Elektroenerģijas tirgus ir jāreformē tā, lai tas ne tikai sasniegtu 2050. gada klimatneitralitātes mērķrādītājus. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja norāda, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt piegādes drošību, stabilas un pieņemamas cenas un tiesības uz enerģiju, lai aizsargātu neaizsargātas grupas.

Janvārī pieņemtajā atzinumā “Elektroapgāde un elektroenerģijas cenas nākotnē Eiropas Savienībā”, ko izstrādāja Jan Dirx un Thomas Kattnig, EESK atbalsta valdības izstrādāta regulējuma modeli, kur tas nepieciešams, un privāto uzņēmējdarbību, kur tas iespējams, un iesaka izveidot e-mehānismu.

E-mehānisms varētu būt valdības izveidots uzņēmums, kas elektroenerģijas tirgū pilda tirgus veidotāja lomu un kas dod iespēju panākt klimatneitralitāti, piegādes drošību un stabilas un pieņemamas cenas.

Komiteja uzskata, ka vajadzīgās izmaiņas elektroenerģijas tirgū jāveic trīs posmos:

• 1. posms – no šā brīža līdz 2030. gadam

  Tiks attīstīts e-mehānisma portfelis, veidojot enerģijas ražošanas avotu (kas nerada CO₂) struktūru. Šajā periodā elektroenerģijas tirdzniecība notiks, pamatojoties uz nākamās dienas tirdzniecības principu, bet e-mehānisma ietekme uz tirgu pieaugs.

• 2. posms – no 2030. līdz 2040. gadam

  E-mehānisms sasniegs savu tirgus veidotāja pozīciju un, izmantojot piegādes līgumus, kontrolēs attiecīgu daļu tirgus piedāvājuma. Nākamās dienas tirdzniecība šajā periodā attiecīgi pielāgosies.

• 3. posms – no 2040. līdz 2050. gadam

  E-mehānisms optimizēs elektroenerģijas piegādes pusi, lai no 2050. gada ilgtermiņā garantētu ilgtspējīgu tādas elektroenerģijas piegādi, kas neradītu siltumnīcefekta gāzu emisijas, un nodrošinātu stabilas un paredzamas cenas. (mp)

Eiropas virzība uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) ir ievērojami palēninājusies, un tas raisa bažas par 2030. gada mērķrādītāju sasniegšanu. ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkla (SDSN) publicētajā 2025. gada ziņojumā par Eiropas ilgtspējīgu attīstību norādīts, ka laikposmā no 2020. līdz 2023. gadam progress virzībā uz IAM sasniegšanu bija uz pusi lēnāks nekā iepriekšējā periodā novērotais.

Laikposmā no 2016. līdz 2019. gadam progress paātrinājās par 1,9 punktiem, bet turpmākajos gados tas palēninājās līdz tikai 0,8 punktiem. Palēnināšanās saistīta ar pieaugošajām ekoloģiskajām, sociālajām un ģeopolitiskajām problēmām. 2. IAM (Bada izskaušana) joprojām rada nopietnas bažas, jo pārtikas nodrošinājuma un ilgtspējas problēmas joprojām pastāv visā Eiropā.

Īpašā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) pētījumā uzsvērta nepieciešamība mainīt uzturu, lai atbalstītu ilgtspējīgu lauksaimniecību un sabiedrības veselību.

Tagad Eiropas Savienībai ir jauna vadība, un eksperti aicina īstenot efektīvāku politiku un veikt investīcijas, lai paātrinātu progresu virzībā uz IAM sasniegšanu. Būtiska loma ir globālajai sadarbībai un finansējumam, un paredzams, ka ceturtajā Starptautiskajā konferencē par attīstības finansēšanu, kas 2025. gada jūnijā notiks Spānijā, uzmanība tiks pievērsta ilgtspējai vajadzīgā finansiālā atbalsta palielināšanai.

Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkla (SDSN) priekšsēdētāja vietnieks un ziņojuma galvenais autors Guillaume Lafortune brīdina, ka pieaugošā ģeopolitiskā spriedze sarežģī centienus ilgtspējas jomā, taču viņš nezaudē optimismu.

