Mūsu slejas “Es balsošu. Un jūs?” pēdējā rakstāEiropas Neredzīgo savienības atbalsta un informatīvo kampaņu vadītājs Antoine Fobe raksta par savas organizācijas prasībām, kas izvirzītas, lai vēlēšanas padarītu pieejamākas. Neraugoties uz personu ar invaliditāti organizāciju, EESK un Eiropas Parlamenta ieguldīto darbu, atkal jau ir par vēlu, lai Eiropas Parlamenta vēlēšanas šoreiz būtu labs paraugs.
Mūsu slejas “Es balsošu. Un jūs?” pēdējā rakstāEiropas Neredzīgo savienības atbalsta un informatīvo kampaņu vadītājs Antoine Fobe raksta par savas organizācijas prasībām, kas izvirzītas, lai vēlēšanas padarītu pieejamākas. Neraugoties uz personu ar invaliditāti organizāciju, EESK un Eiropas Parlamenta ieguldīto darbu, atkal jau ir par vēlu, lai Eiropas Parlamenta vēlēšanas šoreiz būtu labsparaugs.
Balkānu Pilsoniskās sabiedrības attīstības tīkls (BCSDN)
Pēc vairākām neveiksmēm un kavēšanās, ko veicināja neatrisināti divpusēji strīdi un sabiedrības atbalsta mazināšanās, Ziemeļmaķedonijas virzībā uz pievienošanos Eiropas Savienībai ir pienācis kritisks brīdis. Neraugoties uz šiem šķēršļiem, cerības uz ekonomisku labklājību un reģiona stabilitāti joprojām ir pamats, uz kā balstās valsts vēlme pievienoties Eiropas Savienībai.
Balkānu Pilsoniskās sabiedrības attīstības tīkls (BCSDN)
Pēc vairākām neveiksmēm un kavēšanās, ko veicināja neatrisināti divpusēji strīdi un sabiedrības atbalsta mazināšanās, Ziemeļmaķedonijas virzībā uz pievienošanos Eiropas Savienībai ir pienācis kritisks brīdis. Neraugoties uz šiem šķēršļiem, cerības uz ekonomisku labklājību un reģiona stabilitāti joprojām ir pamats, uz kā balstās valsts vēlme pievienoties Eiropas Savienībai.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina par satraucošu tendenci, proti, pēdējos gados atbalsts dalībai Eiropas Savienībā mazinās. Šī mazināšanās atspoguļo plašāku neapmierinātību ar gauso progresu un ES dalībvalstu šķietamo apņēmības trūkumu.
Valsts ceļš uz pievienošanos Eiropas Savienībai ir saistīts ar sarežģītām problēmām, kas sniedzas pāri Ziemeļmaķedonijas robežām. Demokrātijas krīze un politiskā nestabilitāte reģionā un ES dalībvalstīs, kā arī labējā nacionālisma pieaugums būtiski apgrūtina integrācijas procesu. Tomēr par spīti šīm problēmām ir pamats optimismam un jaunām cerībām, jo daudzi cilvēki uzskata, ka integrācija Eiropas Savienībā ir ceļš uz turpmāku labklājību un augstāku dzīves līmeni. Daudzsološs ir arī fakts, ka valsts panākusi diezgan labu saskaņotību ar ES tiesību aktiem.
Turpmāk Ziemeļmaķedonijai prioritāri jāpanāk progress reformu īstenošanā un sarunu sadaļās tādās kritiski svarīgās jomās kā tiesiska valsts, tiesiskums, demokrātija un labāka valsts pārvalde. Nenoliedzams un ar pievienošanos Eiropas Savienībai saistīts progress šajās jomās arī stiprinās sabiedrības atbalstu Eiropas Savienībai. Apņēmībai respektēt demokrātiskās vērtības, reģionālajai sadarbībai un virzībai uz kopīgu nākotni Eiropā būs izšķiroša nozīme, lai valsts varētu noiet līkumaino un nelīdzeno ceļu uz pievienošanos.
Valstij jāparāda politisks briedums un jāveic nepieciešamās reformas, savukārt Eiropas Savienībai ir jāparāda Ziemeļmaķedonijas iedzīvotājiem, ka pievienošanās process ir taisnīgs, balstīts uz nopelniem un virzās uz priekšu. Jāparāda politiskā griba veicināt pievienošanos, kā tas bija Ukrainas gadījumā; progress ir jāatalgo un jāveic pasākumi, lai nodrošinātu abu pušu pienācīgu spēju virzīt procesu uz priekšu.
