European Economic
and Social Committee
European Economic
and Social Committee
The European Economic and Social Committee (EESC) is the voice of organised civil society in Europe.
Find out more about its role and structure at http://www.eesc.europa.eu/en/about
The EESC issues between 160 and 190 opinions, evaluation and information reports a year.
It also organises several annual initiatives and events with a focus on civil society and citizens’ participation such as the Civil Society Prize, the Civil Society Days, the Your Europe, Your Say youth plenary and the ECI Day.
Find the latest EESC opinions and publications at http://www.eesc.europa.eu/en/our-work/opinions-information-reports/opinions and http://www.eesc.europa.eu/en/our-work/publications-other-work/publications respectively.
The EESC is active in a wide range of areas, from social affairs to economy, energy and sustainability.
Learn more about our policy areas and policy highlights at http://www.eesc.europa.eu/en/policies
The EESC holds nine plenary sessions per year. It also organises many conferences, public hearings and high-level debates related to its work.
Find out more about our upcoming events at http://www.eesc.europa.eu/en/agenda/our-events/upcoming-events
Here you can find news and information about the EESC'swork, including its social media accounts, the EESC Info newsletter, photo galleries and videos.
Read the latest EESC news http://www.eesc.europa.eu/en/news-media/news and press releases http://www.eesc.europa.eu/en/news-media/press-releases
The EESC brings together representatives from all areas of organised civil society, who give their independent advice on EU policies and legislation. The EESC's326 Members are organised into three groups: Employers, Workers and Various Interests.
Find out more about our Members and groups at http://www.eesc.europa.eu/en/members-groups
The EESC has six sections, specialising in concrete topics of relevance to the citizens of the European Union, ranging from social to economic affairs, energy, environment, external relations or the internal market.
Find out more at http://www.eesc.europa.eu/en/sections-other-bodies
Sagatavojusi EESK Darba ņēmēju grupa
Ir jāpanāk, lai strādājošie un ģimenes, kurām jau tagad ir iztikas grūtības, nenonāktu pilnīgā nabadzībā tāpēc, ka inflācijas dēļ katru mēnesi samazinās viņu ienākumu vērtība.
Inflācija ir sarežģīta norise, kurai ir vairāki iemesli. Toties tās sekas ir skaidras un tiešas: strādājošo algas visā Eiropā tiešām samazinās un ietaupījumi izsīkst. Parasti visneaizsargātākie cilvēki cieš visvairāk, jo viņu rezerves jau iesākumā ir vismazākās (ja vispār tādas ir). Turklāt pašreizējais cenu kāpums īpaši izteikts ir pamatpreču segmentā, un to izjūt lielākā daļa strādājošo, maksājot par pārtiku, elektroenerģiju, apsildi un degvielu.
ECB dati atklāj, ka 2008. gadā notika sava veida automātiska indeksācija starp dzīves dārdzības un algu pieaugumu (Beļģijā, Spānijā, Francijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā un Slovēnijā) vai arī tā nebija automātiska, bet tomēr to noteica dažas nostādnes (Grieķijā, Itālijā un Somijā). 2008. gada krīzes dēļ tika ieviesti taupības pasākumi, tāpēc tikai Beļģija un Luksemburga saglabāja automātisku indeksāciju, kura pastāv joprojām. Savukārt Itālijā, Kiprā un Maltā eksistē sava veida neautomātiska indeksācija (ECB). Šie pasākumi parasti ir balstīti uz vispārējo dzīves dārdzību un, lai gan tie palīdz, tiem ir mazas iespējas mīkstināt triecienu, kuru izraisījis zemāk uzskaitīto pamatpreču cenu kāpums. Tomēr lielākajā daļā Eiropas Savienības šādu sistēmu nav. Tāpēc vēl jo svarīgāka ir papildu palīdzība visneaizsargātākajiem cilvēkiem, un ir būtiski maksimāli vērsties pret cenu kāpuma cēloņiem. Īstermiņā daži inflācijas iemesli nav kontrolējami. Viens no tiem ir Krievijas iebrukums Ukrainā. Globālo piegādes ķēžu strukturāli ierobežojumi pēc Covid-19 arī ir cēlonis, pret kuru būtu jāvēršas, pieaugot nestabilitātei. Ir nepieciešami ilgtermiņa risinājumi. Bet vispirms ir jāpanāk, lai strādājošie un ģimenes, kurām jau tagad ir iztikas grūtības, nenonāktu pilnīgā nabadzībā tāpēc, ka inflācijas dēļ katru mēnesi samazinās viņu ienākumu vērtība. (prp)