Veselība ir viens no ES noturības un labklājības pamatpīlāriem. Tā nebūt nav perifērs temats, bet gan svarīga prioritāte ikvienam Eiropas iedzīvotājam, ņemot vērā, ka mēs visi kādreiz izmantojam mūsu veselības aprūpes sistēmas. Covid-19 laikā veselība bija uzmanības centrā. Tomēr jānorāda, ka Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen nav izmantojusi savu unikālo iespēju padarīt veselību par būtisku elementu visās pārējās politikas jomās, veicinot veselības politikas transversālu integrāciju.
Veselība ir viens no ES noturības un labklājības pamatpīlāriem. Tā nebūt nav perifērs temats, bet gan svarīga prioritāte ikvienam Eiropas iedzīvotājam, ņemot vērā, ka mēs visi kādreiz izmantojam mūsu veselības aprūpes sistēmas. Covid-19 laikā veselība bija uzmanības centrā. Tomēr jānorāda, ka Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen nav izmantojusi savu unikālo iespēju padarīt veselību par būtisku elementu visās pārējās politikas jomās, veicinot veselības politikas transversālu integrāciju.
Mums ir jāpārvar nozaru izolētība un jāizstrādā saskaņotāks, saliedētāks un iekļaujošāks Eiropas modelis, atbalstot taisnīgu pārkārtošanos visiem un nevienu neatstājot novārtā. Mums ir jāvieno visas ieinteresētās personas, jāstiprina sociālais dialogs un jāiesaista pilsoniskā sabiedrība, sākot no politikas izstrādes līdz tās īstenošanai un novērtēšanai.
Komiteja aicina izstrādāt Eiropas pamatiniciatīvu veselības jomā – vienotu iniciatīvu, kuras pamatā ir Eiropas solidaritāte un kuras mērķis ir stiprināt mūsu veselības sistēmas, apkarot nevienlīdzību veselības jomā un aizsargāt pret turpmākām krīzēm. Lūk, daži aspekti, kas būs šīs visaptverošās iniciatīvas pamatā:
Eiropas aprūpes un veselības garantija – katram Eiropas iedzīvotājam dots solījums garantēt taisnīgu un vispārēju piekļuvi kvalitatīvai aprūpei;
pieeja “viena veselība” – cilvēka veselība ir nesaraujami saistīta ar dzīvnieku, augu un vidisko veselību. Klimata pārmaiņas, pandēmijas un biodaudzveidības zudums ir draudi, kas mums liek īstenot holistisku pieeju;
mūsu veselības sistēmu modernizācija, ieviešot digitālos rīkus un mākslīgo intelektu, nodrošinot, ka šā procesa centrā ir kiberdrošība un iedzīvotāju un veselības aprūpes speciālistu digitālo prasmju uzlabošana;
stratēģiskas investīcijas sociālajā un veselības jomā. Ieguldījumi veselībā pozitīvi ietekmē iedzīvotāju labbūtību un Eiropas konkurētspēju;
nodrošināt piekļuvi zālēm un veidot inovatīvu un konkurētspējīgu ES rūpniecību, kuras sasniegumiem ir jābūt veselības un sabiedrības interešu priekšplānā un jāmazina mūsu atkarība no globālajām piegādes ķēdēm. Ražošana Eiropas teritorijā ir būtiska, lai garantētu mūsu suverenitāti veselības jomā;
nodrošināt pietiekamu skaitu labi apmācītu un labi apmaksātu veselības aprūpes speciālistu, radot pievilcīgus darba apstākļus, ieguldot apmācībā, veidojot bagātinošu karjeru un sniedzot pastāvīgu atbalstu veselības aprūpes darbiniekiem;
stiprināt arodveselības un darba aizsardzības politiku, it īpaši izmantojot arodmedicīnu, darbvietu skrīninga programmas un darba ņēmēju aizsardzību pret kancerogēniem un mutagēniem;
nepārnēsājamo slimību un reto slimību problēmas risināšanai jābūt prioritātei; tā ir cīņa pret nevienlīdzību veselības jomā, kas saistīta ar dažādiem cēloņiem.
Provokatīvā interpretācijā žurnālistika un ģeneratīvais mākslīgais intelekts ir savstarpēji pretrunīgi: žurnālistika nodarbojas ar faktiem; ģeneratīvais MI aprēķina varbūtības. Vai varbūt vēlaties, lai reportieri tukšumus stāstā aizpildītu ar jebko, kas tikai izklausās ticams? Tāpēc, ka tieši šādi darbojas ģeneratīvais mākslīgais intelekts.
