Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) iratbalstījusi Eiropas Okeānu paktu, mudinot Eiropas Komisiju nodrošināt, ka tas kļūst par stabilu rīcības satvaru – nevis tikai nodomu deklarāciju.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) iratbalstījusi Eiropas Okeānu paktu, mudinot Eiropas Komisiju nodrošināt, ka tas kļūst par stabilu rīcības satvaru – nevis tikai nodomu deklarāciju.
Pakts ir jāsaskaņo ar esošajām ES rīcībpolitikām, piemēram, zaļo kursu, zilās ekonomikas stratēģiju un ilgtspējīgas attīstības mērķiem, līdzsvarojot ekonomikas izaugsmi, vides aizsardzību un sociālo taisnīgumu.
Klimata pārmaiņas, piesārņojums un pārzveja apdraud okeānus un piekrastes kopienas. Pakta mērķis ir uzlabot pārvaldību, veicināt inovāciju un sekmēt ilgtspējīgu zilo ekonomiku. Nesenā sabiedriskā apspriešana, kā arī pilsoniskās sabiedrības ieguldījums atspoguļo pieaugošo atbalstu spēcīgiem un iekļaujošiem pasākumiem.
Ziņotājs Javier Garat Pérez, kurš sagatavoja atzinumu, uzsvēra: “Piekrastes kopienas Eiropā saskaras ar vairākām savstarpēji saistītām ekonomiskām, sociālām un vidiskām problēmām. Lai risinātu šīs problēmas, mums jāveicina ilgtspējīga un konkurētspējīga zilā ekonomika (tostarp zvejniecība un akvakultūra), jāsaglabā veselīgs, noturīgs un produktīvs okeāns un jāstrādā pie visaptverošas jūrniecības zināšanu, pētniecības, inovācijas un investīcijuprogrammas.”
EESK aicina ES aģentūrās racionalizēt pārvaldību, uzlabot jūrlietu plānošanu un ieguldījumus pētniecībā, izmantojot tādas programmas kā “Apvārsnis Eiropa”. Tā arī atbalsta “zilo” pārtikas rīcības plānu, ilgtspējīgu kuģu būvi un taisnīgu pārkārtošanos jūrniecībā nodarbinātajiem. Būtisks ir atbalsts piekrastes mantojumam un jauniešu iesaistei.
Lai pakts būtu sekmīgs, tam ir vajadzīga spēcīga politiskā griba, finansējums un pārskatatbildība. Pareizi īstenots, tas varētu pozicionēt Eiropu kā pasaules līderi okeānu ilgtspējas jomā, nodrošinot gan ekoloģisko noturību, gan ekonomiskās iespējas. (ks)
“Cilvēkam nav iespējams melot, ja vien viņš nedomā, ka zina patiesību. Muļķību radīšanai šāda pārliecība nav vajadzīga.” Pēc vakar notikušās tā sauktās “Atbrīvošanas dienas” Vašingtonā filozofa Harija G. Frankfurta darbs “Muļķības” šķiet īpaši nozīmīgs.
“Cilvēkam nav iespējams melot, ja vien viņš nedomā, ka zina patiesību. Muļķību radīšanai šāda pārliecība nav vajadzīga.” Pēc vakar notikušās tā sauktās “Atbrīvošanas dienas” Vašingtonā filozofa Harija G. Frankfurta darbs “Muļķības” šķiet īpaši nozīmīgs.
Sākoties jaunam tirdzniecības karam, kura pamatā ir nonsenss, kas cilvēkiem būtu jāgaida? Augstāka inflācija, tirgus nenoteiktība un trieciens Eiropas rūpniecībai. Vēl nav zināms, vai tas dos labumu ASV darba ņēmējiem.
Papildus tarifiem ES ir jāaizsargā darba ņēmēji un darbvietas savās valstīs, mazinot sākotnējo ietekmi ne tikai tarifu dēļ, bet arī viņu patvaļības radītās nenoteiktības dēļ. Tas nozīmē reaktivēt mūsu iekšējo pieprasījumu un nodrošināt, ka bagātība tiek pārdalīta un efektīvi izmantota.