Visbeidzot būtu skaidri jānorāda, ka visu interesēs nav labākas alternatīvas kā Ziemeļmaķedonijas un visa reģiona pievienošanās Eiropas Savienībai. Galu galā Ziemeļmaķedonija, iespējams, ir maza valsts, taču tās bagātīgais kultūras mantojums, stratēģiskā atrašanās vieta un apņemšanās respektēt demokrātiskās vērtības nodrošinās reģiona stabilitāti un ekonomikas izaugsmes iespējas un tādā veidā stiprinās ES daudzveidību un kohēziju.
Esiet sveicināti Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas raidierakstā “Vietējais skatījums”! Šajā epizodē mēs analizēsim ekonomikas pārvaldības sarežģījumus un problēmas, kas rodas Eiropas ekonomikas vidē. Jūs uzzināsiet, cik lielā mērā ES valstu viedokļi saskan attiecībā uz ekonomikas pārvaldību, un dzirdēsiet par grūtajiem lēmumiem, kas Eiropai būs jāpieņem, pielāgojot savu ekonomiku 21. gadsimta prasībām.
Esiet sveicināti Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas raidierakstā “Vietējais skatījums”! Šajā epizodē mēs analizēsim ekonomikas pārvaldības sarežģījumus un problēmas, kas rodas Eiropas ekonomikas vidē. Jūs uzzināsiet, cik lielā mērā ES valstu viedokļi saskan attiecībā uz ekonomikas pārvaldību, un dzirdēsiet par grūtajiem lēmumiem, kas Eiropai būs jāpieņem, pielāgojot savu ekonomiku 21. gadsimta prasībām.
Mums ir pievienojies bijušais EESK priekšsēdētājs un pašreizējais EESK grupas “Eiropas pusgads” priekšsēdētājs Luca Jahier, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses deputāte Margarida Marques, kā arī ideju laboratorijas “Bruegel” vecākā līdzstrādniece Maria Demertzis un Briselē strādājošā korespondente Maria Tadeo. (tk)
Sestdien, 2024. gada 4. maijā, Komiteja uzņēma apmeklētājus savā tradicionālajā Atvērto durvju dienā, sniedzot informāciju un sajūsminot cilvēkus ar stāstiem gan par savu lomu Eiropas iestāžu vidū, gan par gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Sestdien, 2024. gada 4. maijā, Komiteja uzņēma apmeklētājus savā tradicionālajā Atvērto durvju dienā, sniedzot informāciju un sajūsminot cilvēkus ar stāstiem gan par savu lomu Eiropas iestāžu vidū, gan par gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Minētajā dienā EESK organizēja vairākus pasākumus savā galvenajā mītnē, Jacques Delors ēkā, Briselē. Dalībnieki varēja gan apmeklēt telpas un atklāt, ko EESK ir varējusi darīt cilvēku labā, gan arī uzzināt par Komitejas lomu ES lēmumu pieņemšanas procesā un paust savas intereses un bažas EESK locekļiem.
Apmeklētājiem bija arī iespēja uzzināt, kā EESK locekļi darbojas savā valstī, un piedalīties dažādās aktivitātēs, piemēram, interaktīvās spēlēs, ES viktorīnā un bērniem paredzētā sejas grimēšanā.
Tās dienas rītā Komiteja sagaidīja EESK locekļu un darbinieku grupu, kas caur Franciju un Beļģiju ar velosipēdiem bija braukusi simtiem kilometru, lai vairāk informētu par Eiropas Parlamenta vēlēšanu nozīmi.
Grupa, ko vadīja EESK loceklis Bruno Choix no Darba devēju grupas, vairāk nekā četru dienu garumā mēroja ceļu no Kānas (Francijā) uz Briseli, nobraucot kopumā aptuveni 500 km. No Vaterlo līdz EESK galvenajai mītnei Briselē grupai pievienojās arī citi EESK locekļi un darbinieki. (mp)
EESK Ārējo attiecību specializētā nodaļa (REX) rīkoja savu otro kampaņu un konferenci par dezinformācijas apkarošanu. Tā ir daļa no vispārējā dezinformācijai veltīta projekta, kas tiek īstenots ar pilsoniskās sabiedrības palīdzību.
