ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs (UNHCR) ir gatavs atbalstīt sīriešus, kuri uzskata, ka ir droši atgriezties mājās. Taču attiecībā uz pārējiem sīriešiem tas iesaka nepieļaut piespiedu atgriešanu valstī, kurā valda politiskā nenoteiktība un kura saskaras ar vienu no pasaules smagākajām humanitārajām krīzēm, kad 90 % iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa, raksta UNHCR pārstāvis Jean-Nicolas Beuze.
ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs (UNHCR) ir gatavs atbalstīt sīriešus, kuri uzskata, ka ir droši atgriezties mājās. Taču attiecībā uz pārējiem sīriešiem tas iesaka nepieļaut piespiedu atgriešanu valstī, kurā valda politiskā nenoteiktība un kura saskaras ar vienu no pasaules smagākajām humanitārajām krīzēm, kad 90 % iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa, raksta UNHCR pārstāvis Jean-Nicolas Beuze.
Iesniedzis Jean-Nicolas Beuze
Tā kā pēc Bašara al Asada režīma krišanas politiskā aina Sīrijā strauji attīstās, debates par pasaulē lielāko bēgļu kopienu ir nonākušas uzmanības centrā visā Eiropā.
Arvien vairāk ES valstu pašreiz vairs nepieņem lēmumus par sīriešu patvēruma pieteikumiem, un dažas no tām paziņo par iniciatīvām, kas ietver čārterreisus un finansiālus stimulus vai “atgriešanās prēmijas”, lai mudinātu bēgļus atgriezties mājās. Tiek ziņots, ka citas valstis pat plāno deportēt sīriešus, kas pašlaik atrodas to teritorijā, neatkarīgi no viņu patvēruma statusa.
Lai ES valstis varētu pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par patvērumu, tām ir jāizvērtē, vai sīriešiem, kuri pašlaik dzīvo Eiropā, ir droši atgriezties Sīrijā. Ņemot vērā strauji mainīgo vietējo situāciju, šobrīd nav iespējams pieņemt galīgus secinājumus par drošību. Drošības aina Sīrijā joprojām ir neskaidra, jo valsts atrodas starp miera un izlīguma iespēju un turpmākas vardarbības risku.
Miljoniem Sīrijas bēgļu, kas dzīvo ārpus valsts, novēro, kā mainīgā situācija viņu dzimtenē ietekmēs viņu pašu nākotni. Viņi paši sev jautā: vai Sīrija man būs droša? Vai manas tiesības tiks ievērotas? Dažiem varētu šķist, ka atgriešanās izredzes ir reālistiskākas, bet citiem joprojām pastāv nopietnas bažas.
Kāda šodienas Sīrijā būs to personu nākotne, kuras pieder pie etniskām vai reliģiskām minoritātēm, kurām ir atšķirīgi politiskie uzskati vai kuras sevi identificē kā daļu no LGBTQ+ kopienas? Atbilde joprojām ir neskaidra.
Taču attiecībā uz tiem, kuri uzskata, ka atgriezties ir droši, mums ir jārespektē viņu lēmums un, iespējams, jāpalīdz viņiem atgriezties un reintegrēties savās izcelsmes kopienās. Tomēr attiecībā uz visiem pārējiem UNHCR iesaka nepieļaut piespiedu atgriešanu valstī, kur pastāv nestabilitāte un politiskā nenoteiktība.
Piespiedu repatriācija no Eiropas Savienības pārkāptu sīriešu kā bēgļu tiesības, pakļaujot viņus nopietna un neatgriezeniska kaitējuma riskam pēc atgriešanās.
Ņemot vērā pašreizējo bruņoto vardarbību dažādās Sīrijas daļās un neskaidrību par to, kā jaunās iestādes risinās iedzīvotāju, it īpaši neaizsargāto grupu, vajadzības, daudziem apsvērt atgriešanos ir pāragri. Ir svarīgi respektēt šo cilvēku viedokli šajā jautājumā. Tāpēc ES dalībvalstīm, kā arī Sīrijas kaimiņvalstīm, kuras jau vairāk nekā desmit gadus dāsni uzņēmušas lielāko daļu Sīrijas bēgļu, ir jāturpina pildīt savas saistības nodrošināt aizsardzību sīriešiem savā teritorijā.
No 1,1 miljona cilvēku, kas novembra beigās tika pārvietoti karadarbības saasināšanās dēļ, aptuveni 627 000 cilvēku atkal tiek no jauna pārvietoti, no kuriem 75 % ir sievietes un bērni.