Tas nozīmē arī mūsu galveno nozaru un sektoru aizsardzību un ieguldījumus tajās, enerģijas avotu dažādošanu, dzīves dārdzības krīzes pārvarēšanu un ES reformēšanu, lai tās lēmumu pieņemšana būtu efektīva. Spēcīga un noturīga sabiedrība ir vienīgais, kas var novērst to, ka visā kontinentā rodas arvien vairāk Trampu. Sociālie partneri ir šādas sabiedrības būtiska sastāvdaļa. Vieni no Maska-Trampa dueta zvērinātajiem ienaidniekiem ir arodbiedrības, un tam ir pamatots iemesls.
10. maijā ienāciet Eiropas organizētas pilsoniskās sabiedrības sirdī un mājvietā – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā Jacques Delors ēkā, Rue Belliard 99, 1040 Briselē.
10. maijā ienāciet Eiropas organizētas pilsoniskās sabiedrības sirdī un mājvietā – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā Jacques Delors ēkā, Rue Belliard 99, 1040 Briselē.
Šāgada Eiropas diena ir īpaša, jo mēs atzīmējam Šūmana deklarācijas 75. gadadienu, kas ir Eiropas vienotības un sadarbības vēsturiskais pamats. Šajā nozīmīgajā pasākumā EESK atver savas durvis uz visu dienu, kad notiek iesaistes, informatīvi un izklaidējoši pasākumi, kā arī atklāšanas ekskursija. Kaut kas atrodas katram – no politikas entuziastiem līdz zinātkāriem jauniem prātiem.
Apzīmogojiet savu ceļu caur EESK mūsu Atklāšanas ekskursijā:
Apmeklējiet visus tematiskos stendus.
Katrā no tiem saņemiet zīmodziņu savā speciālajā pasē.
Atgrieziet savu aizpildīto pasi un pieprasiet savu īpašo balvu!
Nepalaidiet garām iespēju tikties un runāt ar EESK priekšsēdētāju Oliver Röpke pie īpaša stenda! Viņš sveiks apmeklētājus, atbildēs uz jūsu jautājumiem un iepazīstinās ar savu redzējumu par Eiropas pilsonisko sabiedrību. Tā būs unikāla iespēja tieši sazināties ar EESK vadību.
Vēl vairāk jūs iepriecinās:
karikatūrists, kurš uzzīmēs jūsu portretu;
bērnu rotaļu stūrītis;
aizraujoša fotokabīne;
laimes rats ar pārsteigumiem;
un reāllaika balsošanas simulācija, kurā varat iejusties EESK locekļa lomā!
Turklāt uzziniet, kā mūsu specializētās nodaļas un grupas palīdz veidot ES politiku un vērtības.
Godināsim idejas, kuras vieno Eiropu. Nāciet kopā ar draugiem, ģimeni vai vienatnē – bet NEPALAIDIET TO GARĀM!
Tas ir vairāk nekā tikai apmeklējums – nāciet zinātkāri, aizejiet iedvesmoti!
Sagatavojusi EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa
Eiropas Nabadzības novēršanas tīkls (EAPN) 8. aprīlī nāca klajā ar savu jaunāko Nabadzības uzraudzības ziņojumu “Ceļā uz sistēmisku pieeju sociālajai aizsardzībai”.
Sagatavojusi EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa
Eiropas Nabadzības novēršanas tīkls (EAPN) 8. aprīlī nāca klajā ar savu jaunāko Nabadzības uzraudzības ziņojumu “Ceļā uz sistēmisku pieeju sociālajai aizsardzībai”.
Ziņojumā, kas pirmo reizi tika publiskots pasākumā, kura organizēšanā Briselē piedalījās arī EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa, ir aplūkotas problēmas, kas jāpārvar, lai sociālās aizsardzības sistēmas būtu spēcīgas un noturīgas. Īpaši svarīgi tas ir patlaban, jo ES labklājības valstis saskaras ar aizvien lielākiem finansiāliem sarežģījumiem, ko rada valsts tēriņu ierobežojumi un pieaugošie aizsardzības un drošības izdevumi.
