Ar atzinuma par pilsonisko dialogu pieņemšanu process nevar beigties. Tas noteikti ir būtisks solis ceļā uz progresu, jo tas tika izstrādāts pēc prezidentvalsts Beļģijas pieprasījuma, un tāpēc to varētu iekļaut Eiropas Savienības darba kārtībā.
Ar atzinuma par pilsonisko dialogu pieņemšanu process nevar beigties. Tas noteikti ir būtisks solis ceļā uz progresu, jo tas tika izstrādāts pēc prezidentvalsts Beļģijas pieprasījuma, un tāpēc to varētu iekļaut Eiropas Savienības darba kārtībā.
Tā vietā, lai aprakstītu atzinumu, būtu lietderīgāk izprast procesu. Pilsoniskais dialogs pirmkārt un galvenokārt ir forums, kur cilvēki var apspriest savu darba programmu un mērķus un kurā institucionālie un neinstitucionālie dalībnieki tiekas uz vienlīdzīgiem nosacījumiem.
Tomēr pārstāvības demokrātija ir jāaizsargā no neliberāliem mēģinājumiem to apdraudēt. Nopietnas bažas rada dažādi populisma veidi, kas grauj pilsoniskās līdzdalības telpu. Tāpēc LES 11. panta īstenošana ir gan būtiska, gan steidzama. Šī panta tapšanas brīdī bija skaidrs, ka liberālajai demokrātijai ir nepieciešama starpniekstruktūru, piemēram, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, līdzdalība. Šīs struktūras pauž iedzīvotāju, proti, uzņēmēju, kas vada lielus uzņēmumus vai MVU, darba ņēmēju, speciālistu, patērētāju, minoritāšu, piemēram, migrantu, cilvēku ar invaliditāti un romu, un visu Eiropas un starptautisko cilvēktiesību apvienību pārstāvju viedokli. “Brīvība, demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums ir dažas no tām pamatvērtībām, kas ir liktas Eiropas Savienības pamatā. Tās ir nostiprinātas ES līgumos un veido Eiropas Savienības identitātes kodolu. Tomēr pēdējo gadu laikā tās sastopas ar spēcīgu pretestību. Eiropu skārušas vairākas bezprecedenta krīzes, kas padziļinājušas sociālo un ekonomisko nevienlīdzību un iedragājušas Eiropas Savienības pilsoņu uzticēšanos demokrātiskajām iestādēm,” savā inaugurācijas uzrunā sacīja Oliver Röpke. Pilsoniskajam dialogam ir būtiska lomā šo problēmu risināšanā, un jaunais priekšsēdētājs, runājot par EESK kā vienu no ES iestādēm, norādīja, ka šo iestāžu durvīm vienmēr jābūt atvērtām, lai uzklausītu, ko cilvēki vēlas teikt.
Debates izpētes grupā, kas sagatavoja šo atzinumu, bija labs pilsoniskā dialoga piemērs, jo dalībnieki uzklausīja cits citu un apsprieda formulējumu, saturu un mērķus.
Mēs vienojāmies par prasībām, kas tiks iesniegtas Eiropas Savienības iestādēm, lai stiprinātu pilsonisko dialogu. Mērķis ir panākt iestāžu vienošanos, kas būtu pamats stratēģijai un rīcības plānam.
Tas ir progress, proti, panākums, kādus kopš 1999. gada EESK guvusi daudzkārt, rīkojot iekšējas debates starp dalībniekiem, kuru intereses tā pārstāv. Tomēr šī vienošanās tagad ir jāīsteno un jāatbalsta, un tai jābruģē ceļš uz pieņemšanu Eiropas Savienībā.
Mūsu pārsteiguma viešņa ir Portugāles diplomāte un politiķe, Portugāles Sociālistu partijas biedre Ana Gomes. Viņa raksta par populisma bīstamību, galēji labējo partiju popularitātes pieaugumu un nepieciešamību to iegrožot un aizstāvēt vērtības.
Mūsu pārsteiguma viešņa ir Portugāles diplomāte un politiķe, Portugāles Sociālistu partijas biedre Ana Gomes. Viņa raksta par populisma bīstamību, galēji labējo partiju popularitātes pieaugumu un nepieciešamību to iegrožot un aizstāvēt vērtības.