EESK Ārējo attiecību specializētā nodaļa (REX) rīkoja savu otro kampaņu un konferenci par dezinformācijas apkarošanu. Tā ir daļa no vispārējā dezinformācijai veltīta projekta, kas tiek īstenots ar pilsoniskās sabiedrības palīdzību.
Pēc sekmīgas kampaņas Bulgārijā šoreiz pasākums notika 18. aprīlī Moldovā. Moldova nesen ir nostiprinājusi savas spējas stratēģiskās komunikācijas un dialoga jomā, izveidojot divas īpašas struktūras: Stratēģiskās komunikācijas un dezinformācijas apkarošanas centru un Nacionālo minoritāšu pilsonisko iniciatīvu centru.
Konference notika sadarbībā ar Moldovas Valsts universitāti Kišiņevā.
Uzstādamies konferencē, EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke norādīja, cik svarīgi ir veicināt dialogu un ārvalstu iejaukšanās un dezinformācijas apkarošanā iesaistīt visus iedzīvotājus no dažādām vidēm un kopienām.
Dezinformācija parasti izplatās iedzīvotāju vidū, bieži vien horizontāli, un tas nozīmē, ka labākais veids, kā risināt šo problēmu, ir nevis īstenot lejupēja pieeju, bet gan rosināt iedzīvotāju pārdomas un viņus tieši iesaistīt. Šajā jomā izšķiroši svarīga loma var būt organizētai pilsoniskajai sabiedrībai, jo dezinformācija grauj mūsu sabiedrības struktūru.
Viena no galvenajiem konferences referentiem – Stratēģiskās komunikācijas un dezinformācijas apkarošanas centra direktore Ana Revenco uzsvēra, ka iedzīvotāji nevar apkarot dezinformāciju vieni paši un Centrs varētu uzlabot viņu prasmes, lai toksisko dezinformāciju apkarotu ilgtermiņā.
“Izskaust dezinformāciju pavisam ir nereāls mērķis. Mēs kopīgi strādāsim, lai atmaskotu un novērstu viltus ziņas un mazinātu to ļaunprātīgo ietekmi uz mūsu sabiedrību,” viņa piebilda.
Nacionālo minoritāšu pilsonisko iniciatīvu centra vadītājs Mihai Peicov norādīja, ka šāda centra izveide valdības puses ir svarīgs solis ceļā uz ikviena cilvēka integrāciju sabiedrībā. Viņš uzskata, ka attiecībā uz minoritātēm ir vajadzīga jauna izglītības politika.
Īpaša uzmanība konferencē tika veltīta izglītībai un jauniešiem, jo daudzas atziņas sniedza gados jauni dalībnieki – studenti un žurnālisti.
Videoreportāžu par konferenci var noskatīties šeit.
Pēc tam kad Ziemeļmaķedonija 20 gadus gaidījusi uz pievienošanos Eiropas Savienībai, ir mazinājies sabiedrības atbalsts dalībai Eiropas Savienībā. Tomēr, neraugoties uz gauso progresu, neveiksmēm un kavējumiem (2005. gada decembrī Ziemeļmaķedonijai tika piešķirts kandidātvalsts statuss un tikai 15 gadus vēlāk ir sāktas pievienošanās sarunas – tas ir garākais šāda veida periods ES vēsturē), solījums par saimniecisko labklājību un reģionālo stabilitāti turpina veicināt valsts vēlmi pievienoties blokam. Taču Eiropas Savienībai ir arī jāparāda, ka tā vēlas virzīt uz priekšu pievienošanās procesu un apbalvot progresu – tā norāda mūsu pārsteiguma viese Biljana Spasovska, Balkānu Pilsoniskās sabiedrības attīstības tīkla izpilddirektore un paplašināšanās kandidātvalsts Ziemeļmaķedonijas pārstāve Eiropas Ekonomikas un sociālajā komitejā.