Provokatīvā interpretācijā žurnālistika un ģeneratīvais mākslīgais intelekts ir savstarpēji pretrunīgi: žurnālistika nodarbojas ar faktiem; ģeneratīvais MI aprēķina varbūtības. Vai varbūt vēlaties, lai reportieri tukšumus stāstā aizpildītu ar jebko, kas tikai izklausās ticams? Tāpēc, ka tieši šādi darbojas ģeneratīvais mākslīgais intelekts. Tomēr ģeneratīvais mākslīgais intelekts paver milzīgas iespējas uzlabot žurnālistiku, sākot no tās izmantošanas ideju radīšanā, interviju jautājumos un virsrakstos līdz tās lomai datu žurnālistikā un ātrā dokumentu analīzē. Tas var arī palīdzēt pārvarēt formātus un valodas, un tas var pārvērst tekstus videomateriālos, raidierakstos un vizuālos materiālos, transkriptēt, tulkot, ilustrēt un padarīt saturu pieejamu tērzētavu formātos. Šie aspekti varētu palīdzēt sasniegt cilvēkus, kuri iepriekš ir bijuši nepietiekami apkalpoti: hiperlokālā auditorija, tie, kuriem trūkst lasītprasmes vai izpratnes prasmes vai kuriem ir cita veida traucējumi, un tie, kuri vienkārši neinteresējas par žurnālistikas lietošanu tradicionālajā veidā. Kā norādīja Nīderlandes sabiedriskās raidorganizācijas NPO stratēģijas un inovācijas direktore Ezra Eeman: “Ar ģeneratīvo MI mēs varam labāk pildīt savu sabiedrisko pakalpojumu misiju; tas veicinās interaktivitāti, pieejamību un radošumu. Mākslīgais intelekts mums palīdz nodot vairāk mūsu satura mūsu auditorijai.”
Tomēr, lai gan dažus nozares dalībniekus nepārprotami jau ir apreibinājuši ģeneratīvā MI solījumi, šī tehnoloģija rada ievērojamus riskus žurnālistikai. Divi svarīgākie faktori ir vispārējs uzticēšanās zudums informācijai un uzņēmējdarbības modeļu turpmāka vājināšanās vai pat izzušana. Kā jau minēts, “halucinācijas” – termins, ko izmanto, lai apzīmētu ģeneratīvā MI tendenci fabricēt atbildes, izveidojot faktu un avotu līdziniekus – faktiski ir tehnoloģijas iezīme, nevis kļūda. Taču problēma kļūst vēl dziļāka. Tā kā ģeneratīvais MI ļauj ikvienam dažu minūšu laikā radīt jebkāda veida saturu, tostarp dziļviltojumus, pastāv risks, ka sabiedrība varētu zaudēt uzticēšanos visam tur esošajam saturam. Medijpratības apmācība jau tagad iesaka ikvienam būt skeptiskam pret tiešsaistē atrasto saturu; šis veselīgais skepticisms var kļūt par tiešu neuzticēšanos, ja satura fabricēšana pastiprināsies. Vēl nav skaidrs, vai tradicionālie mediju zīmoli gūs labumu no vadošajiem orientieriem šajā informācijas pasaulē, vai arī visi mediji šajā kontekstā tiks uzskatīti par neuzticamiem.
Ģeneratīvās meklēšanas iespiešanās šo problēmu pastiprina, jo draud padarīt žurnālistiku arvien neredzamāku. Agrāk Google meklējumi nodrošināja virkni saišu, no kurām daudzas bija saistītas ar uzticamiem mediju zīmoliem, savukārt tagad meklēšanas rezultātus arvien vairāk veido ģeneratīvais MI. Cilvēki var ieraudzīt pirmā līmeņa atbildes teksta veidā; viņiem vairs nav jāiedziļinās tālāk. Nav brīnums, ka mediju vadītāji ir šausmās. Daudzi no viņiem steidzas ieviest MI efektivitātes palielināšanai, kas, protams, nepildīs savu uzdevumu, kad vajadzēs vēl vairāk ieguldīt kvalitatīvā žurnālistikā, lai auditorijai parādītu atšķirības starp tikai “saturu”, no vienas puses, un uz labu izpēti balstītu, precīzu un uzticamu žurnālistiku, no otras puses.
Ir vajadzīga ētiska pieeja MI izmantošanai medijos. Pirmkārt, mediju organizācijām ir vajadzīga MI stratēģija, un jākoncentrējas uz to, ko tehnoloģija var veicināt sabiedrisko pakalpojumu vērtības nodrošināšanā. Resursi ir jākoncentrē uz to, kas ir vēlams un attiecīgi jāīsteno, vienmēr apzinoties to, ka mākslīgajam intelektam ir ievērojamas vidiskās un sociālās izmaksas. Vienmēr vajadzētu būt iespējai pateikt “nē”. Organizācijām būtu arī jāizmanto sava spēja un ietekme, pērkot produktus, lobējot regulējumu un iesaistoties debatēs par autortiesībām un datu aizsardzību. Uz spēles ir likts daudz. Lai izvairītos no kaitējuma palielināšanās, ikvienam uzņēmumam ir obligāti regulāri jāpārbauda produkti, ko tas izmanto, aizspriedumu un stereotipu ziņā. Visbeidzot, šajā strauji mainīgajā vidē, kurā katru dienu tiek ieviesti jauni produkti, savrupība ir bīstama. Lai plānotu atbildīgu virzību uz priekšu, ir svarīgi iesaistīties un veicināt sadarbību nozarē un starp nozari un tehnoloģiju uzņēmumiem.
