Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) telpās notikušajā konferencē dalībnieki apsprieda problēmas, ar kurām Eiropas Savienībā saskaras būvniecības nozare, un norādīja, ka ar turpmākiem pasākumiem jācenšas uzlabot darbaspēka prasmes, samazināt būvniecības izmaksas, pastiprināt darba ņēmēju aizsardzību un nodrošināt godīgu konkurenci.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) rīkoja konferenci, kurā uzsvēra, cik svarīga ir kopienas iesaistīšanās cīņā pret dezinformāciju. Veicinot medijpratību, veicinot kritisko domāšanu, veicinot aktīvu saziņu un izmantojot MI kā sabiedroto, sabiedrība var kļūt noturīga pret nepatiesu informāciju un toksisku propagandu.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) rīkoja konferenci, kurā uzsvēra, cik svarīga ir kopienas iesaistīšanās cīņā pret dezinformāciju. Veicinot medijpratību, veicinot kritisko domāšanu, veicinot aktīvu saziņu un izmantojot MI kā sabiedroto, sabiedrība var kļūt noturīga pret nepatiesu informāciju un toksisku propagandu.
Konference "Iedzīvotāji var apkarot dezinformāciju", kas notika Lisabonā 2025. gada 22. maijā, bija ceturtais EESK īstenotais dezinformācijas apkarošanas projekts ar pilsoniskās sabiedrības palīdzību. To organizēja sadarbībā ar Portugāles Ekonomikas un sociālo lietu padomi un ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības un Eiropas Parlamenta biroja Lisabonā atbalstu.
Uzsverot iedzīvotāju izšķirošo lomu šajā cīņā,EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke sacīja: "Lai apkarotu dezinformāciju, mums ir jādod iespējas iedzīvotājiem un pilsoniskajai sabiedrībai ne tikai kā uzraugiem, bet arī kā aktīviem demokrātiskās noturības dalībniekiem."
Tā kā dezinformācija ir saistīta ar emocijām, pirms iesaistīšanās ir svarīgi pārtraukt un distancēties. Dalībnieki norādīja, ka, runājot par auditorijas sirdi, ir svarīgi apšaubīt informācijas nolūku un avotu. Tikai neiesaistoties, mēs varam mazināt šā satura redzamību un viralitāti.
Kā atkārtoti uzsvēra Portugāles Ekonomikas un sociālo lietu padomes priekšsēdētājs Luís Pais Antunes, mūsdienu sabiedrībai tā ir ne tikai maldinoša informācija un informācijas trūkums, bet arī pārmērīga informācija.
Konferencē tika norādīts, cik svarīgi ir apvienot spēkus, uzsverot, ka tikai rīkojoties kopā, sistemātiski iesaistot pilsonisko sabiedrību, ierosinot rīcības plānus medijpratībai un nodrošinot stingrus tiesību aktus, var tikt apkarota dezinformācija, dodot ceļu uzticamai, uz faktiem balstītai informācijai.
"Skolās ir jāmāca plašsaziņas līdzekļu lietotprasme. Šajā jomā valstij ir būtiska loma. Demokrātija nozīmē uzticamību," sacīja Atēnu Maķedonijas Ziņu aģentūras valdes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors Aimilios Perdikaris.
"Demokrātija nevar izdzīvot bez bezmaksas informācijas un bez brīviem, objektīviem un kritiskiem plašsaziņas līdzekļiem," teica Portugāles parlamentāro lietu ministra vietnieks Carlos Abreau Amorim, piebilstot, ka Portugāles valdība stiprinātu žurnālistikas ētiku, jo "uzticamības trūkums žurnālistikā ir lielākais dezinformācijas sabiedrotais".
Atsaucoties uz MI kā milzīgu izaicinājumu cīņā pret dezinformāciju, Niko Efstathiou, žurnālists Reuters Institute for the Study of Journalism in Oxford, norādīja, ka mākslīgais intelekts var radīt pārliecinošas un dziļas ziņas, lai izplatītu kampaņas visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām. Tomēr mākslīgais intelekts var būt arī neticami noderīgs satura skenēšanā, lai reāllaikā atklātu maldinošu informāciju. (AT)
Lai gan rūpniecība nekad nav plānojusi pamest Eiropu, realitāte ir tāda, ka kopš 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām ES iestādes ir nonākušas pie skaidra secinājuma: bez spēcīgas rūpniecības Eiropa nevar nodrošināt stratēģisko autonomiju vai panākt savas ekonomikas būtisko konkurētspēju. Spēcīga rūpnieciskā bāze ir obligāta ne tikai kvalitatīvām darbvietām eiropiešiem, bet arī progresam, inovācijai un pakalpojumiem ar augstu pievienoto vērtību.
