Pilsoniskās sabiedrības organizācijas, privātpersonas un privāti uzņēmumi tagad var pieteikt savus bezpeļņas projektus EESK balvai, kas veltīta Eiropas sabiedrības kaitīgas polarizācijas apkarošanai.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pavisam nesen 15. reizi izsludināja balvu pilsoniskajai sabiedrībai. Šajā gadā balvas konkrētais mērķis ir apbalvot efektīvas, inovatīvas un radošas bezpeļņas iniciatīvas un darbības, kas īstenotas Eiropas Savienībā, lai apkarotu Eiropas sabiedrības kaitīgu polarizāciju.

Tiks izraudzīti ne vairāk kā pieci uzvarētāji, kuriem kopumā piešķirs 50 000 euro. Pieteikšanās termiņš ir 2024. gada 7. novembra plkst. 10.00 (pēc Briseles laika). Apbalvošanas ceremonija paredzēta EESK Pilsoniskās sabiedrības nedēļā 2025. gada martā.

Pieteikumu var iesniegt visas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas oficiāli reģistrētas Eiropas Savienībā un darbojas vietējā, reģionālā, valsts vai Eiropas līmenī. Balvai var pieteikties arī fiziskas personas, kuru dzīvesvieta ir Eiropas Savienībā, kā arī uzņēmumi, kas reģistrēti vai darbojas Eiropas Savienībā, bet ar stingru nosacījumu, ka to īstenotie projekti nav saistīti ar peļņas gūšanu.

Lai kvalificētos balvai, iniciatīvām un projektiem jātiek īstenotiem Eiropas Savienībā. To īstenošanai jābūt pabeigtai vai arī joprojām jāturpinās. Visu prasību apraksts un tiešsaistes pieteikuma veidlapa pieejama EESK Pilsoniskās sabiedrības balvas tīmekļa vietnē.

Balvas saņemšanai izvirzītās iniciatīvas/darbības var aptvert plašu tematu loku, piemēram: apzināt individuālos un kolektīvos kaitīgās polarizācijas faktorus; veicināt pārredzamību saistībā ar organizāciju finansēšanu; cīnīties pret plašsaziņas līdzekļu plurālisma mazināšanos; veicināt plašsaziņas līdzekļu brīvību, daudzveidību un neatkarību; un apkarot dezinformāciju un viltus ziņas.

EESK balvas pilsoniskajai sabiedrībai mērķis ir norādīt uz ļoti vērtīgo pilsoniskās sabiedrības devumu Eiropas identitātes un pilsoniskuma veidošanā un kopējo Eiropas integrāciju stiprinošo vērtību popularizēšanā. Katru gadu balva ir veltīta citam tematam, kas Eiropas Savienībai ir īpaši svarīgs. (lm) 

Pēc tam, kad tika nominēts jauns Eiropas demokrātijas, tieslietu un tiesiskuma komisārs, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) aicināja Eiropas Savienību aktīvāk rīkoties tiesiskuma un pamattiesību jomā.

Septembra plenārsesijā EESK rīkoja debates par demokrātiju. Tajās tika ierosināts, ka Eiropas Savienībai aktīvāk jāreaģē uz tiesiskuma pārkāpumiem un demokrātijas eroziju, un arī apspriests Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Ursula von der Leyen paziņojums par ilgi gaidīto pilsoniskās sabiedrības platformu.

EESK kopš 2016. gada atbalsta šādas platformas izveidi. Paredzams, ka platforma dos pilsoniskajai sabiedrībai lielāku ietekmi ES politikas pasākumu veidošanā, nodrošinot organizācijām tik ļoti vajadzīgo telpu sadarbībai ar ES iestādēm un palīdzot virzīt lēmumus tādos svarīgos jautājumos kā tiesu iestāžu neatkarība un demokrātiskās brīvības.

Eiropas Komisijas Tieslietu direktorāta pārstāvis Joachim Herrmann iepazīstināja ar jaunāko ziņojumu par tiesiskumu un norādīja uz tā paplašināšanu, kas aptver ES kandidātvalstis, un tā ietekmi uz vienoto tirgu.

