Saskaroties ar pieaugošiem drošības apdraudējumiem, Eiropai steidzami vajadzīga vienota aizsardzības finansēšanas stratēģija. Atbildot uz nākamās ES prezidentvalsts Polijas lūgumu, EESK ir pieņēmusi atzinumu, kurā aicina rīkoties vērienīgi: palielināt investīcijas modernās sistēmās, padziļināt sadarbību ar NATO un palielināt finansējumu ES finanšu shēmas ietvaros.

Eiropas drošības riski pieaug, atsedzot atkarību no ārējiem aizsardzības ražojumu piegādātājiem – 78 % no 75 miljardiem eiro, ko ES valstis gada laikā iztērēja iepirkumam aizsardzības jomā, tika novirzīti piegādātājiem, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības. Izšķiroša nozīme šīs atkarības mazināšanā ir Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes (EDTIB) stiprināšanai.

“Lai risinātu mūsdienu problēmas, jāpārskata ES aizsardzības finansēšanas mehānismi,” skaidro ziņotājs EESK atzinumam “Aizsardzības finansējums Eiropas Savienībā” Marcin Nowacki. “Tagadējie budžeta noteikumi ierobežo militāros izdevumus, un, lai gan tādas iniciatīvas kā Eiropas Aizsardzības fonds (EAF) un Eiropas Miera nodrošināšanas fonds (EMM) nozīmē progresu, tās joprojām nav pietiekamas, lai novērstu pašreizējā apmēra draudus.”

Sadarbspējas un vienotas stratēģijas labad svarīga ir sadarbība ar NATO. Kopīgs iepirkums, kiberdrošības un kosmosa drošības jomas partnerības un satelītu projekts IRIS2 uzlabos elastīgumu. Aizsardzības finansējums jāsaskaņo ar plašākām ES prioritātēm, vienlaikus neapdraudot sociālos un vides mērķus. Lai garantētu Eiropas drošību un autonomiju, ir vajadzīgas stratēģiskās investīcijas, inovācija un ilgtermiņa plānošana. (tk)