Darba ņēmēju grupa

Pārfrāzējot Bila Klintona 1992. gada kampaņas saukli “Tā ir ekonomika, nejēga!”, kas tolaik visnotaļ sasaucās ar ASV vēlētāju grūtībām, cīnoties ar recesiju, šodien šķiet vairāk nekā piemērots. Paraugieties kaut vai uz rezultātiem, kas gūti jaunākajā Eirobarometra ES pēcvēlēšanu aptaujā, kurā atklājās, ka inflācija un ekonomika ir galvenie temati, kas mudina cilvēkus balsot. 

Nē, nav universāla risinājuma, un ar ekonomiskajām grūtībām vien nevar izskaidrot visas problēmas, kas saistītas ar gaidāmajām vēlēšanām. Tomēr var droši teikt, ka cenu pieaugums, dzīves dārdzība un ekonomiskā situācija bija galvenie faktori, kas Eiropas Savienībā motivēja vēlētājus pagājušā gada pavasarī un otrpus Atlantijas okeānam pirms dažām nedēļām. Tas nebija nekāds jaunums: jau 2023. gada sākumā tā bija galvenā problēma (kam sekoja nabadzība un sociālā atstumtība). Lai gan makroekonomiskie rādītāji šķiet politikas veidotājiem labvēlīgi, inflācijas tiešā ietekme uz pirmās nepieciešamības precēm, piemēram, pārtiku un enerģiju, joprojām ir smaga, nesamērīgi ietekmējot tos, kuri šīm vajadzībām tērē lielāku daļu no saviem ienākumiem. Tas papildina atveseļošanos pēc pandēmijas un tās katastrofālo politisko reakciju, un daudzas valstis joprojām atgūstas no 2008. gada krīzes.

Gadu desmitiem algas ir bijušas atsaistītas no ražīguma pieauguma, radot izredzes uz labāku nākotni daudziem Eiropas darba ņēmējiem un vidusslāņa pārstāvjiem. Politiskais ekstrēmisms un vēlēšanu kaislības neaprimst.

Dzīves dārdzības krīzes risināšana ir izšķiroša Eiropas nākotnei, jo tā izgaismo strukturālas problēmas mūsu sabiedrībā un ekonomikā, vienlaikus apstrīdot principus, kas ir mūsu demokrātijas sociālās struktūras pamatā.

Darba ņēmēju grupa 26. novembrī tikās ar vairākām ieinteresētajām personām, lai to apspriestu, un aicinām jūs vēlreiz ielūkoties šajā diskusijā un mums pievienoties, aicinot politikas veidotājus mazāk skandēt saukļus, novērst pašiem savu prasmju trūkumu un koncentrēties uz to, kas ir svarīgi. 

EESK ir izklāstījusi redzējumu par ES lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas sistēmu pārveidi, lai nodrošinātu noturību un ilgtspēju krīzes laikā. 

Oktobrī pieņemtajā atzinumā EESK aicināja izveidot konkurētspējīgu, pret krīzēm drošu pārtikas sistēmu, kas būtu saskaņota ar ES vidiskajiem un sociālajiem mērķiem. Komiteja uzsvēra nodrošinātību ar pārtiku, taisnīgus ienākumus ražotājiem, vidisko noturību un atbalstu nākamajai pārtikas ražotāju paaudzei.

“Ir būtiski nodrošināt stabilus un ilgtspējīgus ienākumus ražotājiem, kā arī veicināt uz zināšanām balstītu pārtikas politiku, kas sekmē inovāciju,” sacīja Pasaules Lauksaimnieku organizācijas priekšsēdētājs un viens no trim atzinuma ziņotājiem Arnold Puech d’Alissac.

Lai to atbalstītu, EESK ierosina stiprināt lauksaimniecības nozares spēju aizstāvēt savas intereses sarunās par cenām un palielināt ES lauksaimniecības un zivsaimniecības finansējumu. Komiteja arī aicina turpmākajos tirdzniecības nolīgumos iekļaut zaļā kursa un “No lauka līdz galdam” standartus, nodrošinot godīgu konkurenci un augstu pārtikas kvalitāti.

“Kritiski svarīgi ir nodrošināt taisnīgus ienākumus primārajiem ražotājiem,” sacīja Piroska Kállay – viena no ziņotājiem, kuri sagatavoja atzinumu.

