liktas ne tikai uz jauniešiem, bet arī uz vāji finansētajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un uz to izšķirošo lomu jaunatnes vērtību veidošanā, kā arī uz izglītības sistēmām. Formālai izglītībai būtu jāspēj jauniešus apgādāt ar prasmēm un rīkiem, kas viņiem vajadzīgi, lai kļūtu par problēmu risinātājiem un par šodienas un nākotnes līderiem. Diemžēl es baidos, ka daudzas izglītības sistēmas nav pietiekami elastīgas un nav gatavas 21. gadsimta izaicinājumiem: skolas nespēj piedāvāt izglītību par klimata pārmaiņām vai par vispārējiem garīgās vai reproduktīvās veselības jautājumiem. Tām trūkst arī jaunāko tehnoloģiju, un tās nespēj pilnvērtīgi iekļaut neaizsargātās grupas.
Pat jautājums par to, kuri cilvēki ir neaizsargāti, ir politizēts vai, pat vēl sliktāk, – kļuvis par ieroci un vēl vairāk sarežģījis situāciju tiem, kam šāds apgrūtinājums ir vajadzīgs vismazāk un par kuriem nevajadzētu aizmirst.
Mūsu sabiedrībā vairs nav vienprātības par to, ko nozīmē neaizsargātība vai kā to atpazīt – šādu secinājumu man nācās izdarīt, netālu no Čehijas un Slovākijas robežas vadot semināru skolā, kur es runāju par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību un par citiem ar dzimumu saistītiem nevienlīdzības veidiem. Skolēni un skolotāji reaģēja ļoti asi un pilnībā noraidīja domu, ka mūsu sabiedrībā pastāv jebkāda veida nevienlīdzība. Tāpēc esmu pārliecināta, ka neatkarīgi no vecuma grupas vajag vairāk diskusiju un ir jāpastiprina spēja risināt pastāvošās neaizsargātības un nevienlīdzības jautājumu.
Vienlīdzīga jauniešu, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošu sieviešu un meiteņu, personu ar invaliditāti, migrantu izcelsmes jauniešu, piekļuve izglītībai un iespējām joprojām ir tāls sapnis. Ja mūsu kopīgais mērķis ir nodrošināt jauniešiem spēcīgu pamatu, lai viņi varētu īstenot savu potenciālu un piepildīt sapņus, ir jāsāk rīkoties. Piedāvāt risinājumu nav viegli, taču, ja tiktu stiprinātas ES dalībvalstu saiknes ar pilsonisko sabiedrību, it īpaši saiknes neformālās izglītības jomā, varētu izdoties mazināt plaisas pēc tam, kad būs noteiktas vistrauslākās jomas. Pēc tam vajadzētu pilnveidot skolotāju un visu jaunatnes darbinieku prasmes kopienu veidošanas jomā, jo tās varētu nodrošināt pamatu mērķtiecīgiem un sistemātiskiem risinājumiem.
Pilsoniskā sabiedrība ir uzņēmusies veicināt aktīvu pilsonisko līdzdalību, tomēr jauniešu iesaiste lēmumu pieņemšanā un demokrātiskā pārvaldībā joprojām ir vāja. Starp jauniešu vēlmēm un to sasniegšanai pieejamajām vietām un iespējām pastāv ļoti skaidra plaisa. Ar vēlēšanām vien nav iespējams sasniegt vēlamos rezultātus, jo cīņa pret politisko kultūru un dezinformāciju dažās valstīs joprojām ir grūta un sarežģīta. Tomēr nebalsošana nenozīmē to, ka cilvēkiem nebūtu viedokļa vai risināmu jautājumu. Aktīva pilsoniskuma veicināšanas nolūkā jauniešiem ir vajadzīga ne tikai pozitīva demokrātiskas darbības pieredze, bet arī reāli rezultāti, jo jauniešu iesaiste nevar būt tikai tukši vārdi, formalitāte vai selektīva norise. Es joprojām ceru, ka ES dalībvalstis spēs radīt šīs jauniešiem vajadzīgās vietas un varbūt pat turpmāk vairs nelikt jauniešiem gaidīt, kad viņiem tiks dota iespēja jēgpilni iesaistīties un līdzradīt. Bet tas nedrīkst notikt pēc trīs, pieciem vai desmit gadiem. Lai novērstu tālāku sabiedrības šķelšanos, pārmaiņām ir jānotiek tūlīt.
Pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi 2025” man bija izdevība piedalīties konkrēti ar klimata pārmaiņām saistīta ieteikuma izstrādē, jo es personiski uzskatu, ka planētas trīskāršā krīze ir viena no lielākajām cilvēces problēmām. Viens no pieciem pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” ieteikumiem līdztekus korupcijas apkarošanai ar pārredzamības un jauniešu līdzdalības starpniecību, kā arī līdztekus aktīvam pilsoniskumam, līdztiesībai un idejai, ka “jaunatne ir pelnījusi tikt uzklausīta”, bija saskaņotas ES klimata pārmaiņu stratēģijas izstrāde. Tā kā šis temats tika iekļauts vispārēji atbalstīto ieteikumu sarakstā, ir skaidrs, ka jaunieši, kas piedalījās pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”, to uzskata par būtisku uzdevumu. Tomēr tas atspoguļo jau zināmā mērā privileģētu jauniešu grupas perspektīvu, kuru nevar uzskatīt par reprezentatīvu visām ES dalībvalstīm. Varētu pat rasties priekšstats, ka šis ieteikums pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi 2025” dalībniekiem ir vissvarīgākais, tomēr galīgajā balsojumā tas ierindojās pēdējā vietā. Tāpēc tas varētu kalpot par atgādinājumu, ka nav tāda viena temata, ko varētu dēvēt par jauniešu tematu. Jaunieši pamatoti raizējas par visiem pašreiz aktuālajiem jautājumiem, un tāpēc jaunatnes programma vienmēr ir plaša un intersekcionāla.
Daži jaunieši atzīst vides aizsardzības un ilgtspējas nozīmi, toties citi nevar atļauties to uzskatīt par prioritāti, jo viņiem ir grūti apmierināt savas pamatvajadzības. Es minēju trīskāršo planētas krīzi kā vienu no cilvēces lielākajām problēmām, taču, ja mēs domājam par nepieciešamību vienlaikus risināt visus svarīgos jautājumus un meklēt efektīvus risinājumus, aina atšķiras. Pašreizējais ģeopolitiskais konteksts un ES cīņa par globālo konkurētspēju sadala uzmanību un palēnina pārkārtošanās procesus. Taču beigās nākas konstatēt, ka planētas B, kur atrisināt šīs problēmas, mums nav un arī nebūs nākamajām paaudzēm un ka mēs vairs nevaram atļauties dzīvot pāri planētas līdzekļiem.
Lai arī situācija ir nopietna, jauniešiem visā daudzveidībā joprojām vajadzētu būt iespējai izbaudīt jaunību ar visām tās privilēģijām, problēmām un skaistajām pusēm. Tomēr viens no jaunākajiem ANO ziņojumiem liecina, ka pēdējos desmit gados ir acīmredzami samazinājusies gados jaunu pieaugušo apmierinātība ar dzīvi un laimes sajūta. Lai gan situācija ir smaga, esmu dziļi pārliecināta, ka mēs atrisināsim samilzušās problēmas un uzlabosim dzīves kvalitāti visiem, ja vien mums izdosies iedvesmot jauniešus, rādot, ka viņu darbs patiešām nes augļus.
Kristýna Bulvasová ir Eiropas Ilgtspējīgas attīstības tīkla Jaunatnes tīkla locekle. Viņa ir bijusi jaunatnes delegāte Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā un Čehijas ANO jauniešu delegātu programmas dalībniece. Kā bijusī Čehijas un Vācijas Jaunatnes foruma runaspersona viņa joprojām aktīvi iesaistās Čehijas un Vācijas sadarbības stiprināšanā. Kristýna, būdama aktīva jauniete, interesējas par tādu izglītību un ilgtspēju, kas vērsta uz nākotni, un pašlaik vada Čehijas NVO “MOB – Mladí občané” un vienlaikus gatavojas beigt studijas Kārļa Universitātē Prāgā un Rēgensburgas Universitātē. Līdztekus aktīvai dalībai pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” Kristýna uzstājās arī EESK Pilsoniskās sabiedrības nedēļas sesijā “Prognozēšana taisnīgas pārkārtošanās un zaļās un zilās izaugsmes nolūkā”.