“Pasaule kļūst arvien bīstamāka, nestabilāka un nenoteiktāka,” viņš teica. “Vienlaikus cilvēki, it īpaši jaunieši, vēlas ilgtspējīgu attīstību. Ņemot vērā pasaules ekonomikas apmēru un pieejamās tehnoloģijas, pasaule varētu pilnībā panākt ilgtspējīgu attīstību.”

“Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas ir būtisks virzītājspēks virzībā uz IAM sasniegšanu. Lai paātrinātu rīcību, mums vajadzīgi vērienīgāki mehānismi, kas aizsargātu lauksaimnieku, mazo pārtikas ražotāju un citu ieinteresēto personu iztikas līdzekļus visā pārtikas piegādes ķēdē. Taču mums arī jānovērš nevienlīdzīgs sadalījums un jānodrošina taisnīga pārkārtošanās,” sacīja EESK Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides (NAT) specializētās nodaļas priekšsēdētājs Peter Schmidt, kurš vienlaikus aicināja vairāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību.

Tā kā atlikuši tikai pieci gadi, Eiropas Savienībai jāizšķiras: rīkoties izlēmīgi vai riskēt ar to, ka tā nespēs izpildīt savas saistības attiecībā uz ilgtspējīgu un taisnīgu nākotni. (ks)

ES leģitīmās intereses Arktikas Eiropas daļā vislabāk varēs tikt aizstāvētas kopā, izmantojot ES Arktikas stratēģiju, kas stiprina pilsoniskās sabiedrības līdzdalību visu attiecīgo lēmumu pieņemšanā. Cieša sadarbība ar Grenlandi ir būtiska arī ilgtspējīgiem ieguldījumiem Arktikā, lai nodrošinātu reģiona labklājību un noturību.

EESK ir nākusi klajā ar pašiniciatīvas atzinumu “Eiropas stratēģijas Arktikai izstrāde dialogā ar pilsonisko sabiedrību”, ko pieņēma janvāra plenārsesijā un kurā uzsvērta Arktikas būtiskā nozīme Eiropas stratēģiskajā autonomijā, noturībā un konkurētspējā.

EESK loceklis Anders Ladefoged, atzinuma ziņotājs, sacīja: “Ar mūsu jauno atzinumu par ES Arktikas politiku mēs piedāvājam pilsoniskās sabiedrības perspektīvu par to, kā ES varētu izstrādāt savu politiku attiecībā uz šo reģionu, nolūkā gan rūpēties par savām interesēm, gan palīdzēt nodrošināt noturīgu un pārtikušu reģionu cilvēkiem, kuri tajā dzīvo.”

EESK arī atbalsta un rosina pilnīgu apspriešanos un sadarbību ar Arktikas pirmiedzīvotājiem. Šajā sakarā EESK loceklis Christian Moos, atzinuma līdzziņotājs, sacīja: “Eiropas Arktikas valstu intereses vislabāk var tikt aizstāvētas kopā, izmantojot gan ES ziemeļu dalībvalstu sadarbību, gan Eiropas Arktikas stratēģiju, kurai jānodrošina pilsoniskās sabiedrības līdzdalība un vietējo un pirmiedzīvotāju tiesību ievērošana.”

Grenlande, kas arī aplūkota atzinumā, saskaras ar līdzīgu situāciju kā Eiropas Arktikas reģions, ja raugāmies gan uz iespējām, gan uz problēmām, kas saistītas ar straujām pārmaiņām šajā reģionā.

Attiecībā uz Grenlandi Christian Moos sacīja: “Pastiprināta Eiropas sadarbība, tostarp Grenlandē, ir ļoti svarīga ilgtspējīgiem ieguldījumiem Eiropas Arktikā, lai to padarītu par pārtikušu un noturīgu reģionu.”

