EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa 25. martā no plkst. 14.30 līdz 18.00 (pēc Centrāleiropas laika) Briselē rīkos konferenci, lai aplūkotu, kā ES kopumā un dalībvalstis atsevišķi var strādāt, lai panāktu efektīvu ilgtspējīgu pilsonisko dialogu un līdzdalības demokrātiju
EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa 25. martā no plkst. 14.30 līdz 18.00 (pēc Centrāleiropas laika) Briselē rīkos konferenci, lai aplūkotu, kā ES kopumā un dalībvalstis atsevišķi var strādāt, lai panāktu efektīvu ilgtspējīgu pilsonisko dialogu un līdzdalības demokrātiju.
Viesreferentu vidū būs
Pedro Silva Pereira, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietnieks, kurš aizstāj Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Robertu Metsolu saziņā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas pārstāv pilsoņus, un
Viņa Ekselence Willem van de Voorde, Beļģijas vēstnieks un Beļģijas pastāvīgais pārstāvis ES.
Konferences laikā notiks iepazīstināšana ar šādām divām nesenām iniciatīvām:
EESK atzinums “Pilsoniskā dialoga un līdzdalības demokrātijas stiprināšana ES: turpmākie pasākumi” (SOC/782), kas izstrādāts pēc ES Padomes prezidentvalsts Beļģijas pieprasījuma un pieņemts EESK plenārsesijā 15. februārī;
atklāta vēstule, ko atbalsta 156 parakstītāji no 26 ES dalībvalstīm un ko ierosināja Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa un “Pilsoniskā sabiedrība – Eiropa”. Vēstulē galvenās ES iestādes tiek aicinātas veikt konkrētus pasākumus, lai īstenotu atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām visās politikas jomās.
Konferencē pulcēsies institucionālās ieinteresētās personas un plašāka auditorija, lai apspriestu veidus, kā īstenot šajās un citās iniciatīvās ierosinātos pasākumus.
Konference ir publiska. Iepriekšēja reģistrācija ir nepieciešama aktīvai dalībai uz vietas vai attālināti. Pasākums tiks straumēts.
Lai uzzinātu sīkāku informāciju, iepazītos ar programmas projektu, reģistrētos un izmantotu straumēšanu, apmeklējiet pasākuma tīmekļa vietni.
Antonello Pezzini, EESK Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvās komitejas delegāts un bijušais EESK Darba devēju grupas loceklis
Pagājušā gada janvārī Eiropas iekšējā tirgus komisārs Thierry Breton atkārtoti uzsvēra nepieciešamību konsolidēt iekšējo aizsardzības tirgu, lai garantētu mūsu drošību. “Mēs sākām ar munīciju Ukrainai”, viņš norādīja. “Mums tagad ir jāpaplašina šī pieeja, iekļaujot tajā plaša mēroga Eiropas aizsardzības rūpniecības programmu, kas spēj atbalstīt Eiropas rūpnieciskās bāzes paplašināšanu un attīstīt infrastruktūru, kas vajadzīga apstrīdēto teritoriju aizsardzībai.”
EESK ir bijusi iespēja vairākkārt atkārtot nepieciešamību atbalstīt Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas (EDIDP) uzsākšanu, kuras mērķis ir izveidot sadarbspējīgu un integrētu kopējo aizsardzības sistēmu.
Šis mērķis ir vēl jo steidzamāks, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, kas mūs mudina stiprināt Eiropas stratēģisko autonomiju aizsardzības jomā un attīstīt stabilu kopējo rūpniecisko un tehnoloģisko bāzi.
EDIDP būtu jāveido ar kopīgu stratēģisku redzējumu aizsardzības nozarei, kas var virzīties uz Eiropas ražotāju un lietotāju efektīvu integrāciju, iesaistot vismaz trīs dalībvalstis.
Ir pieaugoša nepieciešamība attiecībā uz to, ka sinerģijā un koordinācijā ar NATO un Aizsardzības ministru padomi Eiropas līmenī jārisina strukturēts dialogs, kas spētu nodrošināt ilgstošu politisko vadību un forumu apspriedēm un īstu Eiropas lēmumu pieņemšanai.
Ir jānodrošina šādi nosacījumi: līdzsvars starp lielajām un mazajām valstīm; tas, ka 20 % no iesaistītajiem uzņēmumiem ir mazāki uzņēmumi; kvalificēta personāla apmācība un jauni amatu profili; un to darbinieku pārkvalifikācija, kuru prasmes ir kļuvušas liekas vai novecojušas.
“Tagad ir pienācis laiks paplašināt un stiprināt šo pieeju, iekļaujot tajā plaša mēroga Eiropas aizsardzības rūpniecības programmu, kas spēj atbalstīt Eiropas rūpnieciskās bāzes paplašināšanu un attīstīt divējāda lietojuma produktus.” Tie ir produkti, tostarp programmatūra un tehnoloģijas, ko var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem un kas ietver produktus, kurus var izmantot ķīmisko vai bioloģisko ieroču un to nogādes līdzekļu projektēšanai, izstrādei, ražošanai vai lietošanai.
