Maija plenārsesijā EESK pieņēma divus atzinumus, kuros uzsvērts, ka kohēzijas politikai, kas ir svarīgākais ES reģionālās attīstības finansēšanas instruments, būs ļoti liela nozīme turpmākajās paplašināšanās kārtās. Cita starpā EESK aicināja pievienošanās līgumos iekļaut atbilstības instrumentus, lai varētu risināt iespējamās problēmas pēc pievienošanās, piemēram, emigrācijas un tiesiskuma jomā.
Maija plenārsesijā EESK pieņēma divus atzinumus, kuros uzsvērts, ka kohēzijas politikai, kas ir svarīgākais ES reģionālās attīstības finansēšanas instruments, būs ļoti liela nozīme turpmākajās paplašināšanās kārtās. Cita starpā EESK aicināja pievienošanās līgumos iekļaut atbilstības instrumentus, lai varētu risināt iespējamās problēmas pēc pievienošanās, piemēram, emigrācijas un tiesiskuma jomā.
Jaunajā ieteikumu kopumā EESK uzsvēra, cik svarīgi ir integrēt un stiprināt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai nodrošinātu kohēzijas līdzekļu efektīvu izlietošanu. Par kohēzijas politikas panākumiem liecina ne tikai ekonomiski ieguldījumi, bet arī teritoriālie un sociālie rezultāti. Lai panāktu kohēziju, ļoti svarīgi ir stiprināt publiskās pārvaldes spējas.
Debatēs, kurās piedalījās kohēzijas un reformu komisāre Elisa Ferreira un Eiropas Reģionu komitejas (RK) priekšsēdētājs Vasco Alves Cordeiro, tika norādīts, cik svarīga ir pirmspievienošanās palīdzība un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēcināšana.
EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke un citi referenti uzsvēra, ka vajadzīga stabila kohēzijas politika, lai varētu risināt ES paplašināšanās problēmas un nepieļaut ES sadrumstalotību. Gādājot par mieru un labklājību, ir būtiski pielāgot palīdzību kandidātreģioniem un sniegt būtiskus ieteikumus, tostarp par izglītības stiprināšanu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti un īpašiem mehānismiem tādām valstīm kā Ukraina.
EESK arī norādīja uz tālejošāku paplašināšanās ietekmi uz pašreizējām dalībvalstīm, uzsverot, ka jāpiešķir papildu līdzekļi skartajiem reģioniem. Devītajā ziņojumā par kohēziju aicināts pielāgoties jauniem izaicinājumiem, ieguldot mazos un vidējos uzņēmumos, uzlabojot vietējās pārvaldes iestādes un atbalstot taisnīgu piekļuvi nodarbinātībai. Dinamiska kohēzijas politika ir būtiska, lai varētu atraisīt ES ekonomikas potenciālu un nodrošināt jauno dalībvalstu efektīvu integrāciju (tk).
Kodolmedicīnai un radioizotopu piegādei ir jābūt nozīmīgai Eiropas Savienības prioritātei, ja vēlamies visiem pacientiem Eiropā garantēt vienlīdzīgu piekļuvi vēža ārstēšanai.
Kodolmedicīnai un radioizotopu piegādei ir jābūt nozīmīgai Eiropas Savienības prioritātei, ja vēlamies visiem pacientiem Eiropā garantēt vienlīdzīgu piekļuvi vēža ārstēšanai.
ES un dalībvalstīm būtu jānodrošina finansējums, kas vajadzīgs medicīniski radioloģiskajām tehnoloģijām un kodoltehnoloģijām. Vienlaikus tām būtu arī jāpaplašina sadarbība, lai likvidētu regulatīvos šķēršļus radioizotopu piegādei un mazinātu atkarību no trešo valstu piegādātām izejvielām.
Ziņotāji Alena Mastantuono un Philippe Charry pauda stingru pārliecību, ka vienīgais veids, kā uzlabot radioizotopu piegādi Eiropā un apmierināt pacientu augošo pieprasījumu, ir drosmīgi politiski lēmumi un pārdomāts regulējums.
