Enerģētika – EESK priekšsēdētāja Krista Švenga un Eiropas komisāre Kadri Simsone norāda, ka 2021. gads būs īstenošanas gads

This page is also available in

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) un Eiropas Komisija uzskata, ka pēc Covid-19 Eiropas Savienības uzmanības centrā ir jābūt pārejai uz tīru enerģiju un ka tagad ir pienācis laiks paātrināt zaļo pasākumu īstenošanu ekonomikas atveseļošanai.

2021. gadam jāiezīmējas ar rīcību, kas vērsta uz to, lai paātrinātu energoefektivitātes un ilgtspējīgas attīstības pasākumu īstenošanu Eiropā. Tas ir vēstījums, ko EESK priekšsēdētāja Krista Švenga (Christa Schweng) un ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone (Kadri Simson) pauda diskusijā saistībā ar Eiropas Komisijas 2021. gada darba programmas un tās prioritāšu enerģētikas jomā prezentāciju, kas notika Briselē un neklātienē 2021. gada 11. februārī.

Krista Švenga uzsvēra, ka saskaņā ar veiktajām aplēsēm 2020. gadā (salīdzinājumā ar 2019. gadu) pieprasījums pēc enerģijas pasaulē ir samazinājies aptuveni par 5 %, ar enerģiju saistītās CO2 emisijas — par 7 % un investīcijas enerģētikā – par 18 %, bet atveseļošanās pēc iepriekšējām globālajām ekonomikas krīzēm parasti ir bijusi saistīta ar lielu emisiju pieaugumu. Pēc šīs krīzes var sagaidīt līdzīgu emisiju atjaunošanos, ja vien netiks pieliktas pūles, lai zaļo enerģiju izvirzītu par ekonomikas atlabšanas centrālo elementu. Tagad ir pienācis laiks paātrināt pāreju uz tīru enerģiju, energoapgādes noturību un ilgtspējīgu attīstību, viņa sacīja.

ES finanšu programmu (Atveseļošanas un noturības mehānisma, NextGenerationEU, Taisnīgas pārkārtošanās plānu) ātrai un mērķtiecīgai īstenošanai būs izšķiroša loma ES atveseļošanā un Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā. Ir svarīgi uzsvērt, ka enerģētikas pārkārtošana ir ne tikai tehnisks, bet arī dziļi sociāls un politisks jautājums. Pienācīgi jāņem vērā enerģētikas nozarē veikto pasākumu reālā ietekme uz iedzīvotāju un uzņēmumu dzīvi, jo īpaši saistībā ar Covid-19 krīzi. Tāpēc ir svarīgi, lai valstu atveseļošanas plānu sagatavošanā tiktu iesaistītas pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

Savukārt Kadri Simsone raksturoja 2020. gadu ne tikai kā grūtu, nepieredzētu un ar satricinājumiem saistītu gadu, bet arī kā izrāvienu enerģētikas jomā Eiropā: Gandrīz pirms gada Komisija ierosināja jaunu Eiropas zaļā kursa stratēģiju Eiropai. Un ar to mēs esam izvirzījuši mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropu. Arī dalībvalstis tagad ir apstiprinājušas šo mērķi.

Runājot par nākotni, viņa norādīja, ka 2020. gads bija stratēģiju un redzējumu veidošanas gads, bet 2021. gads būs īstenošanas gads, un jūnijā tiks pieņemti vairāki svarīgi tiesību aktu priekšlikumi par atjaunīgo enerģiju, energoefektivitāti, ēku energoefektivitāti, metāna emisijām un gāzes tirgu: Kā paziņots Komisijas 2021. gada darba programmā, paketē “Fit for 55” būs iekļauti pieci tiesību aktu priekšlikumi, ar kuriem pārskata spēkā esošos enerģētikas tiesību aktus, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kā nolemts pagājušā gada septembrī pieņemtajā klimata mērķrādītāja plānā. Šajā nolūkā atjaunīgās enerģijas īpatsvars līdz 2030. gadam ir jāpalielina līdz 38–40 %.

Uzsverot EESK un Komisijas sadarbības nozīmi, Kadri Simsone piebilda, ka Komitejas locekļiem varētu būt izšķiroša loma šo mērķu sasniegšanā, jo uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības dalībnieku zinātība būs vērtīga enerģētikas un klimata projektu prioritāšu noteikšanas procesā gan atveseļošanas un noturības plānos, gan taisnīgas pārkārtošanās plānos.

Šajā sakarā EESK Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētās nodaļas (TEN) priekšsēdētāja Baiba Miltoviča norādīja uz nepieciešamību koordinēt darbu starp ES iestādēm un uz enerģētikas pārkārtošanas sabiedriskās un sociālās dimensijas nozīmi: Daudzos EESK atzinumos TEN specializētās nodaļas locekļi ir pievērsušies enerģētiskajai nabadzībai, kas, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, ir kļuvusi par neatliekamu jautājumu. Enerģētiskā nabadzība ir sociālās, vidiskās un ekonomiskās netaisnības piemērs. Pastāv risks, ka enerģētiskās nabadzības skartie cilvēki galu galā būs tie, kuri maksās par enerģētikas pārkārtošanu un enerģētikas politiku. Mums ir jādara vairāk šajā sakarā.

Plašāka informācija par TEN specializētās nodaļas darbību atrodama mūsu tīmekļa vietnē.

Downloads

Enerģētika – EESK priekšsēdētāja Krista Švenga un Eiropas komisāre Kadri Simsone norāda, ka 2021. gads būs īstenošanas gads