Taču nav šaubu, ka ģeneratīvais MI lielā mērā palielinās mediju atkarību no lielajām tehnoloģijām. Jo vairāk tehnoloģiju uzņēmumi integrē MI rīkus lietojumos, ko cilvēki izmanto ikdienas dzīvē, jo mazāka būs mediju organizāciju kontrole pār praksi, procesiem un produktiem. Tad to ētikas pamatnostādnes varētu būt tikai papildinājums kaut kam, kas jau sen ir izlemts citur.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, šāda hipotēze varētu būt pārsteigums: rītdienas žurnālistika varētu šķist visai līdzīga vakardienas žurnālistikai, un cerams, ka tā būs labāka. Taču daļa mūsdienu žurnālistikas izzudīs. Tāpat kā vienmēr, žurnālistika būs saistīta ar faktiem, pārsteigumiem, vēstījumiem un atbildību. Runa būs par stabilu, lojālu un uzticamu attiecību veidošanu ar auditoriju, sniedzot norādījumus, vadot sarunas un atbalstot kopienas. Mākslīgā satura pasaulē tam, ko saka, domā un jūt reāli cilvēki, būs īpaša nozīme. Reportieri ir īpaši sagatavoti, lai to atklātu. Taču mākslīgais intelekts var palīdzēt žurnālistikai sasniegt labākus rezultātus: apkalpot indivīdus un grupas atbilstoši viņu vajadzībām un dzīves situācijām; kļūt iekļaujošākiem, vietējākiem un bagātinātiem ar datiem veidos, kas iepriekš nebija pieejami. Kā par mākslīgo intelektu ir komentējusi Zviedrijas televīzijas izpilddirektora vietniece Anne Lagercrantz: “Tas būtiski mainīs žurnālistiku, bet, cerams, nemainīs mūsu lomu sabiedrībā. Mums ir jāstrādā pie tā, lai mediju nozare būtu uzticama. Mums ir jāizveido drošas vietas informācijai.” Droši var secināt to, ka MI laikmets rada vislielāko risku nevis pašai žurnālistikai, bet gan tās uzņēmējdarbības modeļiem.
Šā teksta pamatā ir brīvi lejupielādējams ziņojums “Trusted Journalism in the Age of Generative AI”, ko 2024. gadā publicēja Eiropas Apraides savienība un ko sagatavojuši un rakstījuši Dr. Alexandra Borchardt, Kati Bremme, Dr Felix Simon and Olle Zachrison.
Paplašināšanās kā iespēja: apņēmība veidot Eiropas nākotni
Paplašināšanās process un kandidātvalstu integrācija nav vienkārša paplašināšanās: tas ir ģeostratēģisks ieguldījums miera, stabilitātes, drošības un sociālekonomiskās attīstības, kā arī mūsu kontinenta demokrātiskās struktūras stiprināšanā. Tas nozīmē, ka ES paplašināšanās ir efektīvs instruments Eiropas pamatvērtību izplatīšanai un respektēšanai.
Paplašināšanās kā iespēja: apņēmība veidot Eiropas nākotni
Paplašināšanās process un kandidātvalstu integrācija nav vienkārša paplašināšanās: tas ir ģeostratēģisks ieguldījums miera, stabilitātes, drošības un sociālekonomiskās attīstības, kā arī mūsu kontinenta demokrātiskās struktūras stiprināšanā. Tas nozīmē, ka ES paplašināšanās ir efektīvs Eiropas pamatvērtību popularizēšanas un sargāšanas instruments. EESK, sadarbībā ar kandidātvalstu pilsoniskā sabiedrību, iedibinājusi tādas divpusējas struktūras kā apvienotās konsultatīvās komitejas (AKK) un pilsoniskās sabiedrības platformas, iniciatīvu “Paplašināšanās kandidātvalstu locekļi” un paplašinājusi tiesiskuma un pamattiesību jomā rīkotos valstu apmeklējumus, aptverot kandidātvalstis. Tie liecina par EESK apņēmību gan padziļināt, gan paplašināt Savienību. Mūsu darbs liecina, ka progresu vajadzīgo iekšējo reformu īstenošanā var panākt un tas būtu jāpanāk vienlaikus ar kandidātvalstu integrāciju. Vairākās kandidātvalstīs vērojamas pastāvīgas problēmas. Taču šiem šķēršļiem būtu jāstimulē, nevis jākavē mūsu sadarbība.
