EESK aprīļa plenārsesijā tika apspriests Eiropas Komisijas tiesību aktu kopums “Demokrātijas aizsardzība”. EESK locekļi ir pauduši iebildumus pret tā grafiku un pieeju, it īpaši attiecībā uz ārvalstu ietekmes novēršanu. EESK norādīja, ka tiesību aktu kopums ir ne tikai neefektīvs, bet arī varētu kaitēt pilsoniskajai telpai Eiropā.
EESK aprīļa plenārsesijā tika apspriests Eiropas Komisijas tiesību aktu kopums “Demokrātijas aizsardzība”. EESK locekļi ir pauduši iebildumus pret tā grafiku un pieeju, it īpaši attiecībā uz ārvalstu ietekmes novēršanu. EESK norādīja, ka tiesību aktu kopums ir ne tikai neefektīvs, bet arī varētu kaitēt pilsoniskajai telpai Eiropā.
Neraugoties uz tā pausto nodomu uzlabot pārredzamību un demokrātisko pārskatatbildību Eiropā, EESK uzskata, ka tiesību aktu kopums “Demokrātijas aizsardzība” ir ļoti nepilnīgs. Komiteja apgalvo, ka tiesību aktu kopums ir iesniegts pārāk vēlu, lai tam būtu jebkāda reāla ietekme uz gaidāmajām 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un tajā nav ņemti vērā Komitejas iepriekš paustie ieteikumi attiecībā uz Eiropas demokrātijas stiprināšanu.
Savās piezīmēs EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke norādīja, ka, “runājot par mūsu demokrātijas “apdraudētājiem”, ir svarīgi uzsvērt ES spēcīgo reakciju un pašreizējās Komisijas līdzšinējos rezultātus demokrātijas, pamattiesību un tiesiskuma aizsardzībā. EESK ir arī uzklausījusi daudzu pilsoniskās sabiedrības dalībnieku paustās bažas par riskiem, ko viņi saskata šajā tiesību aktu kopumā. Mums ir jāatrod kopēja pieeja, lai apvienotu demokrātijas aizsardzību un visus nepieciešamos drošības pasākumus pilsoniskās telpas saglabāšanai.”
Lai gan EESK atbalsta pārredzamības mērķus, kas minēti ierosinātajā direktīvā par trešo valstu vārdā veiktu lobēšanu, tā stingri iebilst pret ierosinātajām metodēm un brīdina par neparedzētām sekām pilsoniskajā telpā. Christian Moos, EESK ziņotājs atzinumam par tiesību aktu kopumu “Demokrātijas aizsardzība”, norādīja: “Mēs uzskatām, ka šī direktīva ir bīstama. Tā līdzinās “ārvalstu aģentu” likumam. Tā var stigmatizēt NVO. Skaidrs, ka pašreizējais priekšlikums būtu jāatsauc. Tas riskē vēl vairāk sašaurināt pilsonisko telpu Eiropā, un to Komisija noteikti nevēlas.”
Līdzziņotājs José Antonio Moreno Díaz skeptiski vērtēja tiesību aktu kopuma spēju novērst demokrātijas vājināšanās pamatcēloņus ES robežās. Šauri koncentrējoties uz ārējiem draudiem, tiesību aktu kopumā nav ņemti vērā viltīgie centieni destabilizēt ES demokrātiju no iekšienes, tādējādi radot bīstamu aklo zonu
Komisija ņēma vērā bažas par tiesību aktu kopuma ietekmi uz NVO, taču uzskata, ka drošības pasākumi ir ieviesti (gb)
Iesniegusi Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa
Jaunajā pilnvaru termiņā pilsoniskās sabiedrības organizācijas ierosina risināt tūlītējas un ilgtermiņa problēmas, pienācīgi īstenojot pašreizējos ES politikas pasākumus un stiprinot ES vērtības. Prioritāšu sarakstā ir arī strukturēts pilsoniskais dialogs un spēcīga sociālā programma.
Iesniegusi Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa
Jaunajā pilnvaru termiņā pilsoniskās sabiedrības organizācijas ierosina risināt tūlītējas un ilgtermiņa problēmas, pienācīgi īstenojot pašreizējos ES politikas pasākumus un stiprinot ES vērtības. Prioritāšu sarakstā ir arī strukturēts pilsoniskais dialogs un spēcīga sociālā programma.
EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa 16. aprīlī rīkoja konferenciBuilding Together the EU We Want (Kopā veidot tādu ES, kādu vēlamies). Pasākumā piedalījās valstu un Eiropas līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, kuri apsprieda gan savas politiskās prioritātes saistībā ar gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, gan Lailpā (La Hulpe) pieņemtās iestāžu deklarācijas par Eiropas sociālo tiesību pīlāru parakstīšanu.