Grenlandiešiem viens no galvenajiem centieniem ir stiprināt viņu kā nācijas pašnoteikšanos saskaņā ar principu “neko saistībā ar mums bez mūsu ziņas”. Tomēr ES tiek uzskatīta par ciešu sabiedroto, jo tā balstās uz tādām kopīgām vērtībām kā, piemēram, cilvēktiesības un sociālais dialogs. (at)

Eiropas Savienībai vairāk jākoncentrējas uz konkurences politiku, lai stiprinātu savu globālo konkurētspēju, palielinātu ražīgumu un nodrošinātu, ka vienotais tirgus arī turpmāk ir ekonomiskā spēka pīlārs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) savā janvāra plenārsesijā pieņēma atzinumu “Konkurences politika ES konkurētspējas pamatā”. Atzinumā aicināts padziļināt valstu ekonomiku integrāciju un viedākas valsts atbalsta stratēģijas, lai atraisītu Eiropas ekonomisko potenciālu un risinātu galvenās globālās problēmas, tostarp saistībā ar digitalizāciju, klimata pārmaiņām un noturību.

EESK uzsvēra, ka konkurences politikai ir izšķiroša nozīme inovācijas, ilgtspējas un ekonomikas izaugsmes veicināšanā. “Nav pretrunas starp konkurenci un konkurētspēju”, norādīja ziņotāja Isabel Yglesias. “Ar racionalizētām procedūrām, elastīgiem instrumentiem un pietiekamiem resursiem konkurences politika var veicināt ES uzņēmumu un iedzīvotāju labklājību.”

ES jaunie konkurences noteikumi, piemēram, Digitālo tirgu akts (DTA) un Ārvalstu subsīdiju regula (FSR), jau tagad ir vērsti pret tirgus izkropļojumiem un uzlabo bloka pozīciju pasaulē. Tomēr EESK aicina veikt turpmākus pasākumus, lai modernizētu apvienošanās novērtējumus un nodrošinātu, ka inovācijas virzītas apvienošanās tiek efektīvi uzraudzītas, pat ja tās nesasniedz pašreizējās ES robežvērtības.

Atzinumā uzsvērta valsts atbalsta būtiskā nozīme zaļās un digitālās pārkārtošanās veicināšanā. Tomēr vāji koordinētas subsīdijas var apdraudēt ražīgumu un izaugsmi. Pētījumi liecina, ka labāka koordinācija Eiropas Savienībā varētu palielināt ražīgumu par vairāk nekā 30 %. EESK iesaka saskaņot subsīdijas visās dalībvalstīs, lai uzlabotu Eiropas vērtības ķēdes un novērstu neefektivitāti.

Svarīgi projekti visas Eiropas interesēs (IPCEI) un ierosinātais Eiropas Konkurētspējas fonds būtu jāveido ar Eiropas mēroga perspektīvu, lai veicinātu plaša mēroga rūpniecisko inovāciju. Šiem instrumentiem ir jānodrošina ieguvumu taisnīgs sadalījums visā Savienībā, veicinot ilgtspēju un noturību.

EESK uzsver: lai ES kļūtu par pasaules līderi, ir jānodrošina:

• lielāka integrācija, lai samazinātu subsīdiju nepareizu piešķiršanu un palielinātu ražīgumu;
• stingrāki noteikumi, lai ārvalstu iegādes laikā aizsargātu Eiropas inovāciju;
• vienkāršotas un ātrākas konkurences un valsts atbalsta procedūras, lai palielinātu efektivitāti; un
• līdzsvarota apvienošanās politika, kas veicina inovāciju, ilgtspēju un ieguldījumus infrastruktūrā. (ll)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir nākusi klajā ar aicinājumu grozīt Eiropas Savienības valsts atbalsta noteikumus, lai atzītu un labāk ņemtu vērā sociālās ekonomikas struktūru, kurām ir izšķiroša loma sabiedrības problēmu risināšanā, vajadzības.

Atzinumā “Kā atbalstīt sociālās ekonomikas struktūras saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem: pārdomas pēc ieteikumiem no Enrico Letta ziņojuma”, kas tika pieņemts janvāra plenārsesijā, EESK brīdina, ka spēkā esošie noteikumi nenodrošina pienācīgu atbalstu šiem uzņēmumiem, kuri bieži vien savu peļņu reinvestē centienos sasniegt sociālos mērķus, nevis sadala to ieguldītājiem.

