Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 20. martā pieņēma rezolūciju, kurā aicināja Eiropas pilsoņus izmantot savas demokrātiskās tiesības vēlēt un balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas strauji tuvojas.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 20. martā pieņēma rezolūciju, kurā aicināja Eiropas pilsoņus izmantot savas demokrātiskās tiesības vēlēt un balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas strauji tuvojas.
“Mēs esam piedzīvojuši grūtus laikus, taču neviens nevar noliegt, ka Eiropas Savienība savām dalībvalstīm un iedzīvotājiem ir garantējusi mieru, demokrātiju, ekonomisko labklājību un sociālo progresu. Pateicoties Savienībai, varam brīvi strādāt, studēt un nodarboties ar uzņēmējdarbību visās ES valstīs,” norādīts EESK rezolūcijā.
“Nacionālisms, populisms un risinājumi atsevišķu valstu līmenī nav pareizā atbilde. Tā ir sadarbība, kopdarbs un konverģence,” norādīja EESK, uzsverot, ka neviena ES valsts vienatnē nevar atrisināt tādas problēmas kā inflācijas pieaugums, kari, migrācija un ārkārtas situācija klimata jomā.
Rezolūcija tika pieņemta EESK marta plenārsesijā pēc debatēm par tematu “2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas caur pilsoniskās sabiedrības prizmu”, kurā piedalījās pilsoniskās sabiedrības aktīvisti un Francijas un Bulgārijas ekonomikas un sociālo lietu padomju pārstāvji.
EESK norādīja, ka vēlas mobilizēt savu tīklu, kas aptver vismaz 90 miljonus cilvēku visā Eiropas Savienībā, un nodrošināt, ka eiropieši dodas pie vēlēšanu urnām, lai izlemtu, kas viņus Eiropas Parlamentā pārstāvēs nākamo piecu gadu laikā.
EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke plenārsesijā sacīja, ka organizācijas, kuru biedri ir EESK locekļi, ir dziļi iesakņojušās valstu pilsoniskajā sabiedrībā: “Mēs varam visus uzrunāt, mēs varam mudināt cilvēkus balsot, un mums tas ir jādara: tas ir mūsu morālais pienākums.”
EESK ir arī apvienojusi spēkus ar Eiropas Parlamentu, lai palīdzētu palielināt vēlētāju aktivitāti, kas parasti it īpaši dažās dalībvalstīs ir daudz zemāka nekā nacionālajās vēlēšanās.
EESK priekšsēdētājs uzsvēra, ka, demokrātijas stāvoklim pasliktinoties visā pasaulē un dažās dalībvalstīs, 2024. gada vēlēšanu likmes ir īpaši augstas.
“Šīs vēlēšanas nav brīnumlīdzeklis, kas atrisinās mūsu problēmas, kliedēs mūsu bažas vai mazinās iedzīvotāju raizes, bet tās ir likumīgs veids, kā paust mūsu vēlmes, pieprasīt labāku nākotni un saukt pie atbildības pie varas esošos,” sacīja O. Repke.
Uzstājoties plenārsesijā, trīs rezolūciju ziņotāji – EESK locekļi Christa Schweng, Cinzia del Rio un Ioannis Vardakastanis, kas pārstāv attiecīgi EESK Darba devēju grupu, Darba ņēmēju grupu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupu, – bija vienoti aicinājumos eiropiešiem izmantot savas balsstiesības un ievēlēt pārstāvjus, kuri iestāsies par vienotu, demokrātisku, ilgtspējīgu un sociālu Eiropu.
EESK jūlijā pieņems vēl vienu rezolūciju, kurā uzmanība tiks pievērsta pilsoniskās sabiedrības prasībām jaunievēlētajam Eiropas Parlamentam un Komisijai.(ll)
Reaģējot uz Eiropas Komisijas lēmumu atlikt Ūdens resursu noturības iniciatīvu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK), Eiropas Parlamenta (EP) deputātu sadarbības grupas ūdens jautājumos un Eiropas Reģionu komitejas (RK) pārstāvji nosūtīja kopīgu atklātu vēstuli priekšsēdētājas izpildvietniekam Maroš Šefčovič, aicinot Komisiju pieņemt ūdens resursu jomā visaptverošu pieeju un atkārtoti aicinot īstenot ES zilo kursu.