Ziņojums, kura pamatā ir 19 EAPN dalīborganizāciju konstatējumi, liecina: lai panāktu sistēmisku pieeju visaptverošai un efektīvai sociālajai aizsardzībai, politikas pasākumu pamatā jābūt integrētām ilgtermiņa stratēģijām, kurās saskaņoti funkcionē ekonomiskā, sociālā un vides dimensija. Šiem politikas pasākumiem jābalstās uz pārliecinošiem pierādījumiem, datiem un jēgpilnu līdzdalību no nabadzības skarto cilvēku puses.
Nacionālie EAPN tīkli pauž bažas par sociālo izdevumu samazināšanu. Turklāt tādi rādītāji kā augsts sociālo pabalstu neizmantošanas līmenis joprojām rada šaubas, cik efektīvi ir politikas pasākumi, ja tie nesasniedz tos, kuriem sociālie pabalsti ir vajadzīgi un kuri ir tiesīgi tos saņemt.
Ziņojumā norādīts, ka nepietiekama ir bijusi reakcija uz strauji mainīgo pasauli, ko raksturo digitalizācija, karš, sabiedrības novecošana un klimata pārmaiņas, un tas liecina, ka ir jāatjauno sistēmiska pieeja sociālajai politikai.
EAPN direktore Juliana Wahlgren uzsver jautājuma steidzamību, norādot: “Eiropas Savienībai ir jāaizsargā labklājības valsts un par prioritāti jānosaka sociālie izdevumi. Šajā nolūkā Nabadzības uzraudzības ziņojumā cita starpā ir sniegti ieteikumi par minimālajiem ienākumiem, mājokļu krīzi un enerģētikas pārkārtošanu. Būtiska nozīme ir efektivitātei un atbilstīgumam. Nākamgad Eiropas Komisija nāks klajā ar ES nabadzības novēršanas stratēģiju, taču tā būs sekmīga tikai tad, ja dalībvalstis īstenos patiesi sistēmisku pieeju sociālajai aizsardzībai. Nabadzības riskam ir pakļauti vairāk nekā 20 % ES iedzīvotāju, tāpēc mēs vairs nevaram atļauties sadrumstalotu politiku: sociālajai aizsardzībai jābūt spēcīgai, koordinētai un efektīvai.”
Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas priekšsēdētājs Séamus Boland norāda: “Lai izskaustu nabadzību, ir vajadzīga nemitīga visu dalībvalstu rīcība. Eiropas Savienībā vērojamā nabadzība bieži ir starppaaudžu parādība, kas sevišķi skarbi var ietekmēt bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku dzīvi. Izglītības, mājokļu un enerģijas dārdzības jomā ir jāievieš īpaši pasākumi sistēmas nepilnību novēršanai. Citādi Eiropas Savienībai kā politiskam veidojumam būs grūti saglabāt savu pilsoņu paļāvību.”
Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas priekšsēdētāja vietnieks Krzysztof Balon, kurš vienlaikus ir arī ziņotājs EESK atzinumam par pirmo ES nabadzības novēršanas stratēģiju, par kuru paziņots Eiropas Komisijas politikas pamatnostādnēs 2024.–2029. gadam, norāda: “Efektīvai ES nabadzības novēršanas stratēģijai jābalstās uz to cilvēku pieredzi, kuri saskaras ar nabadzību, un jāņem vērā viņu vajadzības. Turklāt tai jāatbalsta pilsoniskās sabiedrības organizācijas un tās jāiesaista piemērotu projektu un pasākumu izstrādē un īstenošanā, lai cīnītos pret sociālo atstumtību.”
Pilsoniskā sabiedrība pret sabiedrības polarizāciju
Ir aprīlis, un mēs joprojām esam pārdomās par enerģiju un atziņām, ko rosināja mūsu nozīmīgākie notikumi martā, kuri vēlreiz apliecināja pilsoniskās sabiedrības spēku un apņēmību.
Pilsoniskā sabiedrība pret sabiedrības polarizāciju
Ir aprīlis, un mēs joprojām esam pārdomās par enerģiju un atziņām, ko rosināja mūsu nozīmīgākie notikumi martā, kuri vēlreiz apliecināja pilsoniskās sabiedrības spēku un apņēmību.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā marts patiešām bija piesātināts un iedvesmojošs mēnesis. Mēs rīkojām mūsu gadskārtējo jaunatnes pasākumu “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”, kurā dodam vārdu Eiropas nākotnei – jauniešiem no visa kontinenta, tostarp Apvienotās Karalistes un ES kandidātvalstīm, no kuriem daudzi vēl mācās vidusskolā.