Priekšlaicīga atgriešanās rada būtiskus riskus, it īpaši izraisot pārvietošanas ciklu gan Sīrijā, gan pāri robežām, galu galā padziļinot krīzi.
Līdztekus masveida pārvietošanai Sīrija saskaras ar vienu no pasaulē smagākajām humanitārajām krīzēm. Konflikta laikā ir iznīcināta liela daļa Sīrijas infrastruktūras, tostarp slimnīcas, skolas un mājokļi. Lielākajai daļai bēgļu nav māju, kur atgriezties. Daudzos reģionos joprojām trūkst pārtikas, tīra ūdens un medicīniskās aprūpes. Pamatpakalpojumu, ekonomisko iespēju un drošības trūkuma dēļ repatriantiem ir grūti atjaunot savu dzīvi ilgtspējīgā un cieņpilnā veidā. Ļoti liels skaits Sīrijas iedzīvotāju – 90 % – dzīvo zem nabadzības sliekšņa.
Pēdējās nedēļās ir ievērojami palielinājusies sīriešu brīvprātīga atgriešanās no Libānas, Turcijas un Jordānijas, un provizoriskās aplēses liecina, ka tie ir 125 000 jeb aptuveni 7000 cilvēku dienā. Šīs atgriešanas pamatā ir individuāla izvēle, un UNHCR ir apņēmies atbalstīt tos, kuri tagad nolemj atgriezties.
Daudzi sīrieši Eiropā un kaimiņvalstīs apsver, vai ir droši atgriezties, un apsver izredzes saņemt pamatpakalpojumus un iespējas atjaunot savu dzīvi, un viņi ļoti vēlas atkal redzēt savus tuviniekus. Šā iemesla dēļ daudzi vēlas atgriezties mājās uz īsu laiku, lai novērtētu situāciju uz vietas. Viņiem ir jābūt iespējai to darīt, nebaidoties zaudēt savu bēgļa statusu Eiropā. Šie apmeklējumi ir būtiski, lai cilvēki varētu pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus, kas nodrošinās labākus rezultātus, tostarp drošu un ilgstošu atgriešanos.
Pacietība un piesardzība ir būtiska, jo sīrieši gaida pareizos apstākļus, kad būtu droši atgriezties un sekmīgi reintegrēties savās kopienās. Tā kā daudzi sīrieši sāk apsvērt iespēju atgriezties mājās, UNHCR pauž gatavību viņus atbalstīt. Pēc gadiem ilgas pārvietošanas daudziem tā varētu būt ilgi gaidīta iespēja izbeigt savu bēgļu ceļojumu un rast noturīgu risinājumu, atgriežoties Sīrijā. Eiropas Savienība un UNHCR ir atbalstījuši sīriešus visā viņu trimdas laikā, un mēs turpināsim sniegt atbalstu, viņiem atgriežoties un veidojot jauna veida Sīriju.
Jean-Nicolas Beuze ir UNHCR pārstāvis ES, Beļģijā, Īrijā, Luksemburgā, Nīderlandē un Portugālē, un iepriekš bijis UNHCR pārstāvis Irākā, Jemenā un Kanādā. Viņam ir vairāk nekā 27 gadu pieredze ANO darbā attiecīgajās valstīs un ANO galvenajā mītnē cilvēktiesību, miera uzturēšanas un bērnu aizsardzības jomā.
ES reakcija uz norisēm Sīrijā pēc Asada režīma krišanas saskaras ar problēmām, jo jācenšas līdzsvarot humanitārās vajadzības, migrācijas politiku un valsts stabilizāciju un atjaunošanu. EESK Info pārsteiguma viesis un Eiropas Politikas centra galvenais migrācijas eksperts Alberto-Horst Neidhardt raksta, ka iekšpolitika un īstermiņa apsvērumi var priekšplānā izvirzīt un paātrināt bēgļu atgriešanu, taču koordinētai un līdzsvarotai pieejai varētu būt izšķiroša nozīme Sīrijas stabilizācijā un ilgtermiņa attīstības veicināšanā.
ES reakcija uz norisēm Sīrijā pēc Asada režīma krišanas saskaras ar problēmām, jo jācenšas līdzsvarot humanitārās vajadzības, migrācijas politiku un valsts stabilizāciju un atjaunošanu. EESK Info pārsteiguma viesis un Eiropas Politikas centra galvenais migrācijas eksperts Alberto-Horst Neidhardt raksta, ka iekšpolitika un īstermiņa apsvērumi var priekšplānā izvirzīt un paātrināt bēgļu atgriešanu, taču koordinētai un līdzsvarotai pieejai varētu būt izšķiroša nozīme Sīrijas stabilizācijā un ilgtermiņa attīstības veicināšanā.