EESK būtiski ietekmējusi ES paplašināšanās procesu, piedaloties Rietumbalkānu valstu ministru sanāksmē Skopjē un cieši sadarbojoties ar vairāku kandidātvalstu vadītājiem. Mūsu darbības mērķis ir novērtēt kandidātvalstu gatavību izpildīt Kopenhāgenas kritērijus un atkārtoti apliecināt mūsu apņēmību veidot iekļaujošu un taisnīgu dialogu ar visiem EESK locekļiem, tostarp noteikti arī paplašināšanās kandidātvalstu locekļiem. Tāpēc esmu lepns, ka iniciatīva “Paplašināšanās kandidātvalstu locekļi”, kas tika sākta šā gada februārī Albānijas premjerministra Edi Rama un Melnkalnes premjerministra Milojko Spajić klātbūtnē, ir manas prezidentūras manifesta stūrakmens.
Aktīvi iesaistot paplašināšanās kandidātvalstu locekļus, Komiteja sevi pozicionē kā vadošo ES iestādi tādā jomā kā ES kandidātvalstu pakāpeniska integrācija. Šīs iniciatīvas ietekme ir jūtama un arvien vairāk atzīta kandidātvalstīs un Eiropas Savienībā, un projektu visnotaļ atbalsta Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen un paplašināšanās komisārs Oliver Várhelyi. Šīs iniciatīvas mērķis ir ne tikai sniegt tūlītējus ieguvumus, bet arī veidot stabilu pamatu kandidātvalstu, to iedzīvotāju un aktīvās pilsoniskās sabiedrības ilgtermiņa vēlmēm. Tā dod šo valstu pilsoniskajai sabiedrībai iespēju tieši iesaistīties ES lēmumu pieņemšanas procesā, saglabājot veicamo reformu dinamiku. Pavisam 146 paplašināšanās kandidātvalstu locekļi aktīvi iesaistījušies ar paplašināšanos saistītu atzinumu sagatavošanā, piemēram, par tādiem tematiem kā ES kohēzijas politika, vienotais tirgus, lauksaimniecības pārtikas nozares ilgtspēja un prasmju trūkums.
Apvienotās konsultatīvās komitejas un pilsoniskās sabiedrības platformas ir nozīmīgi forumi dialogam starp dažādām ieinteresētajām personām un nodrošina, ka lēmumu pieņemšanas procesā tiek uzklausīti visi viedokļi. Pašlaik izveidotas apvienotās konsultatīvās komitejas ar Melnkalni, Serbiju un Turciju, un īpaši minamas ir pilsoniskās sabiedrības platformas ar Ukrainu un Moldovu. Paredzams, ka EESK un Ziemeļmaķedonijas apvienotā konsultatīvā komiteja atsāks darbību, tiklīdz tiks atvērta pirmā sarunu kopa, savukārt EESK un Albānijas apvienotās konsultatīvās komitejas izveide ir tuvu noslēgumam. Šo apņēmību vēl vairāk stiprinās gaidāmais pilsoniskās sabiedrības augsta līmeņa forums, kas notiks 24. oktobrī līdztekus EESK plenārsesijai un kas būs veltīts paplašināšanās jautājumiem. Kopīgi ar Komisiju rīkotais pasākums pulcēs EESK locekļus, aptuveni simts paplašināšanās kandidātvalstu pārstāvju un dalībvalstu un kandidātvalstu vadošos politiķus, lai apspriestu pilsoniskā un sociālā dialoga nozīmi centienos nodrošināt sekmīgu ES paplašināšanos. Forumā tiks uzsvērta sociālā dialoga nozīme pievienošanās veicināšanā, zaļās un digitālās pārkārtošanās optimizēšanā un ES pamatvērtību respektēšanā.
EESK kā pilsoniskās sabiedrības pārstāve ir apņēmusies stiprināt un atbalstīt visus, kas iestājas par brīvību, demokrātiju un sociālekonomisko labklājību, galu galā veicinot ciešāku integrāciju kandidātvalstīs un Eiropas Savienībā. Kopā mēs veidojam gaišāku nākotni Eiropai — tādai, kas ir iekļaujoša, pārtikusi un vienota. Komitejas apņēmība atbalstīt paplašināšanos ir nelokāma, un mūsu rīcība apliecina mūsu ticību integrētākai un noturīgākai Eiropai.