Pēc tam kad Ziemeļmaķedonija 20 gadus gaidījusi uz pievienošanos Eiropas Savienībai, ir mazinājies sabiedrības atbalsts dalībai Eiropas Savienībā. Tomēr, neraugoties uz gauso progresu, neveiksmēm un kavējumiem (2005. gada decembrī Ziemeļmaķedonijai tika piešķirts kandidātvalsts statuss un tikai 15 gadus vēlāk ir sāktas pievienošanās sarunas – tas ir garākais šāda veida periods ES vēsturē), solījums par saimniecisko labklājību un reģionālo stabilitāti turpina veicināt valsts vēlmi pievienoties blokam. Taču Eiropas Savienībai ir arī jāparāda, ka tā vēlas virzīt uz priekšu pievienošanās procesu un apbalvot progresu – tā norāda mūsu pārsteiguma viese Biljana Spasovska, Balkānu Pilsoniskās sabiedrības attīstības tīkla izpilddirektore un paplašināšanās kandidātvalsts Ziemeļmaķedonijas pārstāve Eiropas Ekonomikas un sociālajā komitejā.
Biljana Spasovska ir Balkānu Pilsoniskās sabiedrības attīstības tīkla (BCSDN) izpilddirektore. BCSDN ir reģionāls tīkls, ko veido pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras sadarbojas, lai uzlabotu pilsoniskās sabiedrības iespējas Balkānos un stiprinātu Balkānu attīstību. B. Spasovska ir arī pašreizējā līdzpriekšsēdētāja Pilsoniskās sabiedrības organizāciju partnerībā efektīvai attīstības sadarbībai, kā arī locekle Pilsoniskās sabiedrības organizāciju partnerībā globālā pārskatatbildības standarta jautājumos. B. Spasovska ir paplašināšanās kandidātvalsts pārstāve Eiropas Ekonomikas un sociālajā komitejā.
B. Spasovskai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze politikas vadībā. Viņa ir iestājusies par pilsoniskās sabiedrības lomas stiprināšanu Balkānos un tās ietekmes veicināšanu valstu un ES politikas procesos. Viņa ir vadījusi un atbalstījusi vairākus reģionālos, ES un pasaules mēroga sadarbības projektus, kuru mērķis bija veicināt labvēlīgāku pilsoniskās sabiedrības vidi, uzticamāku ES paplašināšanās politiku, labāku pilsoniskās sabiedrības atbildību un efektīvāku attīstības sadarbību.
Viņai ir Boloņas Universitātes maģistra grāds starpdisciplīnu studijās, un pašlaik viņa raksta disertāciju globalizācijas un demokrātijas jomā.
Konference notika Briseles kongresu centrā “Square”, kurā pulcējās vairāk nekā 1000 dalībnieku un 150 referentu. Tajā tika demonstrēti iedarbīgi aprites ekonomikas risinājumi, kuru pamatā ir jaunākie zinātniskie atklājumi. EESK delegāti dalījās veiksmes stāstā par ECESP.
EESK loceklis un ECESP līdzdibinātājs Cillian Lohan atzinīgi novērtēja ECESP un nosauca to par “tīklus vienojošu tīklu”, kas veido saikni starp politikas veidošanu un pilsonisko sabiedrību, lai panāktu progresu virzībā uz aprites ekonomiku. ECESP vadības grupas loceklis Anders Ladefoged uzsvēra, ka platforma piedāvā sadarbības un mācīšanās iespējas un tai ir svarīga nozīme diskusijās par Eiropas aprites ekonomikas progresu un trūkumiem. EESK locekle Maria Nikolopoulou norādīja, ka ECESP kļūst aizvien interaktīvāka un, izmantojot tādas iniciatīvas kā #EUCircularTalks, veicina dialogu.
Konferences noslēguma plenārsēdē starptautisko partnerību komisāre Juta Urpilainena paziņoja par divām iniciatīvām, kuru mērķis ir atbalstīt globālo pāreju uz aprites ekonomiku: ES Aprites ekonomikas resursu centrs, ko Eiropas Komisija finansēs ar 15 miljoniem eiro, un programma “SWITCH to Circular Economy in East and Southern Africa”, kurā Komisija piecu gadu laikā ieguldīs 40 miljonus eiro. ECESP apņēmās atbalstīt abas iniciatīvas.