Alberto-Horst Neidhardt ir Eiropas Politikas centra (EPC) vecākais politikas analītiķis un Eiropas Daudzveidības un migrācijas programmas vadītājs. Viņa darbs saistīts ar patvēruma un migrācijas tiesību aktiem un politikas pasākumiem, ES pilsoņu tiesībām, dezinformāciju un migrācijas politikas pasākumiem. Eiropas Universitātes institūtā viņš ieguvis doktora grādu ES tiesībās. Lilles Katoļu universitātē viņš lasa lekcijas par migrācijas un mobilitātes politiku, ES pārvaldību un ētisku politikas veidošanu.
Mēnesi pēc Bašara al Asada brutālā režīma krišanas ES oficiālā reakcija joprojām lielā mērā aprobežojas ar paziņojumu par palīdzību attīstībai un ekonomikas stabilizācijai. Joprojām nav skaidrs, vai un kad tiks atceltas sankcijas pret Sīriju. Eiropas atbalsts būs atkarīgs no minoritāšu aizsardzības un citām garantijām, kuru perspektīvas joprojām ir neskaidras. Sīrijas sarežģītā politiskā, drošības un humanitārā dinamika liecina, ka jebkāda demokrātiska konsolidācija būs ilga un sarežģīta. Šie apstākļi pārbaudīs ES spēju paust vienotu nostāju un kopīgi rīkoties attiecībā uz šīs valsts nākotni. Tā vietā vairākas Eiropas valstis nevilcinājās uzsvērt tūlītēju un kopīgu prioritāti: pārvietoto sīriešu atgriešana. Decembrī tikai dažas dienas pēc tam, kad Asada režīms zaudēja Damasku, Austrija, kur FPÖ līderis Herbert Kickl saņēma pilnvaras izveidot jaunu valdību, paziņoja par “atgriešanās piemaksu” un deportācijas programmu personām ar sodāmības ierakstiem. Nīderlandē koalīcijas valdība labējā nacionālista Geert Wilders vadībā plāno noteikt drošas vietas atgriešanai. Arī Vācija paziņoja, ka sīriešiem piešķirtā aizsardzība tiks “pārskatīta un atcelta”, ja valsts stabilizēsies. Citas Eiropas valstis ir nākušas klajā ar līdzīgām deklarācijām vai cieši uzrauga situāciju. Ņemot to vērā, pat lēmuma par sankciju atcelšanu pamatā var būt mērķis īstenot atgriešanu, nevis viedokļu maiņa par Sīrijas jauno vadību.
Ņemot vērā atbalstu galēji labējām un pret imigrāciju vērstām partijām, kas aug visā Eiropā, un gaidāmās Vācijas federālās vēlēšanas, pastāv risks, ka dalībvalstu redzējumu par Sīriju noteiks vietējās prioritātes un ar vēlēšanām saistīti īstermiņa aprēķini. Laikposmā no 2015. līdz 2024. gadam ES dalībvalstis piešķīra aizsardzību vairāk nekā vienam miljonam sīriešu, no kuriem lielākā daļa uzturējās Vācijā. Viņu klātbūtne ir kļuvusi par strīdīgu politisku un sociālu jautājumu. Ņemot vērā plaši izplatītos drošības incidentus, augsto inflāciju un augošās enerģijas izmaksas, sabiedrības noskaņojums daudzās bēgļus uzņemošajās valstīs ir kļuvis mazāk labvēlīgs. Šīs izmaiņas ir virzījušas uz to, ka naidīga retorika un politika tiek uztvertas kā norma. Neraugoties uz Eiropas Komisijas un UNHCR aicinājumiem īstenot piesardzīgu pieeju attiecībā uz atgriešanu, šī dinamika varētu likt Eiropas valdībām to paātrināt, pat vienpusēji.