Šajā nolūkā EESK aicina stingrāk piemērot godīgas tirdzniecības praksi un aizliegt pārdošanu zem pašizmaksas, lai atjaunotu līdzsvaru pārtikas piegādes ķēdē. Ārkārtīgi svarīga ir arī politika, kas veicina paaudžu maiņu, koncentrējoties uz jauniešiem un sievietēm, tostarp izglītība, apmācība un atbalsts kooperatīviem.

Lai atbalstītu ilgtspēju, EESK iesaka atalgot oglekļa sekvestrēšanas centienus, piemēram, ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu, un novērst oglekļa emisiju pārvirzi. “Šie pasākumi palīdzētu saskaņot pārtikas ražošanu ar ES klimata mērķiem un globālajām saistībām vides jomā,” teica Joe Healy – viens no ziņotājiem, kuri sagatavoja atzinumu.

Vēl viens priekšlikums ir publiska apdrošināšanas sistēma, kuras mērķis ir aizsargāt ražotājus no katastrofām, kas saistītas ar klimatu, nodrošinot pārtikas piegādes nepārtrauktību.

EESK aicina īstenot politiku, lai atjaunotu augsnes un ūdens veselību, uzlabotu ūdensefektivitāti un samazinātu izmantošanu, vienlaikus mazinot birokrātiju un palielinot pārredzamību un izmantojot cenu un izmaksu digitalizētu izsekošanu.

Visbeidzot, EESK iesaka izveidot Eiropas Pārtikas politikas padomi (EFPC), lai veicinātu dialogu par jautājumiem, kas saistīti ar pārtiku, un saskaņotu pārtikas politiku ar plašākiem sociālajiem un vidiskajiem mērķiem. Šie priekšlikumi ir ceļvedis, kā padarīt ES pārtikas sistēmas noturīgākas, ilgtspējīgākas un taisnīgākas, saskaroties ar globālām problēmām.(ks)

Séamus Boland, Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas priekšsēdētājs

Neraugoties uz to, ka ES ir turīgāka nekā vairums pasaules daļu, miljoniem bērnu joprojām ir atkarīgi no tā, ka skolas ik dienu viņiem nodrošina pārtiku. Faktiski pieaug to dalībvalstu skaits, kuras apgādā bērnus pārtiku skolas brīvdienu laikā. Tas vien jau liecina, ka nabadzība pastāv vistiešākajā veidā un turpina pieaugt, un nākamajai Eiropas Komisijai pret to ir jāvēršas apņēmīgi un bez vilcināšanās.

Eiropas nabadzības statistika par ir drūma. Aptuveni 21 % ES iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam (Eurostat dati par 2023. gadu), un gandrīz 25 % bērnu draud nonākšana nabadzības slazdā (Eurostat dati par 2023. gadu). Iespējams, ka problēma būtu vēl lielāka bez pašreizējām ES iniciatīvām, lai veicinātu pārmaiņas šajā jomā, taču ir jāatzīst, ka ar tām vien nepietiek. Tāpēc Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) un tās Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas paziņojumu, ka Komisija 2024.–2029. gada pilnvaru termiņā strādās pie ES nabadzības apkarošanas stratēģijas, kas risinās nabadzības pamatcēloņus. EESK un it īpaši mana grupa jau ilgu laiku ir aicinājusi izstrādāt šādu stratēģiju.

Diemžēl nabadzība nav tikai to pamatresursu “trūkums”, kas ģimenēm nepieciešami ikdienā. Tas izriet no vairākiem ilgtermiņa apstākļiem, kas ir cieši saistīti ar ilgtermiņa nenodrošinātību. Šī nenodrošinātība ir saistīta ar politiskajām sistēmām, kurās labākajā gadījumā netiek ņemti vērā noteikti demogrāfijas rādītāji un sliktākajā gadījumā pastāv diskriminācija.