Moldovas jauniete Mădălina-Mihaela Antoci bija viena no tām ES kandidātvalstu pārstāvēm, kas šogad piedalījās ikgadējā EESK jaunatnes pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”. Viņa piedalījās arī EESK Pilsoniskās sabiedrības nedēļā un tās atklāšanas paneļdiskusijā “Vēl aizvien vienoti dažādībā” uzstājās ar iedvesmojošu uzrunu.Moldovas "Erasmus" studentu tīkla priekšsēdētāja un Moldovas Nacionālās jaunatnes padomes valdes locekle Mădălina-Mihaela stāsta, ko Moldovas jauniešiem nozīmē Eiropas Savienība un kā viņa apņēmusies mudināt Moldovas jauniešus studēt ārzemēs un apgūt prasmi domāt globāli.
Moldovas jauniete Mădălina-Mihaela Antoci bija viena no tām ES kandidātvalstu pārstāvēm, kas šogad piedalījās ikgadējā EESK jaunatnes pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”. Viņa piedalījās arī EESK Pilsoniskās sabiedrības nedēļā un tās atklāšanas paneļdiskusijā “Vēl aizvien vienoti dažādībā” uzstājās ar iedvesmojošu uzrunu.Moldovas "Erasmus" studentu tīkla priekšsēdētāja un Moldovas Nacionālās jaunatnes padomes valdes locekle Mădălina-Mihaela stāsta, ko Moldovas jauniešiem nozīmē Eiropas Savienība kā viņa apņēmusies mudināt Moldovas jauniešus studēt ārzemēs un apgūt prasmi domāt globāli.
1. Vai Moldovas Nacionālā jaunatnes padome iesaista jauniešus diskusijās par integrāciju Eiropas Savienībā? Kāda ir moldāvu jauniešu attieksme pret Eiropas Savienību?
Pilnīgi noteikti. Moldovas Nacionālā jaunatnes padome rūpējas par to, lai, norisinoties Moldovas integrācijai ES, tiktu uzklausīts jauniešu viedoklis un šajā nolūkā notiktu apspriedes, informācijas kampaņas un tieša sadarbība ar politiķiem. Daudziem Moldovas jauniešiem ES nozīmē progresu, jaunus apvāršņus un nākotni, kurā viņu talanti tiks atzīti un novērtēti. Tomēr informētība joprojām nav pilnībā apmierinoša, un mēs strādājam pie tā, lai zinātkāri pārvērstu aktīvā līdzdalībā.
Mēs organizējam forumus, debates un darbseminārus par ES integrāciju, politiku un jauniešu tiesībām. Mēs aicinām valsts lēmumu pieņemšanas procesos iesaistīt jauniešus. Pēc mūsu iniciatīvas notiek kampaņas, kuru mērķis ir informēt un izglītot Moldovas jauniešus par to, kādas priekšrocības sniedz dalība ES.
2. Vai Jūs varētu īsi pastāstīt par savu darbu ar "Erasmus" studentu tīklu Moldovā?
Es, būdama Moldovas "Erasmus" studentu tīkla priekšsēdētāja, palīdzu jauniešiem izmantot starptautiskās iespējas, kas var mainīt viņu dzīvi. Mūsu komandas darbības jomā ir mobilitātes veicināšana, labvēlīgas vides veidošana apmaiņas studentiem un starptautiskās izglītības atbalsts. Viena no manām galvenajām iniciatīvām ir "Erasmus skolās" – tajā mēs vedinām vidusskolu audzēkņus sapņot par iespējām ārpus robežām un domāt globāli.