Mūsu pārsteiguma viese ir Dr. Alexandra Borchardt, kura bija galvenā referente 2024. gadā rīkotajā EESK seminārā “ES savienošana”. Viņa ir viena no autorēm, kam bija nozīmīga loma EBU News Report 2024 sagatavošanā. Minētajā ziņojumā aplūkota mākslīgā intelekta ietekme uz žurnālistiku. Mūsu izdevumā viņa analizē atbildīgas žurnālistikas perspektīvas laikā, kad arvien vairāk tiek izmantots ģeneratīvs mākslīgais intelekts. Daži mediju nozares pārstāvji jau apreibuši no ģeneratīva mākslīgā intelekta pavērtajām perspektīvām, taču ievērojami ir tā radītie riski, bet arī pavērtās iespējas.
Mūsu pārsteiguma viese ir Dr. Alexandra Borchardt, kura bija galvenā referente 2024. gadā rīkotajā EESK seminārā “ES savienošana”. Viņa ir viena no autorēm, kam bija nozīmīga loma EBU News Report 2024 sagatavošanā. Minētajā ziņojumā aplūkota mākslīgā intelekta ietekme uz žurnālistiku. Mūsu izdevumā viņa analizē atbildīgas žurnālistikas perspektīvas laikā, kad arvien vairāk tiek izmantots ģeneratīvs mākslīgais intelekts. Daži mediju nozares pārstāvji jau apreibuši no ģeneratīva mākslīgā intelekta pavērtajām perspektīvām, taču ievērojami ir tā radītie riski, bet arī pavērtās iespējas.
Dr. A. Borchardt ir pieredzējusi žurnāliste, neatkarīga padomdevēja, universitātes pasniedzēja un plašsaziņas līdzekļu pētniece ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi ziņu veidošanā. No tiem 15 gadus viņa ieņēmusi vadošus amatus. Pēdējos piecos gados viņa ir Pasaules Ziņu izdevēju asociācijas (WAN-IFRA) programmas “Table Stakes Europe” instruktore un atbalsta 26 Eiropas izdevēju digitālo pārkārtošanos. Ar viņas darbu varat iepazītiesšeit.
Mūsu rubrikā “Bez aplinkiem” ziņotājs Alain Coheur, kas sagatavoja EESK atzinumu par tematu “Ceļā uz ES pamatiniciatīvu veselības jomā”, iesaka veselības jautājumus noteikt par nākamās Eiropas Komisijas prioritāti. Viņš uzsver, ka Eiropas pamatiniciatīvai veselības jomā ir vienojošs raksturs un būtu jāapliecina Eiropas solidaritāte, stiprinot veselības aprūpes sistēmas un pasargājot ES no turpmākām krīzēm.
Mūsu rubrikā “Bez aplinkiem” ziņotājs Alain Coheur, kas sagatavoja EESK atzinumu par tematu “Ceļā uz ES pamatiniciatīvu veselības jomā”, iesaka veselības jautājumus noteikt par nākamās Eiropas Komisijas prioritāti. Viņš uzsver, ka Eiropas pamatiniciatīvai veselības jomā ir vienojošs raksturs un būtu jāapliecina Eiropas solidaritāte, stiprinot veselības aprūpes sistēmas un pasargājot ES no turpmākām krīzēm.
EESK ad hoc grupa “Eiropas pilsoņu iniciatīva” (AHG EPI) 4. oktobrī Zagrebā rīkoja debates par tematu “Eiropas pilsoņu iniciatīva – pašreizējais stāvoklis Horvātijā”. Debašu mērķis bija ad hoc grupas locekļiem tikties ar vietējām ieinteresētajām personām, lai apspriestu viņu pieredzi, viedokļus un idejas. Viņi it īpaši pievērsās Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) pamanāmībai un informētībai par to Horvātijā, kā arī līdz šim gūtajai pieredzei un apzinātajai paraugpraksei. EPI ir instruments, kas ļauj Eiropas Savienības pilsoņiem tiešā veidā ietekmēt ES politiku, ierosinot jaunus tiesību aktus.
EESK ad hoc grupa “Eiropas pilsoņu iniciatīva” (AHG EPI) 4. oktobrī Zagrebā rīkoja debates par tematu “Eiropas pilsoņu iniciatīva – pašreizējais stāvoklis Horvātijā”. Debašu mērķis bija ad hoc grupas locekļiem tikties ar vietējām ieinteresētajām personām, lai apspriestu viņu pieredzi, viedokļus un idejas. Viņi it īpaši pievērsās Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) pamanāmībai un informētībai par to Horvātijā, kā arī līdz šim gūtajai pieredzei un apzinātajai paraugpraksei. EPI ir instruments, kas ļauj Eiropas Savienības pilsoņiem tiešā veidā ietekmēt ES politiku, ierosinot jaunus tiesību aktus.