International IDEA pārstāvis Kevin Casas-Zamora atzinīgi novērtēja ES centienus, bet brīdināja par regresu demokrātijas jomā un aicināja plašāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību un izstrādāt detalizētākus ziņojumus par tiesiskumu. Eiropas Pilsoniskā foruma pārstāve Alexandrina Najmowicz aicināja sagatavot skaidrākus ieteikumus un izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai novērstu vēl lielāku demokrātijas eroziju.

Debašu dalībnieki brīdināja par pašapmierinātību un uzsvēra, ka jāreaģē uz pieaugošajām bažām par autoritārismu, draudiem tiesu iestāžu neatkarībai un pilsoniskās telpas sašaurināšanos. Eiropas Demokrātijas fonda direktors Jerzy Pomianowski brīdināja, ka demokrātijas atstāšanai novārtā, vairāk uzmanības veltot neatliekamākām problēmām, piemēram, migrācijai un drošībai, varētu būt negatīvas sekas, un aicināja 5 % no attīstības palīdzības piešķirt demokrātijas atbalsta programmām.

EESK debašu dalībnieki norādīja uz pilsoniskās sabiedrības neaizstājamo lomu tiesiskuma aizsardzībā un aicināja to plašāk iesaistīt ES politikas veidošanā. Pilsoniskās sabiedrības platformas izveide un atjaunota apņemšanās ievērot pamattiesības ir ļoti svarīga demokrātijas nākotnei Eiropas Savienībā. (gb)

Oktobra plenārsesijā EESK pieņēma tās locekļu Christa Schweng, Cinzia Del Rio un Ioannis Vardakastanis izstrādāto rezolūciju “ES demokrātiskā progresa plānošana: rezolūcija nākamajam likumdošanas pilnvaru termiņam”.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju, ko raksturo vairākas krīzes, EESK aicina jauno Eiropas Parlamentu un Komisiju izmantot EESK daudzveidīgo pārstāvību, lai stiprinātu Eiropas Savienību.

Jaunajam sasaukumam būtu jācenšas nostiprināt ES starptautisko pozīciju, risināt tās institucionālās struktūras problēmas, nodrošināt stabilu pamatu Eiropas kopējām vērtībām un virzīt ekonomiku uz ilgtspējīgu nākotni, kas balstīta uz attīstītu un iekļaujošu sociālo modeli, kas ir būtisks progresa, vienotības un konkurētspējas priekšnoteikums.

Rezolūcijā EESK aicina ES iestādes izstrādāt seškārtīgu drošības koncepciju, kuras pamatā būtu Savienība, kas:

• aizsargā savus iedzīvotājus pret ārējiem draudiem;
• aizsargā cilvēkus pret iekšējiem riskiem, galvenokārt tiem, kuri saistīti ar veselību, demogrāfiskajām pārmaiņām un nabadzību, un kas nodrošina pieejamu, vispārēju sociālo aizsardzību un labklājību visā Eiropā;
• garantē konkurētspējīgu sociālo tirgus ekonomiku, kuras pamatā ir ekosistēmas, kas nodrošina ražīgumu, inovāciju, kvalitatīvas darbvietas un pilnīgu nodarbinātību;
• rada noturīgu ekonomiku ikvienam;
• nodrošina sociālo partneru, organizētas pilsoniskās sabiedrības, kā arī sabiedrības kā tādas dialogu un līdzdalību, lai pārvarētu mūsdienu izaicinājumus un tālejošās pārmaiņas;
• aizsargā pret pašreizējiem un turpmākiem klimata pārmaiņu, piesārņojuma un biodaudzveidības zuduma riskiem.

Rezolūcija ir rezultāts, kas gūts pirmajā Pilsoniskās sabiedrības nedēļā, ko EESK rīkoja 2024. gada martā, lai noskaidrotu visu vecumu eiropiešu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju viedokļus. (mp)

Otrdien, 17. septembrī, EESK rīkoja LUX Eiropas skatītāju kino balvas ieguvējas filmas “Skolotāju istaba” demonstrēšanu.