Mēs arī rīkojām savu otro Pilsoniskās sabiedrības nedēļu, pulcējot vairāk nekā 800 pilsoniskās sabiedrības pārstāvju no visas Eiropas, lai iesaistītos spraigās diskusijās, apmainītos ar paraugpraksi un kopīgi radītu risinājumus demokrātiskās līdzdalības stiprināšanai. Šogad mēs to rīkojām ar moto “Saliedētības un līdzdalības stiprināšana polarizētā sabiedrībā”.
Mūsdienu nemierīgajos laikos netrūkst neatliekamu problēmu. Kāpēc koncentrēties uz polarizāciju?
Polarizācija – pretrunīgu viedokļu saasināšanās – var būt normāla demokrātiskā diskursa sastāvdaļa, kas bieži sakņojas ideoloģijā. Faktiski dinamiskas debates un dažādu, pat konfliktējošu viedokļu paušana ir vitāli svarīga jebkurai atvērtai un plurālistiskai sabiedrībai, piemēram, mūsu sabiedrībai. EESK ir bieži uzsvērusi, ka atklātas un neierobežotas debates ir “līdzdalības sabiedrības pamats un bez tām demokrātija nevar pilnvērtīgi darboties”.
Tomēr polarizācija, ar ko mēs saskaramies šodien, ir atšķirīga. Mēs esam liecinieki negatīvai polarizācijai un populismam, kas noraida dialogu, mazina uzticēšanos un apdraud demokrātiskās vērtības. Politikā un sabiedriskajā dzīvē kompromisa iespējas samazinās. Kad polarizācija kļūst naidīga – kad tā veicina naidu vai aizvainojumu – tā grauj sociālo kohēziju, veicina sašķeltību un smagākajos gadījumos noved pie vardarbības.
Savu pasākumu veltot polarizācijai, mēs vēlējāmies norādīt uz toksisko pazīmju satraucošo pieaugumu, kas lēnām iesūcas visās Eiropas sabiedrības porās.
Šo satraucošo tendenci pastiprina virkne apdraudējumu: ārvalstu iejaukšanās demokrātiskajos procesos, dezinformācijas izplatīšana un manipulēšana ar sociālajiem medijiem, lai apklusinātu pretējus viedokļus un popularizētu ekstrēmus uzskatus. Mēs saskaramies arī ar pieaugošu spiedienu uz mediju brīvību — vai nu ar monopolizāciju, valdības iejaukšanos vai uzbrukumiem žurnālistiem — laikā, kad brīvi un plurālistiski mediji ir svarīgāki nekā jebkad agrāk.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā mēs esam ļoti nobažījušies par naida noziegumu skaita pieaugumu visā Eiropā, tostarp attiecībā uz noziegumiem, kas vērsti pret reliģiju, seksuālo orientāciju un dzimumu. Naids grauj demokrātiju, vājina mūsu iestādes un sēj neuzticēšanos iedzīvotāju vidū.
Šajā jomā izšķiroša nozīme ir pilsoniskajai sabiedrībai. Pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir stimuls un drosme aizstāvēt demokrātisko telpu, iestāties par pamattiesībām un stiprināt mūsu kopienu struktūru. Tas ietver cīņu pret negatīvas polarizācijas toksisko ietekmi.
Pilsoniskās sabiedrības nedēļa ir veids, kā mēs atbalstām šos centienus. Tas sniedza telpu jēgpilnam dialogam, jaunām idejām un sadarbīgai problēmu risināšanai, kuras mērķis ir veicināt līdzdalību un sociālo kohēziju. Mums bija sadarbības grupas paneļdiskusijas par dažādiem tematiem un diena, kas veltīta Eiropas pilsoņu iniciatīvai (EPI) – galīgajam ES tiešās demokrātijas instrumentam.
Pilsoniskās sabiedrības nedēļas ietvaros EESK piešķīra arī 15. Balvu pilsoniskajai sabiedrībai par trim izcilām iniciatīvām, kas veltītas cīņai pret polarizāciju visā Eiropā. Šie projekti, kas izvēlēti, izskatot vairāk nekā 50 pieteikumus no 15 dalībvalstīm, parāda gan problēmas mērogu, gan pilsoniskās sabiedrības dalībnieku dziļo apņēmību to risināt.