Reaģējot uz Eiropas Komisijas lēmumu atlikt Ūdens resursu noturības iniciatīvu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK), Eiropas Parlamenta (EP) deputātu sadarbības grupas ūdens jautājumos un Eiropas Reģionu komitejas (RK) pārstāvji nosūtīja kopīgu atklātu vēstuli priekšsēdētājas izpildvietniekam Maroš Šefčovič, aicinot Komisiju pieņemt ūdens resursu jomā visaptverošu pieeju un atkārtoti aicinot īstenot ES zilo kursu.
Vēstulē šīs iestādes kopīgi pauž bažas par Ūdens resursu noturības iniciatīvas atlikšanu, ko tās uzskata par satraucošu signālu attiecībā uz ES apņemšanos risināt Eiropas pieaugošās problēmas ūdens resursu jomā. Šīs trīs iestādes pārstāv attiecīgi ES pilsonisko sabiedrību, iedzīvotājus un vietējās pašvaldības.
Tās ierosina holistisku un sadarbīgu pieeju, kas ar ūdens resursiem saistītos apsvērumus integrē visās politikas jomās, lai nodrošinātu vienlīdzīgu sabiedrības piekļuvi, piekļuvi lauksaimniekiem, nozarēm un infrastruktūrai, kā arī ūdens sociālos, ekonomiskos un vides aspektus.
Šīs pārejas mērķis ir iet tālāk par esošajām sadrumstalotajām pieejām, ūdens resursu jomā veicinot visaptverošāku, efektīvāku un īpašu stratēģiju. Šis kopējais iestāžu aicinājums mudina Komisiju turpināt darbu pie Ūdens resursu noturības iniciatīvas un noteikt ūdeni par vienu no galvenajām ES prioritātēm nākamajā pilnvaru termiņā (2024–2029).
Lai atspoguļotu pilsoniskās sabiedrības centienus ierobežot psihoemocionālās veselības traucējumu kluso izplatību Eiropas Savienībā, EESK ir publicējusi brošūru, kurā iekļauta informācija par dažādiem kandidātiem, kuri iesnieguši pieteikumus balvai, ko pilsoniskajai sabiedrībai šogad piešķir par iniciatīvām psihoemocionālās veselības jomā. Brošūru skatīt šeit.
Lai atspoguļotu pilsoniskās sabiedrības centienus ierobežot psihoemocionālās veselības traucējumu kluso izplatību Eiropas Savienībā, EESK ir publicējusi brošūru, kurā iekļauta informācija par dažādiem kandidātiem, kuri iesnieguši pieteikumus balvai, ko pilsoniskajai sabiedrībai šogad piešķir par iniciatīvām psihoemocionālās veselības jomā. Brošūru skatīt šeit.
No 4. līdz 7. martam Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pirmo reizi rīkoja Pilsoniskās sabiedrības nedēļu, kurā pulcējās vairāk nekā 800 pārstāvju no pilsoniskās sabiedrības organizācijām un jauniešu grupām, lai apspriestu gaidāmās vēlēšanas un ES nākotni. Apspriežu secinājumus iekļaus EESK jūlija rezolūcijā, kurā tiks izklāstīts, ko pilsoniskā sabiedrība sagaida no Eiropas Parlamenta un Komisijas jaunās vadības.
No 4. līdz 7. martam Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pirmo reizi rīkoja Pilsoniskās sabiedrības nedēļu, kurā pulcējās vairāk nekā 800 pārstāvju no pilsoniskās sabiedrības organizācijām un jauniešu grupām, lai apspriestu gaidāmās vēlēšanas un ES nākotni. Apspriežu secinājumus iekļaus EESK jūlija rezolūcijā, kurā tiks izklāstīts, ko pilsoniskā sabiedrība sagaida no Eiropas Parlamenta un Komisijas jaunās vadības.
dot pilsoņiem iespēju mijdarboties ar Eiropas Savienību un īstenot savas demokrātiskās tiesības;
pamanīt un novērst draudus demokrātiskajām vērtībām, piemēram, dezinformāciju un vēlētāju apātiju;
apkopot pilsoniskās sabiedrības ieteikumus, lai tos varētu iekļaut turpmākajos ES plānos.
Pirmais ieskats vēstījumā, ko pilsoniskās sabiedrības organizācijas adresējušas jaunajiem ES līderiem, liecina, ka īpaši svarīga ir atsaucīga pārvaldība, iekļaujoša politika un ilgtspējīga nākotne visiem eiropiešiem.
