Ēku renovācija var būt Eiropas Savienības atveseļošanas dzinējspēks

Apaļā galda augsta līmeņa sanāksmē, ko rīkoja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK), Komitejas locekļi un ieinteresētās personas uzsvēra, ka ēku renovācija varētu palīdzēt Eiropai izkļūt no krīzes, taču tā jāpapildina ar nabadzības izskaušanas pasākumiem.

Ēku renovācija ir unikāla iespēja pārvarēt Covid-19 krīzi un padarīt Eiropu ilgtspējīgāku ekonomiskā, sociālā un vides perspektīvā – šāds vēstījums izriet no Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētās nodaļas (TEN) debatēm, kas 2021. gada 11. februārī norisinājās vienlaikus gan Briselē, gan neklātienē un kurās apsprieda turpmāko ES renovācijas stratēģiju.

Cilvēki mājās pavada vairāk laika nekā jebkad agrāk, sacīja TEN specializētās nodaļas priekšsēdētāja Baiba Miltoviča. Pandēmijas laikā mājas ir kļuvušas par mūsu darba vietu un dzīves telpu – mūsu ikdienas dzīves centru. Taču mājokļi noveco: 85 % ēku ir uzceltas līdz 2001. gadam, un 85–95 % pašreizējo ēku tiks ekspluatētas vēl 2050. gadā. Atsaucoties uz nepieciešamību pievērsties ēku energoefektivitātei, B. Miltoviča piebilda, ka enerģētikas jomā ir vajadzīgi jauni pasākumi, taču tie jāpapildina ar jauniem nabadzības mazināšanas pasākumiem, un atgādināja, ka daudzās valstīs joprojām nav enerģētiskās nabadzības definīcijas.

ES topošā renovācijas stratēģija: jauns sākums

EESK loceklis Pjērs Žans Kulons (Pierre Jean Coulon) norādīja, ka topošā ES renovācijas stratēģija ir ļoti svarīga, jo tā ir kopīgs process, kurā varētu apvienoties visi dalībnieki, tostarp sociālie partneri, un kurā ļoti nozīmīgu lomu varētu uzņemties EESK: Tas ir sākums lielam Eiropas projektam virzībā uz labāku nākotni miljoniem Eiropas iedzīvotāju, kurš var paaugstināt iedzīvotāju labklājību un nodrošināt vairāk kvalitatīvu darbvietu. Tam piemīt potenciāls renovēt 35 miljonus mājokļu.

Tādās pašās domās bija EESK loceklis Laurenciu Ploščeanu (Laurențiu Plosceanu), kurš vērsa uzmanību uz to, cik svarīgi ir vairot informētību par pieejamām finanšu shēmām un to izmantošanas kārtību: Finansējums ir ļoti svarīgs jautājums: lai izvērstu šo nākotnes projektu, kas skar Eiropas iedzīvotāju tiešās intereses, ir vajadzīgi stimuli.

L’Union sociale pour l’habitat pārstāvis Lorāns Gekjērs (Laurent Ghékière) šajā saistībā runāja par to, cik svarīgi ir ilgtermiņa ieguldījumi infrastruktūrā, un atzinīgi novērtēja saskaņotību ar Eiropas Komisijas 2021. gada janvārī uzsākto iniciatīvu “Jaunais Eiropas Bauhaus”, uzsverot, ka ēku siltināšana ir priekšnoteikums, kas jāņem vērā stratēģiskajā plānošanā.

Visaptveroša pieeja renovācijai

Ēku renovācijā ir jāpiemēro holistiska pieeja, jo tā ir saistīta ne tikai ar ēku siltumizolāciju un energoefektivitāti, bet arī tādiem aspektiem kā drošība un veselība. To uzsvēra Eiropas Būvniecības nozares federācijas pārstāvis Domeniko Kampogrande (Domenico Campogrande), kurš arī norādīja, ka uzņēmumiem ir jāvar paļauties uz stabilu tiesisko regulējumu ES līmenī.

Tam piekrīt Eiropas Būvniecības un kokapstrādes darbinieku federācijas pārstāvis Toms Delē (Tom Deleu), kurš aplūkoja būvniecības nozares pievilcīguma problēmu un sacīja, ka ir jānodrošina apmācības iespējas darbiniekiem, lai viņi varētu paaugstināt kvalifikāciju vai pārkvalificēties. Renovācijai piemīt potenciāls piedāvāt virkni jaunu darbvietu vietējā līmenī, taču tām ir jābūt pienācīgām un drošām darbvietām, kurās tiek nodrošināta mūžizglītība.

Šo punktu atbalstīja Eiropas Reģionu komitejas loceklis Enriko Rosi (Enrico Rossi), kurš uzsvēra, cik svarīga ir sinerģija starp visiem institucionālajiem dalībniekiem un apspriešanās ar vietējiem un reģionālajiem dalībniekiem, kuri labāk pārzina vietējos apstākļus.

Konfederācijas COFACE Families Europe pārstāve Elizabete Gosme (Elizabeth Gosme) norādīja, ka nedrīkst aizmirst it īpaši enerģētiskās nabadzības skartos iedzīvotājus, tādēļ ir svarīgi enerģētiskās nabadzības jēdzienu integrēt visos spēkā esošajos tiesību aktos.

Renovācija turklāt ir komplekss process, jo indivīdiem paveras daudzas sarežģītas izvēles iespējas, piemēram, attiecībā uz materiāliem, tehnoloģijām un plānošanu. Tāpēc Monika Gojensa (Monique Goyens), kas pārstāv Eiropas Patērētāju organizāciju (BEUC), ierosināja izveidot vienotus kontaktpunktus, kuros patērētāji varētu saņemt visus vajadzīgos padomus vienā reizē, tādējādi nodrošinot, ka renovācija viņiem nav sarežģīta pieredze.

Noslēgumā Eiropas Komisijas pārstāvis Štefans Mozers (Stefan Moser) izteicās, ka renovācijas jomā ir vajadzīga stratēģiska domāšana, jo to nevar veikt pēkšņi, bet tai ir vajadzīgs strukturēts plāns, kura pamatā būtu visu līmeņu dalībnieku, tostarp sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, sadarbība, un tajā jāizmanto digitalizācijas kā veicinoša instrumenta potenciāls.

Pašreizējais stāvoklis

Lai palielinātu enerģijas ietaupījumus un sekmētu ekonomikas izaugsmi, Eiropas Komisija 2020. gada oktobrī nāca klajā ar jaunu stratēģiju ēku renovācijas jomā. Tās mērķis ir nākamajos desmit gados vismaz divkāršot ikgadējos energorenovācijas rādītājus.

Ar šo renovācijas vilni Eiropas Savienībā ir iecerēts uzlabot Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un radīt līdz 160 000 papildu zaļo darbvietu būvniecības nozarē.

Par šo tematu EESK pašlaik izstrādā atzinumu, ko paredzēts apspriest februāra plenārsesijā.