Katru gadu līdz 10 miljoniem ES pacientu izmanto kodolmedicīnisko attēlveidošanu, lai diagnosticētu tādas patoloģijas kā vēzis vai sirds slimības. Radioloģiskās tehnoloģijas un kodoltehnoloģijas, kurās izmanto radioizotopus, ir būtiskas cīņā pret vēzi visos vēža uzveikšanas posmos – savlaicīgā atklāšanā, diagnosticēšanā, ārstēšanā un paliatīvajā aprūpē. (mp)
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Darba devēju grupas priekšsēdētājs Stefano Mallia
EP vēlēšanu rezultāti zināmi, kaislības pierimušas, taču skaidrs, ka dzīvojam vētrainā laikā. Konservatīvo uzvara nepieļāva galēji labējo uzvaras gājienu. Tomēr, kaut arī centriski labējie spēki saglabāja pozīcijas, nevaram ignorēt to, ka jaunajā Eiropas Parlamentā galēji labējiem būs lielāka ietekme un tas sarežģīs balsošanu par svarīgiem jautājumiem. Par to jau pārliecinājāmies pagājušajā gadā, kad PPE gandrīz izdevās noorganizēt labēji orientētu vairākumu, lai bloķētu dabas atjaunošanas tiesību akta pieņemšanu. Mums arī ļoti uzmanīgi jāvēro, kas notiek Francijā. Galēji labējas koalīcijas uzvara valsts vēlēšanās, iespējams, varētu satricināt ES pamatus.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Darba devēju grupas priekšsēdētājs Stefano Mallia
EP vēlēšanu rezultāti zināmi, kaislības pierimušas, taču skaidrs, ka dzīvojam vētrainā laikā. Konservatīvo uzvara nepieļāva galēji labējo uzvaras gājienu. Tomēr, kaut arī centriski labējie spēki saglabāja pozīcijas, nevaram ignorēt to, ka jaunajā Eiropas Parlamentā galēji labējiem būs lielāka ietekme un tas sarežģīs balsošanu par svarīgiem jautājumiem. Par to jau pārliecinājāmies pagājušajā gadā, kad PPE gandrīz izdevās noorganizēt labēji orientētu vairākumu, lai bloķētu dabas atjaunošanas tiesību akta pieņemšanu.
Uzņēmumiem visvairāk rūp progress rūpniecības politikas un ekonomiskās drošības jomā, it īpaši tas attiecas uz tehnoloģijām, kritiski svarīgām izejvielām, pusvadītājiem, elektrotransportlīdzekļiem, ekonomikas noturību un vispārējo konkurētspēju. Ir būtiski ar reālu kapitāla tirgu savienību stiprināt vienoto tirgu un veicināt privātos ieguldījumus. Vai šim jaunajam Parlamenta sastāvam tas būs pa spēkam?
Mums nav citas izvēles kā konkurēt ar tādām pasaules lielvarām kā Ķīna un Amerikas Savienotās Valstis.
Eurozonas un ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) 2008. gadā faktiskajās cenās bija attiecīgi 14,2 triljoni ASV dolāru un 14,8 triljoni ASV dolāru (13,1 triljons euro un 13,6 triljoni euro). Piecpadsmit gadus vēlāk eurozonas IKP ir nedaudz vairāk nekā 15 triljoni ASV dolāru, savukārt ASV IKP ir pieaudzis līdz 26,9 triljoniem ASV dolāru. Ja piecas lielākās Eiropas ekonomikas — Vācija, Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija un Spānija — no 1997. līdz 2022. gadam būtu sasniegušas ASV produktivitātes pieauguma tempu, to IKP uz vienu iedzīvotāju vidēji būtu par gandrīz 13 000 USD (12 000 EUR) lielāks pirktspējas paritātes izteiksmē. Šie skaitļi ir izteiksmīgi.
Daudzus gadus Eiropas Savienība uzrādīja pozitīvu tirdzniecības bilanci, un daudzi neredzēja, ka mūsu konkurētspēja ir apdraudēta. Mēs paļāvāmies uz vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem pasaulē un uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību, cerot, ka citi rīkosies līdzīgi. Taču tagad pasaule strauji mainās, un Eiropas Savienībai ir jārīkojas un ātri jāreaģē uz visiem tiem trauksmes signāliem, kurus tā līdz šim ignorējusi. Mēs ceram, ka šim Parlamentam tas būs pa spēkam un tas nekļūs par partiju politikas upuri.
Veselības aprūpes speciālisti un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji aicina politikas veidotājus ieviest visu turpmāko rīcībpolitiku “veselības pārbaudi”. Viņu prasība: jaunajā sasaukumā “tiesībām uz veselību” ir jāpaliek ES un valstu darba kārtības augšgalā, un to eiropieši lūdza Konferencē par Eiropas nākotni.
Veselības aprūpes speciālisti un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji aicina politikas veidotājus ieviest visu turpmāko rīcībpolitiku “veselības pārbaudi”. Viņu prasība: jaunajā sasaukumā “tiesībām uz veselību” ir jāpaliek ES un valstu darba kārtības augšgalā, un to eiropieši lūdza Konferencē par Eiropas nākotni.
