“Gatavi mērķrādītājam 55 %”: iespēja līdz 2030. gadam gūt labus panākumus klimata politikā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) rīkotajās debatēs piedalījās eksperti un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, lai apspriestu, kādas priekšrocības un trūkumi ir Eiropas Komisijas nesen iesniegtajam klimata, transporta un enerģētikas politikas priekšlikumu kopumam.

Komisijas tiesību aktu kopuma “Gatavi mērķrādītājam 55 %” mērķis ir nodrošināt, ka atjaunināti tiesību akti transporta un enerģētikas jomā tiek īstenoti mijiedarbībā, lai uzlabotu klimatu, taču neaizmirstu sociālo dimensiju. 2021. gada 10. septembrī to detalizēti apsprieda Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētās nodaļas (TEN) sanāksmē, izvērtējot transporta, enerģētikas un būvniecības nozares iespējas un problēmas virzībā uz noturīgāku Eiropas Savienības nākotni.

Eiropas Komisijas dokuments “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ir vērienīgs ES tiesību aktu kopums virzībai uz dekarbonizāciju. Turpmākie soļi ir dekarbonizācijas pasākumu ieviešana un īstenošana, lai panāktu savstarpēji pastiprinošu klimata politiku, teica TEN priekšsēdētāja Baiba Miltoviča. Tomēr vienlaikus mēs nedrīkstam aizmirst par visneaizsargātākajām sabiedrības grupām. Jau tagad ES dalībvalstu enerģijas tirgū pieaug fosilā kurināmā cenas, un tas radīs ievērojamas sociālās sekas un būtiski ietekmēs sadali – tas var nesamērīgi skart neaizsargātos patērētājus, kuri lielāko daļu savu ienākumu tērē enerģijai un transportam. Dažos reģionos nav pieejami alternatīvi mobilitātes un transporta risinājumi par pieņemamu cenu. Strādājot pie šiem tiesību aktu priekšlikumiem, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ir jāapvieno klimata jautājumi un sociālais taisnīgums, lai virzītu taisnīgu pārkārtošanos. Mūsu pienākums ir domāt par tiem cilvēkiem, kuri ir neaizsargāti un dzīvo enerģētiskās nabadzības apstākļos, un palīdzēt viņiem, izmantojot dažādus instrumentus, piemēram, nacionālos atveseļošanas un noturības plānus.

Iepazīstinot ar tiesību aktu kopumu, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieka Fransa Timermansa (Frans Timmermans) kabineta locekle Stefānija Hīzingere (Stefanie Hiesinger) norādīja, ka tā galīgais mērķis ir izvērst klimata mērķus un līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 55 %, lai līdz 2050. gadam izveidotu pilnīgi klimatneitrālu ES: Mēs apņēmīgi un ātri virzāmies uz priekšu, lai sasniegtu savus mērķus, un mēs apgādājamies ar pareizajiem instrumentiem savu saistību izpildei.

Pasākumā, kura ietvaros norisinājās trīs apaļā galda diskusijas – par transportu, enerģētiku un būvniecības nozari –, piedalījās eksperti, kā arī Eiropas iestāžu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.

Transporta emisiju samazināšana

Viens no aspektiem, kam uzmanība pievērsta tiesību aktu kopumā, ir transports: šajā nozarē emisijas līmenis joprojām ir augstāks nekā 1990. gadā, un tai ir milzīgs uzdevums, proti, līdz 2050. gadam samazināt emisijas par 90 %, lai panāktu klimatneitralitāti. Atklājot pirmās debates, TEN specializētās nodaļas priekšsēdētājas vietnieks un tematiskās izpētes grupas “Transports” priekšsēdētājs Stefans Baks (Stefan Back) norādīja: Tagad jautājums ir par to, vai tiesību aktu kopums “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ir liela iecere, kas ļaus virzīties uz ilgtspējīgu nākotni, vai arī būs pārgalvīgs projekts. Pašlaik mēs redzam, ka perspektīvā varētu pieaugt izmaksas ETS saistību dēļ, palielināties enerģijas nodokļi un risks, ka alternatīvās degvielas galu galā varētu izrādīties dārgas, jo to nav pietiekamā daudzumā.

Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ĢD pārstāvis Pjērpaolo Setembri (Pierpaolo Settembri) norādīja, ka svarīga nozīme ir Eiropas vienotās transporta telpas darbībai un ka videi draudzīga mobilitāte ir jaunais priekšnoteikums transporta nozares ilgtspējīgai izaugsmei.

Airlines for Europe pārstāvis Tomass Reinerts (Thomas Reynaert) piekrita šai analīzei, norādot, ka divas galvenās prioritātes aviācijā ir atveseļot nozari, ko ir skārusi dziļa krīze, un gādāt par ilgtspēju. Viņš uzsvēra arī to, ka iespējamais ceļš uz dekarbonizāciju ietver jaunas tehnoloģijas, aeronavigācijas uzlabojumus un “zaļās” degvielas.

Eiropas Biznesa konfederācijas (BusinessEurope) un Nīderlandes darba devēju federācijas VNO‑NCW pārstāvis Frics de Hrūts (Frits de Groot) piebilda, ka Eiropas uzņēmumi visnotaļ atbalsta jauno tiesību aktu kopumu, jo tas ir saskaņots: ieguldījumi un infrastruktūra ir ārkārtīgi nozīmīgi gan uzņēmumiem, gan patērētājiem.

Eiropas Patērētāju organizācijas (BEUC) pārstāvis Robins Loss (Robin Loos) piebilda, ka pieejamība un cenas pieņemamība patērētājiem ir ļoti svarīga un ka ilgtspējīgas nozaru politikas izstrāde sniegtu lielu labumu gan patērētājiem, gan videi.

