Jacques Delors, kolektīvas rīcības cilvēks

Jacques Delors aizgāja mūžībā pēc ilga un auglīgas līdzdalības mūža, atstājot paliekošu mantojumu. J. Delors ir devis tiešu ieguldījumu Eiropas integrācijas galveno pīlāru izveidē, kas veido mūsu realitāti: vienotais tirgus, Šengenas zona, Erasmus, euro, Kohēzijas fonds. Viņa darbības ES labā pamatā ir rīcības ētika.

Jacques Delors piešķīra publiskajai iesaistei cēlumu. Savā asociatīvajā, arodbiedrību un vēlāk politiskajā darbībā šis aktīvists, kā viņš sevi pieticīgi mēdza dēvēt, it īpaši bagātinājās no Emmanuel Mounier personālisma filozofijas. Būdams diskrēti dedzīgs kristietis, viņš katrā cilvēkā saskatīja unikālu indivīdu, kas ir iekļauts sociālo saišu tīklā, kuras, viņaprāt, ir būtiskas, lai uzsāktu jebkuru nozīmīgu darbību.

Nobažījies par individuālisma uzplaukumu, šis sociāldemokrāts ticēja iesaistei sabiedrībā, kurā ikviens dara savu darbu kopējam labumam. Viņa vārds paliek nesaraujami saistīts ar saskaņošanu, līdzpārvaldību, koleģialitāti un citiem kolektīvās rīcības veidiem, kurus viņš veicināja un atbalstīja. Tāpēc viņš lielu nozīmi piešķīra Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, kuras izveidē viņš sniedza ieguldījumu. Viņš augsti vērtēja starpniekstruktūras un ticēja patiesam sociālajam dialogam kompromisa garā.

Šo pārliecību viņš īstenoja ES līmenī un šajā līmenī viņš to paplašināja arī uz dialogu ar reliģijām. J. Delors nebija providences cilvēks. Būdams autodidakts, viņš neuzskatīja sevi par cilvēku, kas visu sasniedzis saviem spēkiem, bet gan par cilvēku, kas sevi veido caur citiem, ar citiem un rīcībā. J. Delors doma ir doma virzībā, kas bagātinās no rīcības atgriezeniskās saites pozitīvās mijiedarbības ciklā. Viņš bija cilvēks ar principiem un pārliecību, kas sakņojās viņa dedzīgajā ticībā, bet viņš nebija nedzirdīgas ideoloģijas gūsteknis. Lai spertu iespējamo soli uz priekšu, viņš tālredzīgi sāka no reālajiem apstākļiem, no situācijas izpratnes, no nacionālo tradīciju ņemšanas vērā.

Ar viņu realitāte ņēma virsroku pār ideju, kurai viņš zināja, kā pavērt ceļu, kad apstākļi bija atbilstoši. Tādā veidā viņš spēja uzņemties vienotas valūtas ideju, jau no paša sākuma atbalstot Vācijas atkalapvienošanos, kas pēc mūra krišanas bija kļuvusi neizbēgama. Protams, mūsdienu pasaule ar tās satricinājumiem vairs nav tāda pati kā J. Delors Eiropa. Viņa sasniegumi, piemēram, iekšējais tirgus, ir jāpielāgo un jāpabeidz, ņemot vērā lielvaru draudus. Taču šie rezultāti veido pamatu, uz kura balstīties, lai rīkotos šodien. J. Delors iekļaujošā un tālredzīgā pieeja reālajiem apstākļiem, kurā apvienota principu stingrība un atvērtība kompromisam, lai kopīgi virzītos uz priekšu, ir jāatjauno un no jauna jāierosina pie ES vadītāju sarunu galda.

Sébastien Maillard, īpašais padomnieks Jacques Delors institūtā, tā bijušais direktors (2017-2023)