Antonello Pezzini rakstu pilnībā var izlasīt Darba devēju grupas informatīvajā biļetenā: https://europa.eu/!yKMPTk.
Debatēs ar Komisijas priekšsēdētājas vietnieci un demokrātijas un demogrāfijas komisāri Dubravku Šuicu EESK aicināja izstrādāt pilsoniskā dialoga stratēģiju, kas būtu pirmais solis ceļā uz pilsoniskās sabiedrības lomas stiprināšanu un iedzīvotāju līdzdalības palielināšanu ES politikas veidošanā.
Debatēs ar Komisijas priekšsēdētājas vietnieci un demokrātijas un demogrāfijas komisāri Dubravku Šuicu EESK aicināja izstrādāt pilsoniskā dialoga stratēģiju, kas būtu pirmais solis ceļā uz pilsoniskās sabiedrības lomas stiprināšanu un iedzīvotāju līdzdalības palielināšanu ES politikas veidošanā.
Komiteja uzsvēra, ka ir steidzami jāpastiprina Līguma par Eiropas Savienību (LES) 11. panta īstenošana, saskaņā ar kuru iestādēm ir kopīga atbildība nodrošināt organizētas pilsoniskās sabiedrības aktīvu iesaisti ES tiesību aktu izstrādē.
Tas būtu jāuzskata par turpinājumu konferencei par Eiropas nākotni — nozīmīgai iniciatīvai un nozīmīgam demokrātiskam pasākumam, kas ietvēra virkni pilsoņu vadītu debašu par jautājumiem, kuri tieši ietekmē viņu dzīvi.
“Mēs visi varam piekrist, ka iedzīvotāju viedoklis ir jāuzklausa ne tikai vēlēšanu laikā. Mums, ES iestādēm un struktūrām, ir labāk jāiesaista pilsoniskā sabiedrība jēgpilnā dialogā, kas neaprobežojas tikai ar informēšanu un apspriešanos,” sacīja EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke.
Lai veidotu pārredzamāku, iekļaujošāku un demokrātiskāku ES, ir vajadzīga lielāka pilsoniskā līdzdalība un spēcīga partnerība starp ES iestādēm un valstu pārvaldes struktūrām. “Mūsu kopīgie centieni nodrošinās, ka Eiropas Savienība joprojām ir cerību bāka un līdzdalības demokrātijas paraugs pasaulē,” uzsvēra komisāre D. Šuica.
Atzinuma sagatavotājs Pietro Barbieri norādīja: “Ar šo atzinumu EESK aicina Eiropas iestādes spert konkrētus soļus uz priekšu: pieņemt pilsoniskā dialoga stratēģiju, kas dotu iespēju izstrādāt rīcības plānu un iestāžu nolīgumu, kurā iesaistīti visi ES līmeņi. EESK apņemšanās liecina par neatliekamu vajadzību, no kuras nevar atteikties un kuru nevar atlikt.”
Līdzziņotāja Miranda Ulens piebilda:“Mums jau ir laba prakse sociālā dialoga jomā. Mūsu iesniegtie priekšlikumi nodrošinās iespēju uzklausīt arī citu leģitīmo un pārstāvības organizāciju viedokļus. Veidosim patiesu, demokrātisku Eiropu saviem iedzīvotājiem! #TogetherStrong!' (ll)
Eiropa šo grūto cīņu ir atstājusi novārtā un nonākusi atpalicēja lomā. Apturēt galēji labējo spēku progresu pašlaik ir visai grūts uzdevums. Pēc tam, kad 1945. gadā tika sagrauts nacistiskais fašisms, valdīja uzskats, ka ekstrēmistu kustības zaudēs savu ietekmi un darbības iespējas. Taču tā nenotika. Demokrātiskais modelis ir devis galēji labējiem spēkiem iespēju izdzīvot un nostiprināties, balstoties uz cilvēku aizvainojumu un sarūgtinājumu.
Eiropa šo grūto cīņu ir atstājusi novārtā un nonākusi atpalicēja lomā. Apturēt galēji labējo spēku progresu pašlaik ir visai grūts uzdevums. Pēc tam, kad 1945. gadā tika sagrauts nacistiskais fašisms, valdīja uzskats, ka ekstrēmistu kustības zaudēs savu ietekmi un darbības iespējas. Taču tā nenotika. Demokrātiskais modelis ir devis galēji labējiem spēkiem iespēju izdzīvot un nostiprināties, balstoties uz cilvēku aizvainojumu un sarūgtinājumu. Galēji labie spēki ir astoņdesmit gadus izmantojuši Eiropas liberālo demokrātiju iecietību un pašapmierinātību. Tie izlikās, ka spēlē demokrātijas spēli, taču nekad neatteicās no ambīcijām iznīcināt demokrātiju no iekšienes, tiklīdz tiem būs vara to izdarīt.