Ceru, ka šāgada Pilsoniskās sabiedrības nedēļa un mūsu balvas ieguvēji iedvesmos atjaunoto optimismu un pārliecību par pilsoniskās sabiedrības iespējamo lomu Eiropas demokrātisko vērtību aizsardzībā un veicināšanā.
Un, kamēr mēs turpinām pārdomāt mūsu marta pasākumos paustās idejas, priekšlikumus un atziņas, šajā aprīļa izdevumā nolēmām jūs iepazīstināt ar dažiem Pilsoniskās sabiedrības nedēļas un “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” norisēs paustajiem viedokļiem. Novēlu patīkamu lasīšanu!
Šā gada pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” (YEYS)Tatiana Povalyaeva kopā ar saviem skolēniem pārstāvēja Ukrainu. Būdama vidusskolas skolotāja no Harkivas, pēdējo reizi savas klases priekšā viņa stāvēja 2022. gada februārī un kopš tā laika māca tiešsaistē. Viņa stāsta par pedagoga darba grūtībām pilsētā, kura atrodas tikai 40 kilometrus no Krievijas robežas un kura kopš kara sākuma ir piedzīvojusi neskaitāmus triecienus.
Šā gada pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” (YEYS)Tatiana Povalyaeva kopā ar saviem skolēniem pārstāvēja Ukrainu. Būdama vidusskolas skolotāja no Harkivas, pēdējo reizi savas klases priekšā viņa stāvēja 2022. gada februārī un kopš tā laika māca tiešsaistē. Viņa stāsta par pedagoga darba grūtībām pilsētā, kura atrodas tikai 40 kilometrus no Krievijas robežas un kura kopš kara sākuma ir piedzīvojusi neskaitāmus triecienus.
Kā karš ir ietekmējis gan jūsu – pedagoģes, skolotājas – iespējas mācīt bērnus, gan Ukrainas izglītības sistēmu kopumā?
Šodien Harkivā gandrīz visas skolas ir pārgājušas uz tiešsaistes apmācību, jo mums nav pietiekami daudz patversmju, lai klātienes nodarbībās garantētu skolēnu drošību. Mēs to darām jau trīs gadus; klases priekšā pēdējo reizi stāvēju 2022. gada 23. februārī. Daudziem skolēniem ir nācies pamest valsti. Tagad viņi dzīvo dažādās Eiropas valstīs, un man kā skolotājai par to ļoti sāp sirds. Es ilgojos pēc saviem skolēniem un zinu, ka viņu dzīve ir grūtību pilna. Dažkārt viņiem ir jāmācās gan Eiropas, gan ukraiņu skolā. Tas viņiem ir milzīgs slogs. Tajā pašā laikā mēs, kas joprojām esam Ukrainā, dzīvojam pastāvīgā apdraudējumā. Neviens nav pelnījis ko tādu.
Agrāk mēs nezinājām, ko nozīmē mācīt un atbalstīt skolēnus kara laikā. Vissmagāk ir justies bezspēcīgai un nespēt palīdzēt skolēniem, kam tas vajadzīgs. Ar manām zināšanām un pieredzi ne vienmēr pietiek, lai atrisinātu viņu veselības problēmas, ko izraisījis stress un tā ietekme. Esmu redzējusi, cik krasi posttraumatiskais stresa sindroms maina skolēna personību; šādos gadījumos steidzami vajag nevis skolotāja, bet gan ārsta palīdzību. Ir sāpīgi apzināties, ka no šīm grūtībām tu nevari bērnus pasargāt. Tomēr mēs paliekam līdzās saviem skolēniem, gatavi palīdzēt viņiem, atbalstīt viņus un rūpēties par viņiem.
Nav viegli palikt stiprai arī pašai, lai spētu balstīt savus audzēkņus ne tikai mācībās, bet arī citās dzīves jomās. Stiprs un izturīgs skolotājs var vairāk dot saviem skolēniem, taču kā lai mēs saglabājam šo spēku? Skolotājiem, kuri dzīvo un strādā kara apstākļos, ir vajadzīgs tikpat liels atbalsts kā ikvienam citam, jo mēs esam tie, kuri atbalsta bērnus – mūsu nākotni. Jo labāk jūtas skolotājs, jo vairāk atbalsta un aprūpes saņem audzēkņi.
Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi mudināt skolēnus interesēties par politiku, būt aktīviem pilsoniskajā dzīvē un piedalīties tādos starptautiskos pasākumos kā šis?
Viens no galvenajiem skolotāja uzdevumiem ir mudināt skolēnus būt aktīviem, būt darītājiem. Vēl jo svarīgāk ir iedvesmot viņus pastāvīgi iesaistīties politiskajā dzīvē, jo politika būtiski ietekmē cilvēku dzīvi. Tā paver nenovērtējamu iespēju nākt klajā ar idejām un risinājumiem daudzām mūsu šībrīža problēmām.
Apmeklējot tādus starptautiskus pasākumus kā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”, skolēni var atrast līdzbiedrus un atbalstītājus, ar kuriem dalīties idejās, kopīgi meklēt labākos risinājumus un apmainīties ar vērtīgu pieredzi. Nav šaubu, ka tikšanās ar vienaudžiem ļauj skolēniem apdomāt, cik viņi ir progresīvi, kādi ir viņu plāni, mērķi un perspektīvas un kāda personiskā izaugsme viņiem vēl var noderēt.
Ja jums būtu iespēja kaut ko pateikt citiem skolotājiem vai citām skolām, ko jūs pašlaik vēlētos teikt kā skolotāja no Ukrainas?
Man ir tikai trīs lietas, kurās es vēlētos dalīties ar kolēģiem un viņu skolēniem. Pirmkārt, ja tiešām vēlaties uzzināt patiesību par karu, jautājiet cilvēkiem, kuri to piedzīvo.
Otrkārt, apzinieties, cik svarīgi ir būt vienotiem, lai palīdzētu citiem, un būt gataviem novērst katastrofālus notikumus. Neaizmirstiet arī to, cik svarīgi ir atrasties stiprā kopienā ar kopīgām morālām vērtībām, interesēm un nākotnes perspektīvām.
Trešais un, manuprāt, visvairāk dzīvību apliecinošais fakts ir tas, ka mēs esam dzīvi. Mēs dzīvojam savu dzīvi, cīnāmies ar grūtībām un gūstam rezultātus. Mēs izkopjam sevi, mēs ceram uz gaišāku nākotni un mēs daudz darām, lai pierādītu, ka pat visgrūtākajos laikos ir cerība un dzīves alkas. Mēs cienām tos, kuri ir gatavi savu dzīvību upurēt mūsu neatkarīgajai nākotnei, un mēs palīdzam viņiem, cik vien spējam. Mēs esam pateicīgi ikvienam, kas palīdz.
Ukrainas skolēni piedalās daudzos vietējos un starptautiskos pasākumos, sacensībās un olimpiādēs, kur viņi gūst spožus panākumus un pasaules atzinību. Tajā pašā laikā mēs mācāmies fiziski, intelektuāli un emocionāli izdzīvot vissarežģītākajos apstākļos, un mūsu dzīves pieredze veidojas Eiropas vidū.
Tatiana Povalyaeva jau gandrīz 26 gadus Ukrainā māca angļu valodu Harkivas 99. licejā. Kopā ar saviem skolēniem viņa piedalījās šā gada pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”.
Vienotā tirgus darbības traucējumi tieši ietekmē dzīves dārdzību, un EESK pauž nožēlu par situācijas pasliktināšanos. Dzīves dārdzība vairāk nekā jebkad agrāk sagādā lielākās raizes mūsu līdzpilsoņiem, it īpaši jauniešiem. Visvairāk skarti ir 94,6 miljoni Eiropas iedzīvotāju, kuriem draud nabadzība vai sociālā atstumtība.
Vienotā tirgus darbības traucējumi tieši ietekmē dzīves dārdzību, un EESK pauž nožēlu par situācijas pasliktināšanos. Dzīves dārdzība vairāk nekā jebkad agrāk sagādā lielākās raizes mūsu līdzpilsoņiem, it īpaši jauniešiem. Visvairāk skarti ir 94,6 miljoni Eiropas iedzīvotāju, kuriem draud nabadzība vai sociālā atstumtība.
