Mūsu jaunajā sadaļā “Es balsošu.Un jūs?”, ko publicēsim līdz 2024. gada jūnijam, iepazīstinām ar mūsu viesu viedokli par to, kā un kāpēc piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Šajā reizē mūsu viesis ir Slovākijas lielākā dienas laikraksta “Pravda” ārlietu nodaļas vadītāja vietnieks Andrej Matišák.
Mūsu jaunajā sadaļā “Es balsošu. Un jūs?”, ko publicēsim līdz 2024. gada jūnijam, iepazīstinām ar mūsu viesu viedokli par to, kā un kāpēc piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Šajā reizē mūsu viesis ir Slovākijas lielākā dienas laikraksta “Pravda” ārlietu nodaļas vadītāja vietnieks Andrej Matišák.
Pagājušajā gadā konkurētspēja kļuvusi par nozīmīgāku ES politikas prioritāti. Nenoliedzama ir tās nozīme ESnākotnes veidošanā.
Pagājušā gada septembrī Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen Eiropas Parlamentā uzstājās ar gadskārtējo runu par stāvokli Savienībā. Konkurētspēja bija viens no svarīgākajiem runas tematiem. Viņa apņēmās darīt visu nepieciešamo, lai aizsargātu Eiropas konkurences priekšrocības.
Eiropas uzņēmumiem ir grūtības pieņemt darbā kvalificētu darbaspēku, nozīmīgāko nozaru regulējums ir stingrāks nekā citās konkurējošās valstīs, proti, Amerikas Savienotajās Valstīs un Ķīnā, ieguldījumi pētniecībā un izstrādē ir mazāki un fiziskā un digitālā infrastruktūra kavē tirdzniecību un ekonomikas izaugsmi. Šīs problēmas ir visiem zināmas un dokumentētas vairākos pētījumos.
Ursula von der Leyen arī uzdevusi bijušajam Eiropas Centrālās bankas vadītājam Mario Draghi nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, kā uzlabot ES konkurētspēju. Tas ir uzteicami. Tomēr ar labiem ierosinājumiem nepietiks, vajadzīga arī politiska griba un spēja tos īstenot.
ES izvirzījusi mērķi stiprināt savu noturību un ietekmi pasaulē, taču tā zaudē konkurētspēju, kas vajadzīga šā mērķa sasniegšanai. Tiek prognozēts, ka ES daļa pasaules ekonomikā līdz 2050. gadam pakāpeniski samazināsies no gandrīz 15 % līdz tikai 9 %.
Tāpēc ir ļoti būtiski uzlabot ES produktivitāti un konkurētspēju. Šajā nolūkā Eiropas Savienībai ir jāpieņem konkurētspējas programma, kas saskaņā ar vienotā tirgus un sociālās tirgus ekonomikas principiem būtu vērsta uz nākotni, būtu labi izstrādāta un koordinēta un veicinātu uzņēmumu un darba ņēmēju labklājību, uzlabodama to spēju ieviest jauninājumus, veikt ieguldījumus un piedalīties tirdzniecībā, kā arī konkurēt globālajā tirgū vispārējas labklājības nolūkā un virzīt mūsu pāreju uz klimatneitralitāti. Tas ir būtiski, lai ne tikai nodrošinātu turpmāko labklājību, inovāciju, ieguldījumus, tirdzniecību un izaugsmi, bet arī radītu kvalitatīvas darbvietas un paaugstinātu dzīves līmeni.
Tāpēc ES uzņēmumi saista saprotamas cerības ar šo jauno pavērsienu un prasa mainīt konkurētspējas vietu plašākā ekonomikas un sabiedrības ilgtermiņa satvarā.
EESK cenšas apzināt faktorus un dalībniekus, kas ietekmē konkurētspēju un produktivitāti ilgtermiņā un kas jāņem vērā integrētā redzējumā. Konkurētspējas ekosistēmas ir viens no mūsu darba virzieniem, lai varētu izskaidrot Komisijai, kādi rādītāji tai būtu vēl vairāk jāuzlabo vai jāpapildina.
Konkrētai valstij pielāgota pieeja problēmu analīzei un to risināšanai tomēr ir būtisks aspekts, kam Komisija nav veltījusi pietiekamu uzmanību savos divos paziņojumos par ilgtermiņa konkurētspēju.