Un tie ir tuvu panākumam: ar "nacionālās suverenitātes" lozungiem galēji labējie spēki jau ieguvuši varu vairāku valstu valdībās, piemēram, Orbāna vadītajā Ungārijā un Fico vadītajā Slovākijā. Polijā līdz pat nesenajām vēlēšanām oktobrī astoņus gadus pie varas bija PiS (Prawo i Sprawiedliwosc/Likums un taisnīgums) valdība.
Eiropas Savienībā galēji labējie spēki cenšas arī iedragāt demokrātiju un izraisīt tās sabrukumu. Pateicoties informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstībai pēdējos trīsdesmit gados, it īpaši digitālajās platformās un sociālajos plašsaziņas līdzekļos ievērojami palielinājušās neonacistu un neofašistu grupu iespējas mijiedarboties, kā arī iegūt redzamību un ietekmi globālā mērogā. Tās izmanto demokrātisko vārda brīvību, lai plašāk un aktīvāk izplatītu savu ksenofobisko un rasistisko ideoloģiju. Tās koordinē stratēģijas un reālajā laikā diskreditē pilsonisko kārtību, kuras daļa tās ir. Nenoliedzams ir fakts, ka demokrātija šīm kustībām, kuras cenšas to sagraut, nodrošina objektīvus apstākļus, tostarp valsts finansējumu, kas veicina to attīstību un sociālo izplatīšanos.
Galēji labējie spēki ir atraduši auglīgu augsni izaugsmei Eiropā, jo neoliberālā politika un no reiganomikas pārņemtais finanšu kapitālisms ir apturējis vidusslāņa attīstību un sociālo labklājību, kas ir orientieris Eiropas veidošanas un tās panākumu nodrošināšanas procesā. Neoliberālisms ir ierobežojis regulējumu un kavējis ekonomisko un sociālo attīstību, samazinājis reālos darba ienākumus par labu kapitālam, iegrožojis sociālo atbalstu un sabiedriskos pakalpojumus, kā arī atstājis mājokļu nozari nekustamā īpašuma spekulantu rokās. Eiropas valdības draudīgi konkurē savā starpā, pārdodot zelta vīzas kleptokrātiem un oligarhiem no visas pasaules. Tirgus krīze un fiskālais dempings, kas padara konkurenci iekšējā tirgū negodīgu, nepietiekamais Briseles un Frankfurtes atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī vājā nodarbinātības aizsardzība un zemā pirktspēja pēdējo piecpadsmit gadu laikā ir palielinājuši Eiropas iedzīvotāju neapmierinātību.
Tā ir traģiska politiska kļūda, kuras dēļ secīgi samazinās to iedzīvotāju skaits, kas balso Eiropas vēlēšanās, un Eiropas Parlamentā pieaug galēji labējo spēku īpatsvars. Nacistiski fašistiskās ideoloģijas atdzimšana ir Eiropā izmantotā taupības modeļa rezultāts. Tas pasargāja finanšu sistēmu, bet nenodrošināja ekonomisko un fiskālo taisnīgumu un ignorēja iedzīvotāju problēmas, vēlmes un cerības. Tas veicinājis seno pārākuma un identitārisma ideoloģijas propagandu, kas vienmēr uzglūn un gaida izdevību atmest cilvēci zemākā civilizācijas līmenī. Šī kultūras un reliģiskā naida kurināšana pašlaik jūtama mūsu ikdienā — mūsu , ekrānos, sociālajos plašsaziņas līdzekļos un nepārtraukti izplatītajā dezinformācijā. Baiļu un nedrošības iedvešana iedzīvotājiem, piesaucot islamizāciju, baltās rases pārākuma vai jūdaisma-kristietības identitātes beigas un demonizējot romu kopienu kā tādu, kas atkarīga no pabalstiem, ir stratēģija, kas vēsturiski izmantota laikos, kad sabiedrībā pieaudzis atbalsts autoritāriem diktatoriem vai līderiem.