Kopš Asada režīma krišanas decembrī Sīrijā jau ir atgriezušies vairāk nekā 125 000 bēgļu, galvenokārt no kaimiņvalstīm. Tomēr viņu perspektīvas ir vājas. Pat pirms nesenajiem notikumiem vairāk nekā pusi Sīrijas iedzīvotāju skāra nenodrošinātība ar pārtiku un trīs miljoni iedzīvotāju cieta smagu badu. Tā kā konflikta rezultātā daudzi mājokļi tika izpostīti, pagaidu mītnes jau ir pilnībā noslogotas. UNHCR dati liecina, ka tiem, kas atgriežas, ir vajadzīgi gandrīz 300 miljoni EUR – pajumtei, pārtikai un ūdenim. ES un dalībvalstīm būtu jāizstrādā koordinēta pieeja, lai veicinātu Sīrijas iedzīvotāju drošu un brīvprātīgu repatriāciju ilgtermiņā, bet tūlītējai prioritātei vajadzētu būt valsts humanitāro vajadzību apmierināšanai šajā kontekstā. Spiediens uz bēgļiem, lai tie ātri atgrieztos kara plosītā un nestabilā valstī, varētu faktiski radīt pretēju efektu, vēl vairāk ierobežojot piekļuvi pārtikai, enerģijai un pajumtei. Liela mēroga atgriešanās varētu arī izjaukt jau tā nestabilo reģionu etnisko un sociālekonomisko struktūru. Līdzsvarotu un ilgtspējīgu pieeju vēl vairāk pamato Sīrijas diasporas iespējamais ieguldījums atjaunošanas centienos. Valstī būs vajadzīgi inženieri, ārsti, administratori, skolotāji un fiziska darba strādnieki dažādos prasmju līmeņos. Sīrieši ir ieguvuši vērtīgas prasmes un pieredzi Eiropā attiecīgajās nozarēs, tostarp izglītībā, būvniecībā un veselības aprūpē, bet atrast darbiniekus ar pareizajiem profiliem nebūs viegli. Pastāvīga atgriešanās arī nebūtu priekšnosacījums, kas veicina atjaunošanu: naudas pārvedumiem no Eiropas varētu būt izšķiroša nozīme nabadzības mazināšanā un ilgtspējīgā attīstībā. Iesaistoties diasporai, Eiropā dzīvojošie sīrieši varētu arī palīdzēt stiprināt diplomātiskās un kultūras saites starp ES un Sīriju pēc Asada režīma.
Tomēr dalībvalstīm var būt grūti pieņemt līdzsvarotu pieeju un īstenot koordinētu programmu. Dažas valstis par prioritāti varētu noteikt ilgtermiņa stabilitāti un Sīrijas atjaunošanu, ļaujot spontāni atgriezties. Citas valstis varētu steidzīgi piedāvāt finansiālus stimulus brīvprātīgai repatriācijai vai pat sistemātiski pārskatīt sīriešu statusu, tiklīdz humanitārā situācija uzlabosies, pat nedaudz. Tomēr bēgļu statusa sistemātiska pārskatīšana saskarsies ar būtiskiem juridiskiem šķēršļiem un radīs ievērojamas finansiālas un administratīvas izmaksas. Tajā pašā laikā, piedāvājot dažādus stimulus atgriezties, būs jāņem vērā tas, ka lielākā daļa sīriešu, kas pārvietoti uz Eiropu, tagad ir nostabilizējušies, un vairāk nekā 300 000 cilvēku ir ieguvuši ES pilsonību. Tajā pašā laikā valsts drūmās ekonomiskās un nodarbinātības perspektīvas var atturēt atgriezties pat visvairāk motivētās personas. Šajā kontekstā būtisks būs jautājums par to, vai sīriešiem tiks atļauts iesaistīties tā dēvētajās “svārstveida kustībās” — atgriezties uz ierobežotiem periodiem, bet Eiropas uzņēmējvalstis turpinās piedāvāt ilgtspējīgas pastāvīgas atgriešanās iespējas.Šie jautājumi neizbēgami būs saistīti ar plašākām diskusijām par ES migrācijas politiku. Turpmākās sarunas par ES direktīvas, ar ko reglamentē atgriešanu, reformu, saistībā ar kuru drīzumā ir gaidāms Eiropas Komisijas priekšlikums, varētu gūt izšķirošu impulsu atkarībā no tā, kā notiek diskusijas par sīriešu atgriešanu. Taču direktīvas reformā varētu rasties turpmākas atšķirības ES dalībvalstu viedokļos. Tā kā migrācijas politika ir būtiski jāpārdomā, lai efektīvi risinātu mūsdienu problēmas, ES pieeja pārvietotajiem sīriešiem, visticamāk, būs pirmais kritiskais pagrieziena punkts jaunajā ciklā.