Zagrebā notikušās debates par tematu “Eiropas pilsoņu iniciatīva – pašreizējais stāvoklis Horvātijā” bija pirmais šāds pasākums, ko ad hoc grupa organizēja ārpus Briseles. Pasākumā, kuru rīkoja Horvātijas Tirdzniecības un amatniecības kamera (Hrvatska Obrtnička Komora), EESK ad hoc grupas locekļus sveica Horvātijas Darba ministrijas valsts sekretāre Margareta Mađerić, Tieslietu ministrijas pārstāvis Dino Zorić, Eiropas Komisijas un EPI foruma pārstāvjus un daudzus dalībniekus, kas pārstāv Europe Direct centrus, universitātes, vietējās pašvaldības un valstu ekonomikas un sociālo lietu padomes, kā arī Horvātijas EPI vēstniekus, EPI organizatorus, universitāšu studentus un citas EPI ieinteresētās personas.
Pēcpusdienā debatēm sekoja ad hoc grupas “EPI” kārtējā sanāksme un pastaiga Zagrebas centrā, kuras laikā ad hoc grupas locekļi tiešā veidā uzrunāja Horvātijas iedzīvotājus, izsniedzot viņiem EESK populāro Eiropas demokrātijas pasi.
Ar savu 2023.–2025. gada darba programmu ad hoc grupa cenšas vēl vairāk palielināt EESK aktīvo līdzdalību Eiropas pilsoņu iniciatīvas procesā. Tā plāno rīkot turpmākas sanāksmes ārpus Briseles, jo tās sniedz labu iespēju diskutēt ar vietējām EPI ieinteresētajām personām un valstu un vietējā līmenī palielināt informētību par EPI.
EPI ad hoc grupa, kuru pašlaik vada EESK locekle Violeta Jelić, tika izveidota 2013. gadā, lai sniegtu politiskas norādes par EPI un uzraudzītu norises šajā jomā.
Eiropas pilsoņu iniciatīva, kas ieviesta ar Lisabonas līgumu, sāka darboties 2012. gadā kā pirmais līdzdalības demokrātijas instruments starpvalstu līmenī. Tā ļauj vismaz vienam miljonam ES pilsoņu no vismaz septiņām dalībvalstīm aicināt Eiropas Komisiju ierosināt tiesību aktus, un tādējādi tā ir pilsoņu likumdošanas iniciatīvai vistuvākais ekvivalents.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai (EESK) jau no paša pirmsākuma ir bijusi ļoti aktīva loma Eiropas pilsoņu iniciatīvas izstrādē un popularizēšanā. (ep)
No 2. līdz 4. oktobrim Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) un Reģionu komiteja (RK) Briselē rīkoja Eiropas kiberdrošības mēnesi (ECSM). Pasākumā pulcējās vadošie referenti no ES iestādēm un reģionālajām pašvaldībām, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, lai risinātu šodienas strauji mainīgās kibervides problēmas.
No 2. līdz 4. oktobrim Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) un Reģionu komiteja (RK) Briselē rīkoja Eiropas kiberdrošības mēnesi (ECSM). Pasākumā pulcējās vadošie referenti no ES iestādēm un reģionālajām pašvaldībām, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, lai risinātu šodienas strauji mainīgās kibervides problēmas.
ECSM 12. kārtā īpaša uzmanība tika pievērsta sociālajai inženierijai – pieaugošam apdraudējumam, kas vērsts uz cilvēku uzvedību, lai iegūtu neatļautu piekļuvi informācijai un pakalpojumiem un tādējādi apietu drošības sistēmas.
Šāgada pasākuma galvenie secinājumi ir šādi.
Jaunajā kiberdrošības regulā ir noteiktas kopīgas pamatnostādnes ES iestādēm un dalībvalstīm.
Būtiska nozīme ir regulāriem riska novērtējumiem, lai apzinātu vājās vietas un piešķirtu prioritāti riska mazināšanas stratēģijām.
Jauniem apdraudējumiem, piemēram, ar MI un kvantisko datošanu saistītiem uzbrukumiem, ir vajadzīgi inovatīvi pretpasākumi.
Reģionālajām pašvaldībām ir izšķiroša loma vietējo struktūru atbalstīšanā, izmantojot zināšanu apmaiņu, tehnisko palīdzību un pielāgotas apmācības programmas.
Pieaug ar MI saistītu sociālās inženierijas uzbrukumu skaits, un, lai tos apkarotu, ir vajadzīga daudzšķautņaina un sadarbīga pieeja.
Plašāku informāciju par pasākumu varat uzzināt šeit. (lp)
Viena no programmām, kas tika prezentēta žurnālistikai veltītajā EESK 2024. gada seminārā “ES savienošana”, bija Hannah Arendt iniciatīva. Tas ir pilsoniskās sabiedrības organizāciju tīkls, kas atbalsta un aizsargā žurnālistus, kuri strādā ārkārtēja spiediena apstākļos un ir pakļauti cenzūrai un vajāšanai. Šī iniciatīva, kas ir Vācijas federālās valdības finansēta žurnālistu aizsardzības programma, piedāvā visu veidu vērtīgu palīdzību žurnālistiem visā pasaulē – no Afganistānas un Sudānas līdz Krievijai un Ukrainai – gan viņu izcelsmes valstīs, gan trimdā.