Energosistēmu atjaunošana

Enerģijas ražošana un enerģijas izmantošana pašlaik rada 75 % no ES emisijām. Neatjauninot mūsu energosistēmu, mēs nespēsim līdz 2050. gadam sasniegt zaļā kursa mērķus un klimatneitralitāti. Ir būtiski paātrināt pāreju uz videi draudzīgāku energosistēmu un atbrīvoties no sistēmām, kas balstītas uz fosilajiem avotiem, teica tematiskās izpētes grupas “Enerģētika” priekšsēdētājs un otrās paneļdiskusijas vadītājs Simo Tiainens (Simo Tiainen).

Komisijas Enerģētikas ĢD pārstāvis Lukašs Kolinskis (Łukasz Koliński) norādīja, ka pašreizējie ES enerģētikas tiesību akti jau ir vērsti uz iedzīvotājiem un uz atjaunojamiem energoresursiem un ka tas ir labs priekšnosacījums nākotnei. Francijas Enerģētikas regulatīvās komisijas (CRE) pārstāvis Ivans Fošē (Ivan Faucheux) norādīja, ka viens no risinājumiem, kā virzīties uz enerģētikas pārkārtošanu, būtu pārdomāti izmantot ūdeņradi.

Eiropas Parlamenta deputāte un referente ziņojumam par Eiropas Klimata aktu Jite Gītelande (Jytte Guteland) izteica cerību, ka ES uzņemsies nozīmīgu lomu Glāzgovā paredzētajā COP26 sanāksmē par klimatu, un mudināja Komisiju izmantot ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS) kā visefektīvāko instrumentu tās saistību izpildei.

Eiropas energoregulatoru padomes (CEER) pārstāvis Čārlzs Esers (Charles Esser) uzsvēra energoefektivitātes principa svarīgo nozīmi – tas ir saistīts ar patērētāju informētību par patēriņu un ļauj izvairīties no zudumiem vājos elektroenerģijas tīklos.

Energoefektivitātes uzlabošana

Tas, ka ir līdz 2030. gadam ir paredzēts vēl vairāk samazināt emisiju līmeni, ietekmēs sadali starp rūpniecības nozari un mājsaimniecībām, no vienas puses, un starp bagātākām un nabadzīgākām mājsaimniecībām, no otras puses. EESK loceklis Dumitru Fornea (Dumitru Fornea), kurš vadīja noslēguma paneļdiskusiju, uzsvēra: Sadales jautājums vēl nav atrisināts. Apkure un karstais ūdens ir pamatvajadzības, ko nevar atstāt tirgus ziņā, kur šādu pamatvajadzību segšanu var atļauties tikai bagātie. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad ierobežotā sabiedriskā transporta dēļ cilvēkiem nav citas izvēles, kā vien izmantot savu automašīnu, lai dotos uz darbu.

Eiropas Komisijas Enerģētikas ĢD pārstāve Serēna Pontoļjo (Serena Pontoglio) norādīja, ka Eiropas Savienībā ēku vajadzībām izmanto visvairāk enerģijas, proti, aptuveni 40 % no enerģijas patēriņa, un tās rada 36 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas saistītas‑ar enerģiju. Tas izskaidro, kāpēc kopīgie dekarbonizācijas centieni būtu jāvērš uz būvniecības nozari kā svarīgu mērķi.

Organizācijas Build Europe pārstāvis Marks Pižons (Marc Pigeon) norādīja, ka Eiropā mājokļu problēma ir saistīta ar cenu pieejamības problēmu un ka ir svarīgi palīdzēt iedzīvotājiem tikt galā ar pieaugošajām izmaksām, lai arī, nosakot politiskos mērķus, tas ne vienmēr tiek ņemts vērā.

Federācijas Housing Europe pārstāvis Žuljēns Dižols (Julien Dijol) paskaidroja, ka vienādas likumdošanas pieeja mājokļu jomā ir riskanta un no tās ir jāizvairās: piemēram, tādu pašu obligātās renovācijas likmju noteikšana dalībvalstīs, kurās situācija ir pilnīgi atšķirīga, varētu nopietni ietekmēt cilvēkus ar zemiem ienākumiem.

Visbeidzot, Eiropas Patērētāju organizācijas (BEUC) pārstāvis Gijoms Žolī (Guillaume Joly) teica, ka ir pienācis laiks mājokļu modernizēšanu paātrināt un padarīt ērtāku visiem patērētājiem un ka renovācijas kontaktpunktiem jādarbojas ne tikai kā informācijas, bet arī atbalsta sniedzējiem.

Vispārīga informācija par tiesību aktu kopumu “Gatavi mērķrādītājam 55 %”

Tiesību aktu kopums “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ir visaptverošu un savstarpēji saistītu leģislatīvu priekšlikumu kopums klimata, transporta un enerģētikas jomā. Ar šo tiesību aktu kopumu Eiropas Komisija nāca klajā 2021. gada jūlijā, un tā mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu atbilstību ES klimata politikas mērķiem.

Šāds tiesību aktu kopums ir paredzēts, lai gādātu par saskaņotu un līdzsvarotu satvaru, kas balstīts uz godprātību un sociālo taisnīgumu, ļauj uzturēt un stiprināt inovāciju un ES rūpniecības konkurētspēju, kā arī atbalstīt ES vadošo pozīciju globālajā cīņā pret klimata pārmaiņām. Tiesību aktu kopuma nosaukumā atspoguļojas ES apņemšanās līdz 2030. gadam samazināt emisijas par vismaz 55 %.