Risinājumos būs jāņem vērā dziļie vēsturiskie nabadzības cēloņi. Tas nozīmē izpētīt visus cilvēku dzīves posmus – no dzimšanas līdz nāvei. Tas pats attiecas uz mājokļu nodrošinājumu, kas kļūst par vienu no nopietnākajām problēmām, ar ko saskaras Eiropas sabiedrība. Tāpēc pēc manas grupas pieprasījuma EESK ir pasūtījusi pētījumu par cenas ziņā pieejamiem ilgtspējīgiem mājokļiem Eiropas Savienībā. Tas tika prezentēts mūsu 21. novembra konferencē par Eiropas visneaizsargātāko iedzīvotāju aizsardzību ar ilgtspējīgiem un cenas ziņā pieejamiem mājokļiem. Šajā konferencē mēs parādījām, ka cenas ziņā pieejami mājokļi ir viens no galvenajiem nabadzības apkarošanas instrumentiem.

Esam gandarīti, ka jaunajā Eiropas Komisijā būs komisārs, kurš atbildēs par enerģētiku un mājokļiem, tādējādi palīdzot izskaust nabadzību. Tomēr bažas rada tas, ka lielākā daļa politiķu joprojām uzskata nabadzības izskaušanu par problēmu, kas jārisina ar lieliem, birokrātiski pārvaldītiem budžetiem. Resursi nonāks pie nabadzības skartajiem tikai tad, ja mainīsies šis domāšanas veids. Nabadzība ir transversāls jautājums, un jaunajiem Eiropas komisāriem enerģētikas un mājokļu, līdztiesības, kohēzijas un reformu, kā arī taisnīgas pārkārtošanās jomā ir steidzami jāuzņemas atbildība šo pārmaiņu virzīšanā.

EESK aicina Eiropas Savienību izvirzīties vadībā ar ilgtspējīgas bioekonomikas modeli, kas būtu saskaņots ar Eiropas zaļo kursu un klimata mērķiem.

Atzinumā “Aprites ekonomikas un bioekonomikas saskaņošana” EESK norāda, kā stabila bioekonomika var palielināt Eiropas ekonomiskos un ekoloģiskos ieguvumus, stiprināt noturību un atbalstīt taisnīgu pārkārtošanos. Stratēģiskas investīcijas starpnozaru sadarbībā un kopienu iesaistīšanā var panākt to, ka ES bioekonomika kļūst par globālu ilgtspējīgas izaugsmes modeli.

Ilgtspējīgai bioekonomikai ir jābūt saskaņotai ar tādiem ES satvariem kā zaļais kurss, aprites ekonomika un biodaudzveidības mērķi. Tas nodrošina, ka bioekonomikas darbības veicina klimata un biodaudzveidības mērķrādītāju sasniegšanu, vienlaikus nepārsniedzot planētas iespēju robežas.

“Būtiska nozīme ir visaptverošai un vērienīgai bioekonomikas stratēģijai. Bioekonomiku saskaņojot ar aprites ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības mērķiem, var veicināt ES konkurētspējas priekšrocības, radot ilgtspējīgas un labi apmaksātas darbvietas un nodrošinot izaugsmi, kas atbilst ekoloģiskajiem ierobežojumiem,” sacīja ziņotājs Cillian Lohan.

Bioekonomika balstās uz aprites ekonomikas principiem, samazina atkritumu daudzumu un uzlabo efektivitāti, pateicoties resursu kaskādei un bioloģisko materiālu recirkulācijai. Tas sniedz sociālus ieguvumus, it īpaši lauku apvidos, radot darbvietas un prasmju pilnveidošanas iespējas. Ļoti svarīgi ir atbalstīt lauku kopienas un jauniešu iesaistīšanos šajā nozarē.

Izglītošana par bioekonomiku var palīdzēt veidot kvalificētu darbaspēku un vairot izpratni par ilgtspēju. Tā arī palīdz uzlabot sabiedrības veselību, samazinot veselības aprūpes izmaksas. Šo centienu pamatā ir tehniskais progress un ilgtspējīga zemes izmantošana, piemēram, reģeneratīvā lauksaimniecība un mežsaimniecība, kas veicina oglekļa uzglabāšanu un bioloģisko daudzveidību.

Urbānā lauksaimniecība un aprites pārtikas centri var samazināt pārtikas izšķērdēšanu un stiprināt vietējās pārtikas sistēmas. Eiropas Savienībai būtu jāsaglabā augsti uzņēmējdarbības un inovācijas standarti un jāveicina biobāzētu tehnoloģiju agrīna ieviešana. Finansējums būtu prioritāri jāpiešķir novatoriskiem līderiem, un jāatbalsta mazie un vidējie uzņēmumi.