“Vēlamies vairāk informēt cilvēkus par ieguvumiem, ko efektīvs konkurences regulējums un valsts atbalsts sniedz gan sociālās ekonomikas uzņēmumiem, gan visai vispārējas nozīmes pakalpojumu sistēmai,” norādīja atzinuma ziņotājs Giuseppe Guerini.

Sociālās ekonomikas struktūrās — sākot no kooperatīviem līdz savstarpējām sabiedrībām un fondiem — visā ES ir nodarbināti vairāk nekā 11 miljoni cilvēku, t. i., 6,3 % strādājošo iedzīvotāju. Tās darbojas tādās jomās kā sociālie un veselības aprūpes pakalpojumi, atjaunojamā enerģija un nabadzības mazināšana. Neraugoties uz to ieguldījumu, daudzas no tām saskaras ar sistēmiskiem šķēršļiem ilgtermiņa ieguldījumu kapitāla nodrošināšanai un publiskā iepirkuma procesu navigācijai, jo pašreizējā tiesiskajā regulējumā bieži vien nav ņemts vērā to bezpeļņas vai solidārais raksturs.

EESK atzinumā cita starpā uzsvērts, ka publiskās iestādes nepietiekami izmanto esošos instrumentus, piemēram, Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu (VGAR) un satvaru vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem (VTNP).

Tāpēc Komiteja aicina vienkāršot un modernizēt VGAR pārāk sarežģītos un novecojušos noteikumus par atbalstu nelabvēlīgā situācijā esošu darba ņēmēju un darba ņēmēju ar invaliditāti nodarbinātībai saskaņā ar dažiem ieteikumiem, kas sniegti Letta ziņojumā par vienoto tirgu.

Lai gan nesenais de minimis atbalsta maksimālo apjomu palielinājums — 300 000 EUR parastajiem uzņēmumiem un 750 000 EUR VTNP struktūrām — ir atzinīgi vērtējams, EESK arī norāda, ka pielāgotāki instrumenti, piemēram, VGAR vai īpaši VTNP noteikumi, labāk apmierinātu sociālās ekonomikas struktūru vajadzības tādās jomās kā veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi. (ll)

Stefano Mallia, EESK Darba devēju grupas priekšsēdētājs

Eiropas Komisija 29. janvārī pieņēma Konkurētspējas kompasu, kas ir izšķirošs un savlaicīgs solis, lai atjaunotu Eiropas ekonomikas dzinējspēku, kurš iezīmēs ES kursu nākamajiem pieciem gadiem.

ES darba devēji jau sen ir atbalstījuši visaptverošu konkurētspējas programmu, un mēs atzinīgi vērtējam kompasa trīs pīlārus: inovācijas un produktivitātes plaisas novēršanu, dekarbonizācijas un konkurētspējas apvienošanu un atkarības samazināšanu, lai nodrošinātu piegādes ķēdes. Tie ir būtiski, lai nodrošinātu, ka Eiropa var konkurēt pasaules mērogā, piesaistīt un noturēt talantus un veicināt inovāciju.

Tomēr kompasa galīgie panākumi ir atkarīgi no konkrētu pasākumu izstrādes un to savlaicīgas īstenošanas. Izšķiroša nozīme būs tādām svarīgām iniciatīvām kā Omnibus vienkāršošanas pakete, tīras rūpniecības kurss un horizontālā stratēģija vienotā tirgus padziļināšanai. Tomēr mainītās stratēģijas un izteiksmīgie nosaukumi vien nevar mūs pasargāt no nākotnes izaicinājumiem.

Piemēram, tiesiskā regulējuma vienkāršošana ir pirmais un steidzamākais solis. Ir būtiski samazināt apgrūtinošo birokrātiju un veicināt ātrumu un elastību. Pārāk ilgi ES uzņēmumiem ir bijušas grūtības ar pārmērīgu sarežģītību un gausu lēmumu pieņemšanu. Mums ir arī jēgpilni jāīsteno konkurētspējai veltīta pārbaude, lai jaunie likumdošanas un regulatīvie pasākumi atbalstītu uzņēmējdarbības izaugsmi, nevis to kavētu.