Šodien Eiropas valdības ļauj viņiem piesaukt "imigrācijas draudus" novecojošā Eiropā, kurai ir absolūti nepieciešams importēt daļu darbaspēka, lai tā spētu sevi uzturēt un ekonomiski attīstīties. Un tas notiek, neraugoties uz to, ka bēgļu un migrantu skaits, kas šodien ierodas Eiropas Savienībā, ir neliels. Patiesībā tas ir mazāks, nekā Eiropas iedzīvotājiem un darbaspēkam ir vajadzīgs. Tomēr ksenofobiskā un rasistiskā retorika vēl aizvien izskan Eiropā, kur joprojām trūkst droša un efektīva tiesiskā regulējuma, lai uzņemtu un integrētu migrantus, un tā vietā turpinām netieši uzturēt cilvēku tirdzniecības mafiju. Migrējošiem darba ņēmējiem bija būtiska nozīme pēckara Eiropas atjaunošanā un Eiropas Savienības veidošanā. Migrantu ieguldījums arī turpmākajās desmitgadēs būs ļoti nozīmīgs Eiropas attīstības nodrošināšanā. Galēji labējie spēki to apzinās, jo daudzi no to finansiālajiem atbalstītājiem izmanto migrantus savās nozarēs un uzņēmumos.
Taču tie turpinās spēlēt spēlītes, izraisot bailes un manipulējot ar sirdsapziņu, kā arī izmantojot valstu un Eiropas līderu vājumu un neizlēmību, kas liedz iespēju formulēt stratēģisku redzējumu un aizsargāt mūsu vērtības un mūsu principus. Demokrātijas un Eiropas idejas piekritējiem var būt tikai viena atbilde – cīņa par mūsu vērtībām. Par demokrātiju, brīvību, cieņu un mieru Eiropā.
Ar atzinuma par pilsonisko dialogu pieņemšanu process nevar beigties. Tas noteikti ir būtisks solis ceļā uz progresu, jo tas tika izstrādāts pēc prezidentvalsts Beļģijas pieprasījuma, un tāpēc to varētu iekļaut Eiropas Savienības darba kārtībā.
Ar atzinuma par pilsonisko dialogu pieņemšanu process nevar beigties. Tas noteikti ir būtisks solis ceļā uz progresu, jo tas tika izstrādāts pēc prezidentvalsts Beļģijas pieprasījuma, un tāpēc to varētu iekļaut Eiropas Savienības darba kārtībā.
Tā vietā, lai aprakstītu atzinumu, būtu lietderīgāk izprast procesu. Pilsoniskais dialogs pirmkārt un galvenokārt ir forums, kur cilvēki var apspriest savu darba programmu un mērķus un kurā institucionālie un neinstitucionālie dalībnieki tiekas uz vienlīdzīgiem nosacījumiem.
Tomēr pārstāvības demokrātija ir jāaizsargā no neliberāliem mēģinājumiem to apdraudēt. Nopietnas bažas rada dažādi populisma veidi, kas grauj pilsoniskās līdzdalības telpu. Tāpēc LES 11. panta īstenošana ir gan būtiska, gan steidzama. Šī panta tapšanas brīdī bija skaidrs, ka liberālajai demokrātijai ir nepieciešama starpniekstruktūru, piemēram, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, līdzdalība. Šīs struktūras pauž iedzīvotāju, proti, uzņēmēju, kas vada lielus uzņēmumus vai MVU, darba ņēmēju, speciālistu, patērētāju, minoritāšu, piemēram, migrantu, cilvēku ar invaliditāti un romu, un visu Eiropas un starptautisko cilvēktiesību apvienību pārstāvju viedokli. “Brīvība, demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums ir dažas no tām pamatvērtībām, kas ir liktas Eiropas Savienības pamatā. Tās ir nostiprinātas ES līgumos un veido Eiropas Savienības identitātes kodolu. Tomēr pēdējo gadu laikā tās sastopas ar spēcīgu pretestību. Eiropu skārušas vairākas bezprecedenta krīzes, kas padziļinājušas sociālo un ekonomisko nevienlīdzību un iedragājušas Eiropas Savienības pilsoņu uzticēšanos demokrātiskajām iestādēm,” savā inaugurācijas uzrunā sacīja Oliver Röpke. Pilsoniskajam dialogam ir būtiska lomā šo problēmu risināšanā, un jaunais priekšsēdētājs, runājot par EESK kā vienu no ES iestādēm, norādīja, ka šo iestāžu durvīm vienmēr jābūt atvērtām, lai uzklausītu, ko cilvēki vēlas teikt.
Debates izpētes grupā, kas sagatavoja šo atzinumu, bija labs pilsoniskā dialoga piemērs, jo dalībnieki uzklausīja cits citu un apsprieda formulējumu, saturu un mērķus.
Mēs vienojāmies par prasībām, kas tiks iesniegtas Eiropas Savienības iestādēm, lai stiprinātu pilsonisko dialogu. Mērķis ir panākt iestāžu vienošanos, kas būtu pamats stratēģijai un rīcības plānam.
Tas ir progress, proti, panākums, kādus kopš 1999. gada EESK guvusi daudzkārt, rīkojot iekšējas debates starp dalībniekiem, kuru intereses tā pārstāv. Tomēr šī vienošanās tagad ir jāīsteno un jāatbalsta, un tai jābruģē ceļš uz pieņemšanu Eiropas Savienībā.