Cīņa pret dezinformāciju
Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā jaunatnes pārstāvji un žurnālisti pauda bažas par straujo dezinformācijas izplatīšanos un aizvien lielāko polarizāciju tiešsaistē, uzsverot, ka ir vajadzīgs stabils tiesiskais regulējums. Pilsoniskā sabiedrība aicina valdības, skolas un tehnoloģiju uzņēmumus sadarboties, lai sekmētu digitālo pratību un tādējādi arī zināšanām bagātu un iekļaujošu tiešsaistes vidi.
Ekonomika, kas darbojas cilvēku un planētas labā
Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji mudināja pāriet no modeļiem, kas koncentrējas uz izaugsmi, uz holistisku pieeju, kuras prioritāte ir labbūtība, labklājība un planētas iespēju robežas. Tāpat arī jaunatnes organizācijas izteicās, ka ir vajadzīga uzņēmumu ilgtspējas direktīva, un ierosināja ieviest īpašus nodokļus videi kaitīgām precēm.
Dalībnieki arī uzsvēra ES lomu digitālajā pārveidē un mudināja to uzņemties ētisku vadību mākslīgā intelekta jomā un labāk izglītot iedzīvotājus. Šo pasākumu mērķis ir nodrošināt atbildīgu ekonomikas izaugsmi un vairot iedzīvotāju spējas orientēties mainīgajā tehnoloģiskajā vidē.
Nodrošināt iespējas jauniešiem
Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji uzstāja, ka jauniešiem jādod vairāk iespēju veidot Eiropas nākotni. Viņi aicināja ieviest “jaunatnes testu” visām ES politikas jomām, lai novērtētu to ietekmi uz jaunākajām paaudzēm. Jauniešu grupas ierosināja arī paredzēt jauniešu kvotas Eiropas Parlamentā, lai uzlabotu pārstāvību.
Stiprināt demokrātiju
Dalībnieki aicināja veidot noturīgāku un iekļaujošāku demokrātiju un it īpaši – strukturētu pilsonisko dialogu visos pārvaldības līmeņos. Šāda dialoga mērķis apvienojumā ar spēju veidošanu ir stiprināt pilsonisko sabiedrību ES kandidātvalstīs, veicinot drošu un labvēlīgu vidi pilsoniskās sabiedrības uzplaukumam Eiropā.
Iet tālāk par tikai ierosinājumiem
Pasākuma nedēļā atklājās Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) stiprās un vājās puses. Tika atzīti EPI panākumi, taču pausta arī neapmierinātība par nepietiekamu reakciju no ES iestāžu puses. Izskanēja aicinājumi sniegt uz EPI atbildi pēc būtības, veicināt spēcīgākas partnerības un pavērt iedzīvotājiem līdzdalības iespējas, apmainoties ar paraugpraksi.
Skats nākotnē
Minētie ieteikumi tiks izmantoti gaidāmajā EESK rezolūcijā, kurā būs izklāstīts, ko pilsoniskā sabiedrība gaida no nākamā Eiropas Parlamenta un Komisijas. (gb)
Mūsu jaunajā sadaļā “Es balsošu.Un jūs?”, ko publicēsim līdz 2024. gada jūnijam, iepazīstinām ar mūsu viesu viedokli par to, kā un kāpēc piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Šajā izdevumā mūsu viese ir 19 gadus veca studente no Grieķijas Konstantina Manoli, kura piedalījās šā gada pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”.
Mūsu jaunajā sadaļā “Es balsošu.Un jūs?”, ko publicēsim līdz 2024. gada jūnijam, iepazīstinām ar mūsu viesu viedokli par to, kā un kāpēc piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Šajā izdevumā mūsu viese ir 19 gadus veca studente no Grieķijas Konstantina Manoli, kura piedalījās šā gada pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”.
Savu nozīmīgāko jaunatnes pasākumu EESK pirmo reizi rīkoja Pilsoniskās sabiedrības nedēļā, un tas pulcēja vairāk nekā 100 ES, kandidātvalstu un Apvienotās Karalistes jauniešu, kuri debatēja par demokrātiju un Eiropas nākotni.
Konstantina Manoli studē svešvalodas un rakstisko un mutisko tulkošanu Jonijas Universitātē Grieķijā. Viņa ir aizrautīga valodniece, kuru interesē politiskas debates un globāli jautājumi.
Šajā izdevumā vēlos vērst jūsu uzmanību uz ļoti svarīgu pasākumu, ko marta sākumā EESK organizēja un uzņēma savās telpas, proti, Pilsoniskās sabiedrības nedēļu.