Lai bioekonomiku integrētu ES politikā, ir vajadzīga skaidra definīcija. Bioekonomikas stratēģijas atjaunināšana, kas paredzēta līdz 2025. gadam, būtu jāsaskaņo ar zaļo kursu un Parīzes nolīgumu, nodrošinot ilgtspējīgas un noturīgas biobāzētās ekonomikas ceļvedi. (ks) 

EESK ir aicinājusi izstrādāt Eiropas veselības pamatiniciatīvu, ierosinot izveidot Eiropas veselības savienību un mudinot Eiropas Komisiju publicēt rīcības plānu reto slimību jomā ar skaidri sasniedzamiem mērķiem.

Oktobra plenārsesijā notikušajās debatēs “Eiropas pamatiniciatīva veselības jomā” EESK aicināja ES uzsākt vērienīgu iniciatīvu, kuras mērķis būtu izveidot transversālu veselības arhitektūru Eiropas Savienībā. Darba kārtībā bija arī ideja izstrādāt Eiropas rīcības plānu reto slimību jomā.

Atklājot debates, EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke norādīja: “Ir ļoti svarīgi, lai ikvienam ES iedzīvotājam būtu pieejama kvalitatīva veselības aprūpe, kas ir cenas ziņā pieņemama un pieejama. Mums jāiegulda inovatīvās un ilgtspējīgās veselības aprūpes sistēmās un izlēmīgi jārīkojas, lai veselības jomā cīnītos pret nevienlīdzību gan Eiropas Savienībā, gan pasaulē. Retās slimības vēl vairāk atklāj pastāvīgo nevienlīdzību un neaizsargātību. Tāpēc mums ir vajadzīga visaptveroša Eiropas rīcība reto slimību jomā.”

Atzinuma “Eiropas pamatiniciatīva veselības jomā” ziņotājs Alain Coheur sacīja: “Pašlaik mēs cenšamies pieņemt nākamajiem ES komisāriem paredzētu ceļvedi, kas veicinātu veselības aprūpi visiem un aizsargātu cilvēkus pret turpmākajām krīzēm.” Ágnes Cser, kas izstrādāja atzinumu par retajām slimībām, piebilda: “Mums ir jāizstrādā rīcības plāns. Tomēr mums ir jākoncentrējas ne tikai uz rīcības plānu reto slimību jomā, bet arī uz veselību, jo veselība ir galvenais konkurētspējas faktors. Mūsu veselības savienība nevar būt tukšs solījums.”

Atzinumā “Eiropas pamatiniciatīva veselības jomā” ir izklāstīti stratēģiskie pīlāri dalībvalstu solidaritātes un sadarbības stiprināšanai veselības jomā. To vidū ir Eiropas aprūpes un veselības aprūpes garantijas iedibināšana, lai ES līmenī noteiktu daudzgadu mērķus veselības jomā. Tas dotu iespēju izstrādāt juridiski saistošu tekstu (piemēram, direktīvu).

Cits pīlārs ir pieejas “Viena veselība” īstenošana, lai sasaistītu cilvēku, dzīvnieku, augu un vides aizsardzības politiku. Atzinumā par reto slimību apkarošanu Komisija tiek aicināta publicēt paziņojumu, kurā ietverts visaptverošs Eiropas rīcības plāns reto slimību jomā un kurā izklāstīti SMART mērķrādītāji, kurus var sasniegt līdz 2030. gadam. (lm) 

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas telpās iespējams apmeklēt nozīmīgu fotoizstādi “Powerful Encounters: Picturing an end to energy poverty” (Saviļņojošas tikšanās: enerģētiskās nabadzības beigas fotogrāfijās), kurā izstādīti fotogrāfes Miriam Strong darbi. Izstāde tiek rīkota sadarbībā ar organizāciju “Friends of the Earth Europe”. Tās uzmanības centrā ir aktīvisms, kolektīvisms un to kopienu spēcināšana, kas saskaras ar enerģētisko nabadzību visā Eiropā. Tā tiek rīkota pēc EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas ierosmes, un to iespējams apskatīt EESK JDE ēkā Briselē (Rue Belliard 99-101) no 4. līdz 16. decembrim.