ECESP, kuras izveidi EESK un Eiropas Komisija ierosināja 2017. gadā, veicina dialogu, izplata labu praksi un sniedz informāciju par aprites ekonomiku, lai redzējums realizētos rīcībā. EESK aktīvi iestājas par apritīgumu un jau 2015. gadā ir paudusi atbalstu ES rīcības plānam pārejai uz aprites ekonomiku. Platforma kalpo kopīgam nodomam iesaistīt visas ieinteresētās personas aprites ekonomikas redzējuma īstenošanā, lai ar dialoga un sadarbības palīdzību paātrinātu pārkārtošanos. (ks)
Dr. Jarosław Pietras bija galvenā sarunu vedēja par Polijas pievienošanos Eiropas Savienībai vietnieks. Turpinājumā viņa pārdomas par pirms 20 gadiem notikušās paplašināšanās ietekmi un par ekonomiskajiem un citiem ieguvumiem, ko tā sniedza ne tikai Polijai un citām valstīm, kuras pievienojās Eiropas Savienībai, bet arī visai Eiropas Savienībai kopumā. Lēmums 2004. gadā paplašināt Eiropas Savienību liecināja par Eiropas Savienības apņēmību stiprināt vienotību, daudzveidību un solidaritāti. Šodien no paplašināšanās joprojām gūstam vērtīgas atziņas, kuras var ņemt vērā visās turpmākajās pirmspievienošanās sarunās.
Dr. Jarosław Pietras bija galvenā sarunu vedēja par Polijas pievienošanos Eiropas Savienībai vietnieks. Turpinājumā viņa pārdomas par pirms 20 gadiem notikušās paplašināšanās ietekmi un par ekonomiskajiem un citiem ieguvumiem, ko tā sniedza ne tikai Polijai un citām valstīm, kuras pievienojās Eiropas Savienībai, bet arī visai Eiropas Savienībai kopumā. Lēmums 2004. gadā paplašināt Eiropas Savienību liecināja par Eiropas Savienības apņēmību stiprināt vienotību, daudzveidību un solidaritāti. Šodien no paplašināšanās joprojām gūstam vērtīgas atziņas, kuras var ņemt vērā visās turpmākajās pirmspievienošanās sarunās.
Pēc 20 gadiem ir diezgan skaidrs, ka vairuma Centrāleiropas valstu, kā arī Maltas un Kipras uzņemšana Eiropas Savienībā bija ne tikai “liela paplašināšanās”, bet arī vēsturisks pagrieziena punkts visai Eiropas Savienībai. Tā ietekme bija būtiska, it īpaši uz uzņemto valstu tautsaimniecību.
Paplašināšanās būtiski paaugstināja dzīves līmeni Centrāleiropas valstīs. Astoņās Centrāleiropas valstīs — Čehijas Republikā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Slovākijā un Slovēnijā — kopā ievērojami palielinājās pirktspējas paritāte (PPP) uz vienu iedzīvotāju, un šis pieaugums bija lielāks nekā tas, ko varētu sasniegt, ja tās nepievienotos Eiropas Savienībai. Statistika vienmēr atspoguļo vidējos rādītājus par konkrētiem integrācijas sniegtajiem ieguvumiem. Vērts atzīmēt, ka visās valstīs vērojami būtiski uzlabojumi, neraugoties uz to, ka tie nebija vienmērīgi sadalīti starp dalībvalstīm un dažās tie bija lielāki nekā citās. Piemēram, Lietuva un Polija kļuva par līderēm, gūstot būtiskākos ieguvumus no dalības Eiropas Savienībā, savukārt Igaunijā un Slovēnijā progress bijis lēnāks, jo tās saskārās ar problēmām, it īpaši 2008. gada finanšu krīzes radītās ietekmes dēļ.
Polijai un citām Centrāleiropas valstīm pievienošanās Eiropas Savienībai iezīmēja jaunu ekonomiskās labklājības laikmetu. It īpaši izceļas Polija, kuras attīstība pēc pievienošanās dēvējama par veiksmes stāstu. Valsts piedzīvoja nepieredzētu ekonomikas izaugsmi, un tās IKP laikposmā no 2004. līdz 2022. gadam divkāršojās. Arī citās reģiona dalībvalstīs bija vērojams būtisks IKP uz vienu iedzīvotāju pieaugums, taču ne visur vienāds. Piemēram, Slovākija un Lietuva panākušas uzteicamu progresu, vēl vairāk samazinot attīstības jomā vērojamo atpalicību no Rietumeiropas. Šā perioda statistikas dati liecina par noturību un dinamismu, jo šīs valstis izmantoja dalību Eiropas Savienībā, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un uzlabotu savu globālo konkurētspēju. Šis ievērojamais sasniegums liecina, ka integrācija Eiropas Savienībā pārveidojoši ietekmēja visu jauno dalībvalstu ekonomiku. Tas notika, neraugoties uz finanšu krīzes ietekmi. Krīzes laikā jaunās ES dalībvalstis sasniedza augstākus izaugsmes rādītājus, nekā gaidīts.