Vispārīgāk runājot, Komisija ir sagatavojusi sarakstu ar 17 snieguma rādītājiem, kas katru gadu jānovērtē tās norādītajās deviņās konkurētspējas dimensijās. Taču arī dalībvalstīm tie ir pilnībā jāievēro, un ir jādod Komisijai pienācīgi līdzekļiem, ar kuriem tā var panākt pienākumu izpildi. Tās ir mūsu prasības.
Svarīgākie rādītāji, mūsuprāt, ir:
finansējuma pieejamība par saprātīgu maksu, kas neuzveļ slogu nākamajām paaudzēm;
vairāk līdzekļu jāiegulda sabiedriskajos pakalpojumos un kritiskajā infrastruktūrā un labāk jānovērtē šie ieguldījumi. Šajā saistībā ierosinām sešus novērtēšanas rādītājus;
pētniecības un inovācijas jomā ļoti svarīgi ir izvērst gan publiskā un privātā sektora, gan reģionālo un starptautisko sadarbību;
runājot par datu tīkliem un enerģētiku, atslēgvārdi ir drošība, cena un klimatneitralitāte;
ES loma apritīguma jomā vairs nav jāpierāda, bet mums jāpievērš uzmanība nepieciešamībai līdzsvarot dalībnieku konkurenci;
ES tiesiskais regulējums digitalizācijas jomā ir celmlauzis, kad runa ir par savienojamību, mākslīgo intelektu, datiem utt. Šajā satvarā mums jācenšas panākt līdzsvaru starp cilvēciskajiem aspektiem un daudzsološajām iespējām, ko paver digitālās tehnoloģijas;
jānodrošina, ka izglītība un apmācība spēj reaģēt uz demogrāfiskajām un socioloģiskajām problēmām.
visbeidzot, runājot par stratēģisko autonomiju un tirdzniecību, jāatzīst, ka mūsu atkarība ir mūsu vājā vieta. Uzņēmumiem ir jāreorganizē sava darbība, un Eiropas Savienībai ir jānodrošina veicinošs satvars šā uzdevuma veikšanai.
Domājot par vienoto tirgu, stingri uzsveram, ka dalībvalstīm ir jāievēro acquis communautaire noteikumi un Līgumu principi. Šķēršļu neradīšana un reāla kontrole. ES valstu valdību politiskā griba īstenot to, par ko tās vienojas Briselē, un Komisijas spēja strādāt aptveroši, nevis izolēti, kas vairo nesaskaņotību. Tas ir tas, ko mums vajag.
Mēs nekad nepārstāsim to atkārtot.
Šajā saistībā paļausimies uz Briseli, kas veic ietekmes uz konkurētspēju pārbaudes, un uz šo pārbaužu rezultātiem un izmantosim reģionālos rūpniecības klasterus valstu līmenī. Instrumenti pastāv, izmantosim tos.
Nodokļu uzlikšana pārrobežu tāldarbiniekiem globālā līmenī un ietekme uz ES
Mūsu rubrikā “Viens jautājums...” EESK loceklei un ziņotājai Emilie Prouzet, kas izstrādāja EESK atzinumu “ES ilgtermiņa konkurētspēja: skatījums pēc 2030. gada”, vaicājām, kas jādara, lai nodrošinātu ES konkurētspēju ilgākā laikposmā. Atzinumu paredzēts pieņemt marta plenārsesijā.
Mūsu rubrikā “Viens jautājums...” EESK loceklei un ziņotājai Emilie Prouzet, kas izstrādāja EESK atzinumu “ES ilgtermiņa konkurētspēja: skatījums pēc 2030. gada”, vaicājām, kas jādara, lai nodrošinātu ES konkurētspēju ilgākā laikposmā. Atzinumu paredzēts pieņemt marta plenārsesijā.
Kopš ir izveidots Eiropas vienotais tirgus, standartu saskaņošana un savstarpēja atzīšana ir ļāvusi uzņēmumiem pārdot savus produktus tirgū, kas aptver vairāk nekā 450 miljonus cilvēku. Tas veido 61 % no ES iekšējās tirdzniecības, ko veic uzņēmumi. Vienotais tirgus ir Eiropas ekonomiskās labklājības pamats un tādējādi sniedz labumu ES iedzīvotājiem, patērētājiem, darba ņēmējiem un uzņēmumiem. Eiropas Komisija lēš, ka iekšējais tirgus rada 25 % no ES iekšzemes kopprodukta.