Valstu un Eiropas veselības aizsardzības pasākumi ir labāk jākoordinē un savstarpēji jāsaskaņo, lai veidotu ilgtspējīgāku veselības nozari, kas ir noturīga pret turpmākiem satricinājumiem un visiem garantē vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei.
Konferencē “Veselības stāvoklis ES”, kas notika 4. jūnijā Ljēžā, izskanēja, ka liela nozīme būs ieguldījumiem, profilaksei, tehnoloģiskajām inovācijām un agrīnai izglītošanai veselības jomā. Pasākumu Beļģijas prezidentūras ES Padomē ietvaros rīkoja EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa kopā ar slimnīcām CHU Liège un Hôpital de la Citadelle.
“Nākamajā sasaukumā, proti, 2024.–2029. gadā, veselībai joprojām jābūt vienai no svarīgākajām jaunās Eiropas Komisijas, jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes stratēģiskajām prioritātēm,” uzsvēra Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas priekšsēdētājs Séamus Boland. Eiropas iestādēm būtu jāizmanto pieeja “viena veselība”, kas veicina savstarpējo saikni starp veselības politiku un mainīgo demogrāfisko stāvokli, digitālo un zaļo pārkārtošanos, ekonomisko drošību un rūpniecības politiku.
S. Boland norādīja, ka veselības politika var efektīvi darboties tikai kopā ar pieejamiem, atbilstīgiem un kvalitatīviem sociālajiem pakalpojumiem un publisko sociālo politiku un ja tajā ir pietiekams skaits labi apmācītu veselības aprūpes speciālistu. Viņš atkārtoti apstiprināja, ka ir vajadzīga pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO), piemēram, pacientu apvienību, tieša iesaistīšanās un atbildība veselības aprūpē: “Eiropas veselības iniciatīvu un programmu ieviešana un panākumi ir atkarīgi no pārredzama, regulāra un strukturēta dialoga ar PSO. Savukārt to spēja veikt šo darbu ir atkarīga no ilgtspējīga un prognozējama finansējuma.”
Konferencē tika apspriesti vairāki būtiski pastiprinātas Eiropas veselības savienības aspekti:
apņemšanās ievērot pieeju “viena veselība”;
digitālās inovācijas un to ietekme uz veselību;
ilgtspēja un nākotnes prasībām atbilstošas veselības aprūpes sistēmas ar sociālo ieguldījumu palīdzību;
globālā cīņa pret nevienlīdzību veselības jomā caur Eiropas solidaritātes prizmu: reto slimību gadījums.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) maija plenārsesijā apsprieda pieredzi, kas gūta ES 2004. gada paplašināšanās kārtā. Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko un drošības situāciju, turpmāka paplašināšanās ir vēl steidzamāks Eiropas uzdevums.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) maija plenārsesijā apsprieda pieredzi, kas gūta ES 2004. gada paplašināšanās kārtā. Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko un drošības situāciju, turpmāka paplašināšanās ir vēl steidzamāks Eiropas uzdevums.
Plenārsesijas debatēs, kas veltītas lielajai 2004. gada paplašināšanās kārtai, EESK sveica referentus, kam bija nozīmīga loma sarunu procesā, tostarp bijušo Polijas valsts sekretāru ES integrācijas lietās Jarosław Pietras, Eiropas Progresīvo pētījumu fonda ģenerālsekretāru László Andor (Ungārija) un bijušo Eiropas paplašināšanās komisāru Štefan Füle (Čehija).
Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka Eiropas Savienībai, kas tikai nesen atguva interesi par tālāku paplašināšanos, ir jānodrošina skaidrs kandidātvalstu pievienošanās ceļvedis. Ja paplašināšanās process pārlieku ieilgtu, tas varētu zaudēt uzticamību.
EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke sacīja: “20 gadu jubileja iezīmē ne tikai nozīmīgu pagrieziena punktu, bet arī ES paplašināšanās procesa pastāvīgos panākumus, jo tai vēlas pievienoties arī vēl citas valstis”.
J.Pietras sacīja: “Paplašināšanās ir divvirzienu pārveides process, kas sniedz labumu ne tikai kandidātvalstīm, bet arī ES dalībvalstīm”.
Š.Füle, kas tagad vada Eiropas Politikas centra darba grupu ES paplašināšanās jautājumos, uzsvēra, ka “mums ir jāsagatavo gan kandidātvalstis, gan ES dalībvalstis jaunajam paplašināšanās vilnim”.