Kopš 1980. gada būdama karjeras diplomāte, viņa ieņēmusi daudzus amatus, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijā Ženēvā un Ņujorkā. 1999. gadā viņa bija Portugāles interešu nodaļas vadītāja un pēc tam līdz 2003. gadam vēstniece Džakartā. Tur viņa iesaistījās procesā, kas beidzās ar Austrumtimoras neatkarību, un Portugāles un Indonēzijas diplomātisko attiecību atjaunošanā.
No 2004. līdz 2019. gadam viņa bija Eiropas Parlamenta deputāte un īpaši aktīvi darbojās tādās jomās kā ārējās attiecības, cilvēktiesības, drošība un aizsardzība, starptautiskā attīstība, dzimumu līdztiesība un cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšanas apkarošana.
Pārstāvēdama sociālistu partiju, 2021. gadā viņa piedalījās prezidenta vēlēšanās un konkurēja ar prezidentu Marcelo Rebelo de Sousa, kura pilnvaru termiņš beidzas. Viņa palika otrā, apsteidzot galēji labējās partijas Chega kandidātu.
Šodien viņa turpina politisko darbību, aizstāvot cilvēktiesības, integritāti un sabiedriskās dzīves pārredzamību un iestājoties pret korupciju un organizēto noziedzību. Viņa katru nedēļu Portugāles TV kanālā SIC Notícias vada analītisku raidījumu (Ana Gomes viedoklis).
Mūsu viesis ir EESK loceklis Pietro Vittorio Barbieri, kurš pauž savu viedokli par pilsoniskā dialoga nozīmi un tā pienācīgu iekļaušanu Eiropas darba kārtībā.
Mūsu viesis ir EESK loceklis Pietro Vittorio Barbieri, kurš pauž savu viedokli par pilsoniskā dialoga nozīmi un tā pienācīgu iekļaušanu Eiropas darba kārtībā.
Mēs aicinājām Tetyana Ogarkova — Kijivā dzīvojošu ukraiņu žurnālisti — uzņemt attēlu, kas simbolizē Ukrainu šodien, divus gadus pēc Krievijas iebrukuma 2022. gada 24. februārī. Viņa mums atsūtīja fotogrāfiju, ko uzņēma, ceļojot cauri valstij un vērojot atbalstu Ukrainas karaspēkam. Šo fotoattēlu T. Ogarkova vēlas kopīgot ar mūsu lasītājiem, un stāstu, kas ir tā pamatā.
Mēs aicinājām Tetyana Ogarkova — Kijivā dzīvojošu ukraiņu žurnālisti — uzņemt attēlu, kas simbolizē Ukrainu šodien, divus gadus pēc Krievijas iebrukuma 2022. gada 24. februārī.Viņa mums atsūtīja fotogrāfiju, ko uzņēma, ceļojot cauri valstij un vērojot atbalstu Ukrainas karaspēkam. Šo fotoattēlu T. Ogarkova vēlas kopīgot ar mūsu lasītājiem, un stāstu, kas ir tā pamatā.
Tetyana Ogarkova ir saņēmusi doktora grādu literatūrā Parīzes XII Val-De-Marne Universitātē; viņa ir Kijivas Mohyla Universitātes lektore, žurnāliste un Ukrainas krīzes mediju centra Starptautiskās informatīvās darbības vadītāja. Viņa dzīvo Kijivā.
Izpostīta māja Vremivka ciematā netālu no Novosilkas, kas 2023. gada vasarā bija Ukrainas pretuzbrukuma epicentrs.
Šos ciematus, kas atrodas Ukrainas stepē trīs reģionu (Doneckas, Dnipro un Zaporižjas) krustpunktā un tālu no lielajām pilsētām, apdzīvoja grieķi, kas kopš 18. gadsimta bija pārvietoti no Krimas. Tie 2022. gadā pretojās Krievijas ofensīvai, un ienaidnieku artilērija tos pilnībā iznīcināja. Šajā stratēģiskajā vietā, kas varētu būt izšķiroša Azovas jūras krastu atbrīvošanā, Ukraina šodien, divus gadus pēc Krievijas iebrukuma, ir atguvusi šo teritoriju.
Pieteikumus trešajam konkursam“ ES balvas bioloģiskās ražošanas jomā” var iesniegt no 2024. gada 4. marta.