Šajā izdevumā vēlos vērst jūsu uzmanību uz ļoti svarīgu pasākumu, ko marta sākumā EESK organizēja un uzņēma savās telpas, proti, Pilsoniskās sabiedrības nedēļu.
Brīdī, kad līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir atlikušas mazāk nekā 100 dienas, Pilsoniskās sabiedrības nedēļa EESK bija vienreizēja izdevība pulcēt cilvēkus no visām sabiedrības grupām, lai apspriestu, kas viņiem ir svarīgi un kādu Eiropas nākotni viņi vēlas. Vairāk nekā 800 pārstāvju no pilsoniskās sabiedrības organizācijām un jauniešu grupām visas nedēļas garumā ģenerēja idejas, lai formulētu svarīgāko vēstījumu un cerības, ko paziņot nākamajiem ES līderiem. Vēstījums, ko esmu apņēmies nodot tālāk, ir skaidrs: cilvēki vēlas lielāku demokrātiju un jauniešu līdzdalību, mazāk viltus ziņu, kā arī ekonomiku, kas darbojas ikviena labā. Eiropa nevar atļauties ignorēt viedokli, ko pauž pilsoniskā sabiedrība – mūsu demokrātijas īstenā sargātāja.
Pilsoniskās sabiedrības nedēļā gūtās atziņas tiks izmantotas EESK rezolūcijā par Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Informāciju par pirmajiem Pilsoniskās sabiedrības nedēļas secinājumiem varat atrast EESK tīmekļa vietnē.
Gatavojoties vēlēšanām, paredzēts arī stiprināt attiecības ar Eiropas Parlamentu. 27. februārī kopā ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Roberta Metsola parakstījām saprašanās memorandu, lai padziļinātu abu iestāžu sadarbību, kuras mērķis ir popularizēt Eiropas Parlamenta vēlēšanas, palielināt vēlētāju aktivitāti, it īpaši neaktīvu balsstiesīgo un pirmreizējo vēlētāju vidū, un apkarot manipulāciju ar informāciju. EESK pilnībā mobilizēs savu plašo tīklu, kas aptver visu Eiropas Savienību un kurā ir pārstāvēti darba devēji, darba ņēmēji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai tie varētu pilnvērtīgi pildīt savu lomu. Vienošanās ir būtisks solis, kas radīs 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām nepieciešamo impulsu.
EESK cenšas stiprināt pilsoniskās sabiedrības organizācijas ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī ārvalstīs. Februārī mēs oficiāli uzsākām Paplašināšanās kandidātvalstu locekļu iniciatīvu, kas ir pagrieziena punkts EESK vēsturē. Iniciatīvu, kas paredz kandidātvalstu pārstāvjus iesaistīt EESK darbā, ļoti atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece Vera Jourova, Melnkalnes premjerministrs Milojko Spajić un Albānijas premjerministrs Edi Rama, kuri piedalījās iniciatīvas atklāšanā. No paplašināšanās kandidātvalstīm kopā tika izraudzīts 131 loceklis dalībai pilsoniskās sabiedrības ekspertu grupā, kura turpmākajos mēnešos dos ieguldījumu Komitejas darbā. Mūsu kopīgais mērķis ir panākt, lai visas kandidātvalstis pakāpeniski tuvinātos Eiropas Savienībai un, sarunām turpinoties, arvien vairāk tajā integrētos.
Lai demokrātija darbotos labi, ir vajadzīga dinamiska pilsoniskā sabiedrība un spēcīgs sociālais dialogs. Kandidātvalstu uzņemšana ir pozitīvs un loģisks solis Eiropas demokrātijas labā.
Mūsu rubrikā “Viens jautājums...” EESK loceklim un ziņotājam Florian Marin, kas izstrādāja EESK atzinumu “ES meži – jauns ES mežu monitoringa satvars un stratēģiskie plāni”, lūdzām pastāstīt par EESKprasībām attiecībā uz šo satvaru, ņemot vērā mežu nozīmi ES klimata un ilgtspējības mērķu sasniegšanā.
Mūsu rubrikā “Viens jautājums...” EESK loceklim un ziņotājam Florian Marin, kas izstrādāja EESK atzinumu “ES meži – jauns ES mežu monitoringa satvars un stratēģiskie plāni”, lūdzām pastāstīt par EESKprasībām attiecībā uz šo satvaru, ņemot vērā mežu nozīmi ES klimata un ilgtspējības mērķu sasniegšanā.