Viena no programmām, kas tika prezentēta žurnālistikai veltītajā EESK 2024. gada seminārā “ES savienošana”, bija Hannah Arendt iniciatīva. Tas ir pilsoniskās sabiedrības organizāciju tīkls, kas atbalsta un aizsargā žurnālistus, kuri strādā ārkārtēja spiediena apstākļos un ir pakļauti cenzūrai un vajāšanai. Šī iniciatīva, kas ir Vācijas federālās valdības finansēta žurnālistu aizsardzības programma, piedāvā visu veidu vērtīgu palīdzību žurnālistiem visā pasaulē – no Afganistānas un Sudānas līdz Krievijai un Ukrainai – gan viņu izcelsmes valstīs, gan trimdā.
Kad tiek apklusināti kritiskie viedokļi, žurnālisti tiek ieslodzīti un visi mediji tiek slēgti, sabiedrībai vairs nav piekļuves neatkarīgai informācijai. Tomēr šāda informācija ir būtiska, lai cilvēki varētu brīvi paust savu viedokli un lai demokrātija varētu darboties.
Divus gadus pēc tam, kad Vācijas federālā valdība uzsāka Hannah Arendt iniciatīvu, pamata bažām nav kļuvis mazāk – patiesībā tā ir vēl vairāk. Organizācijas “Reportieri bez robežām” (RSF) jaunākais pasaules preses brīvības indekss liecina, ka apstākļi mediju profesionāļiem visā pasaulē ir pasliktinājušies. Pašlaik viszemākajā kategorijā (kurā situācija tiek klasificēta kā “ļoti nopietna”) ir ierindojušās vairāk valstu (kopā 36) nekā vairāk nekā desmit gadu laikā. Žurnālistus no vairākām šīs kategorijas valstīm, tostarp Krievijas, Afganistānas un Sudānas, atbalsta vairāki projekti, ko īsteno Hannah Arendt iniciatīvas partnerorganizācijas.
Pateicoties Hannah Arendt iniciatīvai – aizsardzības programmai, ko finansē Vācijas Federālā ārlietu ministrija un federālās valdības kultūras un plašsaziņas līdzekļu komisārs – mediju darbinieki var saņemt dažādu veidu palīdzību vai nu savā valstī, vai trimdā. Dažkārt palīdzība ir iespējama pat tad, ja pirmajā mirklī tas šķiet neiespējami. Piemēram, vienā no projektiem iniciatīvas ietvaros tiek atbalstītas žurnālistes sievietes Afganistānā: viņas saņem drošības apmācību, stipendijas un mentorēšanu dzimtajā valodā. Īpaši liels skaits sieviešu plašsaziņas līdzekļos ir zaudējušas darbu kopš 2021. gada, kad varu pārņēma Taliban, kas nozīmē, ka tagad gandrīz nav nevienas sievietes, kas strādātu radio vai televīzijā. Kopš tā laika visa nozare ir strauji sarukusi.
Krievijas un Sudānas mediju profesionāļi var gūt labumu no Hannah Arendt iniciatīvas kaimiņvalstīs. Ir izveidoti īpaši centri, kas darbojas kā kontaktpunkti trimdā esošiem mediju darbiniekiem, kurus vada vai atbalsta iniciatīvas partneri. Exile Media Hubs un Casa para el Periodismo Libre (telpa trimdā esošiem žurnālistiem) Centrālamerikā ir drošas telpas, kas sniedz psiholoģiskas un juridiskas konsultācijas. Šie centri ir arī vietas, kas nodrošina tālākizglītību un ir sākumpunkts tīklu veidošanai starp mediju profesionāļiem, kuri dažādu iemeslu dēļ tiek vajāti savā mītnes valstī.
Vēl viena pieeja, ko izmanto Hannah Arendt iniciatīvā, ir ilgtspējīgu redakcionālo struktūru atjaunošana trimdā. Runa ir par to, lai nodrošinātu, ka cilvēki žurnālistu totalitārajās izcelsmes valstīs turpina saņemt neatkarīgu informāciju.