Copyright: Polish Presidency. Council of the European Union
1. janvārī Polija pārņēma no Ungārijas ES vadības stafeti un šā gada pirmajos sešos mēnešos būs ES Padomes prezidentvalsts. Polijas prezidentūra sākas Eiropas transformācijas laikā, kas sakrīt ar jaunās Eiropas Komisijas pilnvaru termiņa sākumu.
1. janvārī Polija pārņēma no Ungārijas ES vadības stafeti un šā gada pirmajos sešos mēnešos būs ES Padomes prezidentvalsts. Polijas prezidentūra sākas Eiropas transformācijas laikā, kas sakrīt ar jaunās Eiropas Komisijas pilnvaru termiņa sākumu.
Tā kā Krievijas agresija pret Ukrainu neatlaidīgi turpinās un ģeopolitiskā spriedze sasniedz savu visaugstāko līmeni nesenā Eiropas vēsturē, Polija savas prioritātes koncentrē uz vispārējo drošības tematu. Tas ietver ārējo, iekšējo, ekonomisko, enerģētikas, pārtikas un veselības drošību, kā arī tiesiskuma nodrošināšanu.
Šīs prioritātes saskan ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas apņēmību veicināt kohēziju, aizsargāt demokrātiskās vērtības un nodrošināt stabilu labklājību. “EESK mēs lepojamies ar to, ka esam uzticams un aktīvs Polijas prezidentūras partneris, un esam apņēmušies aktīvi piedalīties to politisko prioritāšu veidošanā, kas noteiks šo jauno Eiropas ciklu,” norāda EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke.
Pēc prezidentvalsts Polijas pieprasījuma EESK izstrādās 14 izpētes atzinumus. Iepazīstieties ar mūsu jauno brošūru un uzziniet vairāk par tiem un pārējo EESK darbu 2025. gada pirmajā pusē. Varat arī uzzināt, kuri ir EESK locekļi no Polijas un kādas organizācijas viņi pārstāv. Brošūra ir pieejama tikai tiešsaistē angļu, poļu, franču un vācu valodā. (ll)
Eiropas rūpniecība saskaras ar daudzām un dažādām problēmām, tostarp ārkārtīgi augstām enerģijas cenām, grūtībām piesaistīt kvalificētu darbaspēku un finansējuma nepieejamību. ES 2023. gadā nāca klajā ar Zaļā kursa industriālo plānu, kura mērķis ir nodrošināt oglekļneitralitātes panākšanu. Iepazīstinot ar politiskajām pamatnostādnēm pagājušā gada rudenī, Komisijas priekšsēdētāja Ursula Von der Leyen minēja “Tīru rūpniecības kursu” konkurētspējīgām nozarēm un kvalitatīvām darbvietām, kā ieteikts M. Draghi ziņojumā.
Eiropas rūpniecība saskaras ar daudzām un dažādām problēmām, tostarp ārkārtīgi augstām enerģijas cenām, grūtībām piesaistīt kvalificētu darbaspēku un finansējuma nepieejamību. ES 2023. gadā nāca klajā ar Zaļā kursa industriālo plānu, kura mērķis ir nodrošināt oglekļneitralitātes panākšanu. Iepazīstinot ar politiskajām pamatnostādnēm pagājušā gada rudenī, Komisijas priekšsēdētāja Ursula Von der Leyen minēja “Tīru rūpniecības kursu” konkurētspējīgām nozarēm un kvalitatīvām darbvietām, kā ieteikts M. Draghi ziņojumā.
Rūpniecība ir būtiska zaļās un digitālās pārkārtošanās un mūsu ekonomikas sistēmas daļa. Bet ko šis jaunais kurss nozīmē darba ņēmējiem? Spēcīgs, arodbiedrībās iesaistīts darbaspēks, kas ir labi apmaksāts un kam ir labi darba apstākļi, ir aspekts, kurš nozīmīgs ne tikai arodbiedrībām, bet arī sabiedrībai kopumā, demokrātijai un sociālai stabilitātei, kā arī uzņēmumu produktivitātei.
Bez pienācīgiem norādījumiem un pietiekama publiskā finansējuma šis kurss galu galā varētu paļauties uz tām M. Draghi ziņojuma un konkurētspējas programmas daļām, kas visvairāk atbalsta regulējuma atcelšanu. Tas varētu apdraudēt Eiropas sociālo modeli, atbalstot kaitējošu konkurences modeli, kas veicina pēc iespējas zemāku algu maksāšanu un darba apstākļu pasliktināšanu.