Kompass pamatoti ir vērsts uz inovācijas veicināšanu, izmantojot stabilu kapitāla tirgu savienību, un strukturālo šķēršļu novēršanu, lai atraisītu Eiropas potenciālu dziļo tehnoloģiju, tīras enerģijas un progresīvas ražošanas jomā, vienlaikus radot auglīgu ekosistēmu jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem.

Nepabeigtā kapitāla tirgu savienība patiešām ir atgādinājums, ka mēs nevaram atļauties nekādu kavēšanos. Lai gan kompass veicina valstu valdību ieguldījumu labāku koordināciju, tajā trūkst skaidra plāna par citiem kopīgiem finansējuma avotiem. Taču pasaule mūs negaidīs.

Sacensība turpinās, un tagad ir laiks pārslēgties uz augstāko pārnesumu. Konkurētspējas atraisīšana nav tikai ekonomiska nepieciešamība, bet gan priekšnoteikums kopīgai labklājībai visiem. Eiropas uzņēmumi ir un arī turpmāk būs daļa no risinājuma. 

Vidusjūras reģiona jaunieši jāiesaista visos posmos, sākot no politikas veidošanas līdz īstenošanai. Viņi veido ne tikai politiku, bet arī dzīvi, kā tika uzsvērts Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) debatēs.

Debates EESK janvāra plenārsesijā bija saistītas ar atzinuma “Jauniešu iesaiste sociālajā un pilsoniskajā dialogā Vidusjūras reģionā” pieņemšanu, kas ir pirmais EESK atzinums, kurā ņemts vērā šā reģiona jaunatnes pārstāvju ieguldījums. Izstrādes procesā piedalījās astoņi gados jauni pārstāvji.

Debatēs Vidusjūras reģiona komisāre Dubravka Šuica uzsvēra jauniešu nozīmi reģiona labklājībā, stabilitātē un noturībā. “Vidusjūras reģiona nākotne ir tā jauniešu rokās. Lai nodrošinātu kopīgu un ilgtspējīgu nākotni, mums ir tieši jāsadarbojas ar jaunajām paaudzēm, nodrošinot, ka viņu viedoklis ir mūsu politikas un prioritāšu pamatā. Kopā mēs veidosim jauno Vidusjūras paktu, ieguldot izglītībā, nodarbinātībā un izaugsmē.”

EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke pauda atbalstu komisāres Dubravka Šuica jaunajam paktam, kas vērsts uz ieguldījumiem, ilgtspēju un migrāciju, piebilstot, ka tā izstrādē aktīvi jāiesaista pilsoniskā sabiedrība. “Jaunatnes iesaiste ir būtiska reģiona nākotnei, un EESK ir apņēmusies nodrošināt, ka viņu viedoklis veido politiku un lēmumu pieņemšanu. Kopā ar Savienību Vidusjūrai un Annas Lindas fondu mēs cenšamies veidot mierīgu un plaukstošu Vidusjūras reģionu.”

Uzsverot, cik svarīgs ir jauno pārstāvju ieguldījums atzinumā, Anna Lindh fonda priekšsēdētāja princese Rym Ali norādīja, ka darbs ar jauniešiem ir ne tikai svarīgs, bet arī steidzams un ģeneratīvs. “Tik daudz ir uz spēles. Bez jauniešu līdzdalības, nepiedāvājot viņiem instrumentus vienlīdzīgai līdzdalībai, mēs nevaram veidot risinājumu nākotnei. Viņiem ir vajadzīga vieta pie galda,” viņa sacīja.

Eliane El Haber, jaunatnes pārstāve un UNESCO 4. ilgtspējīgas attīstības mērķa “Jauniešu un studentu tīkls” padomniece, atbalstīja EESK iniciatīvu aktīvi iesaistīt jauniešus, kuri pārstāv dažādus reģionālos, dzimumu, izglītības un kultūras aspektus.