Filmā, kuras režisors ir vācu kinorežisors İlker Çatak, tiek pētītas problēmas, ar kurām saskaras skolotājs, vienlaikus aplūkojot plašākus jautājumus izglītības sistēmā. Pēc filmas demonstrēšanas dalībnieki iesaistījās debatēs, kuras vadīja EESK priekšsēdētāja vietnieks komunikācijas jautājumos Laurențiu Plosceanu. Diskusijā tika uzklausīti runātāji Jan Wilker un Tatjana Babrauskienė, kuri pievērsās filmā skartajām tēmām un to nozīmei aktuālo sociālo jautājumu kontekstā.

Šī filmas demonstrēšana ir daļa no virknes pasākumu, ko EESK organizē sadarbībā ar Eiropas Parlamenta Lux skatītāju balvu, uzsverot EESK iesaisti un lomu dialoga veicināšanā un attīstīšanā par aktuāliem sociāliem jautājumiem. 

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) un Āfrikas Savienības (ĀS) Ekonomikas, sociālo lietu un kultūras padome (ECOSOCC) 20. septembrī ANO Nākotnes samitā Ņujorkā nāca klajā ar kopīgu deklarāciju, kurā uzsvērta pilsoniskās sabiedrības izšķiroši nozīmīgā loma globālu problēmu risināšanā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā.

Šajā deklarācijā, kas izstrādāta EESK un ECOSOCC saprašanās memoranda ietvaros, izklāstīts kopīgs redzējums par taisnīgāku, iekļaujošāku un vienlīdzīgāku pasauli. EESK un ECOSOCC partnerības mērķis ir iedvesmot jaunas alianses un iniciatīvas.

Priekšsēdētājs O. Röpke paziņoja: “Šī deklarācija ir daudz vairāk nekā tikai vārdi; tā ir stingra apņemšanās respektēt mūsu kopīgās vērtības – demokrātiju, iekļautību un ilgtspēju. Saskaroties ar spiedīgajām globālajām problēmām, mums ir vajadzīgs stabilāks multilaterālisms, kura centrā patiesi būtu pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana.”

Kopīgajā deklarācijā uzsvērti šādi aspekti:

• paātrināt progresu virzībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), aicinot izstrādāt visaptverošu stratēģiju IAM sasniegšanai;
• taisnīga pārkārtošanās uz klimatneitralitāti, norādot, ka pārejas uz klimatneitrālu ekonomiku laikā ir svarīgi nodrošināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un izskaust nabadzību;
• globāla finanšu reforma globālajā finanšu sistēmā, lai labāk atbalstītu ilgtspējīgu attīstību, it īpaši neaizsargātās valstīs;
• prasība pēc dzimumvērīga politikas, aicinot klimatrīcības un attīstības programmās īstenot dzimumiekļaujošu politiku;
• nepieciešamība pilsoniskajai sabiedrībai uzņemties nozīmīgu lomu globālās pārvaldības reformā, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas lēmumu pieņemšanas struktūru reformā;
• jauniešu iesaiste un digitālās inovācijas veicināšana, kas ir svarīgi nākotnes globālās pārvaldības virzītājspēki.

EESK un ECOSOCC partnerība tika oficiāli apstiprināta, 2024. gada 17. jūlijā Akrā (Ganā) parakstot saprašanās memorandu. Šis saprašanās memorands stiprina sadarbību tādos svarīgos jautājumos kā ilgtspējīga attīstība, klimatrīcība un pilsoniskās sabiedrības iesaiste. Tajā izklāstīti dažādi pasākumi, tostarp regulāras sanāksmes, kopīgs ieguldījums ES un ĀS samitos un pastāvīga pilsoniskās sabiedrības iesaistes mehānisma izveide.

Sadarbība atspoguļo abu iestāžu apņemšanos veicināt virzību uz ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un iekļaujošu pārvaldību. Saprašanās memorandā, kura centrā ir pilsoniskās sabiedrības lomas palielināšana ES un Āfrikas partnerībā, uzsvērts, ka globāliem izaicinājumiem, tostarp klimata pārmaiņām un demokrātiskajai noturībai, ir jārod kopīgi risinājumi.

EESK un ECOSOCC vēlas stiprināt pilsonisko sabiedrību visā Āfrikā. (at)