Atklājot konferenci, Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas priekšsēdētājs Séamus Boland pauda nožēlu par to, ka daudzi politiķi no vadošajām valstu partijām nevēlas apspriesties par ES ar vēlētājiem. Līdz ar to vēlētāji nesaprot, kāpēc ES ir vajadzīga, un ES politika ne vienmēr atspoguļo to, kas viņiem ir svarīgs. Tas ir radījis bīstamu plaisu starp plašu sabiedrību un ES, un daudzi cilvēki varētu balsot par ekstrēmistu partijām. “Pašlaik valstu un Eiropas politiķiem ir steidzami jāiesaistās atklātās debatēs ar cilvēkiem par problēmām, ar kurām saskaras ES, un par to, kas būtu jādara, lai tās atrisinātu. Tikai tādā veidā mēs varam pārliecināt viņus, ka ES sniedz labumu daudziem un turpina radīt iespējas ikvienam.”
Izlasiet un popularizējiet konferences secinājumus un ieteikumus, kuros galvenā uzmanība pievērsta šādiem jautājumiem:
Kāpēc 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir svarīgas: ES pagrieziena punktā
Kopīgi veidot tādu ES, kādu vēlamies: demokrātiska un iekļaujoša ES, kur valda sociālais taisnīgums un aizsardzība
Kopīgi veidot tādu ES, kādu vēlamies: ilgtspējīga ekonomika, kas balstīta uz taisnīgu pārkārtošanos un kvalitatīvām darbvietām
Nākotnē veidojot Eiropu, uzmanības centrā izvirzīt pilsonisko sabiedrību un iedzīvotājus, tostarp jauniešus
Secinājumi un ieteikumi tiks iekļauti EESK rezolūcijā ar politikas priekšlikumiem jaunajam Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai. Rezolūciju paredzēts pieņemt 2024. gada jūlijā.
Fotogrāfijās visi trīs mākslinieki — fotogrāfs, grafikas mākslinieks un dizaineris — parāda ikdienas skaistumu.Izstāde “Tieši mūsu priekšā” atspoguļo īpašākas un aizkustinošas cilvēku dzīves ainas, un tajā ir kombinēti dažādi žanri un cilvēki.
Izstādi organizē EESK locekļi no Beļģijas un atbalsta koordinatoru grupa saistībā ar Beļģijas prezidentūru ES Padomē, kas ilgs līdz 2024. gada 1. jūlijam. Organizatori uzskata, ka prezidentūra sniedz iespēju demonstrēt savas valsts sasniegumus un popularizēt Beļģijas kultūru Eiropā un ārvalstīs. (ll)
Tā kā demokrātijas stāvoklis visā pasaulē arvien pasliktinās, izplatās dezinformācija un vairojas neapmierinātība ar pieaugošo inflāciju un iespējama kara draudiem, daudz kas izšķirsies balsojumā par jauno Eiropas Parlamentu.
Fragments no Somijas Uzņēmumu federācijas žurnāla “Yrittäjä” intervijas ar Darba devēju grupas priekšsēdētāju Stefano Mallia
Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlicis pavisam nedaudz. Jūnijā ES dalībvalstu pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Eiropas Parlamentā, kas būs pie varas nākamos piecus gadus. Kad EESK Darba devēju grupas priekšsēdētājam Stefano Mallia jautājam par lielāko izaicinājumu, ar ko nākamajos piecos gados saskarsies Eiropas uzņēmēji, viņam atbilde nav ilgi jāmeklē.
Fragments no Somijas Uzņēmumu federācijas žurnāla “Yrittäjä” intervijas ar Darba devēju grupas priekšsēdētāju Stefano Mallia
Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlicis pavisam nedaudz. Jūnijā ES dalībvalstu pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Eiropas Parlamentā, kas būs pie varas nākamos piecus gadus. Kad EESK Darba devēju grupas priekšsēdētājam Stefano Mallia jautājam par lielāko izaicinājumu, ar ko nākamajos piecos gados saskarsies Eiropas uzņēmēji, viņam atbilde nav ilgi jāmeklē.
– Zaļā pārkārtošanās, viņš saka.
S. Mallia uzskata, ka pārejā uz vidiski ilgtspējīgāku ekonomiku un izaugsmi ir svarīgi nodrošināt iespējas uzņēmumu uzplaukumam.
– Zaļā pārkārtošanās jāīsteno, paverot uzņēmumu izveides un izaugsmes iespējas. Ja uzņēmumiem klājas labi, tad arī sabiedrībai kopumā klājas labi. Uzņēmumi rada darbvietas un nodrošina nodokļu ieņēmumus sabiedrībai.
Birokrātijas mazināšana
Viens no EESK Darba devēju grupas galvenajiem uzdevumiem pēdējos gados ir sekmēt centienus ievērojami samazināt uzņēmumu administratīvo slogu. S. Mallia norāda, ka bija svarīgi panākt Komisijas izpratni, ka būtu jāatceļ MVU noteiktie plašie ziņošanas pienākumi.
– Ikreiz, kad tiek izstrādāti jauni tiesību akti, ir būtiski domāt par uzņēmumu konkurētspēju. Jāgādā, lai uzņēmumi varētu augt.
