Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) rīkoja konferenci, kurā uzsvēra, cik svarīga ir kopienas iesaistīšanās cīņā pret dezinformāciju. Veicinot medijpratību, veicinot kritisko domāšanu, veicinot aktīvu saziņu un izmantojot MI kā sabiedroto, sabiedrība var kļūt noturīga pret nepatiesu informāciju un toksisku propagandu.

Konference "Iedzīvotāji var apkarot dezinformāciju", kas notika Lisabonā 2025. gada 22. maijā, bija ceturtais EESK īstenotais dezinformācijas apkarošanas projekts ar pilsoniskās sabiedrības palīdzību. To organizēja sadarbībā ar Portugāles Ekonomikas un sociālo lietu padomi un ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības un Eiropas Parlamenta biroja Lisabonā atbalstu.

Uzsverot iedzīvotāju izšķirošo lomu šajā cīņā, EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke sacīja: "Lai apkarotu dezinformāciju, mums ir jādod iespējas iedzīvotājiem un pilsoniskajai sabiedrībai ne tikai kā uzraugiem, bet arī kā aktīviem demokrātiskās noturības dalībniekiem."

Tā kā dezinformācija ir saistīta ar emocijām, pirms iesaistīšanās ir svarīgi pārtraukt un distancēties. Dalībnieki norādīja, ka, runājot par auditorijas sirdi, ir svarīgi apšaubīt informācijas nolūku un avotu. Tikai neiesaistoties, mēs varam mazināt šā satura redzamību un viralitāti.

Kā atkārtoti uzsvēra Portugāles Ekonomikas un sociālo lietu padomes priekšsēdētājs Luís Pais Antunes, mūsdienu sabiedrībai tā ir ne tikai maldinoša informācija un informācijas trūkums, bet arī pārmērīga informācija.

Konferencē tika norādīts, cik svarīgi ir apvienot spēkus, uzsverot, ka tikai rīkojoties kopā, sistemātiski iesaistot pilsonisko sabiedrību, ierosinot rīcības plānus medijpratībai un nodrošinot stingrus tiesību aktus, var tikt apkarota dezinformācija, dodot ceļu uzticamai, uz faktiem balstītai informācijai.

"Skolās ir jāmāca plašsaziņas līdzekļu lietotprasme. Šajā jomā valstij ir būtiska loma. Demokrātija nozīmē uzticamību," sacīja Atēnu Maķedonijas Ziņu aģentūras valdes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors Aimilios Perdikaris.

"Demokrātija nevar izdzīvot bez bezmaksas informācijas un bez brīviem, objektīviem un kritiskiem plašsaziņas līdzekļiem," teica Portugāles parlamentāro lietu ministra vietnieks Carlos Abreau Amorim, piebilstot, ka Portugāles valdība stiprinātu žurnālistikas ētiku, jo "uzticamības trūkums žurnālistikā ir lielākais dezinformācijas sabiedrotais".

Atsaucoties uz MI kā milzīgu izaicinājumu cīņā pret dezinformāciju, Niko Efstathiou, žurnālists Reuters Institute for the Study of Journalism in Oxford, norādīja, ka mākslīgais intelekts var radīt pārliecinošas un dziļas ziņas, lai izplatītu kampaņas visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām. Tomēr mākslīgais intelekts var būt arī neticami noderīgs satura skenēšanā, lai reāllaikā atklātu maldinošu informāciju. (AT)