Atklāšanas pasākumā EESK priekšsēdētāja vietnieks komunikācijas jautājumos Aurel Laurenţiu Plosceanu un EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas priekšsēdētājs Séamus Boland uzsvēra EESK apņēmību strādāt nabadzības izskaušanas, cenas ziņā pieejamas enerģijas atbalsta, sistēmisku pārmaiņu veicināšanas, kā arī ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanas jomā. 

Savā uzrunā S. BOLAND pieskārās tādiem jautājumiem kā dzīves dārdzība un nabadzības līmeņa pieaugums Eiropā, un uzsvēra, ka jaunās Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta politiskajai atbildei ir jābūt spēcīgai. Pēc viņa teiktā, Eiropas Komisijas jaunajam sastāvam adresētajās Komisijas priekšsēdētājas Ursula von der Leyen politiskajās pamatnostādnēs izsludinātajai ES nabadzības apkarošanas stratēģijai un tīras rūpniecības kursam ir jānodrošina ilgtspējīgi risinājumi, kas atbilstu reālajai vietējai situācijai.

Enerģētikas taisnīguma aizstāve Laia Segura un organizācijas “Friends of the Earth” komunikācijas speciāliste Yvonne Lemmen uzsvēra, ka šā fotoprojekta uzmanības centrā ir cilvēku attieksme pret enerģētisko nabadzību un cīņa par tiesībām uz cieņpilnu, klimatnoturīgu mājokli un par cenas ziņā pieejamu tīru enerģiju. Sīkāka informācija pieejama šeit.

Stefano Mallia, Darba devēju grupas priekšsēdētājs

Donalds Tramps ir uzvarējis ASV vēlēšanās un kļūs prezidents otro reizi. Balsojums ir skaidrs, un pret to jāizturas ar cieņu. Bet kas būs tālāk?

ES un ASV arī turpmāk ir galvenās ģeopolitiskās un tirdzniecības partneres, jo mūsu attiecības ir balstītas uz savstarpīguma principu. Mūsdienu savstarpēji saistītajā pasaulē nav vietas izolacionismam vai protekcionismam, jo šādas pieejas apdraud mūsu savstarpējo un globālo sadarbību un ekonomisko labklājību.

ES un ASV viena otrai ir lielākās tirdzniecības partneres. ES un ASV divpusējā tirdzniecība ir vēsturiski augstākajā punktā – 2023. gadā tās apjoms pārsniedza 1,6 triljonus EUR, un divpusējie uzkrātie ieguldījumi – 5 triljonus EUR. ASV Eiropas Savienībai ir nozīmīgs ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) avots, un ASV ĀTI Eiropā tiek lēsti aptuveni 3,6 triljonu ASV dolāru apmērā, savukārt ES ieguldījumi ASV ir aptuveni 3 triljoni USD. Šie savstarpējie ieguldījumi stiprina savstarpējo ekonomisko atkarību un rada miljoniem darbvietu abās Atlantijas okeāna pusēs.

Šā iemesla dēļ ir svarīgi turpināt darbu pie mūsu attiecībām. Tarifu noteikšana ES precēm, kā to iepriekš ierosināja Tramps, ieviešot 10 % līdz 20 % tarifus importam no visām valstīm, tostarp ES, ir strupceļš. Tāpēc mēs aicinām veidot atvērtāku dialogu un uz nākotni vērstu sadarbības programmu.

ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padome (TTC) ir veicinājusi dialogu tādos kritiski svarīgos jautājumos kā mākslīgais intelekts un pusvadītāji. No vienas puses, ir jāstiprina un jāuzlabo dialogs, un, no otras puses, Eiropas Savienībai ir jāpaātrina savas politikas reformas, tāpēc ir kopīgi jārīkojas un jāmeklē labākais veids, kā sadarboties ar ASV.

Mums ir arī jāgatavojas scenārijam, kurā tādos svarīgos jautājumos kā klimata pārmaiņas un Ukraina mums, iespējams, nāksies darboties vieniem. Šāda iespēja ir ļoti reāla, un tā mums būtu jāsāk uzskatīt par faktisko jauno realitāti.