SVF lēš, ka ar tarifiem nesaistīti šķēršļi Eiropas Savienībā ir līdzvērtīgi precēm uzliktiem muitas nodokļiem aptuveni 44 % apmērā, kas ir trīs reizes vairāk nekā šķēršļi starp ASV štatiem, ja izmantojam pašlaik aktuālu salīdzinājumu. Pakalpojumu tirgū šis rādītājs ir 110 %!
Pārtika, mājokļi, enerģētika, veselības aprūpe, izglītība: tas skar daudzas jomas, un pastāv Eiropas iniciatīvas. Mums visiem jādara vairāk: dalībvalstīm, privātā sektora dalībniekiem un Eiropas Komisijai kā Līgumu izpildes uzraudzītājai. Es nosaukšu trīs svarīgākos ieteikumus, kas minēti Komitejas atzinumā.
Pirmkārt, steidzami jānovērš teritoriālie piegādes ierobežojumi un privāto operatoru nacionāla segmentācija, kas ierobežo konkurenci un rada augstākas cenas patērētājiem. Kopīgā pētniecības centra 2020. gadā veikts pētījums liecina, ka katru gadu tā patērētājiem izmaksā 14 miljardus dolāru. Ņemot vērā inflāciju, loģiski, ka dalībvalstu, privātā sektora dalībnieku un Eiropas Komisijas galvenais mērķis tagad ir uzlabot vienoto tirgu. Komisija, galvenokārt ar Vienotā tirgus noteikumu izpildes panākšanas darba grupas (SMET) starpniecību, strādā šajā virzienā. Problēma ir sarežģīta, taču ir minēti priekšlikumi. Novērtēsim to ietekmi un panāksim ātru progresu šajā jautājumā.
Komiteja arī ierosina paātrināt tiesvedību pret valstu noteikumiem, kas ir pretrunā ES tiesību aktiem. Būtu jāapsver iespēja izdot pagaidu rīkojumus attiecībā uz skaidriem ES noteikumu pārkāpumiem. Nedrīkstam pieļaut šķēršļu radīšanu. Dažu dalībvalstu protekcionismam ir tiešas sekas. Kā vērtējams fakts, ka zāļu derīguma termiņš var beigties, pirms tās var novirzīt uz vietu, kur tās ir vajadzīgas?
Visbeidzot, lai varētu izveidot taisnīgu un konkurētspējīgu vienoto tirgu, mūsu pienākums ir rast līdzsvarotu pieeju, kas nepieļauj augsto ilgtspējas, labklājības un darba ņēmēju aizsardzības standartu pazemināšanu un vienlaikus samazina nevajadzīgu administratīvo slogu un atvieglo pārrobežu tirdzniecību.
Vienotā tirgus sadrumstalotība tieši ietekmē dzīves dārdzību Eiropas Savienībā un tuvina nabadzības slieksnim daudzus Eiropas iedzīvotājus. Ziņotājai Emilie Prouzet, kura sagatavoja atzinumu par šo tematu, vaicājām, kā EESK iesaka risināt šo problēmu un kā izveidot taisnīgu un konkurētspējīgu vienoto tirgu.
Vienotā tirgus sadrumstalotība tieši ietekmē dzīves dārdzību Eiropas Savienībā un tuvina nabadzības slieksnim daudzus Eiropas iedzīvotājus. Ziņotājai Emilie Prouzet, kura sagatavoja atzinumu par šo tematu, vaicājām, kā EESK iesaka risināt šo problēmu un kā izveidot taisnīgu un konkurētspējīgu vienoto tirgu.
ES Zaļajā nedēļā, kas notiks no 3. līdz 5. jūnijam, uzmanības centrā būs tīra, konkurētspējīga un apritīga Eiropa.
