EESK plenārsesija: klimatisko pārkārtošanos visvairāk apdraud gaidīšana līdz brīdim, kad būs par vēlu

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) plenārsesijā, kas notika 24. februārī, pieņēma atzinumu “Gatavi mērķrādītājam 55 %: ES 2030. gadam nospraustā klimata mērķrādītāja sasniegšana ceļā uz klimatneitralitāti”. EESK nāca klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, kā paātrināt enerģētikas pārkārtošanu, lai ES līdz 2030. gadam varētu samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 %.

Pārskatīto 2030. gada mērķrādītāju sasniegšana, kā ierosināts dokumentu kopumā “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, nevienmērīgi ietekmēs Eiropas reģionus, kopienas un cilvēkus.

Lai risinātu šīs problēmas, EESK iesaka Eiropas Komisijai veikt detalizētu kartēšanu par pārkārtošanās ietekmi uz nodarbinātību un prasmēm dažādās valstīs, reģionos un nozarēs, tostarp uz apakšuzņēmējiem un pakārtotajām vērtības radīšanas ķēdēm.

Mums jāievieš modelis, kas nodrošina pārticīgu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu ekonomiku. Tāpēc EESK iesaka veikt visu tiesību aktu priekšlikumu, kas iekļauti dokumentu kopumā “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, konkurētspējas pārbaudi, lai varētu pienācīgi izprast to ietekmi uz uzņēmumiem.

Sociālajiem partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir būtiska nozīme, un tās ir jāiesaista gan dokumentu kopuma “Gatavi mērķrādītājam 55 %” plānošanā, gan tā īstenošanā.

Tāpēc “EESK atbalsta ieceri izveidot “trīspusējas taisnīgas pārkārtošanās komisijas”, kas dotu reģionālajām iestādēm, sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām iespēju piedalīties valstu un reģionu taisnīgas pārkārtošanās plānu īstenošanā,” uzsvēra Lohan kungs.

Klimata pārmaiņu ierobežošanai būs milzīga finansiāla, sociāla un ekoloģiska ietekme. “Tāpēc mums jānodrošina, ka dokumentu kopums “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ir svarīgs atspēriena punkts, nevis klupšanas akmens virzībā uz oglekļneitrālu Eiropas ekonomiku līdz 2050. gadam,” norādīja Mallia kungs. (mr)