Nākamajai Komisijai jābūt Paplašināšanās komisijai. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) rīkotais Augsta līmeņa forums paplašināšanās jautājumos nonāca pie secinājuma, ka jautājums ir nevis “vai paplašināties”, bet gan “kā to izdarīt pareizi”. Forumā piedalījās EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke, Eiropas darba un sociālo tiesību komisārs Nicolas Schmit un ministri gan no ES dalībvalstīm, gan paplašināšanās kandidātvalstīm.

EESK un Eiropas Komisija kopīgi rīkoja Augsta līmeņa forumu paplašināšanās jautājumos, kas notika līdztekus EESK oktobra plenārsesijai. Tajā pirmo reizi bija sapulcējušies vairāk nekā 140 pilsoniskās sabiedrības pārstāvju no paplašināšanās kandidātvalstīm. Dalībnieku galvenais secinājums bija skaidrs: pilsoniskajai sabiedrībai un sociālajiem partneriem, kas pievienošanās procesā bieži tiek ignorēti, lielā mērā jāpiedalās ES paplašināšanās procesā.

O. Röpke uzsvēra: “Tas nozīmē ne tikai paplašināt Eiropas Savienību, bet arī sagatavot nākamās dalībvalstis aktīvai dalībai ES veidošanā, nodrošinot, ka tās ir pilnībā gatavas risināt gaidāmos uzdevumus. Sadarbodamies ar pilsonisko sabiedrību, darba devēju federācijām un arodbiedrībām, mēs radām nepieciešamos pamatus iekļaujošākai un spēcīgākai Eiropai.”

Debatēs tika uzsvērts, ka jāturpina uzturēt neseno impulsu, kas pavada paplašināšanos, jo 2024.–2029. gada pilnvaru termiņā strādājošajai Komisijai būs izšķiroši svarīga loma paplašināšanās procesa pabeigšanā.

No debatēm izrietēja vēl viens būtisks vēstījums, proti, cik svarīga ir pakāpeniska, prognozējama un uz nopelniem balstīta integrācija, kurā progress tiek atzīts un atalgots ar reālām pievienošanās izredzēm.

N. Schmit norādīja, ka pilsoniskajai sabiedrībai jāpilda svarīgs uzdevums: “Labi funkcionējošs divpusējs un trīspusējs sociālais dialogs un sociālo partneru iesaistīšana ES paplašināšanās kontekstā ir ļoti svarīgi faktori, jo tie ir mūsu sociālās tirgus ekonomikas daļa.”

Vācijas Darba un sociālo lietu ministrijas valsts sekretārs Rolf Schmachtenberg atzīmēja: “Lai pievienošanās Eiropas Savienībai būtu sekmīga, būtiski ir nodarbinātības un sociālie aspekti. Tiem, kas vēlas uzlabot visu iedzīvotāju dzīvi, radīt iespējas un novērst sociālo nevienlīdzību, ir vajadzīga efektīva nodarbinātības politika, labi darba apstākļi un funkcionējošas sociālā nodrošinājuma sistēmas ar spēcīgiem sociālajiem partneriem.”

Melnkalnes darba, nodarbinātības un sociālā dialoga ministre Naida Nišić debatēs norādīja, ka augsta līmeņa forums ir svarīgs kā dialoga platforma, kas Melnkalnei paver iespēju izvērtēt panākto progresu.

Grieķijas darba un sociālā nodrošinājuma ministre Niki Kerameus uzsvēra: “Bija liela privilēģija piedalīties šajā svarīgajā diskusijā par ES paplašināšanos un par sociālo partneru būtisko lomu Eiropas darba un sociālo tiesību nākotnes aprišu veidošanā.”

Albānijas ekonomikas, kultūras un inovācijas ministra vietniece Olta Manjani sacīja: “Albānija aktīvi pastiprina klātbūtni ES iestādēs, komitejās un darba grupās, un šajos centienos ietilpst arī apvienotās konsultatīvās komitejas izveide ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju.”

EESK ir konsekventi atbalstījusi ES paplašināšanos. 2024. gadā tā sāka izmēģinājuma projektu – paplašināšanās kandidātvalstu locekļu iniciatīvu, kas paver kandidātvalstu pilsoniskajai sabiedrībai iespēju sniegt ieguldījumu EESK darbā. Iniciatīva uzskatāmi parāda, kā kandidātvalstu pilsoniskās sabiedrības aktīva iesaistīšanās stiprina paplašināšanās procesu.  (mt)