Ar ES balvām bioloģiskās ražošanas jomā katru gadu tiek atzīta izcilība bioloģiskās vērtības ķēdē. Šogad apbalvošanas ceremonija notiks 2024. gada 23. septembrī, kas ir ES Bioproduktu diena.
Kopumā tiks piešķirtas astoņas balvas septiņās kategorijās. Bioloģiskās vērtības ķēdes dalībnieki tās saņem par izciliem, inovatīviem, ilgtspējīgiem un iedvesmojošiem projektiem, kas sniedz reālu pievienoto vērtību bioloģiskajai ražošanai un patēriņam. Pirmais konkurss “ES balvas bioloģiskās ražošanas jomā” tika rīkots 2022. gadā. (ks)
Gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir ļoti svarīgas Eiropas Savienībai, jo tā cenšas stāties pretī eiroskeptiski noskaņotiem un galēji labējiem panikas cēlājiem. Vēlēšanas ietekmēs ES politisko vidi un nodrošinās, ka iedzīvotāji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas var uzņemties aktīvu un iekļaujošu lomu.
Gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir ļoti svarīgas Eiropas Savienībai, jo tai nākas stāties pretī eiroskeptiski noskaņotiem un galēji labējiem panikas cēlājiem. Vēlēšanas ietekmēs ES politisko vidi un nodrošinās, ka iedzīvotāji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas var uzņemties aktīvu un iekļaujošu lomu.
Minēto apsvērumu dēļ EESK, būdama organizētas pilsoniskās sabiedrības mājvieta, 2024. gada 4.–7. martā pirmo reizi rīkos Pilsoniskās sabiedrības nedēļu: “Laiks aizstāvēt demokrātiju!”
Šajā pasākumā pulcēsies visu vecumu un izcelsmes cilvēki, tostarp jaunieši, žurnālisti no visām ES dalībvalstīm, pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, ieinteresētās personas un ES iestāžu pārstāvji, kuri aktīvi iesaistīsies debatēs, kas izgaismos pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu mūsu ikdienu ietekmējošo sociālo, politisko un ekonomisko jautājumu risināšanā.
Tā kā demokrātija sākas ar līdzdalību, šajā jaunajā nozīmīgajā EESK pasākumā tiks apvienotas piecas svarīgas iniciatīvas:
Pilsoniskās sabiedrības dienas, kurās cilvēki paudīs savas cerības saistībā ar mūsu demokrātijai būtiskiem jautājumiem;
Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) — gadskārtējā augsta līmeņa EPI organizatoru sanāksme, kurā viņi apsver turpmākos likumdošanas mērķus;
“Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!” — unikāls jaunatnes pasākums, kas Eiropas Savienību tuvina visu ES dalībvalstu un citu valstu jauniešiem, tostarp gados jauniem pārstāvjiem no ES kandidātvalstīm un Apvienotās Karalistes;
Balva pilsoniskajai sabiedrībai — atzinība radošiem un novatoriskiem bezpeļņas projektiem, kuru mērķis ir atbalsts cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem;
un visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi — žurnālistu seminārs, kas pulcēs visu ES dalībvalstu žurnālistus, kuri varēs tieši vērot Komiteju darbībā un informēt par to savās valstīs.
Mūsu Pilsoniskās sabiedrības nedēļa būs savlaicīga platforma, kas dos organizētai pilsoniskajai sabiedrībai un iedzīvotājiem iespēju paust viedokli par Eiropas Parlamenta jaunā sasaukuma svarīgākajiem uzdevumiem. Vissvarīgākais ir tas, ka šī nedēļa veicinās vēlētāju līdzdalību un proeiropeisku attieksmi.
Pilsoniskās sabiedrības nedēļas un tās dalībnieku ieguldījums tiks integrēts rezolūcijā, kurā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām tiks izklāstīti būtiskākie pilsoniskās sabiedrības vēstījumi par demokrātiskākas Eiropas veidošanu.
Aicinu jūs atbalstīt šos mūsu svarīgos centienus: lūdzu, piedalieties mūsu debatēs un mudiniet iedzīvotājus un apvienības piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nepalaidiet garām šo iespēju! Eiropas Savienībai ir vajadzīgi pilsoņi, kas pauž viedokli un iesaistās.
Sveicināti Slovākijā! Laipni lūdzam Eiropas rekordu zemē!