Afganistāna, Krievija un Sudāna nav vienīgās valstis, kurās žurnālisti saņem atbalstu. Iniciatīvas darbības joma būtībā aptver visu pasauli, un tā var elastīgi reaģēt uz drošības situāciju pasliktināšanos. Pašlaik atbalsts galvenokārt tiek sniegts mediju profesionāļiem no Baltkrievijas, Centrālamerikas, Mjanmas, Ziemeļāfrikas un Ukrainas. Šajā ziņā Ukraina ir īpašs gadījums, jo projekta darbības mērķis ir garantēt nepārtrauktu ziņošanu par notiekošo karu. Tam ir nepieciešama materiāla un tehniska palīdzība, kā arī īpaša apmācība un apdrošināšana darbībai priekšējās līnijās.
Hannah Arendt iniciatīvas partneri ir šādas četras pilsoniskās sabiedrības organizācijas: DW Akademie, Eiropas fonds žurnālistikai trimdā (JX fonds), Media in Cooperation and Transition (MICT) un Eiropas Preses un mediju brīvības centrs (ECPMF). Programma prasa neatkarību no valsts veiktas kontroles, kā arī valsts neitralitāti. Finansējumu piešķir, pamatojoties tikai uz objektīviem kritērijiem, neatkarīgas žūrijas bez valsts ietekmes.
Hannah Arendt iniciatīva ir tīkls žurnālistu un mediju aizsardzībai visā pasaulē. To izveidoja 2022. gadā pēc Vācijas Federālās ārlietu ministrijas un federālās valdības kultūras un mediju komisāra iniciatīvas un ar to sniegto finansējumu.
Eiropas Komisija 2024. gada 23. septembrīpaziņoja ES trešā konkursa balvas ieguvējus bioloģiskās ražošanas jomā. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) izraudzīja un apbalvoja uzvarētājus trīs galvenajās kategorijās: labākais MVU bioloģisko pārtikas produktu ražošanas jomā, labākais bioloģiskās pārtikas mazumtirgotājs un labākais bioloģiskais restorāns.
Eiropas Komisija 2024. gada 23. septembrīpaziņoja ES trešā konkursa balvas ieguvējus bioloģiskās ražošanas jomā. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) izraudzīja un apbalvoja uzvarētājus trīs galvenajās kategorijās: labākais MVU bioloģisko pārtikas produktu ražošanas jomā, labākais bioloģiskās pārtikas mazumtirgotājs un labākais bioloģiskais restorāns.
Uzvarētāji ir:
Labākais MVU bioloģisko pārtikas produktu ražošanas jomā: Gino Girolomoni Cooperativa Agricola (Itālija) – kooperatīvs, kas Markes reģionā ražo bioloģiskos makaronus, izmantojot atjaunojamo enerģiju, un kas atbalsta vairāk nekā 300 vietējo lauksaimnieku.
Labākais bioloģisko pārtikas produktu mazumtirgotājs: SAiFRESC (Spānija) – lauksaimnieku vadīta iniciatīva, kas ražo 70 bioloģisko augļu un dārzeņu šķirnes 30 hektāros bioloģiskās lauksaimniecības zemes, veicinot aprites ekonomiku un piedāvājot izglītojošus darbseminārus.
Labākais bioloģiskais restorāns/ēdināšanas uzņēmums: Kalf & Hansen (Zviedrija) — restorānu ķēde, kas specializējas 100 % bioloģiskās, sezonālās Ziemeļvalstu gastronomijas jomā un ir pazīstama ar ilgtspējīgu sagādi un ciešām saiknēm ar vietējiem ražotājiem.
EESK Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētās nodaļas (NAT) priekšsēdētājs Peter Schmidt izteica atzinību uzvarētājiem, atzīmējot, ka balvas piešķiršanā tiek atzīta inovācija un izcilība ES bioloģiskās ražošanas nozarē. Viņš uzsvēra, ka bioloģisko produktu pieejamības un cenas pieņemamības palielināšana ir būtiska nozares izaugsmei un tam, lai palīdzētu ES sasniegt tās mērķi līdz 2030. gadam panākt 25 % bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru. “Tomēr sociālo problēmu risināšana ar lauksaimniecības politikas palīdzību ir nepareiza pieeja. Sociālajai politikai ir jādod Eiropas iedzīvotājiem iespēja atļauties bioloģiskos produktus,” viņš piebilda.
ES balvas bioloģiskās ražošanas jomā ir daļa no plašākas ES Bioloģiskās ražošanas dienas iniciatīvas, kas tika uzsākta 2021. gadā, lai uzsvērtu bioloģiskās lauksaimniecības sniegtos ieguvumus. Bioloģiskā lauksaimniecība, ko atbalsta ES kopējā lauksaimniecības politika, ievērojami pieauga no 5,9 % ES lauksaimniecības zemes 2012. gadā līdz 10,5 % 2022. gadā, mazumtirdzniecības apjomam 2022. gadā sasniedzot 45 miljardus EUR. Neraugoties uz ekonomikas problēmām, ES joprojām ir pasaules otrais lielākais bioloģisko produktu tirgus pēc ASV. (ks)
