Turpmāk ES pārvadājumos jāizmanto intermodalitātes potenciāls

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) organizētās ekspertu apaļā galda sanāksmes dalībnieki norādīja, ka īstus ieguvumus no dažādu gaisa, jūras un sauszemes pārvadājumu veidu kombinēšanas eiropieši saskatīs tikai tad, ja šie pārvadājumi būs uzticami un elastīgi un nebūs dārgi.

ES transporta jomā turpmākais ceļš ir intermodālie pārvadājumi un multimodālā loģistika, taču jāpārvar praktiski šķēršļi, kas joprojām traucē plaši izvērst šīs sistēmas. Tāds bija galvenais secinājums pēc ekspertu apaļā galda sanāksmes, kuru 2021. gada 24. jūnijā gan Briselē, gan neklātienē bija sarīkojusi Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa (TEN).

Intermodalitāte ļauj pasažieriem un kravām ceļot ātri, efektīvi un integrēti, izmantojot dažādus transporta veidus, tostarp gaisa transportu, jūras ceļus, dzelzceļu un autoceļus. Multimodālu pārvadājumu priekšrocība ir vairāku pārvadājumu veidu pats efektīvākais apvienojums, izmantojot dažādu transporta veidu stiprās puses, piemēram, ērtumu, ātrumu, izmaksas, uzticamību un prognozējamību. Tas savukārt uzlabo ekoloģisko ilgtspēju un samazina transporta pēdas nospiedumu, debatēs teica TEN specializētās nodaļas priekšsēdētāja Baiba Miltoviča.

Atrisinot problēmas, intermodālie pārvadājumi kļūs par labāku izvēli

Pašlaik intermodālie pārvadājumi ir dārgāki, lēnāki un mazāk uzticami nekā, piemēram, viena veida autopārvadājumi. Tiem piemīt tādi trūkumi kā ilgs piegādes laiks, sarežģītība, lielāks risks un mazāka uzticamība. Tas galvenokārt ir saistīts ar pienācīgas termināļu infrastruktūras trūkumu un zemiem ieguldījumiem viedos digitālajos risinājumos, kas vienkāršotu multimodālo pārvadājumu plūsmu pārvaldību. Piemēram, dzelzceļa savienojumi nav pietiekami pielāgoti atvērtā tirgus kontekstam. Rezultāts ir pakalpojums ar nepietiekamu precizitāti, uzticamību, paredzamību un elastību.

Ilgtermiņā dzīvotspējīgu risinājumu, kā attīstīt efektīvus un ilgtspējīgus intermodālos pārvadājumus un multimodālu loģistiku, var panākt tikai tad, ja tiks ātri atrisinātas ar pakalpojumu līmeni un izmaksām saistītās problēmas bez nepieciešamības ieviest specifiskus pasākumus, finansiālu atbalstu vai īpašu tiesisko regulējumu. Tad multimodalitāte spētu pilnībā funkcionēt transporta sistēmā un kļūt par pievilcīgu alternatīvu viena veida autopārvadājumiem.

Šajā saistībā TEN specializētā nodaļa ir nolēmusi rīkoties, lai parādītu, ka intermodālie pārvadājumi un multimodālā loģistika var būt pievilcīgi, arī nepaļaujoties uz plašām atbalsta shēmām, kas nav reāli atrisinājušas problēmas, un tā vietā pievērsties problēmām, kas multimodālo transportu padara dārgāku, lēnāku un mazāk uzticamu. Tas varētu novest pie elastīgiem un optimāli efektīviem transporta risinājumiem, kas pielāgoti vietējiem apstākļiem, un pie mazākām emisijām, piebilda Stefans Baks (Stefan Back), TEN specializētās nodaļas priekšsēdētājas vietnieks un ziņotājs šobrīd izstrādes procesā esošajam pašiniciatīvas atzinumam “Intermodālais transports un multimodālā loģistika”.

Intermodālajiem savienojumiem ir vajadzīgi ieguldījumi infrastruktūrā

Ieinteresētās personas, kas piedalījās apaļā galda sarunās, pauda uzskatu, ka par visaugstāko prioritāti jānosaka ieguldījumi transporta mezglos un infrastruktūrā, ja saskaņā ar zaļās pārkārtošanās mērķiem ES plāno samazināt autopārvadājumu apjomu, pazemināt oglekļa emisijas un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.

Marija Koidū (Maria Koidu) no Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ĢD uzskata: lai līdz 2050. gadam izvērstu intermodālos pārvadājumus un multimodālo loģistiku, būs vajadzīgi atbalsta pasākumi. Viņa uzsvēra, ka intermodalitātes potenciāla izvēršanu kavē tas, ka daudzās ES dalībvalstīs ir ne tikai ļoti vāji aprīkoti termināļi, bet arī neefektīvi tiesību akti par dažādiem transporta veidiem, kas palielina ar pārkraušanu saistītās augstās izmaksas.

Starptautiskās kombinētā autoceļu un dzelzceļa transporta uzņēmumu savienības (UIRR) pārstāvis Ralfs Čārlijs Šulce (Ralf-Charley Schultze) norādīja, ka ir jāievieš pagaidu pasākumi, kas, izmantojot Eiropas zaļā kursa radīto impulsu un tā stimulus, varētu palielināt infrastruktūras jaudu.

Nikolete van der Jahta (Nicolette van der Jagt), kas pārstāv Eiropas Ekspeditoru, transporta, loģistikas un muitas pakalpojumu asociāciju (CLECAT), pievērsās piedāvāto pakalpojumu kvalitātei un pauda stingru atbalstu uz klientu orientētai pieejai, kurā pastāvīgi jātiecas uz uzlabojumiem.

Visbeidzot, Šefīldas Arodbiedrību padomes pārstāvis Mārtins Mejers (Martin Mayer) norādīja, ka ir svarīgi izpētīt piemērus nozarēs, kurās multimodālais transports jau darbojas, noteikt veiksmes faktorus un pēc tam izskatīt konkrētus koridorus, kuros ieguldīt līdzekļus.

Viss minētais ieguldījums tiks izmantots atzinumā, ko paredzēts pieņemt EESK jūlija plenārsesijā.

Konteksts

Lai arī pēdējos gados ir panākts ievērojams progress, it īpaši Kombinēto pārvadājumu direktīvas ietvaros, intermodālos pārvadājumus nav izdevies īpaši izvērst. Līdz šim atbalsts ir izpaudies kā nodokļu atvieglojumi un īpašs režīms attiecībā uz piekļuvi tirgum. Šķiet, ka problēma ir saistīta ar viena vai vairāku iesaistīto transporta veidu vispārējo efektivitāti (pakalpojumu kvalitāte, ātrums un punktualitāte) un nepietiekamiem un standartiem neatbilstošiem pārkraušanas resursiem.

Nesenajā paziņojumā “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija”, ar ko Eiropas Komisija nāca klajā 2020. gada decembrī, norādīts, ka attiecībā uz intermodālo termināļu būvniecību ir vajadzīga labāka dalībvalstu koordinācija. Tajā ierosināti arī vairāki administratīvi vienkāršojumi un uzsvērts, ka svarīga ir veicinoša pieeja, piemēram, īpaši noteikumi par piekļuvi tirgum, sevišķi attiecībā uz sauszemes transporta posmiem. Pievienotajā rīcības plānā Komisija paziņo par nodomu 2022. gadā pārskatīt intermodālo pārvadājumu tiesisko regulējumu.