3. Vai Jums ir zināms, cik daudz Moldovas studentu kopumā piedalījušies vai ik gadu piedalās "Erasmus+" akadēmiskajās programmās?
Pašlaik Moldovā nav "Erasmus+" viesstudentu, taču mūsu jaunieši ir guvuši ievērību ārzemēs. Katru gadu 500–700 Moldovas studentu studē vadošajās Eiropas augstskolās vai, pateicoties programmai "Erasmus+", stažējas svarīgās Eiropas iestādēs. Kopš programmas uzsākšanas tūkstošiem jauniešu ir guvuši starptautisku pieredzi, atgriezušies atpakaļ ar inovatīvām idejām, iemācījušies līderības prasmes un ieguvuši jaunu perspektīvu. Pateicoties programmai "Erasmus skolās", es cenšos panākt, lai mobilitāte kļūtu par realitāti vēl lielākam skaitam Moldovas jauniešu un viņi saprastu, ka viņiem dota iespēja izzināt pasauli.
4. Cik vērtīgas, Jūsuprāt, ir šādas akadēmiskās apmaiņas programmas jauniešiem tādā kandidātvalstī kā Moldova?
"Erasmus+" nav tikai studiju programma – tā ir arī starta platforma Moldovas nākotnei. Jauniešiem tā dod ne tikai izglītību, bet arī māca pielāgoties, būt izturīgiem un apgūt Eiropas perspektīvu. Kandidātvalstij Moldovai tā nozīmē veidot tādu jauno paaudzi, kas paplašina savu apvārsni, ievieš jauninājumus, sadarbojas un ir gatava vadīt mūsu valsti uz Eiropas nākotni.
5. Ko Jūs gaidāt no pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” un Pilsoniskās sabiedrības nedēļas?
Es ceru uz rosinošām diskusijām, drosmīgām idejām un uz īstu apņēmību jauniešus iesaistīt politikas veidošanā. Šie pasākumi nav tikai sanāksmes – tās ir platformas, kurās gados jaunie pārmaiņu veidotāji apstrīd pašreizējo stāvokli un prasa veidot spēcīgāku un iekļaujošāku Eiropu. Moldovai tā ir vēl viena iespēja mazināt plaisu starp vietējo realitāti un eiropeiskajām iecerēm un apliecināt, ka mūsu jaunieši nevis gaida nākotni, bet to veido.
Mădălina Mihaela Antoci ir 21 gadu veca jaunatnes organizācijas līdere, kuru aizrauj izglītība, pilsoniskā līdzdalība un jauniešu spēcināšana. Pašlaik viņa ir Moldovas “Erasmus” studentu tīkla priekšsēdētāja un Moldovas Nacionālās jaunatnes padomes valdes locekle.
Viņa ir nenogurdināma “Erasmus+” akadēmiskās programmas atbalstītāja, un viņai lieliski izdodas gan pamudināt jauniešus izzināt starptautiskās iespējas, gan vienlaikus uzsvērt, ka vietējā izglītība arī ir liela vērtība. Ar savu darbu viņa ir iedvesmojusi simtiem studentu piedalīties akadēmiskajā mobilitātē un aktīvi darboties vietējās kopienās.
Pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi (2025)” bija sapulcējušies aptuveni 90 skolēni no Eiropas Savienības, kandidātvalstīm un Apvienotās Karalistes. Lai šajā pasākumā pārstāvētu savu valsti Ukrainu, no kara plosītās Harkivas bija ieradusies Valērija Makarenko. Viņa mums pastāstīja, kāpēc dalība pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” ir ļoti svarīga ukraiņu jauniešiem, un pauda cerību, ka viņas paaudze, kas izturību un vienotību kaldinājusi kara laikā, vedīs Ukrainu uz gaišāku nākotni.
Pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi (2025)” bija sapulcējušies aptuveni 90 skolēni no Eiropas Savienības, kandidātvalstīm un Apvienotās Karalistes. Lai šajā pasākumā pārstāvētu savu valsti Ukrainu, no kara plosītās Harkivas bija ieradusies Valērija Makarenko. Viņa mums pastāstīja, kāpēc dalība pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” ir ļoti svarīga ukraiņu jauniešiem, un pauda cerību, ka viņas paaudze, kas izturību un vienotību kaldinājusi kara laikā, vedīs Ukrainu uz gaišāku nākotni.
1) Kāpēc, Jūsuprāt, ir svarīgi, lai jaunieši apmeklētu tādus ES pasākumus kā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”?
Es uzskatu, ka šādus pasākumus jauniešiem ir ļoti svarīgi apmeklēt tāpēc, ka tas dod viņiem iespēju paust savu viedokli, iesaistīties jēgpilnās diskusijās un aktīvi veidot Eiropas nākotni. Šie pasākumi sniedz tiešām nenovērtējamas iespējas uzzināt par lēmumu pieņemšanas procesiem, apgūt vadības prasmes un tikties ar vienaudžiem no dažādām valstīm. Mums, ukraiņu jauniešiem, piedalīties ir vēl svarīgāk, jo tas dod iespēju stāstīt par to, kas ar mums reāli notiek, atbalstīt Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā un stiprināt Eiropas jauniešu solidaritāti.
2) Kā, Jūsuprāt, karš ir ietekmējis jauniešus Ukrainā? Nav šaubu, ka pilna mēroga karš ir būtiski izmainījis jauniešu dzīvi Ukrainā, skāris viņu izglītību, garīgo veselību un vispārējo drošības sajūtu. Piemēram, daudziem jauniešiem ir nācies pielāgoties un mācīties tiešsaistē vai pārcelties uz citu vietu, bieži vien dzīvot nestabilos apstākļos. Tomēr karš ir arī palielinājis noturību – ukraiņu jaunieši ir kļuvuši ne tikai par varas un spēka simbolu, bet arī sākuši vairāk darīt brīvprātīgo darbu, nodarboties ar aktīvismu un strādāt atjaunošanā, piemēram, pilsētu plānošanas projektos. Neraugoties uz grūtībām, mēs joprojām esam apņēmības pilni aizsargāt savu identitāti un rūpēties par savas valsts nākotni.
3) Kāda varētu būt Ukrainas jauniešu nākotne? Protams, uz jautājumu par nākotni grūti atbildēt būs gandrīz ikvienam Ukrainas pusaudzim. Mani vienaudži, tāpat kā es, cer, ka visiem jauniešiem Ukrainā būs pieejama kvalitatīva izglītība, profesionālās izaugsmes iespējas un droša nākotne spēcīgā un neatkarīgā Ukrainā. Es ceru arī, ka starptautiskā sabiedrība turpinās atbalstīt Ukrainas atjaunošanu, lai jaunieši varētu pilnveidoties, nevis tikai izdzīvot. Ukrainas jaunatne tiešām ir spēcīga, tāpēc ir liels gandarījums redzēt, ka arvien vairāk jauniešu piedalās dažādos projektos izglītības, zinātnes, infrastruktūras atjaunošanas un citās jomās. Bet visvairāk es ceru, ka mūsu paaudze, kas ir iemācījusies būt izturīga un vienota, vedīs Ukrainu uz gaišāku, inovatīvāku un demokrātiskāku nākotni.
4) Ko Jūs domājat tagad, kad pasākums ir beidzies?
Tas patiešām bija iedvesmojoši. Kaut vai tikai pēc sarunām ar pārējiem dalībniekiem, viņu teiktā uzklausīšanas un analizēšanas varu teikt: “Jā, tas tiešām bija spēcīgs pasākums!”. Pat vienkārši, būdami kopā, mēs varam parādīt savu īsto potenciālu. Piemēram, daži mūsu īstenotie projekti mums tiešām palīdzēja labāk izprast citas valstis. Es dzirdēju par dažādām valstīm tik daudz faktu, kas iepriekš man nebija zināmi. Esmu gandarīta un lepojos, ka esmu te bijusi.