Svarīgā dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās
S. Mallia piekrīt, ka Eiropas Savienība saskaras ar savām grūtībām un problēmām, taču uzskata, ka tā kopumā sasniegusi daudz.
– Uzņēmējiem būtu jābalso tā, lai Parlamentā būtu cilvēki, kam rūp uzņēmumi un uzņēmēji. Ja nebalsosiet, lēmumu pieņemšanas pilnvaras nodosiet citiem. Dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās var arī liegt iespēju ekstrēmistiem nākt pie varas.
Gandrīz divus mēnešus pirms gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām arvien nozīmīgāka Eiropas politiskajā dzīvē kļūst dezinformācija, jo tā var ļoti negatīvi ietekmēt vēlēšanu rezultātus.
Gandrīz divus mēnešus pirms gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām arvien nozīmīgāka Eiropas politiskajā dzīvē kļūst dezinformācija, jo tā var ļoti negatīvi ietekmēt vēlēšanu rezultātus.
Jau gadiem ilgi sabiedrībai kopumā un jo īpaši politiķiem bažas rada dezinformācijas kaitīgās sekas. Tiek apšaubīta demokrātiskā sabiedrība un mūsu kosmopolītiskais dzīvesveids. Galēji labējie un citi ekstrēmistiskie Eiropas spēki un autokrātiskie režīmi trešās valstīs veido alianses, lai īstenotu dezinformācijas kampaņas, kas grauj Eiropas projektu, un šim nolūkam izmanto sociālos medijus un algoritmus. Kā galveno šīs ļaunprātīgās kampaņas rīku viņi izmanto tehnoloģijas.
Lai aizsargātu demokrātiju un pārvarētu dezinformāciju, ir nepieciešama daudzšķautņaina stratēģija, un esošās tehnoloģijas var palīdzēt mums veiksmīgi pret to cīnīties. Ir ārkārtīgi svarīgi efektīvi apvienot trīs digitālās cīņas jomas – dezinformāciju, hibrīddraudus un kiberdrošību –, radot sinerģiju un uzlabojot drošību, kā arī vienlaikus ievērojot tiesiskumu.
Tāpat ir būtiski regulēt algoritmu izveidi un darbību, lai cilvēki varētu izlemt, vai pieņemt vai noraidīt noteiktas algoritmu iezīmes, un rast pareizo līdzsvaru starp cilvēku pamattiesībām, no vienas puses, un uzņēmumu intelektuālā īpašuma tiesībām, no otras puses. Tomēr ir nepieņemami, ka tehnoloģiju uzņēmumi cenšas gūt peļņu no manipulācijām un naida runas. Privātās intereses nevar būt svarīgākas par sabiedrības interesēm.
Ir būtiski, lai publiska, plurālistiska un neatkarīga informācija visās ES valodās sniegtu neapstrīdamus faktus, kas saistīti ar valsts, reģionālās un vietējās informācijas veicināšanu dalībvalstīs.
Darba kārtībā ir Eiropas sabiedriskā ziņu kanāla izveide, kas būtu pieejams dažādās platformās un kurā tiktu nopietni ievērota redakcionālā neatkarība, ļaujot eiropiešiem piekļūt informācijai, kas viņiem nepieciešama apzinātas izvēles veikšanai. Ir jāveic tādi pasākumi kā žurnālistikas atzīšana par Eiropas sabiedrisko labumu, kā to ierosina UNESCO, un jāpastiprina žurnālistu aizsardzības metodes.
Attiecībā uz lasīt un rakstīt prasmi un plašas sabiedrības līdzdalības veicināšanu ir jāseko Somijas izcilajam piemēram, sekmējot iedzīvotāju radošo domāšanu. Tādēļ ir vajadzīgi pasākumi, kas nodrošina plašsaziņas līdzekļu, kultūras un demokrātiskās kompetences veicināšanas instrumentus visos izglītības līmeņos un visās vecuma grupās un minoritātēs.
Demokrātija ir pašas tautas īstenota tautas pārvaldība, un labākais veids, kā aizsargāt demokrātiju, ir cilvēkiem paust savu stingro vēlmi dzīvot demokrātijā!
Eiropas sociālais modelis, kurā tiek īstenota sociālā un reģionālā iekļaušana un kohēzija, vienlīdzība un solidaritāte, ir visefektīvākais (un racionālākais) veids, kā panākt, lai cilvēki izjustu, ka viņu vispārējā labklājība iet roku rokā ar demokrātiju, un lai tādējādi viņi būtu noskaņoti cīnīties pret dezinformāciju.
Lai aizsargātu demokrātiju, ir steidzami vajadzīga padziļināta pieeja, holistiska stratēģija un labāks Eiropas regulējums attiecībā uz šīs parādības daudzajām dimensijām. Tas viss tiek aplūkots atzinumā TEN/830.
