#EnergyPoverty – enerģētiskā nabadzība sievietes skar vairāk nekā vīriešus

Ekonomisku, fizioloģisku, sociālu un kultūras iemeslu dēļ enerģētiskā nabadzība sievietes var skart vairāk nekā vīriešus. Ņemot vērā jaunākos satraucošos statistikas datus, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) rīkotajās tematiskajās debatēs izskanēja aicinājums Eiropas Savienībai pieņemt tādu politiku, kurā dzimums tiek uzskatīts par īpašu faktoru.

Enerģētiskā nabadzība atspoguļo dzimumu nevienlīdzību, un tā sievietes skar smagāk nekā vīriešus; Eiropas Savienība var efektīvi cīnīties pret šo problēmu tikai tad, ja visās politikas jomās tiks piemērota dzimumu līdztiesības pieeja.

Šis bija galvenais secinājums debatēs par tematu “Sievietes enerģētiskās nabadzības apstākļos”, ko, ņemot vērā Eiropas Parlamenta iniciatīvu par Eiropas Dzimumu līdztiesības nedēļu, 2022. gada 9. novembrī Briselē rīkoja EESK Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa (TEN).

Visā pasaulē statistika par enerģētiskās nabadzības skartām sievietēm ir šokējoša. Šodien, ņemot vērā ziemas sezonas sākumu un enerģijas cenu kāpumu, situācija šķiet spiedīgāka nekā jebkad agrāk, teica TEN specializētās nodaļas priekšsēdētāja Baiba Miltoviča.

Brīdinot par problēmas nopietnību, arī EESK grupas “Līdztiesība” priekšsēdētāja Marija Nikolopulu (Maria Nikolopoulou) uzsvēra: Enerģētiskā nabadzība ir strukturāla problēma.  Tā ir saistīta ne tikai ar enerģijas cenām, bet arī ar cilvēku ienākumiem, un tā skar visneaizsargātākos cilvēkus, no kuriem vairums ir sievietes.

Kāpēc sievietes ir pakļautas lielākam enerģētiskās nabadzības riskam nekā vīrieši?

Enerģētiskā nabadzība palielina dzimumu nelīdztiesību visā pasaulē un to saasina; 1,3 miljardi cilvēku jaunattīstības valstīs dzīvo nabadzībā. Aptuveni 70 % no tiem ir sievietes.

Jaunākie pētījumi liecina, ka sievietes ir biežāk pakļautas riskam nonākt enerģētiskajā nabadzībā, jo viņas ir mājsaimniecības enerģijas galvenie izmantotāji un ražotāji.

Iniciatīvas “Women Engage for a Common Future” (WECF) pārstāve Katrīna Hābersbrunnere (Katharina Habersbrunner) paskaidroja, ka enerģētiskā nabadzība nesamērīgi skar sievietes un sieviešu vadītas mājsaimniecības vairāku iemeslu dēļ: fizioloģija (jūtība uz siltumu un aukstumu), veselība (garīgs, fizisks un sociāls stress), ekonomika (dzimumu darba samaksas, aprūpes un pensiju atšķirības, vientuļie vecāki) un sociālie un kultūras jautājumi (dzimumu lomas, aprūpes darbs, lēmumu pieņemšana un pārstāvība).

Sievietes ir biežāk atbildīgas par mājās veicamajiem darbiem un ēdiena gatavošanu, kam nepieciešami energoresursi. EP deputāte un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas (FEMM) locekle Lina Galvez Muņoz (Lina Gálvez Muñoz) norāda, ka sieviešu tieksme uzņemties aprūpes pienākumus un viņu nestabilā dalība darba tirgū, visticamāk, radīs nabadzību gan ienākumu, gan laika ziņā, jo sievietēm parasti ir maz laika meklēt informāciju par atbalsta pakalpojumiem.

Dzimumu līdztiesībai vajadzētu būt nozīmīgam ES politikas veidošanas faktoram

Eiropas Savienībā ir pieejami ierobežoti dati par enerģētiskās nabadzības ietekmi uz vīriešiem un sievietēm.

Eiropas Parlaments 2016. gadā pieņēma īpašu rezolūciju par piekļuvi enerģijai, aicinot īstenot dzimumsensitīvu enerģētikas politiku un koncentrēt uzmanību uz sievietēm ar īpašām vajadzībām. Diemžēl šis aicinājums rīkoties lielā mērā tika ignorēts.

Tikai dažas dalībvalstis ir pieņēmušas definīcijas un rādītājus, bet dzimumu līdztiesības aspekts tajos parasti nav ņemts vērā.

Tomēr ir pieejami statistikas dati, kas apstiprina, ka enerģētiskā nabadzība sievietes skar vairāk nekā vīriešus. 2016. gadā Barselonā veiktais pētījums liecina, ka 70 % sociālo dienestu pabalstu, kas paredzēti enerģētiskās nabadzības novēršanai, tika piešķirti sievietēm.

Īpaša mērķauditorija ir vientuļās mātes. Enerģētiskās nabadzības risks ir augstāks viena vecāka ģimenēs, un 80 % no tām ir sievietes.

Enerģētiskā nabadzība biežāk skar arī vecāka gadagājuma sievietes, jo paredzamais mūža ilgums ir lielāks un pensijas ir zemākas nekā vīriešiem.

Nav šaubu, ka sievietes ir pirmās, ko ietekmē publiskā budžeta samazinājumi vietējā līmenī, piemēram, samazināts ielu apgaismojums un sabiedriskā transporta piedāvājums, jo viņas šos pakalpojumus izmanto visbiežāk, sacīja Budapeštas mēra vietniece un Eiropas Reģionu komitejas locekle Kata Tito (Kata Tüttő).

Transporta un mobilitātes nabadzība ir vēl divi šīs problēmas aspekti, uzsvēra Madrides Politehniskās universitātes pārstāve Ana Sanz Fernandez (Ana Sanz Fernández), kas norādīja uz enerģētiskās nabadzības feminizāciju Madrides pilsētā, kur gandrīz 23 % mājsaimniecību ir apdraudētas.

TEN specializētā nodaļa tagad apkopos visu šo informāciju un, pamatojoties uz to, izstrādās konkrētus pilsoniskās sabiedrības priekšlikumus, lai palīdzētu risināt enerģētiskās nabadzības problēmu, raugoties no dzimumu līdztiesības aspekta. Šis jautājums tiks sīkāk apspriests nākamajā EESK konferencē par enerģētisko nabadzību, kas notiks 2023. gada jūlijā.