Valērija Makarenko ir 16 gadus veca skolniece no Harkivas Ukrainā. Viņa mācās Harkivas 99. liceja 10. klasē.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir sniegusi galvenos ieteikumus par 2025. gada Eiropas pusgadu – rudens paketi, mudinot veikt stratēģiskas investīcijas un veidot ciešāku sadarbību, lai uzlabotu ES noturību un konkurētspēju.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir sniegusi galvenos ieteikumus par 2025. gada Eiropas pusgadu – rudens paketi, mudinot veikt stratēģiskas investīcijas un veidot ciešāku sadarbību, lai uzlabotu ES noturību un konkurētspēju.
Februāra plenārsesijā pieņemtajā atzinumā EESK izklāstīja savus ieteikumus, uzsverot ilgtspēju, darba tirgus reformas un valstu un ES politikas labāku saskaņošanu, vienlaikus aicinot vairāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību.
EESK pauda nožēlu par to, ka nav izstrādāts gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījums, kas ir būtisks politikas dokuments. Komiteja uzsvēra, ka ES iestādēm jāsagatavojas ģeopolitiskiem riskiem, kas ietekmē tirdzniecību, inflāciju un izaugsmi.
EESK atbalstīja iniciatīvu “Konkurētspējas kompass” un aicināja veikt ieguldījumus enerģētikas un digitālajā nozarē, iekļaujot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu. Turklāt Komiteja aicināja īstenot spēcīgāku pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, pragmatisku Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) pārskatīšanu un ciešāku dalībvalstu sadarbību, lai uzlabotu ekonomikas politiku un produktivitāti. (tk)
Saskaroties ar pieaugošiem drošības apdraudējumiem, Eiropai steidzami vajadzīga vienota aizsardzības finansēšanas stratēģija. Atbildot uz nākamās ES prezidentvalsts Polijas lūgumu, EESK ir pieņēmusi atzinumu, kurā aicina rīkoties vērienīgi: palielināt investīcijas modernās sistēmās, padziļināt sadarbību ar NATO un palielināt finansējumu ES finanšu shēmas ietvaros.
Saskaroties ar pieaugošiem drošības apdraudējumiem, Eiropai steidzami vajadzīga vienota aizsardzības finansēšanas stratēģija. Atbildot uz nākamās ES prezidentvalsts Polijas lūgumu, EESK ir pieņēmusi atzinumu, kurā aicina rīkoties vērienīgi: palielināt investīcijas modernās sistēmās, padziļināt sadarbību ar NATO un palielināt finansējumu ES finanšu shēmas ietvaros.
Eiropas drošības riski pieaug, atsedzot atkarību no ārējiem aizsardzības ražojumu piegādātājiem – 78 % no 75 miljardiem eiro, ko ES valstis gada laikā iztērēja iepirkumam aizsardzības jomā, tika novirzīti piegādātājiem, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības. Izšķiroša nozīme šīs atkarības mazināšanā ir Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes (EDTIB) stiprināšanai.
“Lai risinātu mūsdienu problēmas, jāpārskata ES aizsardzības finansēšanas mehānismi,” skaidro ziņotājs EESK atzinumam “Aizsardzības finansējums Eiropas Savienībā”Marcin Nowacki. “Tagadējie budžeta noteikumi ierobežo militāros izdevumus, un, lai gan tādas iniciatīvas kā Eiropas Aizsardzības fonds (EAF) un Eiropas Miera nodrošināšanas fonds (EMM) nozīmē progresu, tās joprojām nav pietiekamas, lai novērstu pašreizējā apmēra draudus.”
Sadarbspējas un vienotas stratēģijas labad svarīga ir sadarbība ar NATO. Kopīgs iepirkums, kiberdrošības un kosmosa drošības jomas partnerības un satelītu projekts IRIS2 uzlabos elastīgumu. Aizsardzības finansējums jāsaskaņo ar plašākām ES prioritātēm, vienlaikus neapdraudot sociālos un vides mērķus. Lai garantētu Eiropas drošību un autonomiju, ir vajadzīgas stratēģiskās investīcijas, inovācija un ilgtermiņa plānošana. (tk)