Kopš ir izveidots Eiropas vienotais tirgus, standartu saskaņošana un savstarpēja atzīšana ir ļāvusi uzņēmumiem pārdot savus produktus tirgū, kas aptver vairāk nekā 450 miljonus cilvēku. Tas veido 61 % no ES iekšējās tirdzniecības, ko veic uzņēmumi. Vienotais tirgus ir Eiropas ekonomiskās labklājības pamats un tādējādi sniedz labumu ES iedzīvotājiem, patērētājiem, darba ņēmējiem un uzņēmumiem. Eiropas Komisija lēš, ka iekšējais tirgus rada 25 % no ES iekšzemes kopprodukta.
Tomēr, ņemot vērā jaunās norises, piemēram, digitālo pārveidi un pāreju uz mazāk oglekļietilpīgu ekonomiku un ilgtspējīgāku ekonomiku, ir vajadzīgi jauni pielāgojumi, tāpat kā to prasa patērētāju, darba ņēmēju un uzņēmumu mainīgās vajadzības un jauni ģeopolitiskie apstākļi.
Lai vienotais tirgus sekmīgi turpinātu darbību, ir vajadzīgi uzlabojumi vairākās jomās, tostarp Eiropas enerģētikas un rūpniecības politikā, enerģētikas savienībā un banku savienībā, kā arī jārada labvēlīgāki apstākļi lieliem un maziem uzņēmumiem un jāpanāk lielāks sabiedrības atbalsts Eiropas projektam, jānodrošina efektīvāki sabiedriskie pakalpojumi un jāgādā par uzlabotu IT, enerģētikas un transporta infrastruktūru.
Tā kā 2024. gada pirmajā pusē bijušie Itālijas premjerministri publicēs divus nozīmīgus ziņojumus (Enrico Letta ziņojums “Vienotā tirgus nākotne” un Mario Draghi ziņojums par Eiropas konkurētspējas nākotni), EESK Darba devēju grupa ir apkopojusi vienu lappusi garā dokumentā savus galvenos vēstījumus par veiksmīgu ES iekšējā tirgus nākotni (“ES vienotais tirgus: nākamā paaudze”).
Piektais Eiropas ilgtspējīgas attīstības ziņojums (ESDR) liecina, ka pašreizējā tempā Eiropas Savienībai līdz 2030. gadam neizdosies sasniegt vienu trešdaļu no ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM). Ziņojumā, kas sagatavots sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību, ir uzsvērta vides un sociālo mērķu stagnācija un regress daudzās Eiropas valstīs, un to ir saasinājušas krīzes kopš 2020. gada. IAM aptver tādas jomas kā nabadzības mazināšana, bada izskaušana, veselība, izglītība, dzimumu līdztiesība, klimatrīcība un tīrs ūdens.
Piektais Eiropas ilgtspējīgas attīstības ziņojums (ESDR) liecina, ka pašreizējā tempā Eiropas Savienībai līdz 2030. gadam neizdosies sasniegt vienu trešdaļu no ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM). Ziņojumā, kas sagatavots sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību, ir uzsvērta vides un sociālo mērķu stagnācija un regress daudzās Eiropas valstīs, un to ir saasinājušas krīzes kopš 2020. gada. IAM aptver tādas jomas kā nabadzības mazināšana, bada izskaušana, veselība, izglītība, dzimumu līdztiesība, klimatrīcība un tīrs ūdens.
Šo problēmu risināšanai ir ierosināti desmit izlēmīgi politikas pasākumi, lai novērstu neatgriezeniskas un kritiskas vides un sociālās tendences. Steidzamība rīkoties tika uzsvērta pasākumā, ko kopīgi rīkoja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa (NAT) un ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkls (SDSN). Ziņojuma mērķis ir palīdzēt Eiropas Savienībai pirms 2024. gada jūnija Eiropas Parlamenta vēlēšanām un 2024. gada septembra Nākotnes samita, ko sasauc ANO ģenerālsekretārs, stiprināt savu līderību IAM jomā.
Pasākumā runātāji uzsvēra, ka līdz 2030. gadam ir nekavējoties jārīkojas, lai novērstu neatgriezeniskas kritiskas tendences. ANO/UNDP pārstāve Camilla Brückner, Beļģijas federālā klimata ministre Zakia Khattabi un Eiropas Komisijas pārstāve Petra Petan uzsvēra, cik svarīgi ir saglabāt apņemšanos īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un Parīzes klimata nolīgumu.
