Apzināta politiska līdzdalība vēlēšanās nodrošina demokrātiju

EESK atzinums par tematu “Tiesību aktu kopums “Demokrātijas un vēlēšanu integritātes stiprināšana””, ko pieņēma februāra plenārsesijā, tika sagatavots īstajā brīdī, jo populistiski viedokļi un antidemokrātiska retorika Eiropā izskan arvien biežāk. Manipulatīva informācija, iejaukšanās un viltus ziņas, ko izplata “boti” un “troļļi”, varētu radīt “casus belli” aizbildinājumu, kā mēs to pieredzējām pavisam nesen. EESK atzinīgi vērtē Eiropas vēlēšanu tiesību aktu kopuma mērķus un nāk klajā ar ieteikumiem, ko vēl varētu darīt, lai nodrošinātu pārredzamu, pieejamu un godīgu politisko darbību un aktīvu pilsoniskās sabiedrības lomu.

Eiropas Komisija 2021. gada novembrī nāca klajā ar tiesību aktu kopumu “Demokrātijas un vēlēšanu integritātes stiprināšana”. EESK tika lūgta paust viedokli par diviem šajā kopumā iekļautajiem aktiem: priekšlikumu par politiskās reklāmas pārredzamības nodrošināšanu un spēkā esošo noteikumu, kas attiecas uz Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu, pārskatīšanu.

Ziņotājs un EESK loceklis Andris Gobiņš, kurš izstrādāja atzinumu, uzsver: Lielāka uzmanība jāpievērš dezinformācijas apkarošanai, jo tai ir arvien lielāka ietekme uz vēlēšanām un pārredzamību. Ar faktu pārbaudi un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi nepietiek, nedz lai novērstu šķeltnieciska un maldinoša satura plūdus, nedz lai atbildētu uz jautājumu, kāpēc dažus cilvēkus šāds saturs piesaista.

Skaidrāks regulējums attiecībā uz Eiropas politisko partiju un politisko fondu statusu un finansēšanu

EESK atbalsta visus vēlēšanām veltītajā tiesību aktu kopumā minētos aspektus, kas saistīti ar politisko kampaņu rīkošanu, un vienlaikus ierosināja konkrētus priekšlikumus, kā precizēt ziedojumu jautājumu. Piemēram, tā ierosina noteikt, ka vispārējais maksimālais apmērs, ko privātpersona gadā drīkst ziedot, ir 18 000 euro. Tā ierosina arī samazināt anonīmu ziedojumu maksimālo apmēru līdz 1000 euro.

Saistībā ar trešo valstu ziedojumiem, kas paredzēti ES politiskajām partijām vai politiskajiem fondiem, Komiteja uzskata, ka šie ieguldījumi var pārmērīgi apdraudēt saņēmēju neatkarību un līdz ar to demokrātijas sistēmu. Tāpēc EESK ierosināja grozīt dažus tiesību akta priekšlikuma noteikumus, lai novērstu šo risku.

Savukārt saistībā ar Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu EESK arī ierosināja stiprināt standartus attiecībā uz dzimumu līdzsvaru, novērst diskrimināciju, veicināt cilvēktiesību respektēšanu un ierobežot ES partiju iesaistīšanos valstu referendumu kampaņās.

Godīgas un pārredzamas vēlēšanas ir dinamiskas sabiedrības neatņemama sastāvdaļa

Stingri atbalstot iedzīvotāju tiesības uz pārredzamu informāciju par politisko reklāmu, EESK norāda uz vairākiem ieteikumiem, kā politisko kampaņu rīkošanā nodrošināt stabilu pārredzamības līmeni un kā ierobežot mērķorientēšanas metodes, kas ir nepārredzamas. Īpaša uzmanība jāpievērš politiskās reklāmas definīcijai, tostarp ietekmei, ko rada gan tā dēvētie “boti” un “troļļi”, gan arī manipulatīva informācija.

EESK arī visnotaļ ieteica aizliegt mērķorientētu politisko reklāmu, kuras pamatā ir visaptveroša izsekošana un informācijas apstrāde par personas uzvedību tiešsaistē vai bezsaistē, un uzsvēra, ka būtu jāapsver iespēja ieviest īpašus noteikumus attiecībā uz valstīm, kurās nav pienācīgi nodrošināta sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu neatkarība.

Turklāt būtu jāpieliek papildu pūles, lai likvidētu atlikušos šķēršļus un nodrošinātu iekļaujošu dalību vēlēšanās. Pilsoņiem ir jāspēj skaidri saprast, kuras no valsts līmeņa politiskajām partijām ir nodibinājušas vai plāno dibināt saiknes ar Eiropas partijām.

Vēlēšanu procesā ļoti svarīga loma ir pilsoniskajai sabiedrībai, jo pilsoņiem ir jādod iespējas jēgpilni ietekmēt ES nākotnes veidošanu ārpus vēlēšanām un to starplaikā. EESK uzsver, ka ir svarīgi katru gadu rīkot pasākumu, kurā piedalītos augsta līmeņa pārstāvji no ES iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai apmainītos ar labas prakses piemēriem un izstrādātu gadskārtēju plānu demokrātijas, līdzdalības un pilsoniskā dialoga stiprināšanai.