Nē, šeit nav domātas ļoti daudzas pilis, ekskluzīvi kūrorti vai skaisti kalni. Runa ir par Slovākijas politiskajiem rekordiem. Diemžēl šajā jomā izceļamies sliktā nozīmē.
Eiropas Parlamenta vēlēšanās slovāki pirmo reizi balsoja 2004. gadā. Kopš tā laika manā valstī vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās vienmēr bijusi viszemākā. Vienmēr.
Sveicināti Slovākijā! Laipni lūdzam Eiropas rekordu zemē!
Nē, šeit nav domātas ļoti daudzas pilis, ekskluzīvi kūrorti vai skaisti kalni. Runa ir par Slovākijas politiskajiem rekordiem. Diemžēl šajā jomā izceļamies sliktā nozīmē.
Eiropas Parlamenta vēlēšanās slovāki pirmo reizi balsoja 2004. gadā. Kopš tā laika manā valstī vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās vienmēr bijusi viszemākā. Vienmēr.
Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2014. gadā Slovākija nobalsoja tikai 13,05 % balsstiesīgo. Tolaik biju tik pārliecināts, ka vēlētāju aktivitāte nepārsniegs 15 %, ka nopietni apsvēru iespēju ņemt bankas aizdevumu un izveidot politisku partiju. Raugoties atpakaļ, pat uzskatu, ka man bija iespēja kļūt par EP deputātu.
Tomēr runāsim nopietni: kas slovākiem ir Eiropas Savienība? Bankomāts, no kura viņi var izņemt naudu? Noteikti, bet problēma ir tā, ka Slovākija pat nespēj efektīvi izlietot ES līdzekļus. Arī šajā jomā esam vieni no sliktākajiem.
Viedoklis, ka visu diktē Brisele, ir plaši izplatīts. Nav šaubu, ka to var izdzirdēt visur. Tomēr vispārliecinošāk to pauž Slovākijas politiķi. Ja kaut kas ir izdevies, tas ir viņu nopelns. Ja kaut neizdodas, tā atkal ir Briseles vaina, un ļoti maz ir politiķu, kas nepauž šādu vēstījumu.
Tomēr problēma slēpjas arī plašsaziņas līdzekļos. ES tematu atspoguļojums medijos ir ļoti sekls. Žurnālisti neaplūko ES jautājumus, jo uzskata, ka tie ir garlaicīgi, un ja viņi ķeras pie to atspoguļošanas, uzmanību galvenokārt pievērš gan patiesiem, gan izdomātiem problēmjautājumiem.
Ļaujiet man teikt dažus vārdus par uzņēmējdarbības sektoru. Par ES sniegtajām priekšrocībām uzņēmēji reti izsakās publiski. Arī viņi labprātāk sūdzas par Briseles rīkojumiem un regulām.
Aptaujas liecina, ka visu šo faktoru dēļ pieaug slovāku skeptiskā attieksme pret Eiropu. Ja pievienojam visu dezinformāciju, tostarp Krievijas izplatīto dezinformāciju, ko pašlaik valdošajiem politiķiem tīk izmantot saviem mērķiem, esam uzjaukuši sprādzienbīstamu neieinteresētības un dusmu kokteili.
Tomēr par Slovakxit runāt vēl pāragri. Taču, iespējams, par to varēsim dzirdēt biežāk, kad Slovākija galu galā kļūs par valsti, kurai vairs nav tiesību saņemt ES līdzekļus.
Ja vēlamies izvairīties no tumša scenārija, Slovākijas politiskajiem vadītājiem beidzot jāsaprot, ka Eiropas Savienība ir valsts funkcionēšanai būtiska telpa, un ka tāpēc ir jārīkojas atbilstoši. Diemžēl jau tagad ir skaidrs, ka ievērojama daļa pašreizējo Slovākijas politisko pārstāvju drīzāk vēlas sākt cīņu ar Eiropas Savienību, lai vienalga kādiem līdzekļiem aizsargātu savas intereses.
Tas nozīmē, ka visiem vēlētājiem, kuriem rūp Eiropas Savienība, par tās nozīmi ir jārunā ar saviem radiem, draugiem un pat ar svešiniekiem. Tas var būt daudz prasīts, un nav zināms, kā tas beigsies. Tomēr citas alternatīvas ir vēl sliktākas.