ANO SDSN priekšsēdētāja vietnieks Guillaume Lafortune iepazīstināja ar ziņojumu un desmit prioritārajām darbībām, kuru mērķis ir uzrunāt politiskās partijas, nākamo Eiropas Parlamentu, nākamo Eiropas Komisiju, Eiropadomi un dalībvalstis. EESK un SDSN kopīgi parakstītais aicinājums rīkoties mudina Eiropas līderus sadarboties, lai nākotnes vārdā panāktu zaļu, sociālu un starptautisku Eiropas kursu. EESK NAT specializētās nodaļas priekšsēdētājs Peter Schmidt uzsvēra, ka nākamajiem sešiem gadiem būs izšķiroša nozīme Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanā, kā arī norādīja uz EESK apņemšanos virzīt ES iestāžu darbu uz IAM sasniegšanu un pilsoniskās sabiedrības jēgpilnu iesaisti. Aicinājums rīkoties ir vērsts uz to, lai Eiropas līderus virzītu uz visaptverošu Eiropas kursu, kas būtu saskaņots ar zaļajiem un sociālajiem mērķiem, ko atbalsta arī EESK. (ks)
Tā kā Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas notiks 2024. gada jūnijā, veidos Eiropas nākotnes pamatu, EESK kā pilsoniskās sabiedrības institucionālais partneris rīko pirmo Pilsoniskās sabiedrības nedēļu, kuras moto būs “Celieties demokrātijas vārdā!”
Tā kā Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas notiks 2024. gada jūnijā, veidos Eiropas nākotnes pamatu, EESK kā pilsoniskās sabiedrības institucionālais partneris rīko pirmo Pilsoniskās sabiedrības nedēļu, kuras moto būs “Celieties demokrātijas vārdā!”
Vai piedalīsieties?
Mēs pulcēsim dažāda vecuma cilvēkus ar dažādu izcelsmi, tostarp jauniešus, žurnālistus un ES iestāžu pārstāvjus, lai aktīvi diskutētu par jautājumiem, kas ietekmē mūsu ikdienas dzīvi un Eiropas nākotni. Mēs pievērsīsimies dažādajiem draudiem un problēmām, kas skar demokrātiskās vērtības, kā arī pārrunāsim, ko pilsoniskā sabiedrība sagaida no nākamajiem Eiropas līderiem. Pēc tam mūsu priekšlikumi tiks iekļauti EESK rezolūcijā par vēlēšanām un konkrētos politikas priekšlikumos.
#CivSocWeek apvienos piecas nozīmīgas EESK iniciatīvas:
Pilsoniskās sabiedrības dienas – svarīgs gadskārtējs pasākums, kurā tiek uzsvērts organizētas pilsoniskās sabiedrības plašais ieguldījums tādas ES veidošanā, kas vairāk atbilst iedzīvotāju cerībām attiecībā uz mūsu demokrātiskajai sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Mērķis ir visos līmeņos veicināt pilsoniskās sabiedrības plašāku iesaistīšanos Eiropas projektā.
Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) diena – augsta līmeņa gadskārtēja konference, kas reģistrētajiem un topošajiem EPI organizatoriem un ieinteresētajām personām nodrošina forumu un platformu, lai apmainītos ar informāciju un pieredzi un iepazīstinātu sabiedrību ar darbībām, kuras saistītas ar EPI.
“Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!” – jaunatnei paredzēts pasākums, kas veido saikni starp ES un jauniešiem no dalībvalstīm, kandidātvalstīm un Apvienotās Karalistes, iedvesmojot viņus izmantot savas demokrātiskās balsstiesības. Dinamiskas apspriešanās sesijas ļauj jauniešiem iesaistīsies debatēs, veidot sadarbību un panākt vienprātību.
Balva pilsoniskajai sabiedrībai – katru gadu piešķirta balva, ar ko godina efektīvus, novatoriskus un radošus projektus, kurus īsteno pilsoniskā sabiedrība un privātpersonas. Šogad to piešķirs individuālām vai kolektīvām iniciatīvām, kas atbalsta psihoemocionālo labbūtību Eiropā.
Žurnālistu seminārs, kurā pulcējas žurnālisti no dalībvalstīm, lai pievienotos diskusijām par demokrātijas stāvokli Savienībā un par gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām un lai tieši iepazītu Komiteju darbībā.
Piedalieties un gūstiet iedvesmu no mūsu ekspertu vadītajiem darbsemināriem un augsta līmeņa politiskajām debatēm! Paudiet savu viedokli par svarīgiem nākamā likumdošanas cikla jautājumiem un veidojiet sakarus ar Eiropas pilsoniskās sabiedrības apvienībām un pārmaiņu virzītājiem!
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) veido redzējumu par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) laikposmam pēc 2027. gada, lai nodrošinātu Eiropas lauksaimniecības noturību un ilgtspēju. ES Padomes prezidentvalsts Beļģijas uzdevumā EESK izstrādāja atzinumu (pieņemts janvārī), kurā tā uzsvēra, ka ir vajadzīgs stabils ilgtermiņa politikas satvars, kas atbalsta ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, atvērtu stratēģisko autonomiju un lauku attīstību.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) veido redzējumu par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) laikposmam pēc 2027. gada, lai nodrošinātu Eiropas lauksaimniecības noturību un ilgtspēju. ES Padomes prezidentvalsts Beļģijas uzdevumā EESK izstrādāja atzinumu (pieņemts janvārī), kurā tā uzsvēra, ka ir vajadzīgs stabils ilgtermiņa politikas satvars, kas atbalsta ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, atvērtu stratēģisko autonomiju un lauku attīstību.
Eiropas Savienībā 94,8 % lauku saimniecību ir ģimenes uzņēmumi, un nozare saskaras ar tādām problēmām kā zemāki ienākumi, saimniecību skaita samazināšanās, paaudžu maiņas grūtības un ievērojama darbaspēka aizplūšana. Neraugoties uz budžeta piešķīrumu samazinājumu kopējai lauksaimniecības politikai (par 25 % mazāk nekā 2021. gadā), EESK aicina nodrošināt KLP finansējumu, kas būtu samērīgs ar tās ilgtspējas mērķiem. Ieteicams pāriet no ienākumu pamata atbalsta uz finansiāliem stimuliem vides un sociālajiem pakalpojumiem, pārejas periodā nodrošinot mazām ģimenes saimniecībām elastību.
Bažas par to, ka ES lauksaimniekiem nav taisnīgi nodrošināts atbilstošs dzīves līmenis – pie tam šo situāciju saasina inflācija, enerģijas tirgus svārstīgums un klimata pārmaiņas –, liecina, ka ir vajadzīgas KLP reformas. EESK vēlas, lai šīs problēmas tiktu risinātas kopējā lauksaimniecības politikā laikposmam pēc 2027. gada, kurā galvenā uzmanība būtu jāpievērš pienācīgiem darba apstākļiem, veselīgāka uztura veicināšanai, pārtikas izšķērdēšanas samazināšanai un pārtikas tirgu regulēšanai. Lai mazinātu enerģijas cenu kāpuma un piegādes traucējumu ietekmi, ir ierosināti pretcikliski elementi un atbalsts atjaunīgās enerģijas ražošanai. Publiskā un privātā sektora partnerību apdrošināšanas shēmas un ieguldījumi inovācijā un digitālajās tehnoloģijās ir ierosināti kā pasākumi, kas orientēti uz cīņu pret ekstrēmiem klimata apstākļiem un lauksaimnieku iespēju uzlabošanu.
Gatavojoties 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, EESK uzsver, ka KLP ir jāveido tā, lai apmierinātu mainīgās sociālās un lauksaimniecības vajadzības. Tā uzsver, cik svarīga ir ieinteresēto personu iesaistīšana, elastības iespējas dalībvalstīm un racionalizēti administratīvie procesi stratēģisko plānu izstrādē un pielāgošanā. Visbeidzot EESK vēlas tādu KLP, kas nodrošina līdzsvaru starp pārtikas nodrošinājuma garantēšanu, vides aizsardzību un Eiropas lauksaimnieku labklājības veicināšanu globālu problēmu apstākļos.
Iesniegusi EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa
Eiropas pilsoniskā sabiedrība 24. janvārī nosūtīja atklātu vēstuli Eiropas Komisijas priekšsēdētājai, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājai un Eiropas Savienības Padomes prezidentvalstij Beļģijai. Vēstules parakstītāji mudināja trīs galvenās Eiropas Savienības (ES) iestādes, kas iesaistītas ES lēmumu pieņemšanā, veikt konkrētus pasākumus, lai visās politikas jomās īstenotu atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 11. pantā.