Laikposms pēc ES paplašināšanās 2004. gadā nebija bez grūtībām. Piemēram, 2008. gada globālā finanšu krīze izraisīja satricinājumus visā Eiropas ekonomikā, pārbaudot gan veco, gan nesen integrēto dalībvalstu noturību. Neraugoties uz krīzes negatīvo ietekmi, jaunās ES dalībvalstis izrādīja ievērojamu noturību un pārsniedza sākotnējās izaugsmes prognozes. Šo valstu spēja pārciest vētru un saglabāt pozitīvus izaugsmes rādītājus liecināja par to tautsaimniecības spēku un ieguvumiem, ko deva integrācija Eiropas Savienībā. Krīze radīja būtiskas problēmas, taču tā arī deva šīm valstīm neierobežotas iespējas gūt labumu no ciešās saiknes ar Eiropas tautsaimniecību. Krīze bija arī pārbaudījums tam, cik apņēmīgi jaunās dalībvalstis grūtā brīdī respektē Eiropas vērtības un solidaritāti.
Sarunu gaitā Polijas pilsoniskā sabiedrība kļuva par pārmaiņu un progresa virzītājspēku. Pilsoniskās sabiedrības organizācijām, vietējām kustībām un interešu aizstāvības grupām bija izšķiroša nozīme Polijas centienos veicināt integrāciju Eiropas Savienībā un respektēt demokrātiskās vērtības. To nenogurstošie pūliņi palielināt informētību, mobilizēt atbalstu un saukt vadītājus pie atbildības būtiski sekmēja sabiedriskās domas veidošanu un pozitīvas pārmaiņas. Aktīvi sadarbojoties ar iedzīvotājiem, veicinot dialogu un uzlabojot pārredzamību, Polijas pilsoniskā sabiedrība palīdzēja nodrošināt, ka sarunu process ir iekļaujošs, demokrātisks un spējīgs reaģēt iedzīvotāju vajadzībām. Pilsoniskās sabiedrības organizāciju veikums ne tikai veicināja Polijas pievienošanos Eiropas Savienībai, bet arī nostiprināja valsts demokrātijas pamatus un pilsonisko sabiedrību.
Lēmums 2004. gadā paplašināt Eiropas Savienību liecināja par Savienības apņēmību stiprināt vienotību, daudzveidību un solidaritāti. Uzņemot lielāko daļu Centrāleiropas valstu, kā arī Maltu un Kipru, ES palielināja savu ekonomisko potenciālu, kultūras bagātību un ģeopolitisko ietekmi. Šo valstu pievienošanās Savienībai pavēra jaunas perspektīvas un nodrošināja talantus un iespējas, bagātinot tās daudzveidību un stiprinot tās klātbūtni pasaulē. Paplašināšanās, integrējot Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis tās sadarbības un kopdarbības sistēmā, no ģeopolitiskā viedokļa palielināja ES ietekmi un stabilitāti. Institucionāli tā dažādoja ES perspektīvas un padziļināja tās integrāciju, liekot pamatus vienotākai un noturīgākai savienībai.
Domājot par pieredzi, kas gūta saistībā ar 2004. gadā notikušo ES paplašināšanos, jāatzīmē, ka esam guvuši vērtīgas atziņas, it īpaši par sarunu procesu un pirmspievienošanās sagatavošanās darbiem. Ja šodien dotos līdzīgā ceļā, es iestātos par to, ka visās turpmākajās sarunās lielāks uzsvars jāliek uz pirmspievienošanās nosacījumiem un atbalsta mehānismiem, it īpaši pārvaldības un tiesiskuma jomā. Būtiski ir nodrošināt, ka kandidātvalstis pirms pievienošanās Eiropas Savienībai atbilst nepieciešamajiem kritērijiem un standartiem, lai mēs varētu nosargāt Savienības integritāti un tās vērtības. Turklāt ir būtiski sarunu procesā sniegt kandidātvalstīm pienācīgu atbalstu un palīdzību, lai tās varētu sekmīgi integrēties un panākt ilgtermiņa stabilitāti Eiropas Savienībā.