Runājot par 2004. gada paplašināšanās virzītājspēku, Eiropas politikas pētījumu centra ES ārpolitikas nodaļas zinātniskais līdzstrādnieks Dr Tinatin Akhvlediani uzsvēra paplašināšanās ekonomiskos aspektus, ņemot vērā to, ka tobrīd kandidātvalstīs bija slikta finansiālā situācija. Tomēr tagad galvenais pamatojums turpmākai paplašināšanai ir drošība.
L.Andor norādīja, ka viens no 2004. gada paplašināšanās problemātiskajiem jautājumiem bija tiesiskums, jo ES nebija izveidojusi pareizos instrumentus tā risināšanai. Tāpēc nesen tika izveidoti tiesiskuma nosacījumi.
Septembrī EESK rīkos pilsoniskās sabiedrības samitu par paplašināšanās jautājumiem, un pārstāvji no visām paplašināšanās kandidātvalstīm tiks aicināti pirmo reizi piedalīties Komitejas plenārsesijā.
Tā kā vēža un ar vēzi saistīto nāves gadījumu skaits visā ES satraucoši strauji pieaug, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) aicina veikt tik ļoti nepieciešamos vēža profilakses pasākumus, jo aptuveni 40 % vēža gadījumu tiek uzskatīti par novēršamiem.
Tā kā vēža un ar vēzi saistīto nāves gadījumu skaits visā ES satraucoši strauji pieaug, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) aicina veikt tik ļoti nepieciešamos vēža profilakses pasākumus, jo aptuveni 40 % vēža gadījumu tiek uzskatīti par novēršamiem.
Maija plenārsesijā EESK pieņēma atzinumu, kurā atzinīgi novērtēts Eiropas Komisijas priekšlikums Padomes ieteikumam par vakcīnnovēršamiem vēža veidiem, kas ir ES Vēža uzveikšanas plāna (“Vēža uzveikšanas plāns”) turpinājuma iniciatīva.
Atzinums koncentrējas uz vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusiem (HPV) un B hepatītu (HBV), jo vakcinācija varētu novērst vairākus vēža veidus, ko izraisa šie vīrusi.
Lai mudinātu mērķgrupas vakcinēties, EESK uzsver, ka ir vajadzīga pareiza informācija, izglītošana un komunikācija. Tā norāda arī uz vispārējās prakses ārstu, ģimenes ārstu, skolu ārstu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju svarīgo lomu šajos centienos.
Milena Angelova, kas izstrādāja atzinumu Vakcīnnovēršamie vēža veidi, izteicās: “Mums ir jācīnās pret aizspriedumiem un maldīgiem uzskatiem saistībā ar vakcīnām. Piemēram, valda kļūdaina pārliecība, ka vakcinācija ir paredzēta tikai jaunām meitenēm. Taču tā tas nav. Lai izskaustu šos vīrusus (HPV, HBV), mums ir jāsadarbojas arī ar zēniem un viņu vecākiem.” Vakcīnām jābūt pieejamām visiem.
Līdzziņotāja Sára Felszeghi piebilda, ka ir ārkārtīgi svarīgi “apvērst skepticisma tendenci”. Ir jācīnās pret maldinošu informāciju un dezinformāciju, lai mudinātu cilvēkus vakcinēties.
EESK aicina īstenot visaptverošu pieeju vēža uzveikšanai, izmantojot efektīvu un integrētu sistēmu visu veidu profilaksei, kurā ietilpst primārā profilakse (vakcinācija, veselīgs dzīvesveids), sekundārā profilakse (skrīnings) un terciārā profilakse (aprūpe un rehabilitācija).
M. Angelova atkārtoti apstiprināja, ka “dalībvalstīm ir vairāk jākoordinē sava darbība un jāapmainās ar paraugpraksi”, lai cīnītos pret vēzi daudz efektīvāk un palielinātu vakcinācijas aptveri visā ES. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai vēža profilakse tiktu uzskatīta par politisku prioritāti. (sg)
Biedējoši strauji pieaugot naida runai un naida noziegumiem, pilsoniskā sabiedrība, iedzīvotāji un iestādes apvieno spēkus un pastiprina rīcību pret visu veidu naidu, lai skaidri apliecinātu, ka Eiropas Savienībā naidam nav vietas.
Biedējoši strauji pieaugot naida runai un naida noziegumiem, pilsoniskā sabiedrība, iedzīvotāji un iestādes apvieno spēkus un pastiprina rīcību pret visu veidu naidu, lai skaidri apliecinātu, ka Eiropas Savienībā naidam nav vietas.