Eiropas Aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platforma (ECESP) ir Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) un Komisijas pamatiniciatīva un lepojas ar to, ka piedalīsies ES Zaļās nedēļas 2025 organizēšanā. Šajā pasākumā uzmanība galvenokārt tiks pievērsta aprites risinājumiem, kas uzlabo ES konkurētspēju. Šā gada konferencē tiks spriests, kā aprites ekonomika var uzlabot ilgtspējīgu konkurētspēju, samazināt atkritumu daudzumu un veicināt inovāciju. No 3. līdz 4. jūnijam augsta līmeņa debatēs tiks analizēti aprites politiskie aspekti, pēc tam 5. jūnijā notiks padziļinātas diskusijas ar ieinteresētajām personām par apritīguma iespējām sekmēt resursefektīvas un konkurētspējīgas Eiropas veidošanu.
Pasākums pavērs arī iespēju informēt par 10. aprīlī EESK rīkotā ieinteresēto personu dialoga ziņojumu. Šis konferences ievadpasākums ieinteresētajām personām deva iespēju aktīvi debatēt par tīras rūpniecības kursu, bioekonomikas stratēģiju un gaidāmo Aprites ekonomikas aktu.
ES Zaļās nedēļas konferencei varat reģistrēties šeit. (ac)
Šā gada balvai tika saņemti 58 privātpersonu, privātu uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pieteikumi no daudzām Eiropas Savienības dalībvalstīm, un tas liecina par plašu ģeogrāfisko sadalījumu.
Šā gada balvai tika saņemti 58 privātpersonu, privātu uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pieteikumi no daudzām Eiropas Savienības dalībvalstīm, un tas liecina par plašu ģeogrāfisko sadalījumu.
Pieteikumi aptver plašu tematu klāstu, sākot ar jauniešu iesaisti un iespēju nodrošināšanu un beidzot ar sociālo kohēziju un iekļaušanu, sākot ar medijpratību un maldinošu informāciju un beidzot ar cilvēktiesībām un dzimumu līdztiesību.
Daudzas iniciatīvas risina problēmu tās saknē un palīdz novērst polarizāciju.
Tādu iniciatīvu kā “EUth Voices for Social Change”, ko vada Grieķijas bezpeļņas organizācija “Youthmakers Hub”, mērķis ir dot jauniešiem iespēju veicināt pozitīvas pārmaiņas savās kopienās. Šie projekti, piemēram, ar digitālās pratības apmācību un raidierakstiem, vēršas pret kaitīgu polarizāciju, veidojot iecietības kultūru, mudinot cilvēkus iesaistīties konstruktīvos dialogos un pretoties šķeltnieciskiem vēstījumiem.
Citi projekti apkaro polarizējošus vēstījumus un radikalizāciju. Tie dod iespēju pārvarēt kultūras, etniskās un paaudžu atšķirības, novērš sabiedrības šķelšanos, veicina savstarpēju sapratni un sadarbību, aizsargā pamattiesības un iedvesmo sociālo kohēziju.
Ar iniciatīvu “DemDis Digital Discussion”, ko Slovākijā uzsāka DEMDIS, tika izveidota jauna programmatūras platforma, kurā tiek rīkotas taisnīgas digitālas debates — pat par pretrunīgiem tematiem. Lietotāji balso par viedokļiem un tiek ierindoti dažādās uzskatu grupās. Meklējot kopīgu nostāju, projekts veido tiltus starp šīm polarizētajām nometnēm.
The Baltic Human Rights Society izdotā Cilvēktiesību rokasgrāmata ir viens no piemēriem, kā pilsoniskā sabiedrība var strādāt, lai aizstāvētu pamattiesības. Rokasgrāmata darbojas kā platforma izglītībai cilvēktiesību jomā, sniedzot daudzvalodu skaidrojumus par to, kā cilvēktiesības var darboties un kā tām būtu jādarbojas konkrētās ikdienas situācijās.
Šā gada pieteikumu vidū bija arī vairāki kultūras un mākslas risinājumi polarizācijas novēršanai, piemēram, Arty Farty izdotais Atlas géopolitique de la culture et des médias indépendants en Europe. Ar šo iniciatīvu tiek norādīts uz prioritāriem neatkarīgu Eiropas kultūras un mediju organizāciju tīkla tematiem, piemēram, iekļaušanu, teritoriālās nevienlīdzības mazināšanu un nepieciešamību apkarot dezinformāciju. Šie projekti liecina, ka kultūrai un medijiem var būt pārveidojoša loma sabiedrības depolarizācijā.