Lai risinātu šo problēmu, EESK Darba ņēmēju grupa un Eiropas Arodbiedrību konfederācija 14. februārī EESK telpās rīko kopīgu konferenci par Eiropas rūpniecības politiku, kas sekmē kvalitatīvu nodarbinātību. Mēs aicinām visas debatēs ieinteresētās personas atzīmēt šo datumu kalendārā un piedalīties debatēs.
Decembrī EESK rīkoja filmas “Under the Grey Sky” demonstrēšanu. Tā stāsta par Baltkrievijas žurnālistiem, kuri maksā briesmīgu personisku cenu par to, ka ziņoja par politiskiem satricinājumiem savā valstī.
Decembrī EESK rīkoja filmas “Under the Grey Sky” demonstrēšanu. Tā stāsta par Baltkrievijas žurnālistiem, kuri maksā briesmīgu personisku cenu par to, ka ziņoja par politiskiem satricinājumiem savā valstī.
“Under the Grey Sky” ir Baltkrievijas un Polijas kinorežisores Mara Tamkovich pirmā filma, kas sirdi plosoši stāsta par Ļenu, Baltkrievijas žurnālisti, kura nonāk cietumā pēc tiešraides no Minskas Pārmaiņu laukuma, kur valdība apspieda miermīlīgu demonstrāciju. Tas notiek 2020. gadā, kad vēl nepieredzēts protestu vilnis pārņem Baltkrieviju pēc negodīgām vēlēšanām, kurās Aleksandrs Lukašenko tika atkārtoti ievēlēts jau sesto reizi.
Ļena un viņas operatore Oļa tiek arestētas pēc tam, kad viņas turpina filmēt protestus, neraugoties uz to, ka viņas izseko policijas drons. Sižeta pavērsienā, kas varētu būt Kafkas absurdisma izpausme, Ļena vispirms tiek apsūdzēta “nemieru organizēšanā un sabiedriskā transporta traucēšanā”, bet tikai pēc tam apsūdzības tiek mainītas uz “valsts nodevību”. Tas, kam vajadzēja būt septiņu dienu administratīvam apcietinājumam, pēc slepenas tiesas pārtop astoņu gadu cietumsodā. Viņas kolēģi soda ar diviem gadiem cietumā. Ļenas vīrs Iļja, kuru pašu vajā režīma policija, izmisīgi cenšas atbrīvot sievu no cietuma, pat mēģinot Ļenu pārliecināt atzīt savu vainu apmaiņā pret brīvību. Taču Ļenai tas nav pa spēkam.
Filmas iedvesmas avots ir Baltkrievijas Belsat TV žurnālisti Katsiaryna Andreyeva, viņas vīrs Ihar Iljash un viņas kolēģe Darya Chultsova. Darya jau izcietusi divu gadu cietumsodu, taču Katsiaryna un Ihar pašlaik atrodas ieslodzījumā. Viņa izcieš cietumsodu, kas tika pagarināts līdz astoņiem gadiem un trim mēnešiem. Viņi nebūt nav vienīgie: 2024. gada beigās Baltkrievijas Žurnālistu savienība norādīja, ka apcietinājumā joprojām atrodas 45 mediju darbinieki. Daudzi saskaras ar draudiem pat pēc bēgšanas uz ārzemēm.
Filma pasaules pirmizrādi piedzīvoja Tribekas festivālā, kas 2024. gada jūnijā notika Ņujorkā.
“Under the Grey Sky” tika izrādīta Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) seminārā par Baltkrievijas neatkarīgo mediju lomu noturīgas un demokrātiskas sabiedrības veicināšanā, kurš notika 13. decembrī un kurā piedalījās M. Tamkovich.
Par filmu EESK Info sarunājās ar M. Tamkovich :
Cik precīzi filma atspoguļo reālos notikumus un Katsiaryna Andreyeva likteni? Vai izmantojāt faktiskos videomateriālus par 2020. gada protestiem un no K. Andreyeva lietas?
Faktiskie videomateriāli filmā tiek izmantoti vairākas reizes. Protestus, par ko filmas varones informē sākuma epizodēs, faktiski filmēja K. Andreyeva un D. Chultsova; tie ir reālie kadri, ko mēs iemontējām tēlotajā ainā. Raman Bandarenka apcietināšana, kas redzama viņu klēpjdatorā, arī ir reāls materiāls (redakcijas piezīme: aktīvistu Raman Bandarenka maskēti bandīti piekāva līdz nāvei, kad viņš centās apturēt viņu centienus noraut sarkanās un baltās lentas, kas simbolizē Baltkrievijas karogu pirms Padomju Savienības okupācijas). Filmas beigās kā epilogu es rādu Katsiaryna Andreyeva sagatavotās tiešraides no protestiem.