Sarunu process par 2004. gadā notikušo ES paplašināšanos balstījās uz kopīgu apņemšanos veicināt stabilitāti, demokrātiju un labklājību visā Eiropā. Sarunas virzīja vēlme stiprināt Eiropas valstu sadarbības un solidaritātes saites, jo gan kandidātvalstis, gan esošās ES dalībvalstis apzinājās abpusējos paplašināšanās sniegtos ieguvumus. Sarunas bija sarežģītas un grūtas, taču tās galu galā sekmēja kopīgs sapnis par vienotu un pārtikušu Eiropu, kurā visas valstis varētu kopīgi uzplaukt, būdamas Eiropas Savienības sastāvā.
Tā kā 2024. gadā ES kandidātvalstis virzās uz pievienošanos, jāpatur prātā vairāki svarīgi apsvērumi. Pirmkārt, prioritārām jābūt reformām, kas nodrošina atbilstību ES standartiem un vērtībām, un tās ir būtiskas sekmīgai šo valstu integrācijai un ilgtermiņa stabilitātei Savienībā. Tas arī nozīmē, ka jāstiprina demokrātiskās iestādes, jāveicina tiesiskums un jāsargā pamattiesības un pamatbrīvības. Vēl viens aspekts: lai kļūšana par Savienības dalībvalsti noritētu netraucēti, proaktīvi jāsadarbojas ar esošajām ES dalībvalstīm un tādā veidā jāveido uzticēšanās un jānodrošina atbalsts. Apliecinot patiesu apņēmību respektēt Eiropas vērtības un sadarboties, kandidātvalstis var bruģēt ceļu uz gaišāku nākotni Eiropas Savienībā.
Jaroslaw Pietras pašlaik ir vieszinātnieks Wilfried Martens Eiropas Studiju centrā Briselē un viesprofesors Eiropas koledžā Brigē.
No 1998. gada, kad sākās sarunas, līdz 2004. gadam, kad Polija pievienojās Eiropas Savienībai, viņš darbojās grupā, kas risināja sarunas par Polijas pievienošanos Eiropas Savienībai. No 1990. līdz 2006. gadam viņš savā dzimtajā Polijā bija valsts sekretārs Finanšu ministrijā, Eiropas lietu valsts sekretārs un Eiropas Integrācijas komitejas biroja vadītājs. No 2008. līdz 2020. gadam viņš ieņēma ģenerāldirektora amatu Eiropas Savienības Padomē un viņa pārziņā bija dažādas politikas jomas (klimata pārmaiņas, vide, transports, telekomunikācijas, enerģētika, izglītība, kultūra, audiovizuālā joma, jaunatne un sports). J. Pietras Varšavas Universitātē ir ieguvis PhD grādu ekonomikā un ir autors virknei publikāciju par ES, ilgtspējas un tirdzniecības jautājumiem. Viņš savulaik bija arī Fulbraita fonda stipendiāts un domnīcas BRUEGEL valdes loceklis (2008–2011).
Eiropas Parlamenta kampaņa “Balso! Neļauj citiem lemt tavā vietā!” ir ļoti noderīga. Tās vēlēšanu video, kas pievēršas Eiropas projekta saknēm mierīgas nākotnes veidošanai, atdzimstot no kara un genocīda pelniem, trāpa uz pareizā akorda. It īpaši mūsdienās, kad izvēršas ekstrēmisms un apātija, politika bieži vien vairāk šķiet realitātes šovs nekā patiesa agora.
Eiropas Parlamenta kampaņa “Balso! Neļauj citiem lemt tavā vietā!” ir ļoti noderīga. Tās vēlēšanu video, kas pievēršas Eiropas projekta saknēm mierīgas nākotnes veidošanai, atdzimstot no kara un genocīda pelniem, trāpa uz pareizā akorda. It īpaši mūsdienās, kad izvēršas ekstrēmisms un apātija, politika bieži vien vairāk šķiet realitātes šovs nekā patiesa agora.
Vai tiešām vēlies ļaut citiem lemt tavā vietā? Viņi to jau dara – un viņi atkal izvēlas taupības kursu.
Mūsu priekšsēdētāja Lucie Studničná skaidri norādīja: mēs nevaram atļauties vēl vienu taupības krīzi. Pēdējās finanšu krīzes laikā veiktie pasākumi dažās valstīs izraisīja ekonomikas lejupslīdi un intelektuālā darbaspēka emigrāciju. Spānijā, Itālijā un Grieķijā bezdarba līmenis joprojām ir augsts, un IKP uz vienu iedzīvotāju joprojām ir tālu no 2008. gada līmeņa. Kā reakciju uz šo risinājuma imitāciju esam piedzīvojuši eiroskepticisma un populisma pieaugumu, ko veicināja pārvirze uz galēji labējo flangu.
Jaunie fiskālie noteikumi vairumu dalībvalstu atstās bez līdzekļiem gaidāmo klimata un sociālo problēmu risināšanai. La Hulpe solījumi izrādīsies tukši. Iedzīvotāji cietīs, un papildu ekonomiskas grūtības, ko valdības noteikti raksturos kā “Briseles uzspiestas”, daudziem varētu būt pēdējais piliens.
Demokrātija nenozīmē tikai balsot: pilsoniskajai sabiedrībai un arodbiedrībām ir būtiska nozīme tās veselības saglabāšanā. Tomēr balsošana ir ne tikai leģitimitātes instruments, un tā nebūt nav nelietderīga. Tā ir smagi izcīnīta tiesība, pateicoties miljoniem cilvēku centieniem un bieži vien dzīvēm daudzās paaudzēs. Un mēs to varam zaudēt.
Lēmumi par taupību nav iekalti akmenī. Attiecībā uz šīm jūnijā notiekošajām vēlēšanām un visām gaidāmajām valsts vēlēšanām mēs aicinām: balsojiet! Neļaujiet to sev atņemt! Balsojiet par sociālo progresu. Kopā mēs varam turpināt darīt savas valstis un Eiropas Savienību labākas un mainīt to, kas nestrādā.
EESK aprīļa plenārsesijā Komisijas Iekšējā tirgus ĢD ģenerāldirektora vietniece Maive Rute un EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke uzsvēra, ka ES konkurētspējas stiprināšanai ir būtiska nozīme, lai palielinātu mūsu ekonomikas izaugsmi un sabiedrības labklājību.
EESK aprīļa plenārsesijā Komisijas Iekšējā tirgus ĢD ģenerāldirektora vietniece Maive Rute un EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke uzsvēra, ka ES konkurētspējas stiprināšanai ir būtiska nozīme, lai palielinātu mūsu ekonomikas izaugsmi un sabiedrības labklājību.
Kā norādīja Maive Rute, nedrīkst zaudēt laiku. Eiropas Savienībai jārīkojas ātri un steidzami, ja tā vēlas novērst atpalicību un izdzīvot saskarsmē ar pasaules ekonomikas gigantu pārspēku.
Novērtējot pašreizējo stāvokli ES konkurētspējas jomā, viņa teica: “Mums ir vajadzīgas radikālas pārmaiņas. Mēs nevaram atstāt vienotā tirgus īstenošanu uz labas gribas pamata – mums ir vajadzīga reāla izpilde. “Mums ir jāeksportē mūsu preces un tehnoloģijas, bet ne mūsu darbvietas. Mūsu nozarēm jābūt konkurētspējīgām, un investīcijas ir jāiegulda šeit.”
Uzsverot, ka konkurētspēja ir ES ekonomikas panākumu stūrakmens, kas veicina izaugsmi, inovāciju un labklājību, vienlaikus palielinot tās globālo ietekmi un noturību, Oliver Röpke piebilda: “Apspriežot Eiropas konkurētspēju, mums debatēs galvenā uzmanība jāpievērš cilvēkiem un jānodrošina, lai neviens netiktu atstāts novārtā. Tās galīgā ietekme un nozīme ir tajā, kā tā ietekmē cilvēku un kopienu labbūtību, iespējas un labklājību. Tāpēc visās debatēs par konkurētspēju kā prioritāte jāizvirza cilvēku vajadzības, tiesības un vēlmes.”
Plenārsesijā arī tika pieņemts ziņotājas Emilie Prouzet un līdzziņotāja Stefano Palmieri izstrādātais atzinums “Ilgtermiņa konkurētspējas stratēģija”. (mp)