EESK pievienojas ES centieniem Eiropas Savienībā apslāpēt naidu, kas ir satraucoši pieaudzis un arvien vairāk tiek vērsts pret grupām un atsevišķiem cilvēkiem to ticības, rases vai etniskās izcelsmes, dzimuma, seksuālās orientācijas vai politiskās pārliecības dēļ.
EESK kopā ar iedzīvotājiem un iestādēm ir apņēmusies darīt vairāk, lai apkarotu naidu gan tiešsaistē, gan dzīvē, un šo apņemšanos paudusi augsta līmeņa debatēs maija plenārsesijā, kad tā pieņēma atzinumu “Naidam nav vietas: Eiropa ir vienota savā nostājā pret naidu”, kurā Komiteja nosoda visu veidu naidu un atzinīgi novērtē Eiropas Komisijas paziņojumu par šo tematu.
“Par naida apkarošanu atbildīgi esam mēs visi,” atklājot EESK plenārsesijas debates, teica EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke. “Lai efektīvi vērstos pret to, mums visiem ir jāstrādā kopā – politiķiem, pilsoniskajai sabiedrībai un iedzīvotājiem. Tikai kopā un ar dialoga palīdzību mēs varam gūt virsroku un cīnīties pret mūsu sabiedrībā augošo naidīgumu, kas ir patiess drauds mūsu demokrātijai.”
Debatēs pulcējās Eiropas Komisijas un Beļģijas valdības augstākā līmeņa amatpersonas un pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju (tostarp ILGA-Europe un Eiropas tīkla cīņai pret rasismu (ENAR)) pārstāvji, kuri norādīja uz naida un vardarbības pieaugumu.
Nesenie uzbrukumi politiķiem ir atklājuši dziļas nesaskaņas Eiropas sabiedrībā. Skaitļi liecina, ka pret musulmaņiem vērsti un antisemītiski vēstījumi 2023. gadā pieauga divkārt. Naida mērķis tradicionāli ir LGBTQIA+, afrikāņu izcelsmes iedzīvotāji un migranti. Arī mizogīnija sit augstu vilni. Nesen veikta ES tiešsaistes komentāru analīze liecina, ka kopš 2023. gada sākuma naida toksiskums ir palielinājies par 30 %.
“ES līgumā nostiprinātās vērtības nepārprotami aizliedz naida noziegumus un naida runu. Diemžēl pēdējā laikā esam pieredzējuši abu šo parādību pieaugumu,” sacīja Komisijas priekšsēdētājas vietniece demokrātijas un demogrāfijas jautājumos Dubravka Šuica.
Savā atzinumā EESK aicina Eiropas Savienību pieņemt visaptverošu pieeju, lai apkarotu naidu, kura pamatā ir jebkādas aizsargātas cilvēka iezīmes, un izmantot vienu un to pašu pieeju “cīņai pret visu veidu naidu”. (ll)
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 26. maijā piedalījās Briseles 20 km skrējienā, kura šogad tika sasniegts jauns rekords, uz starta līnijas stājoties 45330 dalībnieku. EESK bija daļa no starpiestāžu organizācijas komitejas “Running for Europe”, kuras mērķis bija mudināt pilsoņus piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar saukli “Balso!”. Sacensības iesāka EESK priekšsēdētāja vietnieks komunikācijas jautājumos Laureniu Plosceanu kopā ar Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta pārstāvjiem. Alex Kibet no Kenijas finišēja pirmais ar laiku 59 minūtes un 57 sekundes, bet visātrākā sieviete – beļģiete Sophie Hardy – finišēja pēc 1 stundas, 10 minūtēm un 56 sekundēm.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 26. maijā piedalījās Briseles 20 km skrējienā, kura šogad tika sasniegts jauns rekords, uz starta līnijas stājoties 45330 dalībnieku. EESK bija daļa no starpiestāžu organizācijas komitejas “Running for Europe”, kuras mērķis bija mudināt pilsoņus piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar saukli “Balso!”. Sacensības iesāka EESK priekšsēdētāja vietnieks komunikācijas jautājumos Laureniu Plosceanu kopā ar Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta pārstāvjiem. Alex Kibet no Kenijas finišēja pirmais ar laiku 59 minūtes un 57 sekundes, bet visātrākā sieviete – beļģiete Sophie Hardy – finišēja pēc 1 stundas, 10 minūtēm un 56 sekundēm.
Naidam nav vietas: Eiropa ir vienota savā nostājā pret naidu