Sižeta līnija ir cieši saistīta ar realitāti: to, kā žurnālisti tika arestēti un saukti pie atbildības un kādus sodus viņi saņēma. Taču mans mērķis nebija precīzi attēlot notikumus, bet gan emocionālo patiesību par lēmumiem, kas cilvēkiem bija jāpieņem, un sāpīgo izvēli, ar kuru viņiem bija jāsaskaras. Varoņiem ir doti citi vārdi, lai ievērotu zināmu distanci starp viņiem un viņu prototipiem un lai rosinātu skatītājus domāt par šo stāstu kā par vienu no daudziem, kā metaforu tam, kas noticis ar visu nāciju.
Vai plašāka sabiedrība Baltkrievijā zina, kas notika ar A. Andreyeva un citiem viņai līdzīgiem žurnālistiem? Vai zināt, cik daudz cilvēku piedzīvojuši tādu pašu un vai līdzīgu likteni?
Politiskie aresti un represijas Baltkrievijā bija tik plašas, ka ir grūti nebūt informētam par notiekošo. Vismaz 130000 cilvēku cietuši dažāda veida represijas, un aptuveni 500000 cilvēku pameta valsti pēc 2020. gada. Tie vienkārši ir pārāk lieli skaitļi, lai tos paslēptu.
Politieslodzīto (to, kuri apsūdzēti vai notiesāti kriminālapsūdzībā) oficiālais skaits Baltkrievijā vairākus pēdējos gadus saglabājies nemainīgs — aptuveni 1300 cilvēku, taču jāsaprot, ka simti, ja ne tūkstoši, jau izcietuši sodu, daži no viņiem priekšlaicīgi atbrīvoti un daudzi pēdējā laikā notiesātie baidās pieprasīt politieslodzītā statusu. Jauni ieslodzītie aizstāj tos, kuri tiek atbrīvoti — tas ir represiju konveijers, kas pastāvīgi virzās uz priekšu.
Kādi bija galvenie šīs filmas veidošanas motīvi? Ko jūs cerat ar to panākt?
Mani kā baltkrievieti pārņēma vēlme kaut ko iesākt, kad Baltkrievijas režīms brutāli apspieda 2020. gada protestus. Es kādreiz biju žurnāliste un spēju ļoti labi izprast manu varoņu nostāju. Kā kinorežisore es saskatīju spēcīgu, ļoti aizkustinošu stāstu, kas man bija jāizstāsta.
Ko, jūsuprāt, skatītājs paņems līdzi kā svarīgāko vēstījumu vai kādas emocijas gūs pēc filmas noskatīšanās?
Patiešām ceru, ka cilvēki nedaudz aizdomāsies par to, kas ir brīvība, cik tā var būt dārga un vai viņi patiešām novērtē to, kas viņiem ir. Es ļoti ceru, ka viņi aizdomāsies par Kacia un Ihar un visiem cilvēkiem, kuri atrodas cietumā. Brīvība ir kaut kas, ko daudzi cilvēki Eiropā uzskata par pašsaprotamu.
Kas Eiropas Savienībai — tās iestādēm, pilsoniskajai sabiedrībai, žurnālistu un cilvēktiesību apvienībām un valstu valdībām — būtu jādara, lai palīdzētu?
Es aicinu ES neaizmirst par Baltkrieviju un nenorakstīt to kā bezcerīgu gadījumu. ES atbalsts dod iespēju mūsu kultūrai, medijiem un pilsoniskajai sabiedrībai izdzīvot šā milzīgā spiediena apstākļos, un, kaut šis atbalsts varētu šķist ilgtermiņa ieguldījums, tas kādu dienu atmaksāsies.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK), būdama pilsoniskās sabiedrības institucionālais partneris, ar lepnumu organizē otro Pilsoniskās sabiedrības nedēļu.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK), būdama pilsoniskās sabiedrības institucionālais partneris, ar lepnumu organizē otro Pilsoniskās sabiedrības nedēļu.
Reģistrācija sākas 2025. gada februārī. Plašāka informācija drīzumā būs pieejama #CivSocWeek tīmekļa vietnē un sociālo mediju kanālos. Sekojiet informācijai!