Iesniegusi EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa
Eiropas pilsoniskā sabiedrība 24. janvārī nosūtīja atklātu vēstuli Eiropas Komisijas priekšsēdētājai, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājai un Eiropas Savienības Padomes prezidentvalstij Beļģijai. Vēstules parakstītāji mudināja trīs galvenās Eiropas Savienības (ES) iestādes, kas iesaistītas ES lēmumu pieņemšanā, veikt konkrētus pasākumus, lai visās politikas jomās īstenotu atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 11. pantā.
Atklāto vēstuli ierosināja EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa un apvienība “Pilsoniskā sabiedrība – Eiropa”, un tajā ir iekļauti konkrēti priekšlikumi, kā dialogs veidojams. Vēstuli atbalstīja pavisam 156 parakstītāji no 26 dalībvalstīm. Starp tiem bija 39 Eiropas tīkli, 85 nacionālās organizācijas un 60 locekļi no EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas.
Neraugoties uz Līguma noteikumiem, ES iestāžu veidotais pilsoniskais dialogs joprojām ir sadrumstalots un nestrukturēts. Tāpēc atklātās vēstules #EUCivilDialogueNow parakstītāji aicina ES iestādes:
izstrādāt starpiestāžu nolīgumu par pilsonisko dialogu;
katrā iestādē izveidot vadošus amatus ar pienākumu atbildēt par attiecībām ar pilsonisko sabiedrību;
veicināt un atbalstīt ciešāku sadarbību starp pilsoniskās un sociālās jomas dalībniekiem.
Šajos centienos jābalstās uz Konferences par Eiropas nākotni ieteikumiem. Vēstules parakstītāji ierosināja Eiropas Komisijai vispirms izstrādāt paziņojumu par pilsoniskā dialoga stiprināšanu ES līmenī.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas aicinājums izstrādātES zilo kursu gūst politikas veidotāju un pilsoniskās sabiedrības atbalstu. To virza arvien lielāka apzināšanās, ka steidzami jārisina ūdens trūkuma problēma un zilais kurss var nodrošināt visaptverošu risinājumu.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas aicinājums izstrādātES zilo kursu gūst politikas veidotāju un pilsoniskās sabiedrības atbalstu. To virza arvien lielāka apzināšanās, ka steidzami jārisina ūdens trūkuma problēma un zilais kurss var nodrošināt visaptverošu risinājumu.
Nesenajā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) pasākumā pulcējās svarīgas ieinteresētās personas, lai apspriestu zilo kursu un tā spējas pārveidot ūdens apsaimniekošanas praksi visā kontinentā, galveno uzmanību pievēršot upju baseiniem.
“Mēs saskaramies ar vēl nepieredzētu ūdensapgādes krīzi,” teica EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke. Norādot uz gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām jūnijā, viņš uzsvēra, ka ūdens resursu jautājums skar ikvienu iedzīvotāju. “Kā ES lēmumu pieņēmēji risinās ūdens resursu jautājumu un gaidāmās problēmas? Ir pienācis laiks uzdot šos jautājumus.”
EP deputāte Pernille Weiss, atsaucoties aicinājumiem rast visaptverošu risinājumu, atbalstīja īpaša ūdensapgādes pārkārtošanas fonda izveidi, lai palīdzētu uzņēmumiem un kopienām pārejā uz ilgtspējīgu ūdens apsaimniekošanas praksi. ANO īpašais referents Pedro Arrojo-Agudo uzsvēra, ka ūdens trūkums un klimata pārmaiņas nepazīst robežas, un aicināja ES uzņemties vadošo lomu globāla ūdensapgādes krīzes risinājuma izstrādē.
EESK aicinājums īstenot ES zilo kursu ir guvis rezonansi plašā ieinteresēto personu lokā, tostarp Francijas sabiedriskas nozīmes uzņēmumā “Compagnie Nationale du Rhône” (CNR), kas darbojas Ronas upes baseinā. CNR Ūdens resursu direktors Eric Divet dalījās ar veiksmīgajiem uzņēmuma rezultātiem ilgtspējīgas ūdens apsaimniekošanas jomā, tostarp centieniem atjaunot mitrājus, uzlabot upju biodaudzveidību un pielāgoties klimata pārmaiņām.
Paredzams, ka tuvākajos mēnešos Eiropas Komisija nāks klajā ar savu Ūdensapgādes noturības iniciatīvu. EESK ir gatava sadarboties ar ES iestādēm un ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu, ka tās priekšlikumi par ES zilo kursu tiek iekļauti nākamās Eiropas Komisijas prioritātēs. (gb)