Lai gan rūpniecība nekad nav plānojusi pamest Eiropu, realitāte ir tāda, ka kopš 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām ES iestādes ir nonākušas pie skaidra secinājuma: bez spēcīgas rūpniecības Eiropa nevar nodrošināt stratēģisko autonomiju vai panākt savas ekonomikas būtisko konkurētspēju. Spēcīga rūpnieciskā bāze ir obligāta ne tikai kvalitatīvām darbvietām eiropiešiem, bet arī progresam, inovācijai un pakalpojumiem ar augstu pievienoto vērtību.
Reaģējot uz dzīves dārdzības krīzi, EESK ir uzsākusi iniciatīvu - "jumta atzinumu", kas pievēršas krīzei dažādās politikas jomās un sniedz mērķtiecīgus ieteikumus ES un valstu politikas veidotājiem. Šajā sakarā EESK Rūpniecības pārmaiņu izpētes komisija (CCMI) ir novērsusi reindustrializāciju kā galveno pieeju, kas palīdz novērst dzīves dārdzības krīzes ietekmi uz Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Lai gan mēs atzinīgi vērtējam Komisijas iniciatīvu izveidot "konkurētspējas kompasu", mēs aicinām iekļaut skaidrus kritērijus un snieguma rādītājus, lai nodrošinātu, ka šie centieni nepastāv tikai uz papīra, bet tiek īstenoti.
Enerģētikas jomā (kas pašlaik kavē Eiropas rūpniecību un ekonomiku kopumā) mēs aicinām veikt ātrus īstermiņa un ilgtermiņa pasākumus, lai nodrošinātu drošu, stabilu un paredzamu enerģiju par cenām, kas ļauj uzņēmumiem būt konkurētspējīgiem un neapgrūtina mājsaimniecības.
Reindustrializācijas procesa pamatā jābūt stratēģiskajai autonomijai, un tai ir jāgūst labums ne tikai tieši iesaistītajiem uzņēmumiem, bet arī visai vērtības ķēdei. Eiropas rūpniecība saskaras ar kvalificētu darbinieku trūkumu, tāpēc mēs aicinām samazināt birokrātiju un racionalizēt ES tiesību aktus attiecībā uz darba atļauju piešķiršanu. Mēs nevēlamies "importēt" lētu darbaspēku, bet gan piesaistīt kvalificētus darbiniekus, kas bagātinās Eiropas sabiedrību.
Rūpniecības politikas mērķim jābūt atjaunot ES pievilcību un atkal padarīt to par labvēlīgu vidi ieguldījumiem rūpniecībā, izmantojot juridisko noteiktību, darba ņēmēju prasmes un, protams, vienotā tirgus priekšrocības.
Sociālais dialogs ir pilnībā jāintegrē reindustrializācijas procesā, jo tas skar ne tikai lielos uzņēmumus, bet arī MVU, kas veido lielāko daļu Eiropas uzņēmumu.
Tomēr ir viens jautājums, kas ir īpaši jutīgs dažās sociālajās un politiskajās grupās: birokrātijas vienkāršošana. EESK Darba devēju grupas priekšsēdētājs Stefano Mallia teica: "vienkāršošana nenozīmē ierobežojumu atcelšanu. Runa nav par zaļā kursa vai būtisku sociālo aizsardzības pasākumu atcelšanu... Tas nozīmē, ka ir jālikvidē birokrātija, kas nevienam nedod labumu."
Kā vienmēr, devils ir detalizētā veidā; taču mums ir jāpadziļina reindustrializācijas process, kas ietvers ieguldījumus visā ķēdē, sākot ar publiskajiem ieguldījumiem infrastruktūrā un beidzot ar uzņēmumu ieguldījumiem rūpniecībā, veicinot kvalitatīvas darbvietas, veicinot profesionālo pārkvalifikāciju visa mūža garumā, saglabājot sociālos standartus, kas ir ES acquis pamatā, un veicinot uzņēmējdarbības inovāciju kā līdzekli, lai pastāvīgi uzlabotu un attīstītu pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību.
Tas nav viegls uzdevums, bet esmu cieši pārliecināts, ka spēcīga rūpniecība, kas izveidota visā ES, var būt viens no galvenajiem virzītājspēkiem, lai uzlabotu Eiropas ekonomikas konkurētspēju un būtiski uzlabotu eiropiešu un viņu ģimeņu stāvokli.
Display date
6 months 2 weeks ago
Piegādes ķēžu sadrumstalotība un ietekme uz dzīves dārdzību
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) un Eiropas Komisijas rīkotajā konferencē par enerģijas pieejamību cenas ziņā tika uzsvērts, ka ir vajadzīga pēc iespējas lielāka iedzīvotāju skaita aktīva līdzdalība. Mājsaimniecībām, neaizsargātiem iedzīvotājiem un MVU, tostarp lauku apvidos, ir jākļūst par enerģētikas pārkārtošanas galvenajiem dalībniekiem.