Stefano Mallia, Darba devēju grupas priekšsēdētājs
“Konkurētspējas potenciāla atraisīšana kopīgai labklājībai” ir mūsu grupas nesen pieņemto prioritāšu galvenais mērķis.
Saskaroties ar pašreizējām globālajām problēmām, politiskās darba kārtības priekšplānā ir jāizvirza tāda prioritāte kā konkurētspēja un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides radīšana un šie centieni jāatbalsta ar konkrētiem politikas pasākumiem.
Uzņēmējdarbībai labvēlīgā Eiropas Savienībā konkurētspējas pamatā ir izcilība un stabila konkurence, nevis subsīdijas vai protekcionisms, un uzņēmumiem ir nodrošināta konkurētspējīga piekļuve visiem nepieciešamajiem ražošanas resursiem.Uzņēmējdarbībai labvēlīga Eiropas Savienība nozīmē arī tādu regulējumu, kurš veicina uzņēmējdarbību un produktivitāti, kurā administratīvais slogs samazināts līdz minimumam un kurš nodrošina netraucētu vienotā tirgus darbību. Turklāt būtiska ir dziļa uzņēmumu un politikas veidotāju uzticēšanās, lai piesaistītu ieguldījumus, tāpat tā ir vajadzīga, lai aizsargātu ES uzņēmumu intereses attiecībās ar starptautiskajiem konkurentiem.
Tāpēc aicinām par galvenajām prioritātēm noteikt 10 uzņēmējdarbībai labvēlīgu politikas pasākumu kopumu:
radikāla regulatīvās pieejas reforma;
produktīvas inovācijas sistēmas, kas vērstas uz ieguldījumiem un inovāciju;
augstas tehnoloģiskās spējas aizsardzības, drošības un zaļās pārkārtošanās jomā un atbalsts tehnoloģiju jaunuzņēmumiem;
spēcīga rūpnieciskā bāze;
integrēti finanšu tirgi, attīstot kapitāla tirgu savienību un banku savienību;
pienācīga piekļuve darbaspēkam;
efektīvas enerģētikas un transporta sistēmas;
vienlīdzīgi tirdzniecības nosacījumi;
uz uzņēmējdarbību vērsta zaļā pārkārtošanās;
efektīvas publiskās finanses.
Šie pasākumi īstenojami steidzami, ja vēlamies izmantot konkurētspējīgu uzņēmumu pozitīvo ietekmi uz stabilu ekonomiku un pasaules mērogā ietekmīgu ES.
E. Letta un M. Draghi ziņojumi bija trauksmes zvans: vai nu ES atjaunos savu konkurētspēju, vai arī tā var saskarties ar sarežģītiem kompromisiem labklājības, vides standartu un pamatbrīvību jomā.
Šogad saistībā ar pasākumu “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” EESK ir saņēmusi simtiem pieteikumu no vidusskolām visā ES, kandidātvalstīs un Apvienotajā Karalistē.
Šogad saistībā ar pasākumu “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” EESK ir saņēmusi simtiem pieteikumu no vidusskolām visā ES, kandidātvalstīs un Apvienotajā Karalistē.
Pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” organizatori rūpīgi izskatīja un izvērtēja visus pieteikumus, atlasot 36 vidusskolas, kuru pārstāvji piedalīsies pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi 2025” 13. un 14. martā!
“Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”, kas ir EESK galvenais ikgadējais jaunatnes pasākums, šogad pulcēs gandrīz 100 skolēnus un 37 skolotājus. Pasākums “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” tiks rīkots ar nosaukumu “Dot vārdu jauniešiem” un ilgs pusotru dienu, un tajā galvenā uzmanība tiks pievērsta jauniešu lomai noturīgas nākotnes veidošanā. Tā mērķis ir dot jauniešiem iespēju iesaistīties pilsoniskajā darbībā un aktīvi veicināt līdzdalības demokrātijas pasākumus savās kopienās un ārpus tām.
Tā kā EESK gatavojas uzņemt visus pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” dalībniekus, EESK locekļi 2025. gada sākumā apmeklēs izraudzītās skolas, lai pirms galvenā pasākuma tiktos ar skolēniem un apmainītos ar viedokļiem.
Atklāšanas un noslēguma sesijas 2025. gada 14. martā tiks straumētas tiešraidē. Saite tiks publicēta EESK tīmekļa vietnē, 2025. gada pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” oficiālajā tīmekļa vietnē Your Europe, Your Say! 2025 | EESC, kur varat atrast arī plašāku un jaunāko informāciju par pasākumu.
