Atjaunīgā enerģija ir enerģētikas krīzes risinājums

Domājot par zaļāku, drošāku un cenu ziņā pieejamāku Eiropas nākotni, mums ir neatlaidīgi jāpalielina ieguldījumi atjaunojamos energoresursos – šādu pārliecību EESK plenārsesijā 22. martā pauda EESK priekšsēdētāja Christa Schweng un enerģētikas komisāre Kadri Simson.

Atzīmēdama, ka kosmiskus augstumus sasniegušo enerģijas cenu, inflācijas un vājās ekonomiskās izaugsmes dēļ šis gads iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir bijis ļoti sarežģīts, C. Schweng norādīja: “Pārkārtošanās uz tīras enerģijas izmantošanu Eiropā, atjaunīgās enerģijas ieviešanas paātrināšana, pieejamas enerģijas cenas, kā arī rūpes par enerģijas piegādes drošību un dažādošanu arī turpmāk būs galveno EESK prioritāšu vidū.”

C. Simson ieskicēja turpmāko ES enerģētikas politiku: “Ja risinājums man būtu jāapraksta divos vārdos, tad es teiktu, ka tā ir atjaunīgā enerģija”. Komisijas galvenā prioritāte enerģētikas politikas jomā ir neatlaidīgi strādāt un sasniegt enerģētikas mērķus.”

Beidzot ir pienācis brīdis, kad Eiropas Savienība vairs nav atkarīga no Krievijas enerģijas. Pateicoties dažādotai gāzes piegādei, pieprasījuma samazināšanai, efektivitātes palielināšanai un lielākam uzsvaram uz atjaunīgo enerģiju, Eiropas Savienībai vairs nav jāiet Krievijas pavadā.

Pašlaik 39 % elektroenerģijas Eiropas Savienībā tiek iegūts no atjaunojamiem energoresursiem. 2022. gadā ir sasniegts rekords: Eiropas Savienībā vairāk elektroenerģijas deva vējš un saule, nevis gāze. Vēja enerģijas jauda ir palielinājusies par 15 GW, un saules enerģijas